Par ANO Orhūsas konvencijas valstu sanāksmi Rīgā

13.jūnijā noslēdzās ANO konvencijas “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (Orhūsas konvencija) trešā pušu sanāksme, kura notika Rīgā no 11. līdz 13.jūnijam.

Desmit gadus pēc Orhūsas konvencijas ratificēšanas konvencijas puses ir vienojušās nostiprināt vides demokrātiju Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas reģionā un veicināt šo principu ievērošanu visā pasaulē. Puses ir pieņēmušas lēmumu apstiprināt stratēģisko plānu, kas noteiks konvencijas virzienu nākotnē. Tajā puses norāda, ka “valstu pārvaldes nespēj risināt nopietnas vides, sociālās un ekonomiskās problēmas, nesaņemot atbalstu no dažādām interešu grupām – gan sabiedrības pārstāvjiem, gan sabiedriskajām organizācijām”.

13.jūnijā Orhūsas konferences augsta līmeņa amatpersonu sanāksmi ar uzrunu (skat. zemāk) atklāja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Noslēdzot augsta līmeņa amatpersonu sanāksmi, ANO Eiropas Ekonomikas komisijas atbildīgais sekretārs Mareks Belka uzsvēra, ka konvencijas pamatprincipi sabiedrības pārstāvjiem sniedz iespēju pieprasīt valsts pārvaldei būt atbildīgai un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Viņš pateicās Latvijas valdībai un vides ministram Raimondam Vējonim par veiksmīgo konferences organizēšanu.

Vides ministrija kā konferences organizētājs centās to izdarīt pēc iespējas videi draudzīgāk.

Visi sanāksmē izmantotie dokumenti, tai skaitā dalībnieku kartes, tika sagatavoti uz otrreizējās izmantošanas papīra, konferences dalībnieku somas – no nebalināta lina un tamlīdzīgi.

Konferences VIP viesi tika pārvadāti ar SAAB BioPower automašīnām, kuras darbināmas ar biobenzīnu E85, kas no pagājušā gada pieejams arī Latvijā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes uzruna ANO Orhūsas konvencijas sanāksmē 2008.gada 13.jūnijā:

Godātais ministra kungs [Raimonds Vējonis]!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Latvijas Republikas Saeimas vārdā sveicu jūs mūsu valsts galvaspilsētā Rīgā!

Esmu pārliecināts, ka pavadītais laiks mūsu pilsētā un valstī dos jums daudz pozitīvu emociju un, protams, būs bijis lietderīgs arī lietišķajā ziņā, jo šodienas Orhūsas konvencijas pušu trešās sanāksmes ietvaros pulcējušies vadošie vides un vides aizsardzības jomas pārstāvji no daudzām pasaules valstīm.

Vides aizsardzības un vides problēmu jautājumi šobrīd ir vieni no aktuālākajiem visā pasaulē. Gan valstu parlamentos, gan pasaules vadošajos medijos, gan sabiedrībā vides problēmas tiek izvirzītas vienā no pirmajām vietām. Par to daudz diskutēts arī Eiropas Savienībā, kur vides problemātikas risināšana izvirzīta kā prioritāte. Tādēļ jo īpaši svarīgi, ka pasaules valstis un valdības spēj vienoties par kopējiem principiem, kopējām nostādnēm un kopēju rīcību, lai spētu koordinēt darbu patiesas vides demokrātijas ieviešanā.

Ar vides demokrātiju es saprotu ne tikai Orhūsas konvencijā noteiktos principus par ikviena sabiedrības locekļa tiesībām uz informāciju, līdzdalību lēmumu pieņemšanā par vides jautājumiem vai tiesībām likumā noteiktā kārtībā griezties tiesu iestādēs jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību. Patiesa vides demokrātija būs tikai tad, kad ne tikai ikviens sabiedrības loceklis apzināsies savas tiesības vides jautājumos, bet arī visu pasaules valstu parlamenti un valdības ar pilnu atbildību būs gatavi sniegt savu ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā un ekoloģisko katastrofu novēršanā. Šo globālo problēmu risināšanai mums nepieciešama globāla pieeja – starptautiskas vienošanās, kāda ir Orhūsas konvencija vai Kioto protokols.

Esmu patiesi gandarīts, ka Latvija, mūsu valsts parlaments un valdība ir devusi savu ieguldījumu, lai Orhūsas konvencijā noteiktie principi tiktu ievēroti mūsu parlamentā pieņemtajos likumos un realizēti mūsu valsts vides politikā. Un īpaši svarīgi ir tas, ka Latvija ir nodrošinājusi, lai tiktu realizēts pats galvenais Konvencijas princips – sabiedrības un vides aizsardzības nevalstisko organizāciju līdzdalība likumdošanas procesā. Tātad ir ievērots svarīgākais: ikvienam sabiedrības loceklim ar nevalstisko organizāciju starpniecību ir iespējas ietekmēt likumdošanas iniciatīvas un pieņemtos lēmumus, tādējādi tieši piedaloties pareizas un nākotnē balstītas vides likumdošanas radīšanā.

Orhūsas konvencija ir starptautisks līgums, kas uzliek konkrētus pienākumus valstu valdībām un nosaka to parakstījušo valstu vides politikas galvenos principus.

Desmit konvencijas darbības gadi ir pierādījuši – ir nepieciešams šāds visus vienojošs un galvenos vides politikas principus nosakošs ietvars. Tas vajadzīgs tāpēc, lai ne tikai parlamenti un valdības, bet ikviens sabiedrības pārstāvis skaidri saprastu un apzinātos gan savas tiesības, gan pienākumus. Un pienākumi šīs un nākamo paaudžu priekšā mums ir gana lieli – vispirmām kārtām jau apzināties, ka vides jautājumi ir tie, kas neatrisināsies paši no sevis. Ja mēs apzināsimies, ka planētas vide esam mēs paši, un mēs paši arī planētas vidi veidojam, tad, cerams, spēsim apvienot savus spēkus šīs vides saglabāšanā.

Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Novēlu visiem interesantas un, galvenais, auglīgas diskusijas. Un, protams, panākt vienošanos, pieņemot Rīgas deklarāciju, kas izvirzītu prioritātes Orhūsas konvencijas principu efektīvai ieviešanai gan Eiropā, gan citviet pasaulē.