Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 17.jūnijā

 

FM: Par finanšu līdzekļiem tautas nobalsošanai Satversmes grozījumu sakarā

Ministru kabinets (MK) otrdien, 17. jūnijā, atbalstīja MK rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu 2 106 127 latu apmērā, lai nodrošinātu tautas nobalsošanu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Paredzams, ka finansējums tiks piešķirts no privatizācijas ieņēmumiem. Lai nodrošinātu tautas nobalsošanu, CVK ir nepieciešams finansējums 2 106 127 latu apmērā, tai skaitā:

• darbinieku atalgojumam –

1 322 857 lati;

• valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām – 318 676 lati;

• saimnieciskajiem izdevumiem –

464 594 lati.

Saeima 2008.gada 5.jūnijā noraidīja vēlētāju rosināto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Atbilstoši likumam par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu Satversmes grozījumu projekts ir nododams tautas nobalsošanai.

Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu 2008.gada 2.augustā, līdz ar to visām pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām minētajā datumā jānodrošina tautas nobalsošana.

 

FM: Par finanšu līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 17.jūnijā apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 15 974 225 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Kultūras ministrija un Veselības ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus:

• 1751 latu Iekšlietu ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 12 353 127 latus Zemkopības ministrijai Pārejas programmas, Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektu īstenošanai;

• 2 532 155 latus Izglītības un zinātnes ministrijai ESF un ERAF projektu īstenošanai;

• 75 019 latus Vides ministrijai EEZ finanšu instrumenta projekta īstenošanai;

• 110 000 latu Kultūras ministrijai ERAF projekta īstenošanai;

• 902 173 latus Veselības ministrijai ERAF projekta īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam nosaka, ka MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei FM apakšprogrammā “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 411 498 233 latus ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.  

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par grozījumiem pasu noteikumos

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.775 “Pasu noteikumi”, paredzot, ka pases, kurām derīguma termiņš ir 50 gadi, sākot ar 2010.gada 1.novembri, nebūs derīgas ceļošanai ārpus Šengenas konvencijas dalībvalstīm.

Norma attiecas uz pilsoņu pasēm, kuras izdotas no 2002.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 19.novembrim, un nepilsoņu pasēm, kuras izdotas no 1997.gada 10.aprīļa līdz 2007.gada 19.novembrim un kuru derīguma termiņš ir 50 gadi.

Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas izsniedza pases ar tik ilgu derīguma termiņu. Pasaulē vidēji pases derīguma termiņš ir pieci līdz desmit gadi. Šā iemesla dēļ ārvalstīs, lidostās vai šķērsojot robežas, šīm pasēm un to turētājiem dažkārt tiek pievērsta papildu uzmanība, tādējādi kavējot un apgrūtinot personu ceļošanu. Lai izvairītos no neveiklām situācijām un atvieglotu ceļošanu, ar 2007.gada 20.novembri Latvijā izsniedz pases ar derīguma termiņu pieci vai desmit gadi.

Grozījumi arī paredz pagarināt noteikumos noteikto termiņu personas pirkstu nospiedumu digitālā attēla iekļaušanai pasē līdz 2008.gada 15.septembrim, lai varētu sagatavoties otrās paaudzes e-pasu izsniegšanai. Iepriekš noteikumos otrās paaudzes biometrisko pasu izsniegšanas sākšana bija paredzēta ar 2008.gada 1.jūliju. Eiropas Savienības regulā šis termiņš ir noteikts – ne vēlāks kā 2009.gada 28.jūnijs.

 

IeM: Par izdienas pensiju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Izdienas pensiju aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Projekts nosaka kārtību, kādā aprēķināma, piešķirama un izmaksājama izdienas pensija Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Projekts paredz, ka izdienas pensijas apmēru aprēķina, ņemot vērā vidējo mēneša darba samaksu par pēdējiem 60 mēnešiem pirms darbinieka atvaļināšanas no dienesta, sākot ar pēdējo darba dienu, izdienas stāžu un likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” nosacījumus. Pensijas aprēķināšanai izmanto noteiktu formulu.

Projekts nosaka iestādes, no kuras darbinieks atbrīvots no dienesta, un Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūras sadarbību, lai pārliecinātos par personas tiesībām saņemt izdienas pensiju un noteiktu izdienas pensijas apmēru.

Projektā arī noteikta kārtība, kāda izmaksājama izdienas pensija gadījumos, kad izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta valsts vecuma pensija.

 

IeM: Par tiesisko statusu robežsardzes pagaidu aizturēšanas telpām

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Robežsardzes likumā, kas paredz noteikt Valsts robežsardzes struktūrvienībās izveidoto pagaidu turēšanas telpu tiesisko statusu.

Grozījumu projekts paredz noteikt, ka robežsargiem ir tiesības aizturētās personas ievietot pagaidu turēšanas telpā, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā personas tiek ievietotas un turētas pagaidu aizturēšanas vietā, un šādu vietu iekārtošanas un aprīkošanas prasības.

Tāpat grozījumi paredz precizēt nosacījumu par aizliegumu lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus un dienesta suņu izmantošanu, kā arī noteikt minimālās drošības prasības pirms personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpā.

Grozījumi vēl jāizskata Saeimai.

 

IeM: Par prasībām ārzemnieku izmitināšanas centriem

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu projektus, ar kuriem tiek noteiktas izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normas, garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms un saņemšanas kārtība, kā arī prasības centru iekārtojumam un aprīkojumam.

Izstrādājot MK noteikumus “Noteikumi par izmitināšanas centrā ievietoto ārzemnieku uzturēšanas normām, kā arī garantēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un saņemšanas kārtību”, par pamatu ņemtas prasības, kas jau noteiktas tiesību aktos apcietinātajām, administratīvi arestētajām, administratīvi aizturētajām personām un ieslodzītajiem. Tā kā dažkārt kopā ar vecākiem izmitināšanas centrā ievieto arī bērnus, projektā iekļautas dienas uztura normas bērniem līdz četru gadu vecumam.

Savukārt ar MK noteikumiem “Izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasības” noteiktas prasības izmitināšanas centra iekārtošanai un aprīkošanai.

Šobrīd aizturēto ārzemnieku ilglaicīgai izmitināšanai tiek izmantota viena speciāli paredzēta struktūrvienība – Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Olaine”.

Tā kā šī ārzemnieku uzturēšanās vieta ir iekārtota un aprīkota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tās sakārtošanai atbilstoši jaunajiem noteikumiem nepieciešams papildu finansējums. Pašlaik Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumos centra uzturēšanai un aprīkošanai paredzēti 20 237 lati, bet papildus nepieciešami vēl 364 252 lati, kas ietver arī Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju centra iekārtošanu. Plānots, ka šie līdzekļi būs nepieciešami no 2011.gada.

 

IeM: Par finansējumu tehniskajam nodrošinājumam virtuālās vides likumpārkāpumu prevencijai un apkarošanai

Ministru kabinets 17.jūnijā nolēma 2009.gada budžetā izvērtēt iespēju piešķirt Iekšlietu ministrijai papildu finansējumu, lai uzlabotu tehnisko nodrošinājumu virtuālās vides likumpārkāpumu prevencijai un apkarošanai. Lai Valsts policijas struktūrvienības varētu veiksmīgi vērsties pret likumpārkāpumiem virtuālajā vidē un novērst tiesiski nepieļaujamas informācijas apriti, tām nepieciešams moderns tehniskais aprīkojums, kāds pašlaik policijas rīcībā nav, teikts Iekšlietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Lai iegādātos vajadzīgo aprīkojumu, Valsts policijai 2009.gadā nepieciešami 32 683 lati. Par tiem iecerēts iegādāties septiņus datortehnikas komplektus un dažādus to piederumus, 26 monitorus, biroja tehniku, foto un video tehniku, kā arī programmatūru.

Ministru kabinets nolēma jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem 2009.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

RAPLM: Par Nacionālā attīstības plāna īstenošanas gaitu 2007.gadā

17.jūnijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Ministru kabinetu iepazīstināja ar Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (NAP) ekspertu sagatavoto informatīvo ziņojumu par NAP īstenošanas gaitu 2007.gadā un rekomendācijām īstenošanas procesa uzlabošanai. Lai nodrošinātu efektīvu NAP īstenošanas uzraudzību, tika izveidots NAP Ekspertu forums un darba grupas, kuru uzdevums ir izvērtēt NAP īstenošanas pasākumus un piedalīties plāna īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā.

Ekspertu forums, veicot NAP īstenošanas analīzi, secināja, ka nav notikusi NAP izvirzīto mērķu sekmīga īstenošana. Kopējā valsts attīstības plānošanas un īstenošanas struktūra nav integrēta un koordinēta atbilstoši NAP uzstādījumiem.

NAP 2007.gadā nav kļuvis ne par katras ministrijas un iestādes darbības programmu vai plānu, ne katra sabiedrības locekļa – politiķa, uzņēmēja, zinātnieka, ierēdņa, visu Latvijas iedzīvotāju kopīgo mērķi, norāda eksperti.

NAP Ekspertu foruma pārstāvji ir izdarījuši vairākus secinājumus un ir izstrādājuši rekomendācijas, akcentējot esošos trūkumus, vājos punktus un riskus.

Eksperti aicina veikt nozaru politikas plānošanas dokumentu aktualizāciju atbilstoši NAP uzstādījumiem un izmaiņām ekonomisko un sociālo procesu attīstībā pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā.

Piemēram, lai risinātu demogrāfisko krīzi valstī, eksperti iesaka veicināt dzimstības pieaugumu, nodrošinot kvalitatīvus bērnu aprūpes pakalpojumus un paaugstinot prestižu ģimenēm ar bērniem. Tāpat būtiski jāuzlabo sabiedrības veselība, veicinot veselīgu dzīvesveidu, īpašu vērību pievēršot mirstības mazināšanai no nedabīgiem cēloņiem. Jāveicina fondēto pensiju sistēma Latvijā, nepaplašinot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.

Eksperti norāda, ka jāaktivizē un jāpaplašina energoefektivitātes pasākumi, lai samazinātu energoresursu patēriņu, masveidā renovējot ēku fondu, radikāli samazinot siltuma patēriņu kā dzīvojamajās, tā publiskajās ēkās. Jāpaaugstina centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitāte.

Informatīvais ziņojums par NAP īstenošanas progresu 2007.gadā un analīze parāda identificētās problēmas un nepieciešamās izmaiņas, lai sasniegtu izvirzītos stratēģiskos uzstādījumus.

Visas ministrijas NAP ieviešanas plānā noteiktos pasākumus un sasniedzamos rezultātus aicinātas iekļaut esošajos un jaunajos politikas plānošanas dokumentos, kā arī iestāžu darbības stratēģijās. Katru gadu ministrijām jāatskaitās par progresu plānoto pasākumu un rezultātu sasniegšanā, kas ir noteikti NAP ieviešanas plānā, tādējādi veidojot vienotu atskaitīšanos par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem saskaņā ar NAP ieviešanas plānu.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir izvērtēt NAP noteiktā stratēģiskā mērķa, prioritāšu un drošas un stabilas attīstības priekšnosacījumu īstenošanas procesu pērn, kā arī apzināt ministriju, īpašo uzdevumu ministru sekretariātu un citu valsts pārvaldes institūciju ieguldījumu un sasniegtos rezultātus efektīva NAP īstenošanas nodrošināšanai.

 

RAPLM: Par efektīvāku teritorijas plānojuma izstrādei paredzētās mērķdotācijas izlietošanu

Ministru kabinets 17.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu nodrošināt efektīvāku teritorijas plānojuma izstrādei paredzētās mērķdotācijas izlietošanu.

Grozot noteikumus par kārtību, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei, valdība noteica, ka piešķirtās mērķdotācijas atbilstība noteiktajam mērķim turpmāk nebūs jānosaka ar zvērināta revidenta ziņojumu.

Zvērināta revidenta ziņojuma pieprasīšana mērķdotācijas saņēmējam rada 200 līdz 500 latu papildu izdevumus, kas veido 8 līdz 20 procentus no mērķdotācijas saņēmēja līdzfinansējuma. Līdz ar to izmaksa ir nesamērīga pret līdzfinansējuma apmēru, kas ir ap 2500 latiem.

Pirms neizmaksātās mērķdotācijas daļas piešķiršanas Valsts reģionālās attīstības aģentūra izvērtēs visus dokumentus, kas apliecina finanšu līdzekļu izlietojumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi noteikumus pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek īstenota darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.1.4.3.aktivitāte “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros”.

Aktivitātes mērķis ir veicināt vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru. Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 24 738 700 latu, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 21 027 895 lati un nacionālais publiskais finansējums ir 3 710 805 lati.

Lai veicinātu valsts teritoriju līdzsvarotu attīstību, ir noteiktas kvotas plānošanas reģioniem un Rīgas pilsētai, balstoties uz 2006.gada statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, kā iedzīvotāju skaits, bērnu skaits rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādē, bērnu skaits pirmsskolas vecumā, kā arī vietu skaits bērnudārzos.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma kvotas Zemgales plānošanas reģionam sastāda 3 372 328 latus, Latgales plānošanas reģionam – 3 499 180 latus, Kurzemes plānošanas reģionam – 4 479 709 latus, Vidzemes plānošanas reģionam – 2 720 943 latus, Rīgas plānošanas reģionam – 4 852 946 latus, savukārt Rīgas pilsētai – 2 102 789 latus.

Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.4.3.aktivitāti “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros” 17.jūnijā tika apstiprināti Ministru kabinetā.

 

RAPLM: Par detālplānojuma izstrādes līgumu, izstrādes un finansēšanas kārtību

17.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos par detālplānojuma izstrādes līgumu, izstrādes un finansēšanas kārtību.

Noteikumos pilnveidots regulējums attiecībā uz detālplānojuma izstrādes ierosinājumu. Ja ierosinājums neatbildīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, vietējai pašvaldībai būs jāinformē detālplānojuma izstrādes ierosinātājs par atteikumu sākt detālplānojuma izstrādi.

Iepriekš noteikumi paredzēja iespēju pašvaldības lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka tas neatbilst Administratīvā procesa likuma un Teritorijas plānošanas likuma normām.

Izvērtējot privātpersonu iespējas savu tiesību aizsardzībai gadījumā, ja vietējā pašvaldība atsaka detālplānojuma izstrādes sākšanu, RAPLM šā gada februārī organizēja diskusiju, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas, administratīvo tiesu, Satversmes tiesas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Diskusijas dalībnieki secināja, ka ir jāmaina tiesiskais regulējums saistībā ar detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu.

Jāizvērtē jautājums par detālplānojuma tiesiskā statusa maiņu no saistošo noteikumu uz administratīvo aktu.

Minētais jautājums skar pārmaiņas teritorijas plānošanas sistēmā kopumā. Līdz ar to tuvākajā laikā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sāks izstrādāt normatīvo aktu, kas regulē detālplānojumu izstrādi un apstiprināšanu, grozījumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum

Pamatojoties uz pēdējā laikā straujo pasažieru skaita pieaugumu, turpmāk lidlauka pakalpojumus varēs nodrošināt vairāki komersanti. To paredz 17.jūnijā Ministru kabinetā atbalstītais noteikumu projekts “Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum”. Līdz ar projekta apstiprināšanu ir pārņemta Eiropas Padomes 1996.gada 15.oktobra direktīva par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās.

Lai saglabātu efektīvu un godīgu konkurenci apstākļos, kad lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots lidostas drošības pasākumu vai jaudas un pieejamās platības ierobežojumu dēļ, projekts paredz, ka pakalpojumu sniedzējus izvēlēsies atklāta konkursa kārtībā.

Lidlauka pakalpojumu sniedzējus konkursa kārtībā izvēlēsies lidostas administrācija, ar nosacījumu, ka tā pati nesniedz līdzīgus lidlauka pakalpojumus, tai nav tiešas vai netiešas kontroles par komersantu, kas sniegs šos pakalpojumus, un tā nav iesaistīta komersanta uzņēmumā. Visos pārējos gadījumos lidlauka pakalpojumu sniedzējus konkursa kārtībā izvēlēsies Satiksmes ministrija.

Pašlaik lidostā “Rīga” lidlauka pakalpojumus nodrošina pati lidosta. Turpmāk to nodrošināšanai atklāta konkursa kārtībā tiks piesaistīts vēl vismaz viens pakalpojumu sniedzējs. Lai piedalītos konkursā, komersantam jāatbilst noteiktām civilās aviācijas drošības prasībām un ir jāsaņem VA “Civilās aviācijas aģentūra” izsniegts apstiprinājums par atbilstību tehniskai drošībai.

Lidlauka sniegto pakalpojumu kategorijā ietilpst, piemēram, kravas pasta un bagāžas iekraušana un izkraušana, pasažieru reģistrēšana, lidmašīnu uzkopšana starp lidojumiem, pasažieru trapu novietošana pie lidmašīnām, lidmašīnu eskortēšana uz perona u.c.

Tā kā lidlauka sniegtie pakalpojumi ir būtisks nosacījums pilnvērtīgai gaisa transporta darbībai, projekts veicinās efektīvu gaisa transporta infrastruktūras izmantošanu, palīdzēs samazināt lidsabiedrību darbības izdevumus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, ko saņem lidostu lietotāji.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par zvērinātu notāru veikto darbību pārskatu

17.jūnijā Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts noteikumu paskaidrojuma rakstā, 2008.gada 23.janvārī stājās spēkā grozījumi Notariāta likumā, kas paredz LZNP reizi pusgadā iesniegt tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām, tāpēc jāizdod minētie noteikumi.

Saskaņā ar noteikumiem LZNP iesniegs tieslietu ministram pārskatu par laikposmu no 1.janvāra līdz 31.jūnijam – līdz 1.augustam, savukārt par laikposmu no 1.jūlija līdz 31.decembrim – līdz nākamā gada 1.februārim.

Pārskatā būs jānorāda amata vieta, taisīto notariālo aktu skaits, gribas izteikumu skaits, parakstu īstumu skaits, apliecināto protestu skaits, sākto mantojuma lietu skaits u.c.

LZNP minētos pārskatus iesniegs elektroniskā formā un noformēs atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un aprites normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Valdība 17.jūnijā pieņēma arī zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes paraugu, to izsniegšanas un anulēšanas kārtību. Tā nosaka, ka amata apliecību zvērināts notārs uzrāda, veicot amata pienākumus.

Uz amata apliecības vāka atveidots papildinātais valsts mazais ģerbonis, savukārt atvērumā – notāra vārds, uzvārds un fotogrāfija, apliecības numurs, lietotāja paraksts, izsniegšanas datums, Tieslietu ministrijas zīmogs un tieslietu ministra paraksts.

Kā teikts noteikumos, amata zīme, kuru zvērināts notārs nēsā, pildot amata pienākumus, ir ovālas formas, kurā apvīti ar ozollapu vainagu attēloti valsts mazais ģerbonis, zīmogs, papīra rullis un spalva.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēs

17.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par higiēnas prasībām pirmsskolas izglītības iestādēm.

Lai atvieglotu jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu atvēršanu, grozījumi paredz samazināt higiēnas prasības, nekaitējot bērnu veselībai. Paredzēts, ka turpmāk atļaus apvienot garderobes divām viena vecuma bērnu grupām un katrā grupiņā, kurā uzturas bērni līdz trīs gadu vecumam, vairs nebūs jānodrošina vieta bērnu ratiņu novietošanai.

Tāpat pirmsskolas iestādē vairs nevajadzēs atsevišķu telpu vai vietu trauku mazgāšanai un glabāšanai grupiņās, kurās uzturas bērni vecumā līdz trim gadiem, ja iestādē ir iekārtots ēdināšanas bloks.

Savukārt telpu vai vietu veļas mazgāšanai un gludināšanai vajadzēs iekārtot tikai tādā gadījumā, ja iestādē veļa tiek mazgāta.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par platībmaksājumu iesniegumu vienkāršotu labošanu un precizēšanu

Valdība 17.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem”.

Grozījumi izstrādāti, lai vienkāršotu tiesību normas par atbalsta saņēmēju pienākumiem informācijas un publicitātes jomā, novēršot iespējamos pārpratumus starp atbalsta saņēmējiem un tā administrētājiem.

Grozījumi paredz, ka turpmāk atbalsta saņēmējiem labojumi un precizējumi būs jāveic uz atsevišķas veidlapas. Tādējādi tiks vienkāršota labojumu veikšanas procedūra.

Atbalsta pretendentam šī veidlapa iesniedzama vienlaikus ar iesniegumu atbalstam tiešā atbalsta shēmu maksājumu ietvaros, tādējādi novēršot pārpratumus, kas radušies, iezīmējot jauno informāciju lauku bloka kartē.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku liemeņu kvalitāti gaļas ieguves uzņēmumos

Valdība 17.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu un kārtību, kādā novērtējama dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un kādā tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām”.

Noteikumi izstrādāti, apvienojot prasības par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju un cenu ziņošanu vienā normatīvajā aktā. Noteikumu mērķis ir uzlabot un pilnveidot liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas sistēmu Latvijā un nodrošināt liellopu un cūku liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas un cenu ziņošanas prasību ievērošanu gaļas ieguves uzņēmumos saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem.

Tāpat izstrādātais normatīvais akts turpinās informācijas apmaiņu starp dzīvnieku liemeņu un cenu ziņošanas sistēmā iesaistītajām valsts pārvaldes, administrēšanas un kontroles iestādēm.

Īstenojot normatīvajā aktā noteikto, tiks veicināta uzņēmēju atbildība un vienlīdzība pienākumu izpildē, kā arī nodrošināta informācijas apmaiņa starp kautuvi un dzīvnieku īpašnieku. Tas sekmēs norēķinu sistēmas pilnveidošanu, dzīvnieku īpašniekam saņemot taisnīgu samaksu par dzīvnieka liemeni atbilstoši klasifikācijas rezultātiem un svaram.

Normatīvais akts nosaka, ka dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas un cenu ziņošanas prasību izpildes valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” savāc informāciju no kautuvēm par liemeņu klasifikācijas rezultātiem un cenām.

Savukārt Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) ir atbildīgs par cenu informācijas apkopošanu Latvijā un tās nosūtīšanu Eiropas Komisijai.

Izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos noteiktas liellopu un cūku liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas un marķēšanas prasības gaļas ieguves uzņēmumos jeb kautuvēs.

Noteikumos tāpat noteikta kārtība, kādā novērtējama dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, kā arī kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām.

Dokumentā arī noteikta dzīvnieku liemeņu klasificētāju un inspektoru apmācības un sertificēšanas kārtība par dzīvnieku liemeņu klasifikāciju, klasifikācijas rezultātu un cenu ziņošanu.

Izstrādātie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa