Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.; 2005, 8., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā:

“16) kurināmais — nafta un naftas produkti, arī sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, arī sašķidrinātā dabasgāze, deg­akmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;”.

2. Izteikt 2., 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

“2.pants

Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu.

3.pants

Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;

2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu patēriņu;

3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju;

4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;

5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un regulēšanas principus;

6) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu;

7) veicināt saudzējošu enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju izmantošanu.

4.pants

Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās pamatprincipus, mērķus un virzienus nosaka Ministru kabinets politikas plānošanas dokumentos.”

3. Papildināt 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Strīdus par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

4. 8.pantā:

papildināt 4.punktu pēc vārda “objektus” ar vārdiem “(izņemot licenci enerģijas tirdzniecībai)”;

izslēgt 5.punktu;

papildināt 6.punktu pēc vārda “pieprasījuma” ar vārdiem “(licencē enerģijas ražošanai)”.

5. 42.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto dabasgāzi, kā arī gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Energoapgādes komersantam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja tas vairs nav gazificētā objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Energoapgādes komersants līgumā var noteikt papildu tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem, kurus izmanto dabasgāzes sistēmā, un publiskot šīs prasības savā mājaslapā internetā.”

6. Papildināt likumu ar 42.³ pantu šādā redakcijā:

“42.³ pants

(1) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai līgumu par dabasgāzes piegādi un tā rezultātā enerģijas lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam par izlietoto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets.

(2) Par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu enerģijas lietotājs maksā energoapgādes komersantam nokavējuma procentus. Nokavējuma procentu apmēru nosaka Ministru kabinets.”

7. Izteikt 46.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.”

8. Papildināt likumu ar 46.¹ pantu šādā redakcijā:

“46.¹ pants

(1) Siltumenerģiju lietotājam piegādā šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā un saskaņā ar energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi (turpmāk — līgums). Ja līgums nav noslēgts, siltumenerģiju lietot aizliegts.

(2) Enerģijas lietotājs brīdina energoapgādes komersantu par līguma pārtraukšanu vismaz 30 dienas iepriekš un norēķinās par izlietoto siltumenerģiju.

(3) Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par siltumenerģijas piegādi un lietošanu vai līgumu par siltumenerģijas piegādi, bet energoapgādes komersants uz piederības robežas ir nodrošinājis siltumnesēja parametrus, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam kompensāciju. Kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, kā arī gadījumus, kādos kompensācija aprēķināma, nosaka Ministru kabinets.

(4) Energoapgādes komersants, kura vainas dēļ nav piegādāts noteiktais siltumenerģijas daudzums, atlīdzina enerģijas lietotājam nepiegādātās siltumenerģijas daudzuma vērtību.”

9. Izteikt 51. un 52.pantu šādā redakcijā:

“51.pants

(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas plānojuma ietvaros, ņemot vērā vides un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar regulatoru un izdodot saistošos noteikumus.

52.pants

Ēku un būvju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai vai atslēgšana no tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem.”

10. Izteikt 72.¹ pantu šādā redakcijā:

“72.¹ pants

(1) Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā:

1) iepērk naftas produktus valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanai;

2) izveido un uzglabā valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves;

3) pērk valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju izveidošanas, uzglabāšanas un atjaunošanas pakalpojumus;

4) aizstāj daļu no izveidojamām valsts īpašumā vai valdījumā esošajām naftas produktu rezervēm ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu;

5) pērk šīs daļas 4.punktā minētos pakalpojumus;

6) izmanto valsts īpašumā vai valdījumā esošās naftas produktu rezerves enerģētiskās krīzes periodā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto valsts īpašumā vai valdījumā esošo naftas produktu rezervju daļu, ko aizstāj ar rezervju uzturēšanas pakalpojumu pirkšanu, nosaka Ministru kabinets.”

11. Papildināt likumu ar 72.² pantu šādā redakcijā:

“72.² pants

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersanti, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) degvielas mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām.”

12. 82.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Valsts energoinspekcija” ar vārdiem “Valsts būv­inspekcija”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts būvinspekcija savas kompetences ietvaros saskaņā ar likumiem un enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem sastāda administratīvo pārkāpumu protokolus, uzliek administratīvos sodus, kā arī pilnīgi vai daļēji aptur energoapgādes komersantu objektos izvietoto iekārtu un ietaišu darbību.”;

izslēgt trešo daļu.

13. 91.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) siltumenerģijas sadalei jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā;”;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) siltumenerģijas tirdzniecībai jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.”

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 10.punktā skaitļus un vārdus “46.panta pirmajā daļā un 72.¹ pantā” ar vārdiem un skaitli “un 46.panta pirmajā daļā”;

papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets:

1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 46.panta pirmajā daļā un 46.¹ panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;

2) līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 42.¹ panta pirmajā daļā, 42.³ panta pirmajā un otrajā daļā, 72.¹ panta pirmajā un otrajā daļā  un 72.² pantā paredzētos noteikumus.

17. Līdz jaunu šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumi Nr.971 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Līdz jaunu šā likuma 42.¹ panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.99 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Administratīvās lietas, kuras par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu un pamatotu maksājuma dokumentus, administratīvajā tiesā ierosinātas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.panta ceturtā daļa, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.”