Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Evija Zurģe. Eiropas Savienības ietekme uz Latvijas Republiku: tiesību transformācija 

Latvijas Republika nu jau gandrīz četrus gadus var sevi saukt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un visus Latvijas iedzīvotājus pēc nostājas pret šo faktu nosacīti var iedalīt divās grupās – tā dēvētajos eirooptimistos un eiroskeptiķos.

Šāds dalījums visspilgtāk izkristalizējās 2003.gadā, kad valsts gatavojās referendumam par dalību Eiropas Savienībā un bija jāsāk apzināties sekas, kas izrietēs no šīs dalības. Veidojās vairāki jautājumi, par kuriem iepriekš minētajām tautas grupām bija atšķirīgi viedokļi, galvenie no tiem – Latvijas Republikas suverenitāte, neatkarība, Eiropas Savienības statuss.

2004.gada 1.maijs it kā apliecināja, ka eirooptimisti mūsu valstī ir vairākumā, un uzvarēja viedoklis, ka dalība Eiropas Savienībā vismaz negatīvi neietekmēs nedz Latvijas Republikas suverenitāti, nedz neatkarību, jo vadošās personas pilnīgi noliedza viedokli, ka Eiropas Savienība arvien vairāk iegūst federācijas vaibstus. Vārdus “it kā” lietoju, jo pieļauju, ka šādu balsojumu veidoja vairāki blakuselementi, līdz ar to nevar runāt par stingru pārliecību un ticību balsojuma pareizībai tautas vidū.

• Elīna Čakste-Rāzna, Daimārs Škutāns. Prasības nodrošinājuma bīstamā daba likumā un tiesu praksē 

Prasības nodrošināšanas institūtam Latvijas civilprocesā nekad nav bijusi raksturīga skaidrība un tiesiskā noteiktība, par ko autori jau ir rakstījuši iepriekš, bet pēdējā prasības nodrošināšanas institūta fundamentālā revīzija 2006.gadā, mūsuprāt, ir nepārdomāti izjaukusi arī procesuālo līdzsvaru starp prāvniekiem, kas iepriekš pastāvēja vismaz kaut kādā mērā.

Rakstā izvērtēti visi nozīmīgākie procesuālie posmi prasības nodrošināšanas jautājumos, un tiek secināts, ka esošais prasības nodrošināšanas institūts ir tik labvēlīgs prasītājam, ka atbildētājam ir jāsāk pārdomāt, vai Latvijas civilprocesā vairs vispār pastāv sacīkstes princips, jo šobrīd prasītājam ar prasības nodrošināšanu paveras iespējas panākt atbildētāja izputināšanu pat pirms lietas izskatīšanas pirmajā instancē.

• Valdis Blūzma. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas (II) 

Vēl sarežģītāks jautājums ir par pilsoniskās nacionālās valsts tiesību veidošanās perioda apakšējo hronoloģisko robežu. Šajā pētījumā tā noteikta ar Otrā pasaules kara beigām, apzīmējot pēdējo – mūsdienu tiesību vēstures periodu – kā globālās civilizācijas tiesību veidošanās periods.

Šā perioda raksturīgas iezīmes ir pasaules globalizācijas procesu pastiprināšanās ne vien zinātniski tehniskās revolūcijas vai ekonomisko faktoru iespaidā, bet arī ietekmīgu starptautisko politisko organizāciju (ANO un universālo reģionālo organizāciju) darbības rezultātā, kuru pamatmērķi ir starptautiskā miera nodrošināšana un starpvalstu sadarbības veicināšana starptautisko problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un pamatbrīvību cieņas veicināšana.

“Jurista Vārda” redakcija