Labklājības ministre: Par darba un ģimenes rūpju apvienošanas iespējām

Lai ģimenes Latvijā varētu gan veiksmīgi strādāt, gan audzināt bērnus, valstī ir vairāk jāattīsta alternatīvie bērnu aprūpes pakalpojumi, savukārt vecākiem aktīvāk jāizmanto iespēja strādāt nepilnu darba laiku – to apliecināja Labklājības ministrijas organizētajā diskusijā “Darbs un ģimene – laiks abiem” izskanējušie viedokļi.

Labklājības ministre Iveta Purne atzīst, ka pagājušās nedēļas nogalē notikusī diskusija bija būtiska, jo pirmo reizi pie viena galda tika sapulcināti gan ministriju, gan arodbiedrību, gan darba devēju un pašvaldību pārstāvji, kā arī pakalpojumu sniedzēji.  

“Sabiedrībā ir būtiski veicināt diskusiju par darba un ģimenes apvienošanas iespējām, jo, sekojot medijos izskanējušiem viedokļiem, dažkārt rodas sajūta, ka brīnumzāles meklējamas tikai pabalstos vai bērnudārzu būvē. Tomēr citu valstu pieredze apliecina – vislabāk ģimenēm klājas tajās valstīs, kur ir pieejami visdažādākie pakalpojumi,” norāda I.Purne.

Ministre atzīst, ka Latvijā vēl vairāk jāpopularizē tādas iniciatīvas kā, piemēram, aukļu dienests Liepājā, atzinīgi vērtējams arī Rīgas domes sniegtais atbalsts ģimenēm, kurām netiek nodrošinātas vietas bērnudārzos, arī vairāku darba devēju gan privātajā, gan valsts sektorā īstenotā ģimenēm draudzīgā politika.

Ministre cer, ka šī diskusija, kurā izskanējuši vairāki priekšlikumi situācijas uzlabošanai, veicinās izpratni par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām un stiprinās starpsektoru sadarbību konkrētu uzlabojumu ieviešanā.

Labklājības ministre arī aicina jaunos vecākus aktīvāk izmantot Darba likumā piedāvātās darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.

Labklājības ministre Iveta Purne arī aicina jaunos vecākus aktīvāk izmantot Darba likumā piedāvātās darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, piemēram, vienojoties ar darba devēju, strādāt nepilnu darba laiku, veikt darbu mājās (e-darbs), izmantot elastīgu darba laiku, proti, strādāt dažādu stundu skaitu dienā, kas kopumā nepārsniedz 40 stundas nedēļā, ka arī citas šajā likumā noteiktās iespējas.

Statistika liecina, ka šobrīd vēl samērā maz darbinieku izmanto dažādas elastīgas darba laika organizēšanas formas, kas veicinātu veiksmīgāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Tā, piemēram, attiecībā uz nepilno darba laiku, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2007.gadā to izmantoja tikai 6,4% no visiem nodarbinātajiem. Savukārt starp galvenajiem iemesliem nepilna laika strādāšanai bija arī bērnu pieskatīšana un personisku vai ģimenes apstākļu dēļ.

Par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām ikviens interesents var izteikt savu viedokli arī Labklājības ministrijas interneta mājaslapā.

Labklājības ministrijas izveidotā darba grupa ir sākusi darbu pie Latvijas valsts pabalstu sistēmas darbības izvērtēšanas, tostarp izvērtējot arī ģimenēm ar bērniem domātos pabalstus un to efektivitāti.

Gunta Skrebele, ministres preses sekretāre