Eiropas Komisija: Par zivsaimniecības pārvaldību 2009.gadā

Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar ikgadējo politisko paziņojumu par zvejas iespējām 2009.gadā. Paziņojumā izklāstīta koncepcija, kādu paredzēts īstenot, nosakot nākamajam gadam kopējo pieļaujamo nozveju (TAC) un zvejas piepūles ierobežojumus.

Tajā arī uzsvērts, ka kopš kopējās zivsaimniecības politikas 2002.gada reformas nav gūti konkrēti panākumi. Jo īpaši jāatzīmē, ka TAC konsekventi noteikta daudz lielāka, nekā to iesaka zinātnieki, lai varētu atjaunot pārzvejotos krājumus, turklāt piepūles ierobežojums, izmantojot zvejas dienu skaita sistēmu, ir neefektīvs. Tādējādi 88% no ES krājumiem ir pārzvejoti, salīdzinot ar pasaules vidējo rādītāju – 25%.

Lai gan pieliktas lielas pūles, kopš 2003.gada krājumu stāvoklis nav uzlabojies. Tāpēc Komisija ierosina lielāku elastīgumu, gadu no gada mainot TAC, lai varētu veikt gan efektīvākus atjaunošanas pasākumus attiecībā uz pārmērīgi izmantotiem krājumiem, gan zvejnieki gūtu lielāku labumu, kad krājumi būs atjaunojušies. Komisija ierosina arī zvejas piepūles pārvaldībā pāriet uz kilovatdienu sistēmu, ko būtu gan vieglāk kontrolēt, gan īstenot. Dalībvalstis un ieinteresētās personas tiek aicinātas līdz 30.jūnijam izteikt savu viedokli par izklāstīto koncepciju.

Eiropas zivsaimniecības un jūrniecības lietu komisārs Džo Borgs atzina: “Eiropas zivju krājumu stāvoklis joprojām ir satraucošs. Piecus gadus pēc kopējās zivsaimniecības politikas pēdējās reformas nozīmīgi šķēršļi joprojām kavē to, ka īstenotie pozitīvie pasākumi, piemēram, ilgtermiņa plānošana, saprātīga krājumu apsaimniekošana un plašākas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, dotu vēlamos rezultātus. Mums jārīkojas enerģiskāk, lai mūsu jūras pilnībā atveseļotos. Tikai tad mums būs patiešām rentabla un ilgtspējīga zvejniecības nozare. Es aicinu dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīt koncepciju, ko esam izstrādājuši 2009.gadam, un ar konstruktīvu kritiku un padomu palīdzēt mums to īstenot.”

Paziņojums sākas ar Eiropas Savienības zivsaimniecības resursu pašreizējā stāvokļa novērtēšanu; šie resursi, salīdzinot ar pārējiem pasaules reģioniem, ir pārmērīgi izmantoti.

Tādējādi ES zivsaimniecība šobrīd dod daudz mazāku ieguldījumu Eiropas ekonomikā un apgādē ar pārtiku nekā agrāk. Vēl satraucošāks ir fakts, ka aptuveni 57% krājumu stāvoklis zinātniekiem nav zināms, galvenokārt tāpēc, ka netiek sniegtas precīzas ziņas par nozveju. Lai kopējā zivsaimniecības politika darbotos efektīvi, būtiska ir labāka informācija un jo īpaši dažādo datu avotu kontrolpārbaudes.

Lai risinātu šīs problēmas, vajadzīgas vairākas steidzamas izmaiņas. Pirmkārt, zvejas iespējas jānosaka atbilstīgi zvejas izraisītai mirstībai, kas jāievēro, lai ilgtermiņā no krājuma iegūtu vislielāko lomu. Līdz šim TAC gada svārstības abos virzienos bija noteiktas līdz 15%, lai nozare iegūtu stabilitātes minimumu. Taču tagad kļuvis skaidrs, ka attiecībā uz pārmērīgi zvejotiem krājumiem šis pasākums ir pretrunā ar nozares ilgtermiņa interesēm.

Tāpēc Komisija ierosina elastīgāku pieeju TAC ikgadējām izmaiņām, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejas (ZZTEK) atzinumu un atbilstoši tās nesenajiem ieteikumiem saistībā ar mencu krājuma atjaunošanas plāna pārskatīšanu. Tas ļaus veikt pamatīgus saglabāšanas pasākumus, kur tie ir visvairāk vajadzīgi, un nozare varēs gūt labumu no atjaunotajiem krājumiem.

Attiecībā uz krājumiem, kuriem ir zems biomasas līmenis, tiek ierosināts samazināt TAC maksimāli par 20% gadā, bet attiecībā uz krājumiem, kas ir atjaunoti līdz daudzumam, no kura var iegūt vislielāko lomu, TAC var palielināt maksimāli par 25% gadā. Ja ZZTEK ierosina nulles nozveju, TAC jāsamazina vismaz par 25%.

Komisija uzsver arī, ka pašreizējie pasākumi zvejas piepūles samazināšanai nav bijuši pietiekami, lai būtiski samazinātu zvejas radīto slodzi. Sarežģītie izņēmumi, kas kompensēja zvejas dienu skaita samazinājumu, neļāva sasniegt reālus samazināšanas mērķus. Saskaņā ar 2007.gada decembrī panākto vienošanos ar Padomi Komisija uzskata, ka efektīvāka būtu kilovatdienu sistēma (sīkāku informāciju skat. MEMO/08/353).

Tā ļautu dalībvalstīm noteikt atbilstošu līdzsvaru starp zvejas iespējām un flotes jaudu, kā arī veikt pasākumus, lai stimulētu zveju, kurā notiek mazāk zivju izmešanas. Pamatojoties uz šo sistēmu, tiks izteikti priekšlikumi zvejas piepūles ierobežošanai 2009.gadā.

Ikgadējā politiskā paziņojuma mērķis ir atvieglot lietpratīgas diskusijas ar ieinteresētajām personām par pamatprincipiem, kuri ir Komisijas priekšlikumu pamatā par nākamā gada zvejas iespējām. Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka ES zivsaimniecību pārvalda atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, respektīvi, nodrošināt ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Nosakot TAC un kvotas, arī jāievēro ES starptautiskās saistības un ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu noteikumi. TAC katru gadu nosaka attiecībā uz Baltijas jūru, Melno jūru un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu, ieskaitot Ziemeļjūru. TAC dziļjūras zivju zvejai nosaka ik pēc diviem gadiem. Zvejniecību Vidusjūrā (izņemot zilās tunzivs zveju) nepārvalda, izmantojot nozvejas ierobežojumus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa