Par Īrijas referenduma rezultātiem un Eiropadomi

Eiropas Parlamenta darba kārtībā 18.jūnijā bija iekļautas debates par ES valstu un valdību vadītāju sanāksmi Briselē 19. un 20.jūnijā. Īrijas referenduma rezultāti lika debašu jautājumu loku paplašināt un pievērsties arī šim jautājumam. Lielākās politiskās grupas aicināja respektēt ne vien Īrijas nostāju, bet arī tās valstis, kas līgumu atbalstījušas, un ratifikāciju turpināt. Vairāki mazskaitlīgāko grupu pārstāvji pauda viedokli, ka ratifikācija nekavējoties jāpārtrauc.

Protams, mēs ņemsim vērā Īrijas referenduma rezultātus, debates atklājot, uzsvēra Slovēnijas Eiropas lietu valsts sekretārs Janežs Lenarčičs. “Tomēr es piekrītu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Hansam Gertam Pēteringam: Lisabonas līgums Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešams. Tas Eiropas Savienību padara efektīvāku, demokrātiskāku un pārskatāmāku.”

Padomes pārstāvis arī uzsvēra, ka Īrijas iedzīvotāju balsojums neietekmēs paplašināšanos un kaimiņattiecību politiku.

“Eiropas Komisija pilnībā respektē Īrijas referenduma rezultātus,” apliecināja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, piebilstot, “tāds pats respekts mums jāparāda pret tām valstīm, kas izvēlējušās Līgumu atbalstīt”. No 27 valstīm 18 ir līgumu atbalstījušas, viena balsojusi pret, vēl astoņām jāizsaka savs viedoklis. Valstīm ir tiesības turpināt ratifikācijas procesu.  

Politisko grupu viedokļi

Žozefs Dols (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa): mūsu grupa respektē Īrijas viedokli tāpat kā to valstu nostāju, kas ir atbalstījušas Lisabonas līgumu. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa vēlas, lai Eiropadome mierīgi apspriestu šo situāciju un aicinātu tās valstis, kas nav līgumu ratificējušas, procesu turpināt. Referenduma rezultāti apliecina iedzīvotāju neizpratni par ES. Mūsu pienākums ir to skaidrot.

Mārtins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā): visas partijas, izņemot “Sinn Féin”, balsoja par, iedzīvotāji – pret. Tas liecina par uzticības krīzi. Komisārs Čārlijs Makkrīvijs ir atbildīgs par iekšējā tirgus sociālo nelīdzsvarotību. Turklāt komisārs aizbrauc uz Īriju un atzīst, ka nav lasījis līgumu. Č.Makkrīvijam būtu jāatņem iekšējā tirgus komisāra portfelis.

Greiems Vatsons (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa): cilvēki nav pārliecināti tāpēc, ka mēs esam izdarījuši pārāk maz. Valdībām katru dienu jāveic skaidrošanas darbs, — ne tikai tad, kad  tuvojas referendumi un vēlēšanas.

Monika Frasoni (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa): mēs vienmēr esam teikuši, ka ES vajadzīga īsa konstitūcija ar atbilstošu budžetu. Es respektēju Īrijas referenduma rezultātus. Tomēr vai referendums ir demokrātiskāks nekā ratifikācija? ES nepieciešama vienošanās par tekstu, ko atbalstītu pārliecinātas valstis un demokrātiski spēki.

Braiens Kroulijs (Nāciju Eiropas grupa): šis nebija balsojums pret Eiropu. Būs jāieklausās, kādus risinājumus iedzīvotāji piedāvā. Šobrīd cilvēki vairs nevar atļauties nopirkt pārtiku. Tas ir īstais izaicinājums, kam Eiropai jāstājas pretim.   

Frānsiss Vurcs (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa): atcerēsimies debates Skandināvijas valstīs pēc spriedumiem “Laval” un “Viking” lietās. Šādus lēmumus pieņem Eiropas Kopienas tiesa, balstoties uz līguma pantu, kas bija iekļauts arī Lisabonas līgumā. Līgums mazina drošību. 

Naidžels Feridžs (Neatkarības/demokrātijas grupa): izteikumi, ka par spīti referenduma rezultātiem ratifikācija turpināsies, bija aizskaroši. Līguma ratifikācija jāpārtrauc nekavējoties un tūlīt.  

Ešlija Mouta (pie politiskām grupām nepiederoša deputāte): Lisabonas līgums prasīja vienprātību, un tagad jūs paši šo principu pārkāpjat. Meklēt citas iespējas līguma ratifikācijai liecina par iedomības pakāpi, kas liek aizrauties elpai.

Deputāti debatēs arī pievērsās pārējiem samita jautājumiem: naftas un pārtikas cenu pieaugumam, ES stratēģijai Rietumbalkānos, tūkstošgades mērķiem, ekonomikas, sociālajiem un vides jautājumiem, klimata pārmaiņām un enerģijas tirgus tālākai liberalizācijai, panākumiem migrācijas, tieslietu un terorisma lietās, kaimiņattiecību politikai, sadarbībai ar Vidusjūras reģiona valstīm.

Eiropas Parlamenta preses dienests