Havjers Barross Valero ( Javier Barros Valero ), Meksikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, —"Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kāda ir Meksikas Savienoto Valstu Neatkarības dienas vēsture un tās nozīme jūsu tautas dzīvē?

— Kad pienāk 15. septembra pusnakts, mūsu galvaspilsētas Mehiko iedzīvotāji pulcējas pilsētas Elsokalo laukumā, lai noklausītos Meksikas prezidenta uzrunu, laukumā skan mūsu tautai tik zīmīgie saucieni "Viva Meksika!" Šī iespaidīgā pulcēšanās ik gadu notiek, atceroties līdzīgu ceremoniju 1810. gadā, ko vadīja priesteris Miguels Idalgo, — meksikāņu tauta viņu vēlāk iedēvēja par "mūsu zemes tēvu". 1810. gadā šī ceremonija oficiāli iezīmēja meksikāņu brīvības cīņas sākumu. Kopš tā laika šajā vēsturiskajā datumā meksikāņi vēlreiz apliecina savu nacionālo identitāti un uzticību ideāliem, kas viņus iedrošina kopīgi strādāt labākai nākotnei.

— Tas ir skaists mērķis — kopīgs darbs labākai nākotnei. Bet kā jūs raksturotu mūsdienu Meksiku?

— Es gribu izmantot šo iespēju, lai pavēstītu dažus skaitļus, kas varētu interesēt jūsu lasītājus. Meksika ir viena no pasaules bagātākajām valstīm mākslas, vēstures un kultūras pieminekļu ziņā. UNESCO sastādītajā Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti 22 Meksikas vēsturiskie objekti. Meksika ar 2 miljonu kvadrātkilometru teritoriju ir 14. lielākā valsts pasaulē, otra lielākā valsts Latīņamerikā un ceturtā lielākā valsts Amerikā. Ziemeļos mūsu valstij ir 3110 kilometrus gara robeža ar ASV, kuru ik gadu šķērso apmēram 300 miljoni cilvēku. Dienvidos Meksikai ir 871 kilometru gara robeža ar Gvatemalu un 251 kilometru gara robeža ar Belizu. Austrumos mūsu valsts robeža veselus 3000 kilometrus stiepjas gar Meksikas līci, Karību jūru, bet rietumos Meksikas robeža 500 kilometrus ir gar Kalifornijas līci un Kluso okeānu.

Apmēram 37 procentos mūsu valsts teritorijas caurmēra temperatūra ir 22 grādi, bet teritorijas vienā procentā gada vidējā temperatūra ir zemāka par 12 grādiem. Tas vien jau liecina, cik dažādi ir Meksikas dabas apstākļi.

Iedzīvotāju skaita ziņā Meksika ar 93,3 miljoniem ir vienpadsmitā lielākā valsts pasaulē, otra lielākā valsts Latīņamerikā un trešā lielākā Amerikā. Meksikā dzīvo arī 5,5 miljoni iezemiešu, kas runā 56 valodās.

Meksikas ekonomika pēc apjoma ir 13. vietā pasaulē ar 334,4 miljardiem dolāru kopapjoma. Meksika ir desmitā lielākā eksportētāja pasaulē (ar eksporta kopapjomu 120 miljardi dolāru). Meksika ir arī astotā visvairāk apmeklētā valsts pasaulē ar 10 miljoniem ārvalstu tūristu gadā. Meksika ir vislielākā sudraba ražotāja pasaulē, arī vienīgā Latīņamerikas un Karību jūras baseina valsts, kas kļuvusi par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas locekli, kā arī par Sadarbības un ekonomiskās attīstības organizācijas (OCED) locekli. Tā ir arī vienīgā Latīņamerikas un Karību jūras baseina valsts, kas patlaban ved sarunas par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību. Meksika ir nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar vairāk nekā 170 valstīm.

— Kāda ir pašreizējā politiskā situācija jūsu valstī?

— Meksika ir guvusi nozīmīgu progresu demokrātiskākas politiskās sistēmas izveidē, kur likuma vara attiecas uz ikvienu indivīdu. Pašlaik valdība un mūsu tauta kopīgi veltī daudz enerģijas, lai pārvarētu nabadzību un sasniegtu divus galvenos mērķus — uzplaukumu un sociālo taisnīgumu. Kopš 1929. gada Meksikas politisko sistēmu vadījusi viena partija. Pēdējā gadu desmitā tika īstenota vēlēšanu politiskā reforma, radot daudzpartiju sistēmu. Opozīcijas partijas parlamentā pārstāv 52,8 procentus no visa iedzīvotāju skaita.

— Kā jūs vērtējat Meksikas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Meksika un Latvija īsteno katra savu neatkarīgu ārpolitiku pasaules politikas kontekstā, kas mūsu valstīm uzliek aizvien jaunus pienākumus un piedāvā vēl nebijušas iespējas.

Abas mūsu valstis arī aktīvi meklē iespējas apliecināt sevi starptautiskā, reģionālā un divpusējo attiecību jomā, cenšoties mazināt starptautisko saspīlējumu, droši un efektīvi izmantojot katru iespēju mazināt draudus mieram un drošībai, sekmējot starptautisko solidaritāti un sadarbību.

Meksikas un Latvijas sadarbības attīstībai ir plašas perspektīvas, tālāk sekmējot mūsu divpusējās attiecības, tai skaitā arī izglītībā un kultūrā.

Gribētu īpaši uzsvērt, ka Meksikas valdība piešķīrusi stipendiju Latvijas studentam, kurš pirms dažām dienām ieradās mūsu valstī, lai apgūtu maģistra programmu prestižajā Gvadalaharas universitātē. Viņš ir pirmais Meksikas valdības oficiālais viesis no Latvijas.

Es pats savas drīzās darba vizītes laikā Latvijā gribu tikties ar augstām jūsu valsts amatpersonām, lai rastu jaunas mūsu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas.

— Ko jūs vēl gribētu piebilst mūsu intervijas izskaņā?

— Es nododu jūsu izdevuma lasītājiem Meksikas valdības un tautas vislabākos vēlējumus un izsaku cerību, ka jūsu valsts sasniegs visus starptautiskos un iekšpolitiskos mērķus. Es gribu uzaicināt Latvijas iedzīvotājus, ja vien rodas kādi lūgumi vai jautājumi saistībā ar mūsu valsti, droši uzņemt sakarus ar Meksikas vēstniecību Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors