Eiropas Parlaments: Par rezolūciju par ES un Krievijas samitu Hantimansijskā

19.jūnijā pieņemtajā rezolūcijā par ES un Krievijas samitu 26. un 27.jūnijā Hantimansijskā deputāti pauž bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā un tās rīcību Abhāzijā un Dienvidosetijā. Vienlaikus Parlaments izsaka gandarījumu, jo gaidāms, ka sarunas par Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu var sākties. Parlaments rezolūciju pieņēma ar 488 balsīm par, 34 pret un 30 atturoties.

Eiropas Parlaments “pauž gandarījumu, ka beidzot rasta iespēja pārvarēt šķēršļus, kas kavēja vienoties par pilnvarām sarunu sākšanai ar Krievijas Federāciju par jaunā partnerattiecību nolīguma noslēgšanu”. Sarunu sākumu kavēja Polijas veto saistībā ar gaļas importa aizliegumu Krievijā un vēlāk, kad to atcēla, arī Lietuvas iebildumi un bažas par Krievijas ārējo enerģētikas politiku un darbībām Abhāzijā un Dienvidosetijā.

Rezolūcija atbalso Lietuvas bažas par Krievijas lēmumu stiprināt saites ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā. Deputāti arī atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un aicina prezidentvalsti samitā aktualizēt jautājumu par nesen notikušo Krievijas karaspēka palielināšanu Abhāzijā.

Ekonomiskās attiecības, enerģētika

“Ir svarīgi uzlabot vidi Eiropas ieguldījumiem Krievijā, ko var panākt, tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus uzņēmējdarbības noteikumus, samazinot birokrātiju un sekmējot abpusējus ieguldījumus,” uzsver deputāti. Enerģētikas jomā “sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principam, kā arī vienlīdzīgai pieejai tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem”. Īpaši svarīgi, lai risinājumi būtu ilgtermiņa.

Bažas par cilvēktiesību stāvokli

Cilvēktiesību jomā deputāti “pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijā strauji palielinās uzbrukumu skaits etniskajām, rasu un reliģiskajām minoritātēm”. Deputāti arī izsaka satraukumu par “cilvēktiesību aizstāvju situācijas pasliktināšanos un grūtībām, ar kādām, reģistrējoties un veicot savu darbību, saskaras tās NVO, kas veicina cilvēktiesību ievērošanu, vides aizsardzības un ekoloģijas jautājumu risināšanu”. Parlaments pauž bažas arī “par nesen izdarītajiem grozījumiem tiesību aktos par ekstrēmismu, jo tie varētu ietekmēt informācijas brīvu apriti”.

Deputāti rezolūcijā pievēršas arī tādiem jautājumiem kā vide, kodolenerģijas drošība, sadarbība iekšlietās un tieslietās, Krievijas pievienošanās PTO, attiecības ar trešajām valstīm starptautiskās drošības jomā, Kosovas nākotne, miers Tuvajos Austrumos.

Latvijas deputātu viedoklis

Debatēs pirms rezolucijas pieņemšanas uzstājās arī divi EP deputāti no Latvijas. Ģirts Valdis Kristovskis, raksturojot dokumentu, kas sagatavots, lai izteiktu Eiroparlamenta kopīgo viedokli par gaidāmo galotņu tikšanos, sacīja: “Parlamenta sagatavotā rezolūcija ir vērtējama kā īsts politkorektuma paraugs un ir reveranss jaunajam Krievijas prezidentam D.Medvedevam. Tomēr joprojām paturēsim prātā, ka “Putins prezidents” un “Putins premjers” ir viena un tā pati persona, kas joprojām īsteno “skaldi un valdi” politiku attiecībā uz ES dalībvalstīm. Tāpēc jo vairāk pieaug Partnerattiecību līguma nozīmīgums.” Deputāts ir pārliecināts: lai panāktu labus rezultātus, Eiropas Savienība sarunās ar Krieviju nedrīkst izrādīt vājuma pazīmes. Ģ.V.Kristovskis uzskata: “Lai partnerattiecību principi tiešām tiktu īstenoti, ES ir skaidri jāparāda dalībvalstu vienotība un solidaritāte, kas ir tās spēks. Ir jāmazina tradicionālā Krievijas nekonsekvence un jāsekmē Krievijas integrētais tirgus un brīva pieeja tās infrastruktūrai, kā arī investīciju drošums. No Krievijas jāprasa gatavība nodrošināt Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasību izpildi.” ES ir jārealizē vienota nostāja darbībai stratēģiski nozīmīgos sektoros pret valstīm, kur pastāv nedemokrātiski režīmi, kā tas ir Krievijā, pārliecināts deputāts. “ES ir jāapliecina, ka tā tiešām spēj būt demokrātijas un kopējo vērtību citadele pat pasaules ekonomiskās krīzes laikā,” uzskata Ģ.V.Kristovskis.

Inese Vaidere debatēs minēja nupat saņemto ziņu, ka Krievijas prezidents, nekonsultējoties ar Latvijas pusi, parakstījis “ukazu”, atceļot iebraukšanas vīzas Krievijā Latvijas un arī Igaunijas nepilsoņiem. “Būtībā D.Medvedevs viņus atzinis par savējiem,” uzskata I.Vaidere. “Līdz ar to Latvijas nepilsoņi, kuriem, lai saņemtu pilsonību, tikvien nepieciešams kā nedaudz apgūt valsts valodu, iegūst daudz lielākas privilēģijas nekā pilsoņi un mazāk stimulu pilsonības iegūšanai.” Deputāte analizēja šīs situācijas politiskās sekas: “Krievijas Ārlietu ministrija īsteno visaptverošu stratēģiju, kā Eiropas Savienībā, īpaši Baltijas valstīs, izmantot tautiešus, lai nostiprinātu savu politisko un ekonomisko ietekmi.” I.Vaidere, būdama EP Ārlietu komitejas un EP un Krievijas parlamentārās delegācijas locekle, īpaši uzsvēra: “Krievijas t.s. kontrolētā demokrātija izpaužas preses, vārda un pulcēšanās brīvību pieaugošos ierobežojumos. Krievijas demokrāti gan Cilvēktiesību komitejā, gan arī EP vizītes laikā Maskavā lūdza vairāk mūsu atbalsta. Tomēr rezolūcijā iecerētais “pragmatisms” ir licis mūsu principus aizmirst, kaut gan praktiski viss ekonomikas pieaugums Krievijā balstās uz mūsu, ES, maksājumiem par energoresursiem.”

Eiropas Parlamenta preses dienests; EP Nāciju Eiropas grupa