Par degvielas cenas kāpuma risinājumiem Eiropas telpā

Kas ir galvenais naftas cenu pieauguma cēlonis? Ilgtermiņa izmaiņas globālajā ekonomikā? Vai spekulācija ir kas vairāk nekā tikai viens no faktoriem? Vai būtu pareizi samazināt nodokļus par enerģiju? Uz šiem jautājumiem 18.jūnijā centās atbildēt Eiropas Parlamenta debašu dalībnieki. Tajās piedalījās enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un ES Padomes pārstāvis, Slovēnijas Eiropas lietu valsts sekretārs Janežs Lenarčičs.

Andris Piebalgs atgādināja, ka Eiropas Komisija kopš 2005.gada īsteno enerģētikas politiku, kas aptver energoefektivitāti, degvielas kvalitāti, auto ražošanas nozari un atjaunojamās enerģijas. “Bez tām mūsu stāvoklis būtu vēl grūtāks,” apgalvoja komisārs. Īstermiņā būtu iespējami sociālekonomiski pasākumi, īpaši tādi, kas sniegtu atbalstu nabadzīgākajām mājsaimniecībām. Taču jābūt uzmanīgiem ar nodokļu maiņu. Šie pasākumi var šķist pievilcīgi, taču tie var kļūt par grūtu nastu ilgtermiņā. 

Padomes pārstāvis Janežs Lenarčičs uzsvēra, ka nepieciešami ilgtermiņa risinājumi. Starp tiem – lielāka enerģijas tirgus konkurence, pārskatāmība naftas tirgū, piegādes dažādošana.

Žans Pjērs Odī (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa) ieteica Eiropā izstrādāt mehānismu, kas garantētu enerģijas cenu stabilitāti gada laikā. Tas ļautu cilvēkiem sagatavoties enerģijas cenu maiņai bez bažām par ikdienas svārstībām, ko izraisa spekulācijas.    

Hanness Svoboda (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā) savukārt pārmeta Eiropas Komisijai, ka tā nepievērš pietiekamu uzmanību tirgus spekulāciju ietekmei.

Marko Kapato (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) pauda viedokli, ka kontrole pār enerģijas cenām nav vajadzīga: tā vietā jākoncentrē pūles uz energoefektivitāti. Savukārt sarunas par gāzes tirgus reformu liecina, ka dalībvalstu valdības nav gatavas stāties pretī izaicinājumiem.

Klods Turmē (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa) ierosināja koordinēt nodokļus enerģijas akciju spekulantiem, jo īpaši ņemot vērā “Exxon” un līdzīgu kompāniju milzīgo peļņu. Šīs strukturālās krīzes laikā Eiropai arī jābūt ambiciozākai energoefektivitātes jomā.

Gintars Didžoks (Nāciju Eiropas grupa) pauda viedokli, ka nepieciešamas izmaiņas ES nodokļu politikā: sabiedrība jau tagad maksā par PVN, akcīzes nodokli un importa nodevām, bet valdības vēlas šo slogu palielināt vēl vairāk. Tas gan nav galīgais risinājums, tomēr izmaiņas dotu lielāku brīvību rīkoties.  

Dimitra Papadimula (Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa) skatījumā, spekulācijas ir viens no faktoriem. Ar valsts budžetiem, kuros peļņa gūta arī, pateicoties naftas cenu lēcienam, un uz sabiedrības rēķina, tagad būtu jācenšas atvieglot slogu sabiedrības mazāk aizsargātajai daļai.

Komisārs A.Piebalgs, atbildot uz deputātu teikto, pauda viedokli, ka spekulāciju ietekme nav tik būtiska. Augstas cenas ir signāls, ka tirgū nepieciešams vairāk investīciju. Pareizākais risinājums, komisāra skatījumā, ir energoefektivitāti padarīt par galveno prioritāti, veicināt atjaunojamo, kā arī alternatīvo enerģijas resursu, piemēram, kodolenerģijas resursu izmantošanu.

Eiropas Parlamenta preses dienests