Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 19.jūnijā

 

AM: Par jaunizstrādātu likumu – Ģeotelpiskās informācijas likumu

19.jūnijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais Ģeotelpiskās informācijas likums.

Ģeotelpiskās informācijas likuma mērķis ir izveidot teorētisko un tiesisko pamatu dažādu institūciju nodrošināšanai ar ģeotelpisko informāciju, valsts līdzekļu un resursus ekonomēšana, nodrošinot ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu plašu pieejamību, kā arī to lietošanas efektivitāti kā valsts, tā privātajā sektorā.

Likums nodrošina vispārējās prasības ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas nozarē, neskarot tiesisko regulējumu, kas jau ir izveidots citos normatīvos aktos saistībā ar šo nozari.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par atbalstu biznesa inkubatoru izveidei

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti “Biznesa inkubatori” un 19.jūnijā to iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai.

Noteikumu projekts nosaka projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, projekta iesnieguma atlases izsludināšanas, iesniegumu pieņemšanas, vērtēšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību, kā arī projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumus.

Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, infrastruktūru un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Aktivitātes ietvaros tiks sniegts atbalsts sīkajiem un mazajiem komersantiem, kuru darbības laiks nav ilgāks par diviem gadiem. Biznesa inkubatora pakalpojumus komersants varēs saņemt piecus gadus.

Projektiem paredzēts arī līdzfinansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes finansējums ir 18 187 741 lats, tai skaitā 15 461 688 lati no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, bet 2 726 053 lati no valsts budžeta.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par akcīzes nodokļa atmaksu noteiktos gadījumos

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā par akcīzes precēm samaksāto nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā. Tiesību akta projekts 19.jūnijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Pērn Saeima pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Izmaiņas precizēja esošo Ministru kabineta deleģējumu un noteica jaunu.

Līdz ar to bija jāizstrādā jauni MK noteikumi par kārtību, kādā par akcīzes precēm samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā.

MK noteikumi reglamentēs prasības:

• akcīzes preču, kas laistas brīvā apgrozījumā, izvešanai uz dalībvalstīm un uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

• marķēto akcīzes preču, kas laistas brīvā apgrozījumā, iznīcināšanai un pārstrādei;

• samaksātā akcīzes nodokļa pārskaitīšanai vai atmaksas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanai.

Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2004.gada 20.aprīļa MK noteikumi Nr.356 “Kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par akcīzes precēm, kuras izved no Latvijas Republikas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

Noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā.

 

FM: Par Latvijas un Tadžikistānas nodokļu konvenciju

Valsts sekretāru sanāksmē 19.jūnijā saskaņošanai ministrijās tika nodota Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Tadžikistānā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 59 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 56 valstīm (to vidū arī līgums ar Tadžikistānu), no kurām 48 ir parakstītas, un ir uzsākta 45 konvenciju piemērošana.

Līguma projekts vispirms ir jāapstiprina valdībai, bet pēc tā parakstīšanas to iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu

Izvērtējot darba dienu pārcelšanas iespējamo ietekmi uz dažādām darbības jomām, Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka nav jāievieš vienota darba dienu pārcelšanu valstī. Šādu ieceri īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% no visiem strādājošajiem.

LM uzsver, ka darba dienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta sešu dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Tāpat darba dienu pārcelšana varētu radīt zaudējumus gan uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos, gan arī valsts un pašvaldību budžetos. Tā, piemēram, 2009.gada janvārī pārceļot darba dienu, 2.janvāri, uz brīvdienu, 10.janvāri, valsts pamatbudžetā papildu būtu nepieciešami izdevumi 4,5 milj. latu un pašvaldību budžetā – 3,9 milj. latu apmērā.

Darba dienu pārcelšana negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās intereses, piemēram, tas attiecas uz bērnu pieskatīšanu. Vecākiem, kuri strādā pie komersanta, pārceltajā darba dienā, kas ir brīvdiena pirmsskolas izglītības iestādēm un skolēniem, ir jāstrādā. Līdz ar to šajā dienā bērni paliek bez uzraudzības, tādēļ vecākiem jāalgo auklītes, kas attiecīgi rada tiem papildu izdevumus.

LM norāda, ka vienota darba dienu pārcelšana visā valstī praktiski ir realizējama tikai tādos uzņēmumos un iestādēs, kuros ir noteikts normālais darba laiks piecas dienas nedēļā (no pirmdienas līdz piektdienai). Taču, analizējot valsts sektorā strādājošo darba laika organizāciju, daudzās no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs ir noteikts cits darba laiks. Tāpēc arī valsts pārvaldes iestādēs nav iespējams vienoti pārcelt darba dienas. Arī vienota darba dienu pārcelšana visā valstī, to paredzot arī normatīvajos aktos, nav nepieciešama, jo jau šobrīd Darba likumā ir ietverts pietiekami elastīgs risinājums darba laika organizēšanai. Šī iemesla dēļ no valsts puses nav jārada papildu šķēršļi komersantiem attiecībā uz darba laika organizēšanu.

Iepriekšminētais iekļauts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu, kas 19.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

 

LM: Par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu jebkurā VSAA nodaļā

Lai atvieglotu bezdarbnieka un apbedīšanas pabalstu saņemšanu cilvēkiem pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas noslēgsies 2009.gadā, Labklājības ministrija (LM) rosina ar 2009.gadu šo pabalstu aprēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošināt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Tie 19.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāizskata valdībā.

Tāpat LM izstrādātie grozījumi paredz, ja laikā, par kuru cilvēks saņem bezdarbnieka pabalstu, šis cilvēks tiek atjaunots darbā un saņem atalgojumu par darbu, cilvēkam par šo periodu saņemtais pabalsts jāatmaksā VSAA piecu darba dienu laikā.

Tas nozīmē, ka cilvēkam piecu darba dienu laikā pēc darba algas saņemšanas par to ir jāinformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Savukārt piecu darba dienu laikā pēc VSAA nosūtītā paziņojuma saņemšanas cilvēkam paziņojumā norādītā summa būs jāatmaksā VSAA norādītajā kontā.

Minētie grozījumi nepieciešami, lai attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu saskaņotu minēto Ministru kabineta noteikumu normas ar 2007.gada novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā, kas stāsies spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Pašlaik bezdarbnieka pabalstu var pieprasīt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, taču pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā tikai tā VSAA nodaļa, kas atrodas cilvēka deklarētajā dzīvesvietā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par pāreju uz astoņu ciparu tālruņa numuriem

Tālruņa numuriem, kas sākas ar cipariem 81, aiz otrā cipara būs jāliek nulle. Tas nepieciešams, lai turpinātu jau iesākto pāreju uz astoņciparu formāta tālruņa numuriem visā Latvijā.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.893 “Noteikumi par kārtību un termiņiem pārejai uz slēgto astoņciparu numerācijas shēmu,”” kas tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 19.jūnijā.

Visiem Latvijā reģistrētajiem fiksētajiem tālruņa numuriem priekšā jāpievieno cipars “6”. Taču, lai novērstu situāciju, ka dalītās maksas tālruņa numuri pārklājas ar publisko fiksēto telefonu tīkla numuriem, telefonu numuriem, kas sākas ar 81XXXXX, aiz otrā cipara jāpievieno papildu indekss “0”.

Pāreja uz astoņciparu tālruņa numuriem publisko fiksēto elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir sākusies 2007.gada 1.februārī. Līdz ar to visiem fiksētajiem tālruņa numuriem sākumā jāpievieno cipars “6”.

Projekts tiks noslēgts šā gada 31.jūlijā, un no 1.augusta visi tālruņa numuri Latvijā būs no astoņiem cipariem.

Noteikumu projekts vēl jāizskata Ministru kabineta komitejā un valdībā.

 

SM: Par aviācijas izglītības un apmācības ilgtermiņa attīstības koncepciju

Satiksmes ministrija izstrādājusi koncepciju par aviācijas izglītības un apmācības ilgtermiņa attīstību, kuras mērķis ir piedāvāt risinājumus profesionālu speciālistu sagatavošanai atbilstoši tirgus prasībām.

Koncepcijas projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 19.jūnijā.

Izstrādātais dokumenta projekts paredz trīs risinājumus – (A) stiprināt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas institūta kapacitāti; (B) izveidot kopuzņēmumu, kurā ietilptu Rīgas Tehniskā koledža (RTK), vietējās aviācijas nozares pārstāvniecība un starptautiski atzīts aviācijas tehniskās izglītības pakalpojumu sniedzējs un (C) izveidot RTK aviācijas tehniskās apmācības centru sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un starptautiski atzītu aviācijas tehniskās izglītības pakalpojumu sniedzēju. Satiksmes ministrija lūgs valdību atbalstīt C variantu.

Dokumenta projektā izvērtēta esošā situācija un secināts, ka aviācijas izglītības kvalitāte un speciālistu sagatavošana neatbilst pašreizējām tirgus prasībām. Vairāki lieli starptautiski uzņēmumi ir atlikuši savus plānus Rīgā atvērt lidmašīnu tehniskās apkopes centrus galvenokārt kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ.

Koncepcija paredz aviācijas izglītības jautājumu risināt kompleksi ar jautājumu par profesionālo apmācību. Būtiska ir augsta līmeņa aviācijas inženieru sagatavošana nozares attīstībā, taču jāatzīst, ka pašlaik neatrisināts jautājums ir labi sagatavotu vidējā līmeņa tehnisko darbinieku trūkums. Līdz ar to minētajā koncepcijā galvenā uzmanība veltīta tieši tādu speciālistu trūkuma problēmas tūlītējai un efektīvai risināšanai. Tas palīdzēs risināt arī ar augstākās tehniskās izglītības aviācijas jomā uzlabošanu saistītos jautājumus.

Koncepcijas īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums. Aptuveni 1,8 miljoni latu varētu tikt segti no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem 2007.–2013.gadam, jo Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmās paredzētās aktivitātes atbalsta koncepcijā paredzētos pasākumus. Iespējams, tiks izmantoti arī valsts budžeta līdzekļi.

Koncepciju īstenotu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju, un katru gadu, sākot no 2009.gada līdz 2011.gadam, līdz 1.septembrim Ministru kabinetā tiktu iesniegts informatīvais ziņojums par atbalstītā koncepcijas varianta īstenošanas gaitu.

Koncepcija izstrādāta, ņemot vērā straujo aviācijas nozares attīstību, kā arī Valdības deklarācijā iekļauto uzdevumu (5.33.), kas paredz pēc būtības uzsākt jaunas starptautiskās lidostas “Rīga” celtniecību ar mērķi sasniegt 30 miljonus pasažieru apgrozījumu nākotnē, bet trīs gadu laikā pārsniegt piecu miljonu pasažieru apgrozību gadā, saglabājot nemainīgi augstu kvalitātes līmeni pasažieru un kravu apkalpošanā un lidojumu drošībā.

Nemitīgi pieaugošais gaisa pārvadājumu apjoms, pārvadāto pasažieru skaits, lidostas “Rīga”, trīs Latvijas reģionālo lidostu, gaisa satiksmes vadības uzņēmuma VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un vispārējās aviācijas attīstība radījusi nepieciešamību nodarbināt vairāk gaisa satiksmes vadības dispečeru, inženieru, aviācijas tehniķu, pilotu, stjuartu un lidmašīnu apkalpojošā personāla.

Lai Latvijā nākotnē varētu turpināties strauja aviācijas attīstība, jau tagad jāapmāca tāds skaits augstas kvalifikācijas speciālistu, kas spēs nodrošināt pieaugošo darba tirgus pieprasījumu.

Koncepcija vēl jāizskata valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma veikšanu

19.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums””.

Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts precizē vides pārskatā iekļaujamo informāciju, nosakot, ka plānošanas dokumenta iespējamā ietekme uz vidi un alternatīvas jāidentificē, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus un ģeogrāfisko novietojumu.

Tāpat noteikumu projekts nosaka arī precīzāku kārtību stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai attiecībā uz pārrobežu ietekmes gadījumiem. Papildus iekļauta prasība, ka, sākot pārrobežu konsultācijas, pusēm, kas tajā vēlēsies iesaistīties, jāvienojas par kopīgu laika grafiku sabiedriskajai apspriešanai.

 

VidM: Par iesniegšanas kārtību ziņojumiem par pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem

19.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Noteikumi par ziņojumu par pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību”.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz Valsts vides dienestam ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem, kā arī ziņojuma iesniegšanas termiņu un formu. Šos ziņojumus iesniedz atkritumu pārstrādes objektu īpašnieki vai apsaimniekotāji par metāllūžņu, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādi.

Vides ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, lai uzlabotu ziņojumu kvalitāti par Eiropas Savienības direktīvās par atsevišķu atkritumu veidu apsaimniekošanu noteikto atkritumu pārstrādes un reģenerācijas mērķu izpildi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par racionālu meža resursu potenciāla izmantošanas programmu

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par programmas “Racionāla meža resursu potenciāla izmantošana” izstrādes nepieciešamību, ar ko 19.jūnijā iepazīstināja valsts sekretāru sanāksmē.

Latvijas meža nozare ieņem būtisku vietu Latvijas tautsaimniecībā – tā ir viena no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, kas nodrošina darba vietas 56 tūkstošiem strādājošo, kā arī dod lielu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. Pēdējos gados, aktualizējoties atjaunojamās enerģijas un klimata pārmaiņu procesiem, meža nozarei radušies jauni papildu izaicinājumi.

Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē 2007.gads un 2008.gads iezīmējušies ar pastiprinātu interesi, vairākiem pieņemtiem lēmumiem un normatīvajiem aktiem par iespējamām klimata izmaiņām un enerģijas ieguvi no atjaunojamiem energoresursiem.

Eiropas Padome (EP) 2007.gada 8.–9.martā apstiprināja Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu ar mērķi līdz 2020.gadam samazināt SEG emisijas par 20%, sasniegt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru 20% apmērā kopējā ES enerģijas galapatēriņā un biodegvielas daļu 10% apmērā transporta jomā.

Abi šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti un nepastarpināti ietekmē meža nozares attīstību, tādēļ arī Latvijā tie ir jārisina kompleksi, lai nesamazinātu jau sasniegto meža nozares ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, kā arī neapdraudētu nozares izaugsmes iespējas.

Lai nodrošinātu meža un enerģijas nozaru konkurētspējīgu attīstību kopējā Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības un klimata izmaiņu kontekstā, kā arī izpildītu ES un starptautiskās saistības enerģijas ieguvē no atjaunojamiem energoresursiem, jāizstrādā racionālas meža resursu potenciāla izmantošanas un mobilizācijas programma.

 

ZM: Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) rīkojumā “Par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu”, ko 19.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Veidojot savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, tika konstatēts, ka kontroles sistēma radīs papildu administratīvo slogu lauksaimniekiem, jo, iesaistot vairākas institūcijas savstarpējās atbilstības kontrolē dažādās jomās, būtiski palielināsies kontroļu skaits uz vietas saimniecībās.

Tā, sākot ar 2009.gadu, Valsts vides dienestam būtu papildus jāveic vismaz 800 kontroles uz vietas saimniecībās. Tāpēc, lai samazinātu kontroļu skaitu, rīkojuma grozījumu projekts paredz turpmāk Lauku atbalsta dienestam (LAD) veikt kontroli pār vides jomas prasību izpildi savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros. Tādējādi LAD apvienotu līdz šim veiktās atbalsta maksājuma saņemšanas nosacījumu izpildes pārbaudes saimniecībā uz vietas ar pārbaudēm par vides jomas prasību izpildi savstarpējās atbilstības ietvaros, un kopējais kontroļu skaits uz vietas saimniecībās samazinātos vismaz par 800.

Lai gan Lauku atbalsta dienesta funkciju paplašināšanas rezultātā to izpildei būs nepieciešams papildu 454 tūkstošu latu finansējums no 2009.gada līdz 2011.gadam, tomēr kopumā, ieviešot un īstenojot savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, tiks samazināts sistēmas ieviešanai un īstenošanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apjoms 2009.gadā par aptuveni 1,1 miljonu latu.

Rīkojuma grozījumu projekts uzdod ZM precizēt jaunās politikas iniciatīvas pieteikumu par savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu līdz 2008.gada 1.septembrim. Un tas stāsies spēkā pēc apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kontroles sistēmu savstarpējās atbilstības prasību ievērošanai lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem”, ko 19.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Savstarpējā atbilstība šobrīd ir centrālais kopējās lauksaimniecības politikas elements, kas nodrošina saikni starp tiešajiem maksājumiem un atbilstību normatīvajos aktos jau noteiktiem nosacījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lauksaimniecisko ražošanu un aktivitātēm attiecībā uz vidi, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, prasībām dzīvnieku labturībai, kā arī laba lauksaimniecības un vides stāvokļa ievērošanu.

Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ietvaros katrai dalībvalstij Eiropas Savienības (ES) atbalsta administrēšanas sistēmas ietvaros ir jāizveido kontroles sistēma, lai īstenotu dažādo savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanas uzraudzību minētajās jomās.

Sākot ar 2009.gada 1.janvāri, Latvijā jau ir jābūt izveidotai kontroles sistēmai, kas nodrošinās vienotā platības maksājuma, atsevišķā maksājuma par cukuru, atbalsta par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību un atbalsta par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām, agrovides, mazāk labvēlīgo apvidu, “Natura 2000” un meža vides atbalsta maksājumu pretendentu uzraudzību vides un dzīvnieku identifikācijas jomā.

Grozījumu projekts nosaka savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas institucionālo ietvaru, kontroles sistēmas darbības pamatprincipus, informācijas par atbalsta pretendentiem un kontroles rezultātiem apmaiņas kārtību starp institūcijām, kā arī kontroles rezultātu piemērošanas kārtību.

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros Lauku atbalsta dienests (LAD) kā koordinējošā iestāde sadarbosies ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) un Valsts meža dienestu (VMD).

Lauku atbalsta dienests pildīs arī kontroles iestādes funkcijas vides jomā. Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudīs dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas, dzīvnieku labturības, sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības prasību ievērošanu. Valsts augu aizsardzības dienests kontrolēs, kā tiek ievērotas prasības sabiedrības un augu veselības aizsardzības jomā, kā arī vides jomā attiecībā uz kultūraugu mēslošanas plāniem īpaši jutīgajās teritorijās, bet Valsts meža dienests sekos vides prasību ievērošanai meža platībās.

Normatīvā akta grozījumu projekts paredz, ka LAD nepiemēros atbalsta samazinājumu, aprēķinot galīgo atbalsta maksājuma summu, ja savstarpējās atbilstības atbalsta samazinājuma kopsumma vienam atbalsta pretendentam nepārsniegs 100 eiro vienā finanšu gadā.

Grozījumu projekts rīkojumā stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu savācēju un pirmo pārstrādātāju atzīšanas kārtība”, ko 19.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, kā arī sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu un konsultējoties ar savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem.

Šis noteikumu projekts aizstās iepriekšējos noteikumus “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par pārstrādei paredzēto aveņu un zemeņu platībām”. Jauni noteikumi nepieciešami, jo ir pieņemti grozījumi Lauksaimniecības un lauku likumā, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atzīst savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus, lauksaimniecības produktu savācējus un pirmos pārstrādātājus, kā arī lauksaimniekus, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus.

Noteikumu projektā noteikti pienākumi savācējam un pārstrādātājam, uzglabājot informāciju par aveņu un zemeņu iepirkšanas un pārstrādes procesu, savācēju un pirmo pārstrādātāju kontroles kārtība, kā arī kārtība, kādā tiek publicēta informācija par atzītajiem savācējiem un pārstrādātājiem.

Tāpat noteikti Lauku atbalsta dienesta pienākumi, izvērtējot savācēju un pārstrādātāju atzīšanai iesniegtos iesniegumus un tiem pievienotos dokumentus.

Ministru kabineta noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atzīšanas kārtību enerģētisko kultūraugu savācējiem un pirmajiem pārstrādātājiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā atzīst Eiropas Savienības enerģētisko kultūraugu savācējus, pirmos pārstrādātājus un lauksaimniekus, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus”, ko 19.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

2008.gada 13.martā tika pieņemti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus lauksaimniecības produktu savācēju un pirmo pārstrādātāju, kā arī lauksaimnieku, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus, atzīšanai.

Šā iemesla dēļ Zemkopības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kurš pārņem MK noteikumu “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību” noteiktās enerģētisko kultūraugu savācēju, pirmo pārstrādātāju un lauksaimnieku, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus, atzīšanas prasības.

Ar jauno Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā atzīst Eiropas Savienības enerģētisko kultūraugu savācējus, pirmos pārstrādātājus un lauksaimniekus, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā enerģētiskos kultūraugus” spēkā stāšanās brīdi noteikumi “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību” tiks atzīti par spēku zaudējušiem.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai enerģētisko kultūraugu savācējiem, pirmajiem pārstrādātājiem un lauksaimniekiem, kas enerģētiskos kultūraugus izmanto vai pārstrādā savā saimniecībā, noteiktu pienākumus un nosacījumus to atzīšanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumos Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”, ko 19.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā tiek noteiktas savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības Latvijā. Tas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros var saņemt jebkurš lauksaimnieks, kurš ievēro savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības tādās jomās kā vide, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzība, kā arī dzīvnieku labturība.

Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību kontroli veiks kompetentās kontroles iestādes saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī kārtību, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem.

Noteikumu projekts ir papildināts ar normu, kas nosaka minimālās platības, kuras var pieteikt Eiropas Savienības atbalstam kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

Grozījumi nosaka, ka atbalstu var saņemt tām zemes platībām, kuru minimālā kopējā platība ir vismaz viens hektārs.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa