Par Eiropas iniciatīvu “Savienība Vidusjūras reģionam”

5.jūnijā pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atbalsta Barselonas procesa “Savienība Vidusjūras reģionam” pamatelementus, kas ietver vienotu pārvaldes struktūru un galotņu sanāksmju rīkošanu ik divus gadus. Deputāti vienlaikus uzsver, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai jākļūst par neatņemamu atjauninātā Barselonas procesa sastāvdaļu.

Parlaments rezolūcijā atbalsta iniciatīvas Barselonas procesam “Savienība Vidusjūras reģionam”, ar ko Komisija nāca klajā šā gada 20.maija paziņojumā. Iniciatīvas mērķis ir dot svaigu impulsu ES daudzpusējām attiecībām ar Vidusjūras reģiona partneriem, uzlabojot politiskās attiecības un īstenojot efektīvākus un iedzīvotāju vajadzībām labāk atbilstošus projektus. Šos mērķus līdz šim Eiropas Savienība tiecās īstenot 1995.gadā sāktā Barselonas procesa kontekstā. Vienlaikus deputāti prasa procesā vairāk uzmanības pievērst cilvēktiesībām, tostarp sieviešu tiesībām.

Deputāti atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumos ietverto: Vidusjūras reģiona savienības darbs jāvada kopīgai ES un vienas procesa partnervalsts prezidentūrai, kurā ES pusi pārstāvētu ES institūcijas. Prezidentūras līdzpriekšsēdētājs no Vidusjūras reģiona ir vienprātīgi jāieceļ Vidusjūras reģiona partnervalstīm. Uz augstākā līmeņa un ministru sanāksmēm jāuzaicina visas valstis, kas ir Barselonas procesa dalībnieces.

Parlaments uzskata, ka savienības kopīgajam sekretariātam jāatrodas Briselē un šī vienība jāiekļauj Eiropas Komisijas struktūrā. Personāls jāveido no darbiniekiem, ko norīkos procesa dalībvalstis.

Atjauninātais Barselonas process aptver 44 valstis: visas 27 ES valstis, kā arī Vidusjūras un Adrijas jūras baseina valstis un Barselonas procesa novērotājus (Alžīrija, Ēģipte, Jordānija, Izraēla, Libāna, Lībija, Mauritānija, Maroka, Palestīniešu pašpārvalde, Tunisija, Sīrija, Turcija, Albānija, Bosnija, Horvātija, Melnkalne un Monako).

Parlamentārā asambleja

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai (EMPA), deputātu skatījumā, jākļūst par Vidusjūras reģiona savienības neatņemamu sastāvdaļu, citiem vārdiem – Barselonas procesa parlamentāro dimensiju. Tai būtu pilnvaras izstrādāt savus priekšlikumus un vērtēt citu sagatavotos.

Politisko grupu viedokļi

Eiropas komisāre Benita Ferrero-Valdnere debašu sākumā izklāstīja atjauninātā Barselonas procesa ieceri, un tai sekojošajā diskusijā deputāti jo īpaši pievērsās jautājumam, kā nodrošināt, lai atjaunotā Barselonas procesa administratīvā pārvalde būtu efektīva. Vito Bonsinjore (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) pauda iniciatīvai savas politiskās grupas atbalstu, atzīstot, ka līdz ar to Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī iecere turpina attīstīties pareizajā virzienā.

Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā priekšsēdētājs Mārtins Šulcs, atbildot uz Eiropas Komisijas pārstāves teikto, norādīja, ka Francijas prezidents radījis priekšstatu, ka iniciatīva par ciešāku sadarbību Vidusjūras reģionā ir patstāvīga Francijas iecere, kurā Vācijai būtu tikai novērotāja statuss. Mēs nevēlamies projektu dubultošanos, mums nav vajadzīgas jaunas institūcijas un birokrātiskie izdevumi, uzsvēra deputāts.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvis Greiems Vatsons atzīmēja, ka uzņemties saistības bez finansējuma šim grandiozajam projektam būtu lielākā Francijas kļūda. Konrāds Šimaņskis (Nāciju Eiropas grupa) izteica atbalstu konkrētiem, praktiskiem, ar ieceri saistītiem iniciatīvas projektiem. Helēne Flotra (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) savukārt pauda viedokli, ka izvairīties no lieka darba un pienākumu dubultošanās ļautu Barselonas procesa iekļaušana pamatlīgumos. Deputāts Frensiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) vērsa uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem un milzīgo ekonomisko nevienlīdzību daudzviet Vidusjūras dienvidu krastā. Pieverot acis uz tiem, viņaprāt, iecerei nebūs nekādas ticamības.

Uz to, ka iecerē ir maz atsauču uz cilvēktiesībām, debatēs uzmanību vērsa arī citi deputāti.

Barselonas process

Pamatus Barselonas procesam ES dalībvalstis lika 1995.gadā. Kopš pirmsākumiem process ir bijis galvenais Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību instruments mieram, drošībai un kopīgai labklājībai. Eiropas Komisija ir atbalstījusi Barselonas procesu, kopš 1995.gada piešķirot tam vairāk nekā 16 miljardus eiro no Kopienas budžeta.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja

veido unikālu forumu, jo pulcē 27 ES dalībvalstu un visu Tuvo Austrumu miera procesā iesaistīto pušu pārstāvjus. Asambleju ES izveidoja, sākot Barselonas procesu. 

Eiropas Parlamenta preses dienests