Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs: Aicinot valdību rast risinājumu pašvaldību tiesībām iesaistīt investorus infrastruktūras attīstības finansēšanā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, balstoties uz Rīgas tiesas apgabala prokuratūras iesniegumu, apturējis Rīgas pilsētas domes noteikumu par vienreizēju maksu pilsētas infrastruktūras attīstībai darbību, vienlaikus aicinot valdību rast risinājumu, lai pašvaldības varētu efektīvi iesaistīt privātpersonas sociālās un ekonomiskās infrastruktūras plānošanas un attīstības finansēšanas nodrošināšanā.

Rīgas pilsētas dome 2005.gada 20.decembrī pieņēmusi saistošos noteikumus “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Saskaņā ar noteikumiem ikvienai personai, kura Rīgas pilsētas teritorijā paredzējusi īstenot būvniecības ieceri, saskaņots būvprojekts jāiesniedz Rīgas pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldē vienreizējās maksas un iemaksas termiņu noteikšanai Rīgas pilsētas infrastruktūras attīstībai.

Vienreizējās maksas apjoms tiek noteikts saskaņā ar Rīgas pilsētas domes 1995.gada 7.marta noteikumiem “Vienreizējās maksas pilsētas infrastruktūras attīstībai aprēķināšanas noteikumi”. Pēc vienreizējās maksas samaksas pilsētas infrastruktūras attīstībai Rīgas pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas Būvvalde personai izsniedz būvatļauju.

Minētais maksājums noteikts kā obligāts maksājums, pārkāpjot likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto, jo minētais likums pašreizējā redakcijā neparedz vietējai pašvaldībai tiesības iekasēt šāda veida maksājumu. Uz to norādījusi gan Valsts kontrole, gan Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, kas aicināja apturēt Rīgas pilsētas domes saistošo noteikumu darbību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atbalsta iespēju pašvaldībām efektīvi iesaistīt privātpersonas infrastruktūras, tai skaitā inženierinfrastruktūras un visu veidu sociālās un ekonomiskās infrastruktūras, plānošanas, uzturēšanas un attīstības finansēšanas nodrošināšanā. Ņemot vērā līdzšinējos straujos tautsaimniecības, tai skaitā būvniecības nozares, attīstības tempus, pašvaldības saviem spēkiem nespēj nodrošināt esošajai situācijai atbilstošu infrastruktūru.

Minētās situācijas risināšanai RAPLM bija izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevas, kas paredzēja infrastruktūras maksājumu noteikt kā pašvaldības nodevas par būvatļaujas saņemšanu likmes daļu. Ministru kabineta noteikumu projekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, tomēr Ekonomikas ministrijas iebildumu dēļ netika atbalstīts.

Tāpat arī šā gada februārī RAPLM parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš aicināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izdarīt grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām” un papildināt likumu ar jaunu punktu, kas paredz vietējās pašvaldības domei (padomei) tiesības valdības noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Saeimas komisija priekšlikumu noraidīja, norādot, ka maksājums infrastruktūras attīstībai nav atzīstams par pašvaldību nodevas objektu.

Ministrs E.Zalāns par iespējām pašvaldībām iesaistīt privātpersonas un investorus infrastruktūras attīstībā diskutēja ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem. Investori aicināja ministriju šo jautājumu sakārtot, paužot atbalstu pašvaldību tiesībām noteikt maksājumu infrastruktūras attīstībai.

Lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas ietver sabiedrības interesēm atbilstošas infrastruktūras nodrošinājumu, ministrs E.Zalāns vēstulē Ministru prezidentam Ivaram Godmanim lūdz rast iespēju uzdot Ekonomikas ministrijai kā kompetentajai valsts pārvaldes iestādei tautsaimniecības struktūrpolitikas jomā risināt jautājumu saistībā ar pašvaldību tiesībām noteikt privātpersonu iesaisti infrastruktūras sakārtošanā un attīstības nodrošināšanā.

Dace Kārkliņa, ministra preses sekretāre