I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. liellopu un cūku (turpmāk – dzīvnieki) liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas un marķēšanas prasības gaļas ieguves uzņēmumos (turpmāk – kautuves);

1.2. kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām;

1.3. kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām un tirdzniecības apjomiem;

1.4. dzīvnieku liemeņu klasificētāju un Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru apmācības kārtību.

2. Kautuves īpašnieks Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk – teritoriālā struktūrvienība) iesniedz dzīvnieku kaušanas grafiku. Par izmaiņām dzīvnieku kaušanas grafikā kautuves īpašnieks paziņo teritoriālajai struktūrvienībai 24 stundu laikā.

3. Kautuve klasificē dzīvnieku liemeņus un sniedz informāciju par dzīvnieku liemeņu cenām, ja tās kaušanas jauda vidēji iepriekšējā gadā pārsniedza 20 liellopus (ar dzīvsvaru vismaz 300 kg) nedēļā vai 100 cūkas nedēļā.

4. Ja kautuves jauda ir mazāka par šo noteikumu 3.punktā minēto jaudu un kautuve klasificē dzīvnieku liemeņus, kautuves īpašnieks par to informē Pārtikas un veterināro dienestu.

5. Ja kautuve atbilst Padomes 1984.gada 13.novembra Regulas (EEK) Nr.3220/84, ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai, 1.panta 2.punkta un Komisijas 1991.gada 13.februāra Regulas (EEK) Nr.344/91, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr.1186/90 piemērošanai, kas paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, 2.panta 2.punkta prasībām, tā dzīvnieku liemeņus neklasificē un par cenām neziņo.

6. Par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas, svēršanas precizitātes, identifikācijas un cenu ziņošanas atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu un šo noteikumu prasībām ir atbildīgs kautuves īpašnieks.

7. Kautuve par iegūtajiem dzīvnieku liemeņiem dzīvnieku piegādātājam maksā atbilstoši klasifikācijai un liemeņu svaram.

II. Dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāte, klasifikācija un marķēšana

8. Dzīvnieku liemeņus klasificē un marķē saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajos aktos par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti un klasifikāciju noteiktajām prasībām:

8.1. liellopu liemeņus – saskaņā ar Padomes 2006.gada 24.jūlija Regulu (EK) Nr.1183/2006 par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai prasībām un Komisijas 2006.gada 20.janvāra Regulu (EK) Nr.103/2006, ar ko pieņem papildu noteikumus pieaugušu liellopu liemeņu Kopienas klasifikācijas skalas piemērošanai;

8.2. cūku liemeņus – saskaņā ar Padomes 1984.gada 13.novembra Regulu (EEK) Nr.3220/84, ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai, izmantojot atbilstības klasi “S” un šo noteikumu pielikumu.

9. Kautuvei, kurā klasificē dzīvnieku liemeņus saskaņā ar šiem noteikumiem, ir darba attiecības ar vismaz diviem dzīvnieku liemeņu klasificētājiem, kuriem ir izsniegts attiecīgs sertifikāts (turpmāk – klasificētājs).

10. Dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāte pirms klasifikācijas atbilst šādām prasībām:

10.1. liellopa liemenis:

10.1.1. atasiņots;

10.1.2. bez ādas;

10.1.3. bez galvas. Galva atdalīta no liemeņa pie atlanta un pakauša kaula locītavas;

10.1.4. bez kājām. Kājas atdalītas no liemeņa karpometakarpālajās un tarsometatarsālajās locītavās;

10.1.5. ar apstrādātu kakla daļu;

10.1.6. ar neatdalītiem zemādas taukiem;

10.1.7. bez orgāniem, kas atrodas krūšu un vēdera dobumā;

10.1.8. bez nierēm, nieru taukiem vai iegurņa taukiem;

10.1.9. bez diafragmas;

10.1.10. bez astes. Aste atdalīta starp pēdējo krusta kaula un pirmo astes skriemeli;

10.1.11. bez muguras smadzenēm;

10.1.12. bez tesmeņa, bez tesmeņa un dzimumorgānu taukiem;

10.1.13. bez taukiem liemeņa ciskas iekš­pusē;

10.1.14. bez jūga vēnas un blakus esošajiem taukiem;

10.1.15. pārdalīts pa vidu kakla, krūšu, jostas un krusta kaula skriemeļiem, pa krūšu kaula un gūžas saauguma (simfīzes) un mugurkaula vidu;

10.2. cūkas liemenis:

10.2.1. atasiņots;

10.2.2. bez iekšējiem orgāniem;

10.2.3. bez mēles, sariem, nagiem un dzimumorgāniem;

10.2.4. bez nieru taukiem un nierēm;

10.2.5. bez diafragmas;

10.2.6. ar galvu, asti un kājām;

10.2.7. vesels vai pārdalīts pa liemeņa viduslīniju.

11. Ja cūkas liemeni sver un klasificē bez galvas, astes un pakaļkājām, tad reģistrēto silta liemeņa svaru palielina par:

11.1. 7,61 %, aizstājot atdalīto galvu;

11.2. 1,61 %, aizstājot atdalītās pakaļkājas;

11.3. 0,11 %, aizstājot atdalīto asti.

12. Dzīvnieku liemeņu svēršanai izmanto verificētus mērinstrumentus un svarus. Pirms darba uzsākšanas klasificētājs pārbauda mērinstrumentu un svaru darba kārtību.

13. Kautuves īpašnieks ir atbildīgs par mērinstrumentu un svaru verificēšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu.

14. Klasificētājs novērtē dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām un sver, marķē un klasificē dzīvnieku liemeņus 60 minūšu laikā pēc tam, kad uzsākta liellopa kaušana, un 45 minūšu laikā pēc tam, kad uzsākta cūkas kaušana.

15. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātnisko institūtu “Sigra” izstrādā cūku liemeņu klasificēšanas metodes liesās gaļas satura aprēķina formulu un saskaņā ar Komisijas 1985.gada 24.oktobra Regulu (EEK) Nr.2967/85, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai, nosūta to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

16. Dzīvnieku liemeņus marķē uz ārējās virsmas ar zīmogu vai etiķeti saskaņā ar šādām prasībām:

16.1. liellopu liemeņus marķē atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr.344/91, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr.1186/90 piemērošanai, kas paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, apzīmogojot ar neizdzēšamu un netoksisku tinti, kur burti un cipari ir vismaz divus centimetrus augsti. Liemeņa pakaļējām ceturtdaļām marķējumu uzliek uz jostas gabala ceturtā jostas skriemeļa līmenī un priekšējām ceturtdaļām – uz krūtsgabala 10 līdz 30 centimetrus no krūškaula malas;

16.2. liellopu liemeņu marķējumu var aizstāt ar etiķetēm, ievērojot šādus nosacījumus:

16.2.1. liellopu liemeņa etiķetē norāda nokautā liellopa kaušanas kārtas numuru, klasifikācijas rezultātu (kategoriju ar lielo burtu, nobarojuma atbilstības klasi ar lielo burtu un tauku slāņa klasi ar skaitli), atdzesēta liemeņa svaru, kaušanas datumu, dzīvnieka identifikācijas numuru;

16.2.2. etiķetes izmērs ir vismaz 5 x 10 centimetri, tā ir mitruma izturīga, pēc noņemšanas no liemeņa nav atkārtoti izmantojama, un norādītā informācija ir skaidri salasāma;

16.3. cūku liemeņus marķē ar zīmogu vai etiķeti atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr.2967/85, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai:

16.3.1. cūkas liemeņa katrā pusē uz pakaļējās ciskas vai gurna ādas ar neizdzēšamu un netoksisku zīmoga tinti vai iededzinot izvieto marķējumu, kurā norāda:

16.3.1.1. pirmajā rindā (XxxD), kur X – gada pēdējais skaitlis, xx – gada nedēļa, D – nedēļas diena;

16.3.1.2. otrajā rindā kaušanas kārtas numuru ar arābu cipariem. Numuri ir skaidri salasāmi un ne mazāk kā divus centimetrus augsti;

16.3.2. cūku liemeņu zīmogā vai marķējumā norāda liesās gaļas saturu procentos ar precizitāti atbilstoši mērinstrumenta precizitātes pakāpei ar vienu zīmi aiz komata vai nobarojuma atbilstības klasi S, E, U, R, O, P.

17. Kautuve par katru klasificētā dzīvnieka liemeni reģistrē un vismaz gadu uzglabā šādu informāciju:

17.1. dzīvnieka dzīvsvars, ja tāds ir noteikts;

17.2. dzīvnieka identifikācijas numurs liellopiem un novietnes numurs – cūkām;

17.3. no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ievesto dzīvnieku kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numurs un datums;

17.4. dzīvnieka kaušanas datums;

17.5. dzīvnieka liemenim piešķirtais kaušanas kārtas numurs;

17.6. dzīvnieka liemeņa klasifikācijas rezultāts;

17.7. silta liemeņa un atdzesēta liemeņa svars.

18. Kautuves īpašnieks divu darbdienu laikā pēc dzīvnieka liemeņa klasificēšanas par piegādāto dzīvnieku rakstiski vai elektroniski informē Latvijā reģistrētu dzīvnieka piegādātāju, norādot šādu informāciju:

18.1. dzīvnieka identifikācijas numurs vai novietnes numurs;

18.2. dzīvnieka kaušanas datums, kaušanas kārtas numuru;

18.3. dzīvnieka dzīvsvars, ja tāds ir noteikts;

18.4. dzīvnieka liemeņa klasifikācijas rezultāts;

18.5. atdzesēta dzīvnieka liemeņa svars;

18.6. dzīvnieka liemeņa cena, kas noteikta, pamatojoties uz dzīvnieka liemeņa klasifikāciju.

19. Ja kautuvē kauj no citām valstīm piegādātus dzīvniekus un klasificē dzīvnieku liemeņus, kautuves īpašnieks šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju dzīvnieka piegādātājam sniedz pēc pieprasījuma (rakstiski vai elektroniski).

III. Kārtība, kādā vāc un apkopo informāciju par dzīvnieku liemeņu cenām un tirdzniecības apjomiem

20. Kautuve valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs” (turpmāk – Lauksaimniecības datu centrs) elektroniski sniedz šādu informāciju:

20.1. par katru liellopu 48 stundu laikā pēc nokaušanas:

20.1.1. identifikācijas numurs, kaušanas kārtas numurs, pases numurs;

20.1.2. kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numurs un tajā norādītais liellopu skaits, ja liellopi ievesti no citas valsts;

20.1.3. liellopa piegādes datums kautuvē un kaušanas datums;

20.1.4. dzīvsvars, ja tāds ir noteikts, un kautsvars (atdzesēta liellopa liemeņa svars);

20.1.5. samaksas veids atbilstoši dzīvsvaram (silta liellopa liemeņa svars) vai kaut­svaram (atdzesēta liellopa liemeņa svars) un summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

20.1.6. nobarojuma atbilstības klase, tauku slāņa klase un kategorija;

20.2. par katru cūku 48 stundu laikā pēc nokaušanas:

20.2.1. novietnes numurs;

20.2.2. kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numurs un tajā norādītais cūku skaits, ja cūkas ievestas no citas valsts;

20.2.3. cūkas piegādes datums kautuvē, kaušanas datums un kaušanas kārtas numurs;

20.2.4. dzīvsvars, ja tāds ir noteikts, un kautsvars (atdzesēta cūkas liemeņa svars);

20.2.5. samaksas veids atbilstoši dzīv­svaram (silta cūkas liemeņa svars) vai kautsvaram (atdzesēta cūkas liemeņa svars) un summa bez pievienotās vērtības nodokļa;

20.2.6. liemeņa apstrādes veids (saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakš­punktu vai 11.punktu);

20.2.7. nobarojuma atbilstības klase – liesās gaļas saturs (procentos vai klasē);

20.3. katru gadu līdz 15.martam:

20.3.1. vidējās dzīvnieku transportēšanas izmaksas, transportējot dzīvniekus no piegādātāja līdz kautuvei;

20.3.2. vidējās dzīvnieku transportēšanas izmaksas par katru dzīvnieku veidu (liellopu vai cūku), transportējot dzīvniekus no piegādātāja līdz kautuvei, kā arī papildu piemaksas dzīvnieku piegādātājam (ja tādas veiktas) par iepriekšējo kalendāra gadu, izteiktas latos par atdzesēta liemeņa simts kilogramiem atsevišķi liellopiem un cūkām.

21. Šo noteikumu 20.punktā minēto informāciju Lauksaimniecības datu centrs iesniedz Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā (turpmāk – institūts). Institūts apkopo informāciju un nosūta to Eiropas Komisijai un Zemkopības ministrijai, kā arī institūta mājaslapā publicē informāciju par dzīvnieku liemeņu vidējām cenām.

22. Pārtikas un veterinārais dienests informē institūtu un Lauksaimniecības datu centru par kautuvēm, kuras uzsāk vai pārtrauc dzīvnieku liemeņu klasifikāciju.

23. Lauksaimniecības datu centrs katru gadu līdz 1.februārim informē institūtu par to kopējo iepriekšējā gadā nokauto pieaugušo liellopu skaitu, kuru dzīvsvars ir vismaz 300 kilogramu.

24. Kautuvju sniegtā informācija par cenām, transporta izmaksām un papildu piemaksām saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir komercnoslēpums.

IV. Kārtība, kādā novērtē dzīvnieku liemeņu atbilstību apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, kā arī pārbauda informāciju par cenām

25. Dzīvnieku liemeņu atbilstību noteiktajām apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, svēršanas precizitāti, marķēšanas un identifikācijas prasību ievērošanu, kā arī cenu ziņošanas kārtību (turpmāk – pārbaude) kautuves pārstāvja klātbūtnē pārbauda Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots pārtikas inspektors (turpmāk – inspektors), kuram izsniegts attiecīgs sertifikāts.

26. Pārbaudes laikā inspektors:

26.1. pārbauda dzīvnieku liemeņu atbilstību apstrādes kvalitātes, klasi­fikācijas un marķēšanas prasībām, dzīvnieku liemeņu svēršanas precizitāti kautuvē un to retro­spektīvo klasifikāciju gaļas atvēsināšanas telpā;

26.2. veic visu ar dzīvnieku liemeņu klasifikāciju un svēršanu saistīto dokumentu kontroli;

26.3. pārbauda šo noteikumu 18.punktā minēto prasību izpildi;

26.4. izvērtē kautuves sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 21.punktā minētajām prasībām un kautuves dokumentos reģistrētajai informācijai;

26.5. pārbauda mērinstrumentu un svaru verifikācijas periodiskumu.

27. Ja pārbaudē tiek atklāta neatbilstība šajos noteikumos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un cenu ziņošanu, inspektors:

27.1. palielina pārbaužu biežumu;

27.2. nosaka dzīvnieku liemeņu klasificētāja papildu apmācību;

27.3. anulē dzīvnieku liemeņu klasificētāja sertifikātu.

28. Ja inspektors atklāj pārkāpumu, kas ietekmē paziņoto dzīvnieku liemeņu cenu, viņš par minētajiem pārkāpumiem rakstiski informē institūtu.

29. Ja inspektors pārbaudes laikā kautuvē konstatē atšķirības starp faktisko dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un svaru un to norādēm marķējumā un dokumentos, kautuves īpašnieks pēc inspektora norādījuma veic izmaiņas marķējumā un dokumentos un apstiprina šīs izmaiņas ar parakstu.

30. Ja Pārtikas un veterinārais dienests saņem rakstisku informāciju no institūta vai Lauksaimniecības datu centra par iespējamiem pārkāpumiem šajos noteikumos minētās informācijas sniegšanā, Pārtikas un veterinārais dienests iesniegto informāciju pārbauda un lemj par administratīvā soda piemērošanu.

31. Pārtikas un veterinārais dienests katru gadu līdz 15.jūlijam Zemkopības ministrijā iesniedz pusgada ziņojumu, bet līdz nākamā gada 15.janvārim – gada ziņojumu par veikto pārbaudi.

V. Dzīvnieku liemeņu klasificētāju un Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru apmācība

32. Dzīvnieku liemeņu klasificētājus un inspektorus apmāca Pārtikas un veterinārais dienests pēc vienotas programmas.

33. Pārtikas un veterinārais dienests dzīvnieku liemeņu klasificētājiem un inspektoriem pēc mācību kursa noklausīšanās un eksāmena sekmīgas nokārtošanas izsniedz sertifikātu.

34. Dzīvnieku liemeņu klasificētāji reizi gadā apmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, kurus organizē Pārtikas un veterinārais dienests.

35. Ja dzīvnieku liemeņu klasificētājs kārtējā gada laikā nav apmeklējis kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, kā arī nav regulāri klasificējis dzīvnieku liemeņus, Pārtikas un veterinārais dienests liemeņu klasificētāja sertifikātu anulē.

VI. Noslēguma jautājumi

36. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.411 “Noteikumi par dzīvnieku liemeņu kvalitātes un klasifikācijas prasībām un kārtību, kādā novērtējama liemeņu atbilstība kvalitātes un klasifikācijas prasībām” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.).

37. Līdz 2008.gada 31.decembrim kautuve klasificē dzīvnieku liemeņus un sniedz informāciju par dzīvnieku liemeņu cenām, ja tās kaušanas jauda vidēji gadā pārsniedz 75 liellopus (ar dzīvsvaru vismaz 300 kg) nedēļā vai 200 cūkas nedēļā.

38. No 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim kautuve klasificē dzīvnieku liemeņus un sniedz informāciju par dzīvnieku liemeņu cenām, ja tās kaušanas jauda vidēji gadā pārsniedz 40 liellopus (ar dzīvsvaru vismaz 300 kg) nedēļā vai 100 cūkas nedēļā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministrs M.Roze

Pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 17.jūnija noteikumiem Nr.443

Cūku liemeņu klasificēšanas metodes

1. Saskaņā ar Eiropas Kopienas Komisijas 2007.gada 21.augusta lēmumu Nr.2007/571/EK, ar kuru groza Lēmumu 2005/307/EK, ar ko apstiprinātas trīs metodes cūku liemeņu klasificēšanai (turpmāk – Lēmums Nr.2007/571/EK), Latvijā ir apstiprinātas šādas metodes:

1.1. manuālā metode (ZP) – liesās gaļas saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ý = 61,689 – 0,658x₁ + 0,109x₂, kur

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;

x₁ – redzamā tauku slāņa biezums (milimetros) sadalīta liemeņa viduslīnijā, ko mēra G punktā – plānākajā daļā virs gluteus medius muskuļa;

x₂ – redzamā muskuļa biezums (milimetros) sadalīta liemeņa viduslīnijā, kas izmērīts M punktā – attālums starp gluteus medius muskuli galvaskausa malā un mugurkaula kanāla augšējā malā;

1.2. ar aparātu “Intrescope (Optical Probe)” – liesās gaļas saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ý = 71,964 – 0,756x, kur

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;

x – muguras tauku slāņa biezums milimetros, ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 6 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas;

1.3. ar aparātu “PG 200 (Pork Grader)” – liesās gaļas saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ý = 71,938 – 0,928x₁ + 0,013x₂, kur

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;

x₁ – muguras tauku slāņa biezums milimetros, ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas;

x₂ – muskuļa biezums milimetros, ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas.

2. Šā pielikuma 1.punktā minētās liemeņa liesās gaļas satura aprēķinā­šanas formulas izmanto, ja cūkas liemeņa svars ir no 50 līdz 100 kilogramiem.

Zemkopības ministrs M.Roze