Ministru kabineta izveidotās komisijas atzinums par KNAB priekšnieka atbilstību amatam*

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.318 “Par komisijas izveidi, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata”, kā arī vadoties no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta 7.daļas noteikumiem un Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumiem Nr.818 “Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata” izveidotās komisijas uzdevums ir izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta 6.daļas 12.punktā minēto iemeslu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk atzinumā – Birojs) priekšnieka atbrīvošanai no amata par Biroja lietvedībā esošajos kriminālprocesos izņemto un glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaites, virzības un saglabāšanas kārtības nenodrošināšanu, kā rezultātā notikusi kriminālprocesos izņemto naudas līdzekļu piesavināšanās lielos apmēros.

Komisija, iepazīstoties ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta I.Godmaņa un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova iesniegtajiem un citiem Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, kā arī uzklausot A.Loskutova sniegtos paskaidrojumus,

konstatēja:

Ar Ministru kabineta 2007.gada 26.septembra rīkojumu Nr.596 “Par komisijas izveidošanu” izveidotā komisija 2007.gada 15.oktobra ziņojumā par Biroja priekšnieka A.Loskutova atbilstību amatam secināja, ka Biroja priekšnieks A.Loskutovs:

• nav pilnā apjomā nodrošinājis Operatīvās darbības likuma 3.panta 2.daļas un 33.panta prasību par operatīvās darbības finansēšanas līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtības noteikšanu izpildi;

• nav nodrošinājis likuma “Par grāmatvedību” 2.panta prasību izpildi par to, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei;

• nav nodrošinājis likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.panta 2. un 3.punkta izpildi, par to, ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu un atbilstoši likuma 47.pantam valsts mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita valsts budžetā;

• līdz komisijas darba uzsākšanai nav veicis pasākumus grāmatvedības uzskaites sakārtošanai;

• par atbildīgo personu, kas veica uzskaiti par operatīvo līdzekļu izlietojumu, noteica darbinieku (J.Imša) bez attiecīgas kvalifikācijas.

Biroja priekšniekam A.Loskutovam par spēkā esošo normatīvo aktu neievērošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvo finanšu līdzekļu uzskaitē un lietošanā ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Kalvīša 2007.gada 8.novembra rīkojumu Nr.560 piemērots disciplinārsods – rājiens.

2007.gada 29.novembrī ģenerālprokurors J.Maizītis iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par minētā rīkojuma un Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2007.gada 24.septembra rezolūcijas Nr.111-1/157 atzīšanu par spēkā neesošu no izdošanas brīža. Pieteikumā norādīts, ka disciplinārlietas ierosināšana pret Biroja priekšnieku A.Loskutovu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nav paredzēta, tās ierosināšana, vadoties no pārraudzības tiesībām, kas pašas par sevi neietver disciplināro varu, ir atzīstama par nelikumīgu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 6.decembra lēmumu pieņemts izskatīšanai ģenerālprokurora iesniegtais pieteikums daļā par Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Kalvīša 2007.gada 8.novembra rīkojuma Nr.560 “Par disciplinārsoda piemērošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam A.Loskutovam” atzīšanu par spēkā neesošu un ierosināta administratīvā lieta, bet pieteikumu daļā par rezolūcijas Nr.111-1/157 atzīšanu par spēkā neesošu atteikts pieņemt, jo tā nav pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā.

Tāpat ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.318 izveidotā Komisija konstatēja, ka 2008.gada 15.aprīlī sakarā ar Biroja izmeklētāja tiešā priekšnieka J.Strīķes ziņojumu par Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājas iespējami prettiesisku rīcību ar glabāšanā nodotajiem naudas līdzekļiem pēc Biroja priekšnieka A.Loskutova rīkojuma tika veikta lietisko pierādījumu glabāšanas kārtības pārbaude un konstatēts Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas atbildīgo amatpersonu glabāšanā nodoto kriminālprocesos izņemto naudas līdzekļu iztrūkums lielā apmērā.

2008.gada 16.aprīlī Birojā tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļā paredzētā nozieguma pazīmēm pret Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāju un nodaļas galveno speciālistu par iespējami pretlikumīgām darbībām, kas saistītas ar Biroja lietvedībā esošajos kriminālprocesos izņemto un minēto amatpersonu atbildīgā glabāšanā nodoto naudas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai I.Veipai un nodaļas galvenajam speciālistam J.Imšam celtas un 2008.gada 19.maijā uzrādītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas par svešas atbildīgā glabāšanā nodotas mantas piesavināšanos lielā apmērā.

Nodaļas vadītājai I.Veipai uzrādīta apsūdzība arī pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas radījis smagas sekas.

Izmeklēšanā konstatēta 11 kriminālprocesos izņemtās naudas, kas bija nodota Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas amatpersonu atbildīgā glabāšanā, piesavināšanās ne mazāk kā 135 000 Ls (dažādās valūtās) apmērā un uzskaites nevešana par kriminālprocesos izņemto un glabāšanā nodoto naudu.

Pirmstiesas kriminālprocess lietā turpinās.

Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas atbildīgo darbinieku prettiesisku darbību rezultātā ir nodarīts būtisks kaitējums valsts pārvaldes un paša Biroja interesēm, nav iespējama tiesas un procesa virzītāju galīgo nolēmumu izpilde par tālāko rīcību ar procesa laikā izņemtajiem un Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas saglabāšanā nodotajiem naudas līdzekļiem.

Lai noskaidrotu Biroja priekšnieka A.Loskutova iespējamo atbildību saistībā ar Biroja lietvedībā esošajos kriminālprocesos izņemto naudas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā faktu, Komisija izvērtē kriminālprocesos izņemto naudas līdzekļu uzskaites, aprites, glabāšanas un kontroles kārtību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumu Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 2. un 3.punktā noteiktas iestādes, kurās glabājami lietiskie pierādījumi. Naudu, kura tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, kā arī vērtspapīrus, banku izdotos akreditīvus, vekseļus, akcijas un citus naudas dokumentus, juvelierizstrādājumus, dārgakmeņus un dārgmetālus (iesaiņotus un apzīmogotus) glabā tikai Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes lietisko pierādījumu glabātavas seifā. Naudu, kura nav jāsaglabā konkrētajās naudas zīmēs, ieskaita un glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes speciālajā depozītu kontā.

Naudas, kura tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, glabāšana Birojā ir uzdota Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas atbildīgajām amatpersonām, nodrošinot speciālus seifus Biroja dienesta telpās Rīgā, Alberta ielā 13, kā arī no 2007.gada 29.janvāra atverot speciālu depozītu kontu bankā naudas, kurai nav pierādījuma nozīmes, glabāšanai.

Saskaņā ar 2003.gada 28.novembrī apstiprinātā Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas Reglamenta 1.daļas noteikumiem minētā Biroja struktūrvienība īsteno slepenības režīma nodrošināšanu un kārto sevišķo lietvedību Birojā. Nodaļa savā darbībā ir tieši pakļauta Biroja priekšniekam. Atbilstoši 2005.gada 23.septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Reglaments papildināts ar 3.10.punktu, nosakot nodaļas uzdevumu – veikt kriminālprocesa kārtībā izņemto naudas līdzekļu glabāšanu un uzskaiti. Saskaņā ar Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas Reglamenta 8.1. un 8.2. punktā noteiktajiem pienākumiem nodaļas vadītājs plāno, organizē un vada nodaļas darbu un atbild par nodaļai noteikto uzdevumu izpildi, nosaka nodaļas darbinieku veicamos pasākumus, kontrolē to izpildi.

Ar 2003.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.2-1/384 par Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāju iecelta I.Veipa, kuras amata pienākumos saskaņā ar 2003.gada 3.novembrī apstiprināto amata apraksta 5.1.punktu un 2003.gada 31.oktobra Vienošanos par darba līguma grozīšanu Nr.28 3.1.punktu noteikts pienākums plānot, vadīt, organizēt nodaļas darbu, noteikt nodaļas darbinieku veicamos pienākumus, kontrolēt to izpildi. Atbilstoši amata apraksta 4.punkta noteikumiem nodaļas vadītāja pakļauta Biroja priekšniekam.

Saskaņā ar 2003.gada 9.janvāra Vienošanos par darba līguma grozīšanu Nr.9 3.7.punktu un Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas 2004.gada 12.janvārī apstiprinātā amata apraksta 5.7.punktu nodaļas galvenā speciālista J.Imšas amata pienākumos ietilpst organizēt un veikt kriminālprocesa kārtībā izņemto naudas līdzekļu glabāšanu un uzskaiti. Atbilstoši amata apraksta 4.punkta noteikumiem nodaļas galvenais speciālists pakļauts nodaļas vadītājam.

Noslēdzot darba līgumus, Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja un galvenais speciālists apņēmās atbildēt par visiem darba devēja zaudējumiem, ja tie nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku un tādas prettiesiskas vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu.

No Biroja priekšnieka A.Loskutova 2008.gada 13.jūnija vēstulē Nr.1/6156 uz Komisijas jautājumu sniegtās informācijas izriet, ka galvenā speciālista atvaļinājumu, slimības vai citos prombūtnes gadījumos naudas līdzekļu nodošana nodaļas vadītāja glabāšanā, kā arī nodaļas vadītājas prombūtnes gadījumos naudas līdzekļu nodošana galvenā speciālista atbildīgā glabāšanā dokumentāli netika noformēta.

Pirms Kriminālprocesa likuma un Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumu Nr.726 stāšanās spēkā, pamatojoties uz Biroja priekšnieka pienākumu izpildītājas J.Strīķes 2003.gada 29.decembra rīkojumu Nr.1-1/141, piedaloties materiāli atbildīgai personai – galvenajam speciālistam J.Imšam, 2003.gada 30.decembrī inventarizēti Biroja glabāšanā esošie lietiskie pierādījumi – kriminālprocesos izņemtie naudas līdzekļi. Inventarizācijā konstatēta kriminālprocesos izņemtās un Biroja atbildīgās personas glabāšanā nodotās skaidrās naudas atbilstība uzskaites datiem.

Komisija konstatē, ka laika posmā no 2003.gada 30.decembra līdz atzinuma sastādīšanas dienai Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļā nav veikti iekšējās kontroles pasākumi, lai pārbaudītu kriminālprocesos izņemto un Biroja glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaites, glabāšanas un aprites noteikumu ievērošanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nav izstrādāti un apstiprināti iekšējie normatīvie akti, kas noteiktu kārtību rīcībai ar kriminālprocesos izņemtajiem lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, izņemot 2005.gadā izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras kopēji izstrādāto un ar pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītājiem saskaņoto “Instrukciju par lietisko pierādījumu un citu krimināllietās izņemto priekšmetu uzskaites un glabāšanas kārtību pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs”.

Atbilstoši šīs Instrukcijas 3.1.punkta noteikumiem kontroli pār lietisko pierādījumu uzskaites un glabāšanas kārtību veic attiecīgās izziņas iestādes priekšnieks, kuram ne retāk kā vienu reizi gadā ir jānoorganizē pārbaudes par ierakstu atbilstību lietisko pierādījumu uzskaites žurnālā faktiskajam lietisko pierādījumu skaitam un stāvoklim glabātavā, kā arī savlaicīga tiesas spriedumu un procesa virzītāja lēmumu izpilde attiecībā uz rīcību ar konkrētajiem lietiskajiem pierādījumiem. Par pārbaudi ir jānoformē akts un jāizdara ieraksts lietisko pierādījumu uzskaites žurnālā.

2005.gada 20.maijā Instrukcija saskaņota ar Biroja priekšnieku A.Loskutovu, kurš tās izpildi nav nodrošinājis. Komisijas sēdē A.Loskutovs paskaidroja, ka 2005.gadā izstrādātā un ar pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītājiem saskaņotā “Instrukcija par lietisko pierādījumu un citu krimināllietās izņemto priekšmetu uzskaites un glabāšanas kārtību pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs” vērtējama kā prokuratūras iekšējais normatīvais akts, kurš citām iestādēm nav saistošs.

Savā 2008.gada 13.jūnija vēstulē Nr.1/6156 Komisijas priekšsēdētājam Biroja priekšnieks A.Loskutovs norādīja, ka ilgstošā laika periodā ne no Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājas, ne no izmeklētājiem vai izmeklētāju tiešā priekšnieka vai uzraugošā prokurora netika saņemta informācija par iespējamiem trūkumiem vai pārkāpumiem saistībā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumu Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 2. un 3.punktā minēto līdzekļu uzglabāšanu, tāpēc Biroja priekšniekam bija pietiekams pamats uzskatīt, ka naudas, kura atzīta par lietisko pierādījumu, kā arī arestētās naudas glabāšana notiek atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un kontrole pār šīs funkcijas izpildi ir pietiekama.

2008.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.1/4276 Biroja priekšnieks A.Loskutovs informēja Latvijas Republikas Ministru prezidentu I.Godmani par to, ka Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.726 un Kriminālprocesa likuma 237.panta un 365.panta noteikumiem pakārtotie iekšējie normatīvie akti Birojā nav izstrādāti, jo ārējos normatīvajos aktos nav norādes uz deleģējumu, kā arī atbildīgo amatpersonu darba līgumos, amata aprakstos un rīkojumos saistībā ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, arestēto un izņemto mantu ir paredzēta konkrēti noteiktu pienākumu izpilde. Vienlaicīgi vēstulē norādīts, ka saistībā ar 2008.gada aprīlī veiktās iekšējās pārbaudes rezultātiem par lietisko pierādījumu, arestētās mantas un citu kriminālprocesā izņemto priekšmetu glabāšanu papildus Ministru kabineta noteikumiem paredzēts izstrādāt detalizētu iekšējo normatīvo aktu, nosakot precīzas procedūras Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājiem, Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas un Finanšu nodaļas amatpersonām.

Atbildot uz Latvijas Republikas Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 29.maija vēstulē Nr.45/San-1578 izteikto lūgumu iesniegt ziņas, kad tiks izstrādāti un apstiprināti iekšējie normatīvie akti, kas noteiks kārtību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā rīcībai ar lietiskajiem pierādījumiem, arestēto un izņemto mantu, kā arī Komisijas 2008.gada 12.jūnijā pieprasīto informāciju par to, vai Birojā ir izdoti iekšējie normatīvie akti un izveidota iekšējās kontroles sistēma saistībā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumu Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 2. un 3.punktā minēto līdzekļu glabāšanu, 2008.gada 13.jūnija vēstulē Nr.1/6149 Ministru prezidentam un 2008.gada 13.jūnija vēstulē Nr.1/6156 Komisijas priekšsēdētājam A.Loskutovs informēja, ka Birojs izstrādā Instrukciju, lai noteiktu lietisko pierādījumu un citu kriminālprocesos izņemto priekšmetu uzskaites un glabāšanas kārtību. Instrukcijas izstrādes gaitā radušies jautājumi, uz kuriem atbildi, kā to ieskata Biroja priekšnieks A.Loskutovs, var sniegt prokuratūra, tāpēc 2008.gada 6.jūnijā Birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai iestādes vadītājam ir tiesības paplašināt savas pilnvaras un, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.pantu, izdot Instrukciju kā iekšēju normatīvu aktu, lai noteiktu kārtību, kādā glabājami lietiskie pierādījumi un arestētā manta, kā, nepārkāpjot Kriminālprocesa likuma 375.panta 1.daļas noteikumus, uzlabot naudas līdzekļu glabāšanas kontroli un kontroles veikšanā iesaistīt citas, Kriminālprocesa likuma 375.panta 1.daļā, neminētās personas, jo iespējas kontrolēt rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu personām, kas nav procesa virzītājs, izmeklētāja tiešais priekšnieks vai uzraugošais prokurors, ir ļoti ierobežotas. Vienlaicīgi vēstulē norādīts, ka ne Kriminālprocesa likums, ne minētie Ministru kabineta noteikumi, ne arī kāds cits spēkā esošs normatīvais akts nedeleģē iestādes vadītāju izstrādāt atsevišķu kārtību (instrukciju) par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu. Kopš Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās 2005.gadā būtiski mainītas izmeklēšanas iestādes vadītāja pilnvaras, neparedzot veikt vai organizēt lietisko pierādījumu – naudas līdzekļu – inventarizāciju, arī Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumi Nr.726 neparedz, ka attiecībā uz lietiskajiem pierādījumiem, kas nodoti glabāšanā un neatrodas pie procesa virzītāja, ir veicama inventarizācija, turklāt lietiskie pierādījumi nav inventarizācijas priekšmets saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”.

Atbildot uz Biroja priekšnieka A.Loskutova vēstuli, prokuratūra informēja, ka tās funkcionālajos pienākumos neietilpst skaidrojumu, norādījumu un konsultāciju sniegšana par likuma normu piemērošanu, tajā skaitā saistībā ar iestāžu vadītāju kompetenci iekšējo normatīvo aktu izdošanā, šo aktu saturiskajiem un izdošanas noteikumiem.

Komisija uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā tas noteikts Kriminālprocesa likuma 386.panta 1.daļas 6.punktā, ir pirmstiesas izmeklēšanas iestāde un savas kompetences ietvaros veic pirmstiesas izmeklēšanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 26.panta 3.daļas noteikumiem izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem ir pilnvaras procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā. Tādējādi kriminālprocesos izņemto un Biroja atbildīgā glabāšanā nodoto naudas līdzekļu saglabāšanas un kontroles sistēmas organizēšana un nodrošināšana ir tiešā iestādes vadītāja atbildībā.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma IX nodaļā ietvertās normas nosaka iekšējo normatīvo aktu izdošanas pamatnoteikumus un veidus, tiešās pārvaldes iestādes vadītāja un struktūrvienības vadītāja kompetenci iekšējo normatīvo aktu izdošanā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta 6.daļas noteikumiem iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).

Atbildot uz Komisijas locekļu jautājumiem 2008.gada 13.jūnija sēdē, Biroja priekšnieks A.Loskutovs paskaidroja, ka viņam jāatbild par visu Biroja darbu kā iestādes vadītājam. Sakarā ar Biroja saglabāšanā nodoto naudas līdzekļu piesavināšanās faktu saskata savu morālo atbildību un pienākumu pilnveidot sistēmu, lai mazinātu riska faktorus, neredz pamatu juridiskai atbildībai. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta 2.daļas 6. un 7.punktā noteiktos uzdevumus nodrošinājis atbilstoši savai kompetencei – nosakot atbildīgo amatpersonu darba līgumos un amata aprakstos saistībā ar rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, arestēto un izņemto mantu konkrētu pienākumu izpildi. Ņemot vērā, ka nauda nodota beztermiņa saglabāšanā, kā arī Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas īpašo statusu, uzticējies atbildīgajām amatpersonām. Nesaskata iespēju, kā, nepārkāpjot Kriminālprocesa likuma prasības un nepaplašinot ar likumu piešķirtās pilnvaras, veikt lietisko pierādījumu pārbaudi, izdarot inventarizāciju.

Šajā sakarībā Komisija atkārtoti norāda uz Kriminālprocesa likuma 26.panta 3.daļā piešķirtajām pilnvarām izmeklēšanas iestāžu vadītājiem procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā.

Vienlaicīgi Komisijas sēdē A.Loskutovs paskaidroja, ka risks būtu mazāks, ja inventarizācijas tiktu veiktas, arī tiešā pakļautībā esošās nodaļas vadītājas ziņojumi saistībā ar naudas līdzekļu saglabāšanas nodrošināšanas kontroli, iespējams, būtu sekmējuši noziedzīga nodarījuma novēršanu. Tāpat A.Loskutovs paskaidroja, ka pēc Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem nesaskatīja speciālas pārbaudes nepieciešamību Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļā.

Komisija konstatēja, ka objektīvi pastāvēja risks sakarā ar Ministru kabineta 2007.gada 26.septembra rīkojumu Nr.596 izveidotās Komisijas secinājumiem par Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenā speciālista J.Imšas nepietiekamo kvalifikāciju, kā arī nodaļas vadītājas I.Veipas disciplināro sodīšanu 2006.gada 9.oktobrī par Biroja Ētikas kodeksā noteikto profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu neievērošanu. Neskatoties uz minēto, Biroja priekšnieks A.Loskutovs neveica organizatoriskus pasākumus, lai izvērtētu riskus, kas saistīti ar viņam tiešā pakļautībā esošās Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas darbinieku dienesta pienākumu pildīšanu.

Savā 2008.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.1/4276 Biroja priekšnieks A.Loskutovs informēja Latvijas Republikas Ministru prezidentu I.Godmani par to, ka saskaņā ar Biroja Iekšējā audita nodaļas 2007.gada plānu 2007.gada IV ceturksnī bija paredzēts veikt kārtējo auditu Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļā, lai novērtētu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, pielietojamību un iedarbīgumu, ietverot procedūru pārbaudi par operatīvo līdzekļu izmantošanu un uzskaiti. Saskaņā ar Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājas iesniegumu tika izdarītas izmaiņas Iekšējā audita nodaļas darba plānā, pārceļot auditu uz 2008.gada II ceturksni. 2008.gadā, precizējot darba plānu, noteikts, ka Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļā auditu uzsāks šā gada augustā.

Bez tam Komisija secināja, ka Birojā nav izveidota darbinieku regulāras novērtēšanas sistēma.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta 1.daļas un 4.panta 1.daļas noteikumiem Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Biroja priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Minētajās normās ietvertā Biroja priekšnieka amatā iecelšanas un atbrīvošanas kārtība un padotība Ministru kabinetam pārraudzības formā liecina par likumdevēja mērķi paredzēt sevišķas Biroja priekšnieka neatkarības garantijas un atbildību.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 3.daļas 1., 2. un 10.punkta noteikumiem Biroja priekšnieks vada Biroja darbu un ir atbildīgs par Birojam noteikto funkciju izpildi, apstiprina Biroja darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus. Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumu Nr.201 “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums” 4.punkts nosaka, ka Biroja darbu vada biroja priekšnieks. Biroja priekšnieks veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās biroja priekšnieka funkcijas un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, bet 9.punkts nosaka, ka Biroja darbības tiesiskumu nodrošina biroja priekšnieks. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta 1.daļa nosaka, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā to paredz minētā panta 2.daļas 6.punkts. Minētie amata pienākumi ietverti arī 2004.gada 10.jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata apraksta 5.1., 5.2., 5.10., 5.13.punktā un tieši – vadīt Biroja darbu, atbildēt par Biroja funkciju izpildi, apstiprināt biroja darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, dot tiešus rīkojumus Biroja centrālā aparāta amatpersonām un darbiniekiem, kā arī teritoriālo nodaļu vadītājiem.

Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja struktūrai Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība atrodas tiešā Biroja priekšnieka pakļautībā. Vadoties no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta 4.daļas noteikumiem, pakļautība nozīmē Biroja priekšnieka tiesības dot rīkojumu zemākai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas amatpersonas lēmumu. No minētās normas jēgas izriet, ka pakļautība raksturo padotības maksimālo formu, kas ietver arī zemākās amatpersonas darbības tiešas kontroles pienākumu.

Viena no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijām, kas noteikta likuma 8.panta 1.daļas 2.punktā, ir veikt izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, līdz ar to arī kriminālprocesos izņemtās naudas līdzekļu glabāšanas, uzskaites un aprites nodrošināšana ietilpst Biroja kompetencē, tāpēc par tās nodrošināšanu atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 3.daļas 2.punkta noteikumiem atbildīgs Biroja priekšnieks.

Ievērojot minēto, Komisija secina, ka Biroja priekšnieka kompetencē ietilpst pienācīga iekšējās kontroles nodrošināšana un pakļauto amatpersonu darbības kontrole, tai speciāls deleģējums nav nepieciešams, jo minētais pienākums tieši izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 3.daļas, 11.panta 1.daļas noteikumiem, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta noteikumiem.

Izvērtējot Komisijas rīcībā esošos dokumentus, kā arī uzklausot Biroja priekšnieka sniegtos paskaidrojumus, Komisija

secina,

ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks A.Loskutovs:

• pienācīgi neizvērtēja Valsts kontroles 2007.gada 7.jūnija revīzijas atzinumā un ar Ministru kabineta 2007.gada 26.septembra rīkojumu Nr.596 izveidotās Komisijas 2007.gada 15.oktobra ziņojumā norādītās nepilnības un ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļu saistītos riskus, atkārtoti atliekot audita veikšanu šajā nodaļā;

• nenodrošināja visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas pār kriminālprocesos izņemto un Biroja Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaiti, apriti un saglabāšanu izveidošanu atbilstoši Iekšējā audita likuma 1.panta 2.daļas un 4.panta noteikumiem;

• neizveidojot iekšējās kontroles sistēmu Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumu Nr.726 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 2.sadaļas izpildes nodrošināšanai, nepildīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 3.daļas 1., 2., 10.punktā noteiktos pienākumus, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta 1.daļas, 2.daļas 6.punkta un 72.panta 1.daļas 2.punkta, 3. un 4.daļas prasības;

• nav pienācīgi realizējis viņam piešķirto kompetenci, kas izriet no atzinumā norādīto normatīvo aktu tiesību prasībām, kā rezultātā nav ievērots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 1.daļā noteiktais likumības princips, kas nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Ievērojot minēto, Komisija

uzskata,

ka ir konstatēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta 6.daļas 12.punktā minētais iemesls – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova neatbilstība ieņemamajam amatam un iesniedz atzinumu Ministru kabinetam, ierosinot lemt jautājumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova atbrīvošanu no amata.

Komisijas vadītājs: Ģenerālprokurors J.Maizītis

Komisijas locekļi:

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dz.Jaundžeikars

Satversmes aizsardzības biroja direktors J.Kažociņš

Drošības policijas priekšnieks J.Reiniks

2008.gada 18.jūnijā Aizsardzības ministrs V.Veldre

* Ar Ministru kabineta 2008.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.318 “Par komisijas izveidi, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata” izveidotās komisijas atzinums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka A.Loskutova atbilstību amatam, kas iesniegts Ministru kabinetam izskatīšanai 2008.gada 18.jūnija ārkārtas sēdē