Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 17.jūnijā

MK: Par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā

17.jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Ierosināti grozījumi jaunajā Ministru kabineta iekārtas likumā, kurš stājas spēkā no šā gada 1.jūlija.

Grozījumi nosaka, ka no 2008.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.martam MK locekļu un parlamentāro sekretāru mēnešalgas apmērs netiek paaugstināts un tās paliek iepriekš noteiktajā līmenī, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo 2007.gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru.

Tiks veikts grozījums, kas nepiemēro normas, kas paredz Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru atvaļinājuma pabalstus. Kā arī noteiks, ka Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amata vieta tiek izveidota no 2009.gada 31.marta.

Valdība lūgs Saeimu minētos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā.

MK: Par grozījumiem noteikumos par vadības līgumiem

17.jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi noteikumos par vadības līgumiem.

Jaunā darba samaksas sistēma tiešās pārvaldes iestādēs pilnībā ir spēkā kopš 2007.gada 1.jūlija, nodrošinot pakāpenisku valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma līmeņa tuvināšanu privātajam sektoram, sasniedzot reformas mērķi – 80% no atbilstoša speciālista darba samaksas privātajā sektorā līdz 2010.gadam. Reformas rezultātā būtiski ir samazinājies vadības līgumu skaits. Saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes informāciju, salīdzinot ar 2006.gadu, 2007.gadā vidējais nodarbināto īpatsvars ministrijās, ar kuriem noslēgts vadības līgums, samazinājās par 14 procentu punktiem. Aptuveni trešajā daļā ministriju 2007.gadā vadības līgumi vispār nav slēgti. Pārējās ministrijās ir samazinājies par vadības līgumiem izmaksātā atalgojuma īpatsvars kopējā atalgojumā.

Ņemot vērā, ka valsts sektorā nodarbināto darba samaksas reformas īstenošanai 2008.gadā un turpmākajos gados netiek piešķirts finansējums pilnā apjomā, kā tas sākotnēji bija plānots apstiprinātajā Koncepcijā par vienoto darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem, un, lai valsts pārvaldē spētu nodrošināt efektīvu darba izpildi un konkurētspējīgu darba samaksu, noteikumu projekts paredz pakāpeniski samazināt vadības līgumu apmēru, lai no 2010.gada 1.janvāra tas nepārsniegtu 40% no strādājošajam noteiktās mēnešalgas.

Savukārt noteikumi papildināti, nosakot, ka vadības līguma par 2009.gadu atlīdzības apmērs nepārsniegs 50% no ierēdņa, darbinieka vai amatpersonas noteiktās mēnešalgas.

Noteikumu projekts ir izskatīts un atbalstīts Valsts sektora darba samaksas komisijā.

MK: Par ierēdņu, darbinieku un amatpersonu darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm

17.jūnijā Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju””.

Grozījumi nosaka mēnešalgu grupas amatu saimes “25. Konsultēšana” jaunizveidotajiem līmeņiem atbilstoši veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumos Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”. Minētās amatu saimes amatiem, kuru pienākumos ir veikt Ministru kabineta locekļa padomnieka vai konsultanta pienākumus noteiktā nozarē, kas dalās vairākās apakšnozarēs vai politikas jomās, un konsultēt īpaši sarežģītos jautājumos, dziļi pārzinot vienu vai vairākas apakšnozares, ir noteikta 13.mēnešalgu grupa. Ministru prezidenta biroja vadītāja amatam ir noteikta 15.mēnešalgu grupa.

Grozījumi nosaka kvalifikācijas pakāpju noteikšanas kārtību MK locekļa konsultatīvajām amatpersonām un precizē, kādos gadījumos ierēdnis, darbinieks un amatpersona var saņemt piemaksu par prombūtnē esoša ierēdņa, darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem.

Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, noteikumu projekts paredz 2009.gadā ierobežot kopējo mēnešalgas, piemaksu un vadības līguma summas apmēru, kādu ierēdnim, darbiniekam un amatpersonai var noteikt mēnesī.

MK: Par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs

17.jūnijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumos Nr.310 “Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs”.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, kurā tika uzdots precizēt noteikumu 1.pielikuma II nodaļas “Amatu saimju raksturojums” 25.punktu “Konsultēšana”, papildinot to ar atbilstošu līmeni Ministru kabineta locekļu konsultatīvajām amatpersonām, kuras ir augsti kvalificēti eksperti attiecīgajā nozarē.

Grozījumi precizē Valsts pārvaldes amatu kataloga amatu saimi “25. Konsultēšana”, paredzot, ka šajā saimē var tikt klasificēti Ministru kabineta locekļu konsultatīvo amatpersonu amati un citi amati, kuru veicēju pienākumos ir sniegt konsultatīvu vai administratīvu atbalstu Ministru kabineta loceklim.

Amatu saime ir papildināta ar jaunu līmeni – amatiem, kuri veic padomnieka vai konsultanta pienākumus noteiktā nozarē, kas dalās vairākās apakšnozarēs vai politikas jomās, konsultē īpaši sarežģītos jautājumos un pārzina vienu vai vairākas apakšnozares, kā arī ar atsevišķu līmeni Ministru prezidenta biroja vadīja amatam.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

BĢLM: Par Programmu vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011.gadam

17.jūnijā Ministru kabinetā tika atbalstīta Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011.gadam, ko ir izstrādājusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija sadarbībā ar Labklājības, Tieslietu, Veselības un Iekšlietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un Tiesībsarga biroju.

Kā ziņots iepriekš, programmas mērķis ir panākt vardarbīgu nodarījumu ģimenē skaita samazināšanos un piedāvāt kvalitatīvu palīdzību ģimenēm, kas ar to saskaras.

Dokumenta ietvaros tiek definēts pats jēdziens “vardarbība ģimenē” (no angļu – domestic violence) – tas ir vardarbīgs nodarījums (fiziska, seksuāla vai emocionāla vardarbība) starp kopdzīvē esošām personām.

Vardarbīgs nodarījums uzskatāms par “vardarbību ģimenē” neatkarīgi no tā, vai nodarījuma izdarīšanas brīdī puses ir vai nav noslēgušas laulību, kā arī vai puses turpina dzīvot kopīgā mājsaimniecībā. No vardarbības ģimenē var ciest arī bērni, gan esot pakļautiem tiešiem pieaugušo ģimenes locekļu nodarījumiem, gan esot vardarbības starp pieaugušajiem lieciniekiem.

Neskatoties uz to, ka Latvijā pastāv atsevišķi priekšnosacījumi tādas politikas īstenošanai, kas novērstu vardarbību ģimenē, tomēr ir vairāki būtiski kavējošie faktori. Pirmkārt, grūtības sagādā vardarbības ģimenē atpazīšana, kas ir saistīta gan ar atšķirīgu izpratni par to, gan atsevišķu vardarbības veidu akceptēšanu sabiedrībā. Otra būtiskākā problēma ir dažādu iestāžu darba koordinēšanas un savstarpējas sadarbības mehānisma trūkums.

Sākot programmas īstenošanu, primāri ir apzināt esošo situāciju Latvijā un pilnveidot tiesisko regulējumu efektīvai tālākās politikas īstenošanai. Paredzēti ir arī profilaktiskie pasākumi, piemēram, izglītot sabiedrību par to, kā novērst iespējamo vardarbību savā ģimenē vai kur vērsties, lai saņemtu palīdzību, ja tas jau ir noticis. Kā vēl viens no programmā iekļautajiem virzieniem ir vienotas palīdzības un rehabilitācijas sistēmas izveide gan cietušajiem, gan arī varmākām.

Programmā izvirzīto uzdevumu īstenošanai nepieciešami 503 172 lati, tajā skaitā esošais finansējums – 139 007 lati (2008.gadā), kā arī papildu finansējums – 66 000 latu (2009.gadā), 159 605 lati (2010.gadā) un 138 560 latu (2011.gadā).

Saskaņā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas 2004. gada pētījumu “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte” vairāk nekā 30% bērnu ģimenē cieš no vecāku fiziskas un emocionālas vardarbības. 2006.gadā uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas bērnu uzticības tālruni 80006008 tika saņemti 279 642 zvani, tajā skaitā vairāk nekā 1000 zvanu tika saņemti par emocionālo un fizisko vardarbību ģimenē. 2007.gadā šādu informāciju sniedza 1207 zvanītāji.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes veic budžeta izdevumus kārtējā mēneša ietvaros

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību. 17.jūnijā valdība apstiprināja izmaiņas tiesību aktā. MK noteikumos precizēta kārtība, kādā budžeta finansētas institūcijas veic valsts budžeta izdevumus kārtējā mēneša ietvaros.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Valsts kase ceturkšņa pirmajā darba dienā piešķir ceturkšņa asignējumus un dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem visam ceturksnim.

Saskaņā ar izmaiņām turpmāk katru mēnesi budžeta finansētās institūcijas veiks maksājumus mēnesī faktiski nepieciešamā finansējuma apjomā (atbilstoši noslēgtiem līgumiem, vienošanām, piestādītiem rēķiniem, apstiprinātiem rīkojumiem vai lēmumiem) un/vai saskaņā ar plānoto maksājumu laika grafiku, nevis pieejamā asignējuma apjomā.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai, veicot valsts budžeta izdevumus, tie netiktu veikti ievērojami ātrāk, nekā vajadzīgs saskaņā ar šo līdzekļu izmantošanas mērķi un faktisko nepieciešamību.

MK noteikumi par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību reglamentē kārtību, kādā Valsts kase budžeta finansētajām institūcijām piešķir asignējumus un nodrošina to izpildi atbilstoši apropriācijai, kas noteikta likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

FM: Par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm

Valdība 17.jūnijā atbalstīja rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādņu projektu 2008.–2013.gadam un noteica Finanšu ministriju (FM) un Valsts kanceleju (VK) par atbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā.

Rezultāti un rezultatīvie rādītāji ir politikas plānošanas sistēmas sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par apstiprināto mērķu un rīcības virzienu sasniegšanas pakāpi. Pamatnostādņu mērķis ir pilnveidot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, lai uzlabotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju informatīvo kvalitāti un to praktisko izmantošanu politikas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības procesā, kā arī budžeta plānošanas, izpildes un uzraudzības procesā.

Pamatnostādnes reglamentē vairākus galvenos rīcības virzienus:

• rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūras sasaiste ar mērķiem;

• rezultātu un rezultatīvo rādītāju veidi un hierarhija;

• rezultātu un rezultatīvo rādītāju izmantošana politikas plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Saskaņā ar pamatnostādnēm rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūru veido:

• makroietekmes rezultāti un rezultatīvie rādītāji – tos plāno kā iespējamās sekas, kas rodas, sasniedzot vairākus politikas rezultātus daudzu tiešās pārvaldes iestāžu kopējas darbības un ārējās vides faktoru ietekmē;

• politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji – tos nosaka atbilstoši iestādes darbības stratēģijā vai politikas plānošanas dokumentā noteiktajam mērķim;

• darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji – tie atspoguļo tiešās pārvaldes iestāžu pamatdarbu.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju uzkrāšanas mērķis ir veikt nepārtrauktu un sistemātisku informācijas iegūšanu un apkopošanu, lai nodrošinātu sabiedrību un iestādes ar datiem par institūciju darbību, norādot progresu mērķu sasniegšanā, kā arī lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu politikas un valsts budžeta plānošanu un izpildes uzraudzību.

Valdība uzdeva tiešās pārvaldes iestādēm, sākot ar 2009.gadu, līdz kārtējā gada 28.februārim sagatavot un iesniegt FM un VK pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem iestādes darbības stratēģijā iekļauto un iepriekšējā gadā finansēto pasākumu īstenošanā un to rezultatīvajiem rādītājiem, pamatojot rezultatīvo rādītāju neizpildi vai pārsniegšanu.

Savukārt FM sadarbībā ar VK līdz kārtējā gada 1.decembrim būs jāsagatavo informatīvais ziņojums par pamatnostādņu ieviešanas gaitu, noteikto mērķu un uzdevumu izpildi un aktualizācijas nepieciešamību. Līdz 2014.gada 1.decembrim abām institūcijām būs jāsagatavo informatīvais ziņojums par pamat­nostādņu ieviešanas procesa pēcnovērtējumu par sasniegumiem rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešanā.

Lai nodrošinātu sekmīgu pamatnostādņu īstenošanu, valdība vienojas par primārajiem darba uzdevumiem:

• izstrādāt noteikumu projektu par kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā, plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita valsts budžeta programmu rezultātus un to rādītājus, kā arī sniedz pārskatus par tiem;

• izstrādāt instrukcijas projektu, kas nosaka mērķu noteikšanas un rezultātu un rezultatīvo rādītāju izstrādes, plānošanas, izmantošanas un analīzes metodiku.

Tāpat FM sadarbībā ar VK līdz 2009.gada 31.decembrim ir jāpapildina esošās informācijas sistēmas tā, lai nodrošinātu vienotu rezultātu uzkrāšanas procesu atbilstoši rezultātu pasei.

Vienlaikus ar pamatnostādņu apstiprināšanu valdība ar Ministru kabineta rīkojumu par iestāžu politikas un darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem 2008.gadam arīdzan uzdeva ministrijām un citām centrālās pārvaldes iestādēm iesniegt FM informāciju par to plānotajiem rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem jau 2008.gadā, savukārt FM šo informāciju apkopot un informēt par to Ministru kabinetu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments