Par Akcizēto preču pārvaldes pievienošanu

Turpinājums no 1.lpp.

Varētu traktēt, ka APP pašreizējā veidolā vairs nav optimāla. Tās potenciāls ir izmantojams daudz efektīvāk. Pēc Spirta monopola pārvaldes likvidēšanas uz tā bāzes radot Akcizēto preču pārvaldi un uzņemoties vēl citu preču — tabakas, dārgmetālu un degvielas pārraudzību, tomēr netika izdarīts pēdējais solis, uzdodot pārvaldei pilnīgi visu akcizējamo preču aprites pārraudzību. Šāds punkts būtu bijis jāpieliek līdz reorganizācijai. Efektam būtu bijis jābūt līdzīgam 1994. un 1995. gada efektam alkohola lietās.

Piemēram, ir izveidojusies īpatnēja situācija ar alu, kas Latvijā nepamatoti netiek uzskatīts par alkoholu. Mēs esam vienīgā valsts man zināmā Eiropā, kur ir šāds viedoklis par alu normatīvo aktu un cilvēku attieksmes ziņā. Nekāda stipruma un blīvuma alus par alkoholu mūsu valstī uzskatīts netiek, kaut gan divas pudeles alus nenobriedušam organismam var dot tikpat daudz ļaunuma kā simt gramu viskija. Tajā pašā laikā Latvijā nav nekādas ticamas statistikas par alus ražošanas, tirdzniecības un importēšanas apjomiem. Šāda uzskaite notiek tikai uzņēmumu iekšienē.

Alum ar spirta mērītāju nav iespējams noteikt alkohola saturu, kā to var izdarīt degvīnam. Ja no alus stipruma ir atkarīgs nodokļa lielums, tad uzņēmējam ir izdevīgi "samazināt" stiprumu dokumentos un nodokļus maksāt atkarībā no deklarētā, nevis reālā daudzuma un stipruma. Pašlaik darbojas pakāpienveida akcīzes nodokļa likmju sistēma, pēc kuras ar akcīzes nodokli apliek divas alus grupas —no 5,5 līdz 7% un virs 7% alkohola. Tātad ar nodokli neapliek alu, kura stiprums ir 5,4 %. Vai kādam ražotājam ir izdevīgi uzrādīt, ka viņa ražotā alus stiprums ir 5,5%? Šis jautājums liek aizdomāties.

Paredzams, ka no nākamā gada akcīzes nodoklis pēc pakāpienveida sistēmas būs jāmaksā pilnīgi visam alum. Ceru, ka reorganizācijas rezultātā izdosies piemērot alum vienoto pārraudzību. VID ir tiešais nodokļu administrētājs, un bez uzskaites sakārtošanas visas iecerētās lietas lemtas neveiksmei. Ir vērts nodokli administrēt tikai tad, ja tam nepieciešamie izdevumi ir ļoti mazi salīdzinājumā ar administrējamā nodokļa ieņēmumiem. Tādēļ nav vērts izdomāt un ieviest jaunu atšķirīgu alus akcīzes administrēšanas modeli, bet izmantot aprobēto alkohola akcīzes administrēšanas modeli, bet tam vajadzīga sakārtota aprites uzskaite.

— Kāds būs ekonomiskais efekts no APP pievienošanas VID?

— Reorganizācijai jāatrod tāds veids, lai ne tikai nebūtu papildu izdevumu nedz valstij, nedz uzņēmējiem, bet lai reorganizācija dotu gan valsts administratīvo izdevumu ekonomiju, gan atvieglotu legālo uzņēmēju darbību. Šo četru APP akcizējamo preču aprites un licencēšanas sistēmā ir izdots konkrēts skaits licenču, kas pašlaik ir spēkā. Būtu neprātīga šo spēkā esošo licenču tūlītēja ārkārtas pārreģistrēšana, un no tās vajadzētu iespējami izvairīties. Jau nesenā vēsturē ir bijušas divas pārreģistrēšanas —1994. gadā, kad alkohola importa licencēšana no Ekonomikas ministrijas pārnāca Spirta monopola pārvaldes pārziņā, un 1997. gadā, kad tabakas licencēšana no Finansu ministrijas centrālā aparāta nonāca tagadējās APP pārziņā. Reģistrēšana jau izdarāma gāzveida degvielas licencēm, kuras izdevusi Energoresursu regulēšanas padome. Un šeit varētu iznākt pat dubulta pārreģistrēšana —tagad uz APP un vēlāk uz VID. Vai tas būtu vajadzīgs? Pārreģistrēšana jāveic maksimāli pārdomāti ar minimāliem izdevumiem valstij un uzņēmumiem. Diez vai kāds ņemsies nosaukt precīzu ekonomisko efektu.

Ķīmiskā viela MTBE, kuru piejaucot dažādas kvalitātes benzīnam, iegūst benzīnu ar augstāku oktānskaitli, līdz šim netika aplikta ar akcīzes nodokli. Tāpat kā losjonus, pulverus u.c., arī MTBE varēja ievest ikviens uzņēmums, kas nodarbojas ar ķīmisko vielu importēšanu. Kādu ceļu pēc ievešanas valstī iet MTBE, tas mums nebija zināms. Bet, nenoliedzami, daļa tiek piejaukta benzīnam. Bet —kāda daļa, to mēs varam tikai minēt. Analizējot oficiālās aprites skaitļus par to, cik legālās degvielas valstī ir ievests un cik pārdots legālajā iekšējā tirgū, starpība ir tuvu 10 procentiem. Tas it kā nav daudz, bet naudas izteiksmē —ļoti ievērojamas summas. Jo, gribam vai ne, pašlaik akcīzes nodoklis degvielai jau ir vairākkārt lielāks nekā izcelsmes vērtība.

— Pēc APP iekļaušanas VID sastāvā joprojām saglabāsies situācija, ka VID izsniegs licences un pati VID arī kontrolēs akcīzes nodokļa ieņēmumus. Vai šeit nerodas laba augsne interešu konfliktam?

— Tas arī ir diskutējams jautājums. Vai situācija, ka visa uzņēmējdarbība tūlīt pēc uzņēmuma dzimšanas līdz tā darbības beigām ir vienas institūcijas kontrolē, pati par sevi rada interešu konfliktu? Un — licenču izdošana akcīzes produktiem un kontrole vienas institūcijas pārziņā — vai tas ir slikti? Tas, manuprāt, pat ir labi. Valstī pašlaik ir vēl daudz paradoksālāku piemēru nekā vienotas atļauju sistēmas akcizētām precēm atrašanās vienas struktūras rokās. Tāpēc galarezultāts ir galvenokārt atkarīgs no reorganizācijas procesā iesaistīto cilvēku godprātības.

Tiesa, var būt daži tehniski sarežģījumi, jo VID, kurā jāiekļaujas APP, pati par sevi ir ļoti liela un sarežģīta struktūra. Ikdienas darbs tajā nebūt nav vienkāršs. Zinot, ar kādām lietām VID darbinieki tikuši galā, un arī mūsu darbinieku augsto profesionalitāti savā jomā, domāju, īpašu sarežģījumu nebūs. Ja tiks izvēlēts pareizais sistēmu apvienošanas ceļš, tad valsts kopumā būs tikai ieguvēja.

— Vai APP reorganizācija ir pārdomāts lēmums?

— Nenoliedzami, tas ir sāpīgs tiem mūsu darbiniekiem, kas, nerēķinoties ar personīgo dzīvi, visu savu laiku veltījuši darbam un kļuvuši par augsta līmeņa speciālistiem. Viņi APP reorganizāciju uztver ļoti personiski, un morāla veida ieguvumu gaidīt būtu lieki.

No funkciju dublēšanās novēršanas, kā arī no lietu pārskatāmības un sakārtošanas viedokļa reorganizācija būtu vēlama jebkurā no tās iespējamiem veidiem, piemēram, visu akcīzes preču aprites uzraudzības nodošana APP tās līdzšinējā statusā. Bet iespējams, ka vislielākie panākumi būtu gadījumā, ja APP nonāktu tiešā Ministru kabineta pakļautībā. Tad daudzi jautājumi, īpaši ar akcīzes precēm saistīto normatīvo aktu pilnveidošana, risinātos daudz operatīvāk. Tā tas ir Lietuvā, bet Igaunijā šādas vienotas institūcijas vispār nav.

Nenoliegšu, ka jau pašlaik morālo apsvērumu dēļ darba temps atsevišķiem APP darbiniekiem ir krities. Tādēļ, ja jau valdības deklarācijā paredzēta APP pievienošana VID, šo darbu vajadzētu veikt iespējami raiti. Tas būtu labi visām iesaistītajām struktūrām un cilvēkiem. Ceru, ka līdz šāgada beigām APP reorganizācijas process būs beidzies.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore