Par garīgo veselību un labklājību Eiropā

13.jūnijā Briselē augsta līmeņa konferencē par garīgo veselību komisāre Andrula Vasiliu, kura atbild par veselības jomu, aicināja noslēgt Eiropas paktu par garīgo veselību un labklājību. Šī bija pirmā konference, kurā pulcējās ministri, eksperti, pacienti, veselības jomas speciālisti, pētnieki, plaša profila speciālisti un citas ieinteresētās personas, lai vienotos, kā nākotnē kopīgiem spēkiem Eiropā uzlabot garīgo veselību.

Pakta uzdevums ir rosināt sadarbību partnerībā. Tas atzīst, ka veselība un labas garīgās veselības nodrošinātie sociālie un ekonomiskie ieguvumi ir nepieciešami visiem un ka jāpārvar aizspriedumi, kas vēl aizvien saistīti ar garīgajām slimībām. Tiek lēsts, ka ik gadus 11% eiropiešu sirgst ar kādu garīgās slimības formu. Šādu traucējumu dēļ cilvēks var izdarīt pašnāvību: ik pēc deviņām minūtēm kāds cilvēks Eiropas Savienībā izdara pašnāvību. Lai risinātu šo problēmu un racionālāk izmantotu pieredzes apmaiņu, ministri un eksperti no visas Eiropas ir apņēmušies strādāt kopā, īpašu uzmanību veltot piecām svarīgākajām jomām: pašnāvību un depresijas profilaksei; garīgajai veselībai jaunībā un izglītībai; garīgajai veselībai darba vietā; vecākā gadagājuma cilvēku garīgajai veselībai; aizspriedumu un sociālās izstumtības apkarošanai.

ES veselības komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Mūslaiku Eiropā esam sākuši runāt un izteikuši domas par to, cik postoši garīgās slimības iedarbojas uz sabiedrību. Šis pakts simbolizē Eiropas apņemšanos risināt problēmu un rīkoties mūsu dažādajās atbildības jomās veselības, izglītības un nodarbinātības nozarē. Mums jākļūst par partneriem, jo garīgā veselība ir jautājums, kas skar ikvienu.”

Eiropas pakts par garīgo veselību un labklājību

Pakta uzdevums ir rosināt sadarbību partnerībā. To ir izstrādājusi Eiropas Komisija sadarbībā ar Slovēnijas prezidentūru un Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionālo biroju.

Pakts atzīst, ka jārisina ar garīgo veselību saistītie uzdevumi, un ieteic apvienot zināšanas no visas Eiropas Savienības, lai izstrādātu vispāratzītus ieteikumus rīcībai piecās galvenajās jomās: pašnāvību un depresijas profilakse; garīgā veselība jaunībā un izglītība; garīgā veselība darba vietā; vecākā gadagājuma cilvēku garīgā veselība; aizspriedumu un sociālās izstumtības apkarošana.

Sadarbībā ar valstu ministrijām, vairāku nozaru praktiķiem un pētniekiem ir sagatavota piecu konsensa dokumentu kopa. Tajos akcentēta jaunākā informācija, politikas virzieni un zinātnes attīstība nozarē, un tie atvieglos pakta īstenošanu, turklāt nākamajos divos trijos gados plānota tematiska konference.

Eiropas daudzveidība – laba prakse, kas spēj iedvesmot

Garīgās veselības politika un rīcība Eiropā atšķiras. Piemēram, pašnāvību īpatsvars dažās dalībvalstīs ir viens no lielākajiem pasaulē, savukārt citās – viens no mazākajiem.

Šie rādītāji atšķiras pat 12 reizes. Valsts pārvaldes un nevalstisko struktūru, piemēram, pacientu grupu un uzņēmumu, sniegtā informācija ne vien atspoguļo to konkrētās vajadzības, bet arī mudina rīkoties citus.

Fakti par garīgo veselību Eiropā

Viens no visizplatītākajiem un nopietnākajiem traucējumiem ir depresija.

Informācija no Eiropas Savienības rietumu un dienvidu dalībvalstīm liecina, ka 9% no pieaugušajiem vīriešiem Eiropā lielāko mūža daļu cieš no depresijas, savukārt sievietēm šis rādītājs ir 17%. Tā ietekmē dzīves kvalitāti apmēram tādā pašā mērā kā nopietna fiziska kaite, piemēram, trieka.

Eiropā pašnāvība ir viens no izplatītākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem. 2006.gadā Eiropas Savienībā pašnāvību izdarīja 58 tūkstoši cilvēku, un tas pārsniedz satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību skaitu, kas 2006.gadā bija 50 tūkstoši. 90% pašnāvību skaidro ar garīgiem traucējumiem.

Novērtēts, ka depresija 2004.gadā Eiropas Savienībā izmaksājusi 235 eiro uz vienu iedzīvotāju jeb 118 miljardus eiro ES-25 un EBTA valstīs.

Veselības sistēmu tiešās izmaksas dalībvalstīs ir augstas un izvirza aizvien vairāk risināmu jautājumu, tomēr lielākā daļa problēmu, proti, 65%, rodas ārpus veselības nozares: Eiropas Savienībā tās lielākoties saistītas ar darba kavējumiem, darba nespēju un priekšlaicīgu pensionēšanos.

Aptuveni puse garīgo traucējumu rodas pusaudža gados, tāpēc organizācijām, kas strādā ar jaunatni, jāspēj pamanīt simptomus un laikus reaģēt.

Sabiedrībā, kas noveco, mums ir jārēķinās un jāplāno, ka būs aizvien vairāk garīgo slimību vecākā gadagājuma cilvēku vidū – būs vairāk vecuma izraisītu slimību, piemēram, plānprātības un depresijas, turklāt arī sociālais atbalsts būs mazāks.

Priekšvēsture

Konference un pakts ir tā darba rezultāts, kas veikts, apspriežot Zaļo grāmatu par garīgo veselību, ar ko 2005.gada rudenī nāca klajā Komisija.

Rakstveidā iesniegts vairāk nekā 230 atsauksmju, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcija. Vairākās sanāksmēs, kurās apsprieda Zaļo grāmatu, pausts nepārprotams atbalsts pastiprinātiem Eiropas Savienības centieniem vērst lielāku uzmanību uz garīgo veselību, izvirzot to par prioritāti, un nodrošināt apmaiņas un sadarbības iespējas, risinot kopīgus uzdevumus garīgās veselības jomā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa