Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vēsturnieki vēlmēs un patiesības guvumos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1999., Nr. 305/307 (1765/1767) https://vestnesis.lv/ta/id/17719

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēsturnieki vēlmēs un patiesības guvumos (turpinājums)

Vēl šajā numurā

17.09.1999., Nr. 305/307 (1765/1767)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēsturnieki vēlmēs un patiesības guvumos

Prof., Dr.habil.hist. Valdis Bērziņš, Vēstures institūta nodaļas vadītājs, — Latvijas Vēstnesim" otrdien, 14. septembrī

— Tikko Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar vēsturnieku komisijas pārstāvjiem — Vēstures institūta direktoru Andri Cauni un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas vēstures katedras vadītāju Aivaru Strangu. Par ko viņa runājusi ar jūsu kolēģiem šajā komisijā?

— Kā Andris Caune pēc tam man sacīja, prezidente izteikusi apņēmību visnotaļ atbalstīt līdzekļu piešķiršanu vēsturnieku komisijai. Protams, šoreiz nekādas konkrētas summas netika nosauktas. Tiesa, ir jau iesniegts pieprasījums un norādīts, cik naudas komisija vēlētos saņemt darbam nākamajā gadā. Bet, ievērojot to, ka valstī tiek noteikts visai stingrs taupības režīms, iespējams, ka nāksies koriģēt pat šos ne visai lielos pieprasījumus.

— Kam ir uzticēts kārtot komisijas organizatoriskās un finansu lietas? Vai vēsturniecei Dainai Bleierei?

— Cik man zināms, viņa apņēmās tikai atbildēt par zinātnisko projektu sagatavošanu un izpildi. Tātad koriģēt mūsu plānu izpildi. Īpaši viņas darbs būtu veltīts ar to zinātnisko darbu tālākvirzībai, kas saistīti ar Otro pasaules karu un pēckara gadiem. Bet neko vairāk viņa nespētu paveikt. Šaubos, vai kāds zinātnieks varētu uzņemties finansu jautājumu risināšanu. Jo tur ir pavisam cita specifika. Sarunas ar valdību par finansu lietām arvien ir grūtas.

— Varbūt par ļaunu nāk arī tas, ka diezgan bieži mainās valdības? Katra no tām taču kaut ko sola?

— Tā ir. Pateicoties tieši valdības atbalstam, jūnijā notika starptautiska konference "Latvija Otrā pasaules kara gados". Kā būs turpmāk, ir grūti paredzēt.

— Pavisam drīz droši vien nāks klajā fundamentālā darba "20.gadsimta Latvijas vēsture" pirmais sējums, kas sagatavots jūsu vadībā?

— Jā, pavisam drīz beigsies šī sējuma rediģēšana. Ceram, ka šis darbs jau gada nogalē beidzot tiks nodots iespiešanai. Ja vien nebūs nekādu jaunu finansiālu šķēršļu, lasītāji drīz vien saņems šo sējumu. Tas bija sagatavots jau 1998.gada novembrī, kad to nolikām direktoram uz galda. Bet tas pats līdzekļu trūkums kavēja darba tālākvirzību. Diemžēl Ministru prezidents Guntars Krasts, kam lūdzām finansiālu palīdzību, atvēlēja naudu tikai Andrieva Ezergaiļa grāmatai par holokaustu Latvijā, sējumam, kas ataino Latvijas vēsturi no 1900.gada līdz 1918.gadam, netika ne lata.

Šo "20.gadsimta Latvijas vēsturi" iecerēts izdot trīs sējumos. Tagad jau domājam, ka diez vai pēdējais periods — no Otrā pasaules kara beigām līdz 1991.gada augustam — ietilps vienā sējumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!