Par upju, ezeru un piekrastes ūdeņu kvalitāti

Saskaņā ar jaunu direktīvu Eiropas upju, ezeru un piekrastes ūdeņu kvalitāti noteiks pēc 33 piesārņojošu vielu – galvenokārt smago metālu un pesticīdu – daudzuma. Eiropas Parlaments 17.jūnijā ar 673 balsīm par un 10 pret apstiprināja ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē panākto vienošanos par jauniem, stingrākiem virszemes ūdeņu kvalitātes standartiem.

Direktīvas mērķis ir panākt labu virszemes ūdens kvalitāti, proti, lai tā ķīmiskais sastāvs atbilstu vides kvalitātes standartiem. Atbilstību izšķirs 33 piesārņojošu vielu klātbūtne. Šīs direktīvā uzskaitītās vielas izjauc ūdens ekosistēmas, mazina bioloģisko daudzveidību un, nokļūstot pārtikas ķēdē, apdraud cilvēku veselību.

Dalībvalstīm būs jāpanāk uzlabojumi, lai to teritorijā esošie ūdeņi pietuvotos direktīvā noteiktajiem standartiem: tas jāpaveic līdz 2018.gadam. Direktīva noteiks pieļaujamās vielu koncentrācijas robežas un gada vidējos daudzumus. Turklāt 13 no 33 vielām (starp tām ir kadmijs un dzīvsudrabs) uzskatāmas par prioritārām no bīstamības viedokļa. To klātbūtnei ūdenī jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Deputāti vienlaikus aicina Eiropas Komisiju sagatavot papildu pētījumu par to, vai 13 prioritāro bīstamo vielu saraksts nav jāpapildina ar vēl 13 vielām, kuru vidū ir dioksīns.

Izņēmumi jauktajās zonās

Piesārņojuma avotu tuvumā kvalitātes kritērijus ātri izpildīt nebūs iespējams. Tādēļ dalībvalstīm ļauts noteikt īpašas jauktās zonas, kur piesārņotāju koncentrācija var standartus pārsniegt  – ar nosacījumu, ka tas neietekmē ūdens kvalitāti pārējā tilpnē.

Ūdens kvalitātes kartes

Dalībvalstīm līdz 2009.gada beigām jāapkopo dati par virszemes ūdens kvalitāti, tajā ietverot piesārņojuma kartes, ja, iespējams, arī par prioritāri bīstamo vielu emisiju un noplūdes vietām.

Lai direktīva varētu stāties spēkā, tai jāsaņem arī formāls dalībvalstu ministru atbalsts.

Pēc tam dalībvalstīm prasības būs jāiekļauj savos tiesību aktos 18 mēnešu laikā kopš spēkā stāšanās brīža.