Eiropas Komisija: Par vienotu politiku enerģētikas un klimata jomā

Eiropas Komisija (EK) 11.jūnijā ir apspriedusi reakciju politiskā līmenī, kas nepieciešama, lai mazinātu globālā degvielas cenu kāpuma ietekmi.

Komisāru kolēģija analizēja strukturālos un cikliskos faktorus, un tā ierosina koordinētu reakciju politiskā līmenī, tostarp tūlītējus, vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas variantus. Komisijas priekšlikumi, ar ko tā nākusi klajā pēdējos divos gados, ietver kāpinātus centienus nodrošināt energoefektivitāti uzņēmumos un mājsaimniecībās, apņemšanos līdz gada beigām nākt klajā ar paziņojumiem par komerciālo naftas krājumu pārskatāmību un sniegt atbalstu, lai sarīkotu degvielas jomai veltītu pasaules līmeņa galotņu tikšanos, kurā piedalītos galvenās ražotājas un patērētājas valstis un kurā apspriestu plašu jautājumu loku, kas saistīts ar naftas tirgu līdzsvarotu darbību. Komisija piekrita, ka dalībvalstis īsteno īstermiņa iniciatīvas, lai atbalstītu vistrūcīgākos iedzīvotājus. Šiem pasākumiem jāsaskan ar koordinētu stratēģiju, un nedrīkst pieļaut, ka ar tiem tiktu kropļots iekšējais tirgus vai fiskālā un monetārā politika.

EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Degvielas cenu kāpumam ir nomācoša ietekme uz visu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju pirktspēju, bet visvairāk tiek skartas ģimenes ar viszemākajiem ienākumiem. Es ticu, ka ar strukturētu reakciju ES līmenī, ko varētu papildināt mērķtiecīgi sociālās politikas pasākumi dalībvalstīs, mēs radīsim risinājumu šai problēmai. Mūsu pieejas pamatā ir Komisijas priekšlikumu pilnīga īstenošana enerģētikas un klimata jomā, tostarp ietverot lielāku enerģijas avotu dažādību, energoapgādes drošību un energoefektivitāti. Mums jātaupa enerģija un jādažādo apgādes avoti. Ja darbosimies ātri un izlēmīgi, mēs varēsim mazināt mūsu iedzīvotāju un uzņēmumu neaizsargātību un nodrošināt gan mūsu dzīves kvalitāti, gan ekonomikas konkurētspēju. Es cerīgi lūkojos uz šā jautājuma apspriešanu ar dalībvalstīm Eiropadomes sanāksmē nākamnedēļ.”

Kādēļ ir cēlušās naftas cenas?

Pēdējo mēnešu laikā bijis vērojams pēkšņs un straujš naftas cenu kāpums, tām reālā izteiksmē sasniedzot augstāko līmeni kopš septiņdesmito gadu beigām. Komisāru kolēģija izpētīja nesenā degvielas cenu kāpuma iemeslus gan ES, gan starptautiskā līmenī. Pašreizējo naftas cenu kāpumu lielā mērā radījušas būtiskas strukturālas pārmaiņas naftas piedāvājumā un pieprasījumā pasaules ekonomikā. Naftas piedāvājumam kļūst arvien grūtāk apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pasaules līmenī, it īpaši Ķīnā un Indijā. Sava ietekme ir arī citiem īslaicīgiem faktoriem, piemēram, grūtībām, kas saistās ar konkrētiem cauruļvadiem un ieguves jaudu, dolāra maiņas kursa krišanos un kapitāla pieplūdumu izejvielu tirgū, kurš 2008.gada pirmajā ceturksnī ticis aplēsts 70 miljardu dolāru apmērā.

Naftas cenu pieaugums drīzāk ir daļa no strukturālām pārmaiņām, nevis īslaicīga parādība. Kopējais enerģijas pieprasījums pasaulē 2030.gadā varētu būt par 50% lielāks nekā 2007.gadā, fosilajai degvielai arvien dominējot enerģijas avotu vidū. Ja netiks īstenota politika, par kādu vienosies Eiropadome, ES pieprasījumu enerģijas jomā nāksies apmierināt ar fosilo degvielu, arvien lielākā mērā paļaujoties uz importu. Līdz ar to atkarība no importa pieaugtu par 14%, un 2030.gadā tā sasniegtu 67%.

Ietekme uz ES ekonomiku

Enerģijas un pārtikas cenas attiecīgi atbilst vidēji aptuveni 10 un 20% mājsaimniecības izdevumu. Naftas cenu pieaugums rada inflāciju ES. 2007.gada ceturtajā ceturksnī inflācija enerģijas jomā izraisījusi saskaņotā patēriņa cenu indeksa pieaugumu eirozonā vidēji par 0,8%. Tam ir tieša ietekme uz mājsaimniecībām visā Eiropas Savienībā. Cenu pieauguma procentuālā attiecība šķidrajai degvielai mājsaimniecību un personīgā transporta vajadzībām laikposmā no 2007.gada aprīļa līdz 2008.gada aprīlim krietni pārsniedza kopējo saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI) šim laikposmam. Cenas šķidrajai degvielai mājsaimniecību vajadzībām ir pieaugušas par 35,2%, bet transportlīdzekļu degvielai par 12,7%, turpretī SPCI vidēji pieaudzis par 3,6%. Paziņojumā aplūkota arī naftas cenu kāpuma specifiskā ietekme uz zivsaimniecības, lauksaimniecības, transporta, ķīmijas, automobiļu un atjaunojamās enerģijas nozari.

Reakcija politiskā līmenī

ES reakcija uz neseno naftas cenu pieaugumu jābalsta uz pieņēmumu, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā cenas saglabāsies augstas. Tas nozīmē, ka nepieciešama strukturāla pielāgošanās, kuras pozitīvajam rezultātam jātop jūtamam pēc iespējas drīzāk. Tajā pašā laikā jāmazina īstermiņa ietekme uz atsevišķām neaizsargātām grupām, palīdzot tām pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Politiskās reakcijas galvenajam mērķim jābūt enerģijas efektīvākai izmantošanai ES un tās mazākai atkarībai no fosilās degvielas. Kolēģija 11.jūnijā izklāstīja vairākus tūlītējus vidēja termiņa un ilgtermiņa priekšlikumus, kā reaģēt uz naftas cenu pieaugumu. Ar šiem priekšlikumiem, kas oficiāli tiks iekļauti gaidāmajā paziņojumā, Eiropadomei citastarp tiks ieteikts:

• apstiprināt apņemšanos līdz 2008.gada beigām pieņemt juridiski saistošus pasākumus, lai īstenotu 2020.gadam nospraustos mērķus atjaunojamo enerģijas avotu, biodegvielas un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanas jomā, kas ir būtiski, lai ievērojami dažādotu energoefektivitāti un ES energoapgādi;

• kāpināt centienus panākt energoefektivitāti uzņēmumos un mājsaimniecībās, lai saskaņā ar kopīgi nospraustajiem mērķiem ietaupījumus panāktu ātrāk un lielākā apjomā;

• pieņemt zināšanai, ka Komisija gaidāmajā enerģētikas stratēģiskajā pārskatā ziņos par naftas un benzīna tirgu darbību un līdz gada beigām sniegs priekšlikumus par komerciālo naftas krājumu pārskatāmību;

• pieņemt zināšanai, ka Komisija šogad nāks klajā ar priekšlikumiem pārskatīt Energoresursu nodokļu direktīvu un “Eurovignette” direktīvu, abos gadījumos atbalstot centienus panākt lielāku energoefektivitāti;

• pieņemt zināšanai Komisijas nodomu rudenī sniegt ziņojumu par iespējamu nodokļu atvieglojumu piemērošanu, tostarp samazinot PVN likmes, lai stimulētu enerģijas taupīšanu;

• sniegt atbalstu, lai sarīkotu pasaules līmeņa galotņu tikšanos par naftas tirgiem, kurā piedalītos lielākās naftas ražotājas un patērētājas valstis, un veicināt jau notiekošo dialogu reģionālā un divpusējā līmenī, lai panāktu labāku piekļuvi tirgum un tā pārskatāmību;

• piekrist, ka dalībvalstis pamatotos gadījumos pienācīgi varētu sniegt mērķtiecīgu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras izjūt vissmagāko ietekmi, vienlaikus nodrošinot, ka pasākumi, kas tiek veikti, lai mazinātu augsto naftas cenu tūlītēji jūtamo ietekmi, ir īslaicīgi, tiem nav kropļojošas ietekmes un tie nekavē pielāgošanos augstākām cenām ilgākā termiņā;

• piekrist palīdzēt attīstības valstīm, kas importē naftu, mazināt īstermiņa ietekmi un uzlabot savu energoefektivitāti un, izmantojot ES attīstības programmas, izstrādāt alternatīvas fosilajai degvielai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa