Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut.nr.59/J9 – dok.nr.2396

Par pasažieru pārvadājumiem

 

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem par pasažieru pārvadājumiem, sniedzu šādu informāciju (atbildēs saglabāta deputātu vēstules jautājumu numerācija):

 

1. Reģionālo lidostu attīstība kā prioritāte ir iekļauta 2007.gada 20.decembrī pieņemtajā Deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, 2006.gada 12. jūnijā Ministru kabineta apstiprinātajās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam, Nacionālajā attīstības plānā, Liepājas pilsētas attīstības stratēģijā 2002.-2010.gadam, Ventspils pilsētas attīstības stratēģijā 2005.-2015.gadam.

Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma, izmantojot Kohēzijas fondu līdzekļus, dāņu firma “Rambøll” veica pētījumu “Reģionālo lidostu modernizācija”. Šī pētījuma rezultāti liecināja par ļoti labām iespējām Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu straujai attīstībai nākotnē, ja pirmajos gados iekšzemes un starptautisko lidojumu uzsākšanai un nodrošināšanai no reģionālajām lidostām tiks nodrošināts atbalsts.

Lai sekmētu Liepājas lidostas kā otras starptautiskās lidostas Latvijā darbības atjaunošanu, attīstības sekmēšanu un jaunu maršrutu atklāšanu 2007.gadā tika piešķirts miljons latu no privatizācijas ieņēmumiem.

Liepājas lidosta 2007.gadā ir apkalpojusi 32 000 pasažierus, tajā skaitā iekšzemes lidojumos 14138 pasažierus un 17862 starptautiskajos lidojumos.

Liepājas lidosta ir piesaistījusi ievērojamu daļu pasažieru no Lietuvas, tādējādi veicinot Kurzemes reģiona attīstību.

Starptautiskie lidojumi no Liepājas jau šodien ir rentabli, bet iekšzemes lidojumos aug gan pieprasījums, gan ieņēmumi no pārvadājumiem.

Ņemot vērā šādu acīmredzamu pozitīvu attīstības tendenci un apzinoties reģionālo lidostu ietekmi uz reģionu attīstību, Ministru kabinets šā gada 18.martā atbalstīja pie 2008.gada budžeta grozījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai, lai tā to pārskaitītu Liepājas pilsētas domei un Ventspils pilsētas domei, iekšzemes lidojumu no Liepājas lidostas un Ventspils lidostas nodrošināšanai.

Regulāro iekšzemes lidojumu uzsākšana un nodrošināšana būtiski veicinās reģionu attīstību.

Labai infrastruktūrai un labai reģiona pieejamībai ir ļoti svarīga loma kompāniju novietojuma izvēlē globālās konkurences apstākļos. Infrastruktūra ir viens no novietojuma faktoriem, ko investori ņem vērā, meklējot jaunu darbības vietu. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu apkārtējo vidi ir svarīga tās pieejamība.

Netiešā ietekme no aviopārvadājumu industrijas ir indikatīva un visgrūtāk izsakāma finansu aprēķinos. Tomēr, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi reģionālo pārvadājumu tīklu veidošanā un ES salīdzinošās statistikas analīzes rezultātus, reģionos ar attīstītu aviācijas infrastruktūru par 20% tiek palielināta investīciju vides konkurētspēja, par 30% tiek palielināta inovatīvu tehnoloģiju uzņēmējdarbība un līdz 40% palielinās nodarbinātība tūrisma un sabiedrisko pakalpojumu sektorā.

Tiek veicināta uzņēmējdarbība, kas saistīta ar aviācijas nozari (aviācijas degvielas piegāde, gaisa kuģu tehniskās apkopes, komunikāciju apgāde, u.c.)

Tiek veicināta lidostas zemju rekultivācija un atjaunošana, kā rezultātā būtiski palielinās lidostas zemju pievienotā vērtība.

Lidostu ekspluatācijas un regulārās satiksmes pieejamības rezultātā tiek radīts pieprasījums pēc plaša sortimenta pakalpojumiem un precēm, kas savukārt ir būtisks priekšnosacījums mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Tai skaitā, pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, personāla apmācības, IT tehnoloģijām, komunikāciju, komunālajiem un sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Attīstoties starptautiskajiem regulārajiem lidojumiem no reģionālajām lidostām, arī iekšzemes lidojumi tuvākajos gados kļūs rentabli.

 

2. Ar 2004.gada 29.septembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.704 tika apstiprinātas “Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.-2014.gadam”. Satiksmes ministrija pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai izstrādāja Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un tam pakārtotos tiesību aktus. Neskatoties uz to, ka jaunie tiesību akti sabiedriskā transporta jomā tika vērsti uz iedzīvotāju tiesību brīvi pārvietoties aizsardzību, Saeimā likums sākotnēji neguva atbalstu. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu Saeima pieņēma tikai pērn un tas stājās spēkā 2007.gada 15.jūlijā. Likums piemērojams pārvadājumiem no 2008.gada 1.janvāra, tomēr visus likumā ietvertos principus pilnībā ieviest vēl nav bijis iespējams. Lai veiktu pilnīgu Likumā noteikto normu ievērošanu, Ministru kabinets 2008.gada 6.maijā apstiprināja rīkojumu “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos” ar kuru š.g. jūnijā tiks organizēta sabiedriskā transporta pakalpojumu tiesību piešķiršanas procedūra, kuras laikā tiks izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kas sniegs sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos no 2009.gada 1.janvāra. Jāatzīmē, ka viens no konkursa galvenajiem kritērijiem (atbilstoši Likuma prasībām) būs skolēnu pārvadājumu nodrošināšana uz mācību iestādēm.

Satiksmes ministrija katru gadu palielina finansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. 2007.gada valsts budžetā zaudējumu segšanai pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu tika paredzēti 48 milj. Ls, bet 2008.gadā jau 64 milj. Ls.

Dotācijas zaudējumu segšanai
(tūkst. Ls)

tabula nr.1

2004.	2005.	2006.	2007.	2008.
23 743	30 090	37 673	48 525	64 401

Ņemot vērā dzelzceļa satiksmes priekšrocības, pēdējos gados Satiksmes ministrija ir paredzējusi būtisku finansējumu pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu uzlabošanai. Tiek gatavoti tehniskie noteikumi jaunu vilcienu iegādei, bet tā kā jaunu vilcienu piegādes laiks ir pietiekami ilgs, tika pieņemts lēmums rekonstruēt esošos elektrovilcienus, lai nodrošinātu pārvadājumus esošajā apjomā līdz jaunu vilcienu iegādei. Līdz jūnija beigām tiks pabeigta 68 elektrovilcienu modernizācija (ERAF līdzekļi), kas ļaus būtiski palielināt satiksmes intensitāti un vilcienu vagonu skaitu.

Ar šā gada 25.maiju tiks uzsākti papildus pārvadājumi pierīgas maršrutos Rīga–Priedaine (ne mazāk kā 4 vilcieni diennaktī darba dienās), Rīga–Vecāķi (ne mazāk kā 4 vilcieni diennaktī vasaras sezonā) un Rīga–Salaspils (ne mazāk kā 4 vilcieni diennaktī ziemas sezonā darba dienās).

Uz vasaras sezonu (no 25.maija) tiks atklāti papildu vilcieni:

Maršrutā Rīga–Dubulti 27 reisi, Dubulti–Rīga 25 reisi.

Maršrutā Rīga–Priedaine 2 reisi, Priedaine–Rīga 2 reisi.

Maršrutā Rīga–Sloka 2 reisi, Sloka–Rīga 3 reisi.

Maršrutā Rīga–Vecāķi 4 reisi, Vecāķi–Rīga 5 reisi.

Maršrutā Rīga–Carnikava 8 reisi, Carnikava–Rīga 8 reisi.

Ar šā gada 1.septembri tiks atklāti papildu vilcieni:

Maršrutā Rīga–Salaspils 2 reisi, Salaspils–Rīga 2 reisi.

Maršrutā Ogre–Rīga 2 reisi.

Maršrutā Rīga–Liepāja 1 reiss, Liepāja–Rīga 1 reiss.

Ar šā gada 1.septembri tiks atjaunots dzelzceļa maršruts:

Rīga–Ventspils 1 reiss, Ventspils–Rīga 1 reiss.

Ar 2007.gada 27.maiju tika atklāts papildu vilciens maršrutā Rīga–Rēzekne–Zilupe:

Rīga–Rēzekne 1 reiss un Rēzekne–Rīga 1 reiss.

 

3. Pamatā skolēnu nokļūšanu izglītības iestādēs nodrošina pārvadājumi reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kuri ir attiecīgo rajona pašvaldību kompetencē. Arī reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti daudzās teritorijās ir būtiski, lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu izglītības iestādēs (piem. elektrificētais dzelzceļš, vai starppilsētu autobusi, kuri apkalpo teritorijas, kurās nekursē vietējās nozīmes maršruta autobusi).

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.panta piektās daļas izpilde tiek nodrošināta, ievērojot Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.673 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā” 11.punktā noteikto reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla izveides kārtību, proti, rajonu pašvaldībām, iesniedzot saskaņošanai Valsts SIA “Autotransporta direkcija” reģionālo vietējas nozīmes maršrutu tīklu, lēmuma projektam par tīkla izveidošanu ir jāpievieno katra maršruta (reisa) nepieciešamības sociāli ekonomiskais pamatojums, kurā cita starpā norādāma pārvadājuma sociālā nozīme, tai skaitā, skolēnu iespējas apmeklēt izglītības iestādes. Saskaņošanas procesā tiek izvērtēts iesniegtais sociāli ekonomiskais pamatojums.

Ar cieņu,

satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2008.gada 10.maijā

 

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut nr.60/J9 – dok. nr.2398

Par VAS “Latvijas Pasts” rīcību

Satiksmes ministrija sniedz šādas atbildes uz Saeimas deputātu 2008.gada 6.maija jautājumiem “Par VAS “Latvijas Pasts” rīcību”.

1. Vai laikraksta “Rītdiena” ilgstošā atbalstīšana ir saistīta ar Jūsu partijas interesēm?

VAS “Latvijas Pasts” (turpmāk – Latvijas Pasts) 2005.gada 12.aprīlī ar SIA “Izdevniecība LAMA Grupa” noslēdza līgumu Nr.PR-1200/2005-A par laikraksta “Rītdiena” izplatīšanu 2005.gadā, attiecīgi līgumi tika noslēgti arī par laikraksta “Rītdiena” izplatīšanu 2006. un 2007.gadā (01.11.2005. Līgums Nr.PR-1200/2006-A un 25.09.2006. Līgums Nr.PR-1200/2007-A.

Laikā no 2005.gada novembra līdz 2006.gada novembrim SIA “Izdevniecība LAMA Grupa” maksājumus par laikraksta izplatīšanu veica ar kavējumiem, tomēr regulāri. Pusotra gada laikā par laikraksta “Rītdiena” piegādi kopsummā tika samaksāti Ls 321 361, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

2007.gada 4.oktobrī “Latvijas Pasts” ar SIA “Izdevniecība LAMA Grupa” noslēdza vienošanos Nr.07.36-14.1/10 PR-2007-P par nesamaksātās piegādes apmaksas grafiku. Vienošanās paredzēja, ka pilna samaksa par piegādes periodu no 2006.gada novembra līdz 2007.gada decembrim (ieskaitot) tiks veikta līdz 2008.gada 10.janvārim.

No iepriekšminētā izriet, ka starp Latvijas Pastu un laikraksta “Rītdiena” izdevējiem pastāv divu komersantu līgumiskās attiecības. Ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas Pasts nav sniedzis atbalstu laikrakstam “Rītdiena”, tādēļ kategoriski noraidām jautājumā minēto apgalvojumu.

2. Cik ilgā laikā plānots atgūt neiekasēto maksu par laikraksta “Rītdiena” piegādi?

Tā kā 2007.gada decembrī Latvijas Pastam tika pārtraukta laikraksta “Rītdiena” izplatāmās tirāžas piegāde un netika izpildīti noslēgtās vienošanās Nr.07.36-14.1/10 PR-2007-P nosacījumi, Latvijas Pasts iesniedza Rīgas apgabaltiesā prasības pieteikumu pret SIA “Izdevniecība LAMA Grupa” par parāda Ls 689 619,07 – pamatparāda un līgumsoda, un tiesas izdevumu piedziņu. Šobrīd lietas izskatīšanas tiesas sēdes laiks vēl nav noteikts.

3. Kādu ekonomisko iespaidu uz iespējamo tarifu paaugstināšanu atstās neiekasētais laikraksta “Rītdiena” parāds?

Aprēķinot zaudējumus, kas Latvijas Pastam radušies par preses piegādi, par pamatu tiek ņemts peļņas un zaudējumu aprēķins, kurā ir iekļauti visi izdevējiem izrakstītie rēķini, tai skaitā arī SIA “Izdevniecība LAMA Grupa”. Neapmaksātie rēķini ietekmē uzņēmuma skaidras naudas plūsmu, bet neatstāj iespaidu uz preses piegādes cenu palielināšanu.

 

Satiksmes ministrs A.Šlesers

 

 

Ministrs R.Vējonis

Uz jaut nr.66/J9-dok.nr. 2512

Par radioaktīvo fonu Daugavpilī un komunikācijas trūkumu ar sabiedrību

 

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.66/J9 “Par radioaktīvo fonu Daugavpilī un komunikācijas trūkumu ar sabiedrību” (Saeimas kancelejas 2008.gada 29.maija pavadvēstule Nr.12/2-7-n/157-(9/08)), norādām:

2008.gada 29.aprīlī Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras radioloģiskā laboratorija konstatēja gaisā paaugstinātu radioaktīvo elementu koncentrāciju. Pēc pieprasījuma saņemšanas 2008.gada 30.aprīlī no Lietuvas par situāciju Latvijā, Radiācijas drošības centrs (turpmāk – RDC):

a) pārbaudīja datus no visām automātiskajām gamma monitoringa stacijām, tai skaitā arī no alfa un beta aerosolu automātiskās monitoringa stacijas Daugavpilī. Nevienā monitoringa stacijā būtiski paaugstināts gamma fons netika konstatēts (nozīmīgas atšķirības no vidējā fona līmeņa konkrētajā stacijā), kā arī nebija būtisku izmaiņu aerosolu radioaktivitātē.

Radiācijas fonu nosaka kosmiskais starojums, jonizējošais starojums no zemes dzīlēs esošajiem radionuklīdiem, kā arī starojums, ko rada radionuklīdi būvniecības materiālos, kā arī aerosolos. Gamma fons Latvijā dažādās mērījumu vietās parasti ir 80-160 nSv/h, to ietekmē arī tādas dabas parādības kā pērkona negaisi, jo to laikā radona (dabiskas izcelsmes inerta radioaktīvā gāze) koncentrācija tuvāk pie zemes virsmas pieaug un attiecīgi gamma-fons paaugstinās. Katrā konkrētā mērījumu vietā mērījumu rezultāti parasti laikā svārstās 30% robežās ap vidējo lielumu;

b) pārbaudīja datus, izmantojot Eiropas Komisijas Kopējo pētījumu centra Isprā (Itālija) datubāzi, par visām monitoringa stacijām Eiropā. Arī tur nekādu būtisku izmaiņu par radioaktivitāti gaisā šajā laika periodā nebija;

c) pieprasīja Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūrai (turpmāk - BAPA) veikt ārpuskārtas gaisa aerosolu filtra nomaiņu un veikt to testēšanu, ņemot vērā, ka BAPA radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” (Baldone) teritorijā atrodas liela tilpuma gaisa aerosolu paraugu ņemšanas monitoringa stacija. Testēšanas rezultāti apliecināja, ka Latvijas centrālajā daļā nav konstatējama paaugstināta radionuklīdu koncentrācija aerosolos.

Pēc veiktajiem pasākumiem RDC izvērtēja situāciju, informēja ministrijas vadību un sniedza arī skaidrojumus par situāciju žurnālistiem.

Līdzīgu informāciju sniedza arī Lietuvas Vides aizsardzības ministrija, kas apliecināja to, ka konstatētais piesārņojuma līmenis nerada nekādus draudus iedzīvotājiem, un tas nav radies Ignalinas AES darbības rezultātā.

Ir saprotama iedzīvotāju neuzticība sniegtajai informācijai, ņemot vērā, ka jautājums “radiācija” bieži izraisa bažas un neizpratni, kaut gan cilvēkus un vidi apdraud daudzi citi faktori, pie tam radiācijas avāriju biežums ir daudzas reizes mazāks nekā avārijas citās nozarēs.

Latvijā ir izveidota automātisko gamma monitoringa staciju sistēma. Kopumā Latvijā ir 16 stacijas, kas ir izvietotas visos reģionos, bet Daugavpilī ir 3 monitoringa stacijas (viena no tām automātiskā alfa- un beta-aerosolu monitoringa stacija) un viena monitoringa stacija Daugavpils rajona pašvaldībā – Demenē, Lietuvas robežai vistuvākajā pašvaldībā. Vienu monitoringa staciju izmanto BAPA.

Atbildot uz konkrētajiem jautājumiem, norādām:

1. Uzskatām, ka Latvijas situācijai iedzīvotāju informēšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos resursus, ir veikti pietiekami. Diemžēl nevienā valstī nevar apgalvot, ka iedzīvotāji ir pietiekami informēti par radiācijas un kodoldrošības jautājumiem (par to var pārliecināties “Eurobarometer” apskatos, piemēram, par kodoldrošības jautājumiem un atomenerģētiku http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_271_en.pdf, bet par radioaktīvajiem atkritumiem - http://ec.europa.eu/energy/nuclear/waste/doc/2005_06_nucelar_waste_en.pdf). Ņemot vērā, ka jautājumi par radiāciju ir sensitīvi, vienmēr plašākus informēšanas pasākumus varētu veikt, bet jāņem vērā arī pieejamie resursi un iedzīvotāju vēlēšanās izprast šos jautājumus.

Noteikti svarīgi ir attiecībā uz radiācijas jautājumiem zināšanas iegūt jau skolā un augstskolā. Diemžēl skolēni ne vienmēr izvēlas dabaszinātņu bloka priekšmetu padziļinātu apguvi, kā rezultātā daudzu jautājumu izpratne pasliktinās.

Svarīgākie informēšanas pasākumi:

- Vides ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar Zviedrijas Radiācijas drošības institūtu un Eiropas Komisiju 1997.gadā sagatavoja latviešu valodā mācību grāmatu par radiācijas drošību, tā tika izplatīta visām skolām, tika veikta skolotāju un metodiķu apmācība.

- Vides ministrija 1997.gadā sagatavoja un sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izplatīja Daugavpils rajonā un visā Latvijā bukletus par radiācijas drošību un rīcību radiācijas avārijas situācijās.

- Vides ministrija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti sadarbībā ar Eiropas Komisiju 2000.-2001.gadā sagatavoja vairāk nekā desmit Eiropas Komisijas publikāciju tulkojumus latviešu valodā par radiācijas drošības jautājumiem dažādās jomās un izplatīja tos visām ieinteresētajām organizācijām un mācību iestādēm.

- Radiācijas drošības centrs sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu 2005.gadā sagatavoja un izplatīja Pasaules veselības organizācijas un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijas latviešu un krievu valodā mediķiem par to, kā atklāt radiācijas iedarbības kaitējumu un laikus uzsākt ārstniecību.

- Radiācijas drošības centrs sadarbībā ar Lietuvas Radiācijas aizsardzības centru 2007.gadā sagatavoja un izplatīja bukletus par radiācijas drošību saistībā ar objektiem, kas saistīti ar Ignalinas AES (t.i., kodolreaktoriem, radioaktīvo atkritumu glabātavām u.c.) latviešu, krievu valodā (un arī lietuviešu, bet neizplatīja Latvijā) Daugavpilī un visās Daugavpils rajona pašvaldībās, kas atrodas 30 km zonā ap Ignalinas AES.

Protams, nevar aizmirst arī sadarbībā ar Vides ministrijas padotībā esošajām iestādēm (Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB), RDC, BAPA) organizētās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes saistībā ar Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanas projektu plānoto objektu būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu un arī jaunās atomelektrostacijas būvniecības ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī Lietuvas sagatavotos materiālus. Latvija šo projektu ietekmes uz vidi novērtējumā iesaistās atbilstoši 1991.gada 25.februāra ESPO Konvencijai par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (ESPO konvencija), kā arī ņemot vērā Padomes Direktīvu 97/11/EK (1997.gada 3.marts), ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Kopumā Latvija saistībā ar Ignalinas AES likvidēšanu iesaistījās 3 projektu ietekmes uz vidi novērtējumos:

- īsdzīvojošu zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabātavas būvniecība, par kuru Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu 2007.gada 21.novembrī;

- lietotās kodoldegvielas pagaidu glabātavas būvniecība, par kuru Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu 2007.gada 30.novembrī;

- cieto radioaktīvo atkritumu pārstrādes kompleksa būvniecība, par kuru ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra turpinās un š.g. 4.jūnijā plānotas konsultācijas Viļņā, Lietuva.

Latvija piedalās arī plānotās jaunās atomelektrostacijas būvniecības Lietuvā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Ir notikusi sākotnējā sabiedriskā apspriešana Daugavpilī par izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma programmu un esam izteikuši komentārus par šo programmu. Lietuva atbilstoši izstrādātajai programmai gatavo ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Nepieciešams atzīmēt, ka organizētajās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs iedzīvotāju pārstāvniecība nebija plaša, lai gan informācija par šīm sanāksmēm laikus tika sniegta Daugavpils rajona padomei, publicēta laikrakstos, gan arī ievietota Vides ministrijas un VPVB interneta mājas lapā, kā arī informatīvie savlaicīgi materiāli bija pieejami pašvaldībā un arī Vides ministrijas un VPVB interneta mājas lapā. Sanāksmju laikā iedzīvotājiem ir iespēja uzdot neskaidros jautājumus gan Lietuvas pārstāvjiem, gan Latvijas vides aizsardzības iestāžu pārstāvjiem. Pēc šīm sanāksmēm VPVB apkopoja iesniegtos priekšlikumus (arī Latvijas vides aizsardzības iestāžu komentārus) un Vides ministrijas šos komentārus iesniedza Lietuvas Vides ministrijai, vienlaikus saistībā ar plānoto objektu darbību norādot nepieciešamību veidot plašāku vides monitoringa tīklu un nodrošināt publiski pieejamus vides monitoringa datus, kā arī uzlabot gatavību avāriju gadījumos (apziņošanas sistēma).

2. Attiecībā par nevalstiskām organizācijām vai iestādēm, kurās iedzīvotāji var vērsties ar lūgumu saņemt alternatīvu ekspertu viedokli par radioaktīvo fonu kādā Latvijas reģionā, norādām, ka vērtējumu par radioaktīvo fonu var sniegt BAPA, Latvijas Universitāte un Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” Radiācijas metroloģijas un testēšanas laboratorija.

Latvijā ir izveidota sistēma attiecībā uz radiācijas drošības ekspertiem atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumu Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” prasībām. Ar radiācijas ekspertu sarakstu var iepazīties Radiācijas drošības centrā.

Radiācijas fona sistemātiskus mērījumus bez Radiācijas drošības centra praktiski veic tikai BAPA (savu objektu kontrolei), jo šādas automātisko monitoringa staciju sistēmas uzturēšana ir dārga, kā arī prasa ievērojamas investīcijas. Viena šāda automātiskā monitoringa stacija izmaksā ~ 5 000 Ls, bet viena automātiskā alfa un beta aerosolu stacija ~ 35 000 Ls, kopumā 15 monitoringa staciju uzturēšanas izmaksas ir ~ 10 000 Ls gadā.

3. Attiecībā uz atbilstošu mēraparatūru alternatīvajiem mērījumiem norādām: ja būtu kādas nevalstiskās institūcijas pieprasījums nodrošināt to ar radiācijas mēraparatūru, tad RDC jebkurā laikā ir gatavs sniegt konsultācijas par pieejamo aparatūru un tās izmantošanas specifiku (ņemot vērā starojuma veidu, radioaktivitāti, u.c.). Pēc vienošanās par konkrētu iekārtu veidiem un nepieciešamo skaitu ir divas iespējas:

- ja attiecīgā iekārta ir pieejama RDC un to skaits ir pietiekams RDC, tad var tikt slēgts līgums par mēriekārtas nodošanu lietošanā, kur, protams, pieprasītājam jāuzņemas visa atbildība par iekārtas saglabāšanu, tehnisko apkalpošanu, kalibrēšanu u.c. Nedrīkst aizmirst, ka šādu iekārtu iegādei un arī uzturēšanai ir nepieciešami ievērojami finansiālie līdzekļi, kā arī to pareizai izmantošanai ir jābūt attiecīgām zināšanām. Apmācības radiācijas drošības jautājumos var nodrošināt Latvijas Universitāte, kā arī RDC.

- ja RDC nav pieejamas vēlamās iekārtas, tad, izmantojot tehniskās sadarbības projektu ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru, attiecīgā iekārta (arī nepieciešamajā skaitā) var tikt iegādāta (-tas) un izsniegta (-tas) lietošanā (līdzīgi kā pirmajā gadījumā).

Jāatgādina, ka iedzīvotājiem, pašvaldībām un nevalstiskajām institūcijām jau visu laiku ir brīvi pieejama informācija reālā laikā par radiācijas fonu valstī:

– dati par Latviju atrodami RDC interneta mājas lapā - http://www.rdc.gov.lv/data/Nordic/LAT.RAD;

– dati par Latviju un Eiropu atrodami Eiropas Komisijas Kopējo pētījumu centra Isprā interneta mājas lapā – http://eurdep.jrc.it sadaļā “Public.EURDEP maps”.

 

Ar cieņu, vides ministrs R.Vējonis

Rīgā 2008.gada 3.jūnijā

 

 

 

 

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut.nr.67/J9–dok.nr.2534

Par VAS “Latvijas Pasts” rīcību

 

Satiksmes ministrija sniedz šādas atbildes uz Saeimas deputātu 2008.gada 29.maija jautājumiem “Par VAS “Latvijas Pasts” rīcību”.

 

1. Kāds ir laikraksta “Ekspress Nedēļa” parāds VAS “Latvijas Pasts”, un cik ilgi jau šis laikraksts nav norēķinājies par savām saistībām?

VAS “Latvijas Pasts” (turpmāk – Latvijas Pasts) 2006.gada 26.septembrī ar SIA “LaMA – Latgales Mediju Aģentūra” noslēdza līgumu Nr.PR–3093/2007–RN un 2007.gada 26.oktobrī līgumu Nr.PR–3093/2008–R par preses izdevuma “Ekspress Nedēļa” abonēšanu, šķirošanu, pārsūtīšanu un piegādi 2007.gadā un 2008.gadā.

SIA “LaMA – Latgales Mediju Aģentūra” parāds sāka veidoties ar 2007.gada janvāri, 2008.gada maijā sasniedzot kopējo summu Ls 44 134,74.

2008.gada 25.maijā Latvijas Pasts nosūtīja izdevējam brīdinājumu par parāda samaksu līdz 2008.gada 31.maijam, norādot, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā Latvijas Pasts pārtrauks preses izdevuma piegādi un sniegs tiesā prasības pieteikumu par parāda piedziņu.

 

2. Cik un kādu VAS “Latvijas Pasts” sadarbības partneru parāds VAS “Latvijas Pasts” ir lielāks par pieciem tūkstošiem latu?

Latvijas Pastam ir 17 parādnieki, kuru parāda summa pārsniedz Ls 5000:

– Reklāmas pasts, SIA, Ls 6 159,88

– Izdevniecība LAMA grupa, SIA Ls 37 775,46

– Izdevniecība LAMA grupa SIA Ls 609 678,66

– Izdevniecības nams Fenster SIA Ls 8 903,42

– Izdevniecības nams Fenster SIA Ls 22 669,25

– Lauku Avīze SIA Ls 5 747,84

– SK Latvia Ls 5 498,80

– Studio Moderna Ls 20 764,65

– T Logistika Ls 22 669,25

– Abonēšanas centrs “Diena” Ls 30 100,01

– Baltic News LTD Ls 12 911,01

– Baltic News Ltd Ls 6 699,94

– Pluss punkts SIA Ls 12 684,60

– Zemgales Media SIA Ls 16 343,46

– Kappe Publishing SIA Ls 6 326,55

– LaMa–Latgales Mediju grupa SIA Ls 44 134,74

– Aleksandra A SIA Ls 12 784,12

Reklāmas pasts SIA, Baltic News LTD, Zemgales Media SIA, Kappe Publishing SIA, LaMa–Latgales Mediju grupa SIA nosūtītas pretenzijas par parādu samaksu. Pārējie parādnieki brīdināti telefoniski un tiek gatavotas rakstiskas pretenzijas par parādu samaksu.

Latvijas Pasts ir iesniedzis Rīgas apgabaltiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju SIA “Izdevniecība LAMA Grupa” par parāda Ls 689 619,07 (seši simti astoņdesmit deviņi tūkstoši seši simti deviņpadsmit lati 07 santīmi) – pamatparāda un līgumsoda, un tiesas izdevumu piedziņu.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2008.gada 4.jūnijā