Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 12. jūnija sēdes

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Gribētu īsāk pakavēties pie trim lietām, kas šodien ir aktuālas gan Saeimā, gan Latvijas politikā.

Pirmā lieta ir vakardienas “Jaunā laika” iniciētā ārkārtas sēde Saeimā, kurā mēs aicinājām valdību un premjeru stāstīt par aktuālajām tēmām šībrīža ekonomiskajā un saimnieciskajā dzīvē. Es domāju, ka katrs Latvijas iedzīvotājs sajūt šos 17,2% augsto inflāciju uz savas kabatas, uz sava maciņa, uz savas ģimenes budžeta. Tāpat mēs redzam strauji brūkošo iekšzemes kopprodukta apjomu, kurš sasniedz tikai 3,2%, un mēs ļoti vēlējāmies dzirdēt no premjera, no valdības konkrētu plānu, ko valdība tuvākajā laikā ļoti precīzi darīs un kas ir tiešie, konkrētie plāni šīs krīzes pārvarēšanai un arī inflācijas seku likvidēšanai.

Pēc garām debatēm diemžēl jāatzīst, ka valdības uzstādījums vairāk bija teorētisks, ļoti plašs, makroekonomisks, varbūt balstīts pasaules globālajā politikā un ekonomikā, tomēr precīzi detalizētus rīcības virzienus no valdības puses mēs tomēr nesadzirdējām.

Tāpēc “Jaunais laiks” šobrīd ir uzrakstījis vēstuli premjeram ar lūgumu, lai gan Saeima noraidīja šo lēmuma projektu, informēt mūsu “Jaunā laika” Saeimas deputātus par šiem konkrētajiem soļiem, kuri tomēr tiks sperti jau šogad, lai uzlabotu ekonomiku, lai uzlabotu cilvēka dzīvi, izejot no augstās inflācijas.

Otrā tēma, kas ir satraukusi sabiedrību pēdējās divās nedēļas, ir Saeimas pieņemtais trešajā lasījumā, pilnīgi pretēji komisijā lemtajam nobalsotais likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanas kārtību”.

Pēc “Jaunā laika” aicinājuma mēs esam ļoti gandarīti, ka Valsts prezidents Zatlera kungs šo likumu ir atgriezis atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Un mēs redzam, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, pret ko pagājušajā gadā asi vērsās gan tābrīža prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan arī pati sabiedrība, kad pēdējā lasījumā klusējot tiek visciniskākā veidā virzīti atsevišķi noteikumi, kas ir izdevīgi tiem cilvēkiem, kas stāv aiz politiskajām partijām, kas viņas acīmredzot finansē un kas, kā šis likums norāda, acīmredzot šajā finansēšanā droši vien iegulda arī nelegāli iegūtus līdzekļus.

Mēs ļoti ceram, ka Saeima, otrreizēji caurlūkojot, šo likumu pilnveidos un tas būs atbilstošs Eiropas Savienības un mūsu Rietumvalstu partneru, teiksim, standartiem un principiem, kurus mēs paši esam uzņēmušies.

Un trešā aktuālā lieta, par ko nevar nerunāt, ir valdības otrais piegājiens Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iznīcināšanas procesā. Mēs redzam, ka šoreiz, atrodot iemeslus, lai daudz skrupulozāk mēģinātu noņemt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Loskutova kungu bez nopietnas izvērtēšanas, tātad piedāvājot tikai divas dienas ģenerālprokurora vadītajai komisijai izvērtēt šos pārkāpumus, kuri atklāti birojā, tāpēc, mūsuprāt, tā ir tāda acīmredzama vēršanās pret biroju kā tādu, pret tā neatkarību, pret tā padarītajiem darbiem un uzsāktajiem tiesas procesiem.

Mēs redzam arī daudz dīvainību šajās lietās, kuras tiešām ir atklātas. Acīmredzami būtu jāizmeklē tomēr tas, ar kādām metodēm valdība un atsevišķas politiskās partijas un politiķi vēršas pret Loskutova kungu, tas mums liekas ļoti dīvaini un ļoti aizdomīgi.

Mēs ļoti ceram, ka valdošā koalīcija neizmantos pēdējo Saeimas plenārsēdi pirms Līgo svētkiem, ko latvieši vienmēr ir atzīmējuši, lai izdarītu šo darbu un noņemtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Loskutova kungu. Katrā ziņā mēs ļoti aktīvi informēsim par to sabiedrību un iestāsimies par to, lai Maizīša kungs izvērtē šos pārkāpumus un ļoti nopietni arī izvērtē tieši Loskutova kunga atbildību šajos gadījumos, vai šī atbildība tomēr ir tāda, kādu to prasa šobrīd atsevišķi koalīcijas politiķi.

V.Orlovs
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Es kā deputāts, kurš strādā Sociālo un darba lietu komisijā, protams, runāšu par tiem diviem likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kuri atnāca uz mūsu komisiju.

Viens no tiem jums jau ir zināms. Tas ir likumprojekts, kuru iniciēja Senioru partija, kur tika savākti nepieciešamie iedzīvotāju paraksti. Tas atnāca uz Saeimu no Prezidenta. Un otrais – tas, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Es negribu teikt, ka tas ir kā alternatīvs, bet tas daudz uzlabos situāciju pensionāriem.

Un varbūt par pirmo likumprojektu jums jau ir zināms, kādas tur būs izmaiņas gadījumā, ja referendumā… Es domāju, ka tur referendums būs, ko tas dos gadījumā, ja jūs atnāksiet… Ja uz referendumu atnāks nepieciešamais vairākums balsotāju skaits.

Es pieskaršos otrajam likumprojektam. Viens no galvenajiem punktiem tajā ir tas, kas atļauj iespēju priekšlaicīgi pensionēties cilvēkiem. Vēl mēs pagarinām šo laiku pagaidām uz trim gadiem. Un otrs tas, ka mēs Ministru kabinetam devām iespēju nosaukt, cik jāmaksā par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam. No 1.jūnija tas ir 41 santīms, jūs zināt. Savā laikā valdība apsolīja, ka tas būs 1 lats. Un mēs ļoti ceram uz to, ka valdošā koalīcija izpildīs solījumu un arī pozīcija… Sociālo un darba lietu komisijā visi deputāti cer uz to, ka naudiņa tiks atrasta. Naudiņa, mēs zinām, ka ir sociālajā budžetā. Un likumprojekts, kurš ies no Sociālo un darba lietu komisijas, būs jāpieņem līdz 1.jūlijam. Uz otro lasījumu laikam tiks iesniegti priekšlikumi no deputātiem vai no frakcijām, mēs tos izvērtēsim. Un es esmu pārliecināts par to, ka, ja gadījumā tas tiks pieņemts, tas drusciņ, bet tomēr uzlabos situāciju pensionāriem.

S.Kalniete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vispirms es gribētu pakavēties pie tā, ka šodien Saeima pieņēma Valsts prezidenta nodotos grozījumus Valsts pensiju likumā un nodeva tos izskatīšanai tālāk komisijām.

Es vēlētos uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, Latvijas pilsoņu iesniegtais likumprojekts ir jārespektē un pensijas ir samērīgi jāpalielina. Šis lēmums ir jāpieņem Saeimai, nemaz nenododot likumprojektu tautas nobalsošanai.

Tomēr, ja Saeima balsos citādi, tad Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu jāpieņem lēmums, lai abi referendumi – gan tas, kas notiks par Satversmes grozījumiem, kura datums ir noteikts 2.augustā, gan arī referendums par likumu “Par valsts pensijām” – arī notiktu vienā dienā. Tas ļautu ietaupīt ievērojamus līdzekļus.

Tajā pašā laikā, runājot par pensijām, es vēlos uzsvērt, ka tā ir gan valdības, gan parlamenta atbildība – nodrošināt, ka palielinātās pensijas nebeidzas pēc pāris gadiem, ka tās ir ilgtspējīgas un arī atbilstīgas budžeta iespējām ilgtermiņā.

Tāpēc “Pilsoniskā Savienība” ierosina vispirms samērīgi palielināt minimālo pensiju, nosakot papildu piemaksas visvecākajiem un vientuļajiem pensionāriem. Tāpat arī noteikt ar nodokli neapliekamo algas minimumu strādājošajiem pensionāriem, izvērtēt iespēju daļu bezdarba apdrošināšanai un nodarbinātības pasākumiem paredzēto līdzekļu novirzīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Kā arī es gribu vēlreiz uzsvērt, ka pieņemt pilsoņu ierosinātās izmaiņas likumā “Par valsts pensijām” negrozītajā veidā. Tajā pašā laikā valdībai ir jāizdara izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu nodrošināt ilgtspējīgas pensijas un neiztērēt visu sociālā budžeta uzkrājumu dažos gados.

Otrs jautājums, par kuru es vēlētos šodien runāt. Mēs atkal esam 14.jūnija priekšvakarā, kad pirms daudziem gadiem 1941.gadā vairāk nekā 15 500 Latvijas iedzīvotāju tika deportēti uz Sibīriju. Es savās skumjās solidarizējos ar ikvienu ģimeni, kuru šis liktenis bija piemeklējis. Tāpat es vēlos izteikt arī nožēlu, ka jau kuro gadu valsts nevar saņemties un uzcelt nacionālas nozīmes piemiņas vietu deportāciju upuriem. Tas liecina, ka mūsu sabiedrība neapzinās upuriem nepieciešamo gandarījumu, tā nozīmi. Es uzskatu arī par ļoti nozīmīgu deputātu darbu cīņu par to, lai Eiropas Savienības likumdošanā tiktu nosodīti totalitārā komunisma noziegumi.

Bez tam trešais jautājums, par ko es vēlētos runāt, – par aso diskusiju, kas ritēja Saeimā sakarā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie grozījumi paredzēja nostiprināt latviešu valodas obligātu lietošanu publiskajā telpā, tirdzniecībā un preču marķēšanā vēl konkrētāk, nekā tas notika līdz šim. “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka tie ir savlaicīgi pieņemti likuma grozījumi, kas sargās latviešu valodu pret tā saucamo “lienošo” krievu valodas oficializāciju jeb faktiskās divvalodu telpas nostiprināšanos Latvijā valodu lietojumā.

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Biežāk nācās dzirdēt no cilvēkiem, kuri ir diezgan sarežģītā ekonomiskā situācijā: “Ko mēs varam izdarīt, ja ir tādi 100 deputāti, ir valdība, kura negrib mūs dzirdēt? Nekādā veidā mēs nevaram ietekmēt situāciju.”

Šodien mēs redzējām, kādā veidā sabiedrība varētu pamudināt likumdevējus tomēr rīkoties aktīvāk. Šodien tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuri uzlabos pensionāru stāvokli. Bet, manu­prāt, tāds virziens tika dots, tāpēc ka tomēr bija savākti nepieciešamie paraksti jaunam Pensiju likuma grozījumu likumprojektam. Tieši tāpēc tas pamudināja arī pieņemt šos grozījumus. Ja šis spiediens no sabiedrības puses saglabāsies, mēs varam cerēt, ka šīs piemaksas pensionāriem būs lielākas.

Vakar bija ārkārtas sēde, kuru ierosināja opozīcija, lai apspriestu kopā ar ministriem un premjerministru situāciju valstī un to, kādā veidā novērst tādu situāciju, ka mūsu ekonomikai draud tāda nopietna krīze. Diemžēl mēs nedzirdējām, ka valdībai būtu konkrēts plāns, kā apturēt negatīvās tendences ekonomikā. Mēs daudz dzirdējām par globālām ekonomiskām tendencēm un problēmām, bet neko īpašu nedzirdējām, kāda būs mūsu valdības loma, lai tomēr šo ekonomisko krīzi nepieļautu. Protams, ceļas arī energoresursu cena, arī problēmas ar pārtikas cenām… Bet diemžēl ir viena nopietna problēma: mēs nevaram pat prognozēt vienu gadu uz priekšu. Es vakar no Saeimas tribīnes parādīju vienu dokumentu, kurš bija mums, deputātiem, izdots, pieņemot šī gada budžetu, un tur bija tādas prognozes, ka inflācija samazināsies un būs 6,5%. Kā mēs jau dzirdējām, maijā inflācija gandrīz 18%. Tur bija arī tāda prognoze, ka IKP pieaugums būs 7,5%, bet, kā mēs dzirdējām, tad šobrīd ir tikai 3,3%. Tātad nav pagājis pat gads, bet šīs prognozes, kura bija dotas no ministriju puses, jau neizpildās un atšķirība ir gandrīz uz pusi. Tad kādā veidā valdība varētu pieņemt pareizus lēmumus, lai, teiksim, veicinātu ekonomiku, ja mēs nevaram pat prognozēt, kas būs gadu uz priekšu, nerunājot par to, kas būs pēc pieciem, pēc desmit gadiem?! Tāpēc tas ir iemesls mums padomāt par to, kādi mums ir stratēģiskie plāni un kādā veidā mēs varam tos uzlabot.

V.Aizbalts
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimas plenārsēdē pieņēma izskatīšanai vairākus likumprojektus, kuri ir saistīti ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, tādā veidā veicinot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Gribētu minēt tikai dažus no šodien nodotajiem likumprojektiem. Tie ir “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” un citi likumprojekti.

Šodien izskatīšanai tika pieņemts arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kuru parakstīja aptuveni 177 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Šī likumprojekta mērķis bija vecuma pensiju apmēra palielināšana. LPP/LC saprot pensiju saņēmējus, jo inflācija ir augusi un lielai daļai pensijas saņēmēju pensiju apmēri joprojām ir nelieli. Un tomēr tā saucamo Štokenberga virzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” mēs neatbalstām, jo tas ir nepārdomāts, mūsuprāt, un arī populistisks lēmums. Tāpēc šodien pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iniciatīvas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iesniedza savus grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Šajā likumprojektā veikto grozījumu mērķis ir nodrošināt visu pensiju indeksāciju atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, tādā veidā nodrošinot pensijas saņēmēju pirktspējas līmeņa saglabāšanu.

Tātad vēlreiz gribu atgādināt, ka indeksētas tiktu visas pensijas, arī tās, kuras pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un pašreiz netiek indeksētas. Tiktu veiktas arī piemaksas pie vecuma pensijām neatkarīgi no darba stāža visiem pensionāriem, un arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas pagarināšana uz trim gadiem. Nosakot piemaksu pie vecuma pensijas, neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra, paaugstināsies ienākumi visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Savukārt, indeksējot arī tās pensijas, kuras pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, šiem vecuma pensijas saņēmējiem tiks kompensēta inflācijas ietekme uz pensijas apmēru.

LPP/LC uzskata, ka pensiju jautājuma risināšana ir ļoti nozīmīga, un šie iesniegtie grozījumi vismaz sāks daļēji risināt šīs problēmas un uzlabos daudzu vecuma pensiju saņēmēju dzīves apstākļus. Tāpēc mēs tos atbalstām.

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Pirmais ir par to, ka šodien mums ir vēsturiska diena, jo šodien dzimšanas diena ir jaunai universitātei Latvijā – tā ir Liepājas Universitāte, jo tieši šodien tika pieņemts likumprojekts par Liepājas Universitātes Satversmi. Tas ir 54 gadu garš ceļš no Liepājas Pedagoģiskā institūta līdz universitātei, jo tā programmu pakete, kas šodien tiek piedāvāta Liepājā, atbilst universitātes statusam, jo 70% no studiju programmām ir saistītas ar sociālajām zinātnēm, humanitārajām, dabas zinātnēm un 30% – ar pedagoģijas zinātnēm. Tā ka ir pārstāvēts viss spektrs. Līdz ar to akadēmijai ir tiesības tātad pieprasīt šo universitātes statusu. To vēl vairāk pastiprina tas, ka puse akadēmiskā personāla ir doktori un jaunajā universitātē ir gan bakalauru, gan maģistru, gan doktoru studijas. Tātad ir arī promociju padomes, un šodien arī bija atbraukuši Liepājas jaunās universitātes kolēģi šeit un bija klāt arī mūsu plenārsēdē, kad tika nobalsots, un ļoti vienprātīgi nobalsots, likumprojekts “Par Liepājas Universitātes Satversmi”.

Tas katrā ziņā ir ļoti priecīgs notikums, un mūsu universitātes, kas ir tajā hierarhijā augstākās izglītības tā augstākā virsotne, ir papildinātas ar vienu spēcīgu partneri, kas kalpos Kurzemes reģionam un, protams, tās ir iespējas un arī lieli izaicinājumi.

Jāsaka, ka deputāti arī starpbrīdī, kas mums bija, mēs norunājām, ka mēs aizbrauksim uz Liepāju tikties ar Senāta locekļiem, lai vēlreiz pārrunātu jaunā mācību gada sākumu.

Un divi pārējie jautājumi, ko es gribēju šodien akcentēt un kur mēs, Zaļie un Zemnieki, esam daudz sprieduši frakcijā. Pirmais no tiem ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Šodien 17 likumprojekti – 17! – tika nodoti Saeimas komisijām, un atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai, lūk, veidotu šo likumdošanas pamatu administratīvi teritoriālajai reformai. No Zaļajiem un Zemniekiem šajā komisijā ir Staņislavs Šķesters un Pēteris Hanka. Te priekšā ir liels darbs.

Un trešais, pēdējais jautājums. Es arī, tāpat kā liela daļa no kolēģiem šodien, es tiešām gribu teikt, ka tas ir ļoti svarīgs solis, ko Saeima izdarīja, ka pirmajā lasījumā steidzamības kārtā ir šodien skatīti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, tie ir nodoti Budžeta komisijai, kur es pati arī strādāju, un atbildīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. 19.jūnijā būs otrais lasījums. Un tie ir tiešām paredzēti būtiski atbalsta pasākumi pensionāriem.

A.Barča
(Tautas partijas frakcija):

Labdien Latvijā! Es, protams, esmu deleģēta runāt par sociālā bloka jautājumiem.

Šodien pirmajā lasījumā ļoti vienprātīgi pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” runā pamatā par četrām nopietnām lietām.

Tas ir, par jautājumu, kā indeksēsim pensijas nākamajā gadā. Un likumā mēs esam ierakstījuši, ka nākamā gada oktobra mēnesī indeksē visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra. Bet nākamā gada aprīļa pensiju indeksācijā Sociālo un darba lietu komisija ir apņēmusies labot nākošo reizi likumu, jo šodien mēs to nevaram izdarīt un kolēģiem rosināt, jo mēs nezinām, kāds būs inflācijas procents nākamā gada sākumā un šī gada beigās.

Bet rīkosimies gluži tāpat kā šogad, jo Sociālo un darba lietu komisija jau trešo reizi komisijas vārdā iesniedza grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un katrs no šiem grozījumiem ir devis savu labumu.

Nu, piemēram. Iepriekšējie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kur ar šā gada 1.jūniju valsts vecuma pensiju saņēmēji, kuri darba stāžu bija strādājuši vai, citiem vārdiem sakot, iekrājuši uz 1996.gada 1.janvāri, mēs redzam jau ļoti konkrētus skaitļus. Tātad, izmaksājot par vienu darba stāža gadu, nenosakot vairs, vai tie bija 30 vai, smagos darbos strādājot, 25, bet par ikvienu darba stāža gadu, jūnija mēnesī jau ir ļoti ievērojami rezultāti. Pat 100 tūkstošiem pensionāru, tātad ļoti liels skaits pensionāru, kuri ir izkļuvuši no tās mazās pensijas, kāda bija, un viņu pensija tagad jau ir līdz 140 latiem. Un mēnesī vien, šā gada jūnijā, šai labajai lietai tiek iztērēts 1 miljons 119 tūkstoši latu. Nākamajā gadā ar janvāri šī piemaksa pie valsts vecuma pensijas, protams, palielināsies.

Ir divas diskusijas: viena, kura notiek pie mums komisijā, un tas ir Labklājības ministrijas ierosinājums nākamajā gadā ar 1.janvāri noteikt šo samaksu: viens darba stāža gads – 1 lats. Tas prasītu no nākamā gada budžeta nedaudz vairāk kā 120 miljonu latu.

Otra diskusija, kas ir sākta Ministru kabineta komitejas sēdē, ir runa par 61 santīmu – viens darba stāža gads.

Es domāju, ka šī diskusija noteikti vēl turpināsies. Kaut gan Ministru kabinets nosaka šo summu, kādu maksā par vienu darba stāža gadu, deputāti ir gatavi ļoti aktīvi iesaistīties, un tātad pats gala lēmums varētu būt, balsojot par 2009.gada budžeta likumu.

Man, protams, ir gandarījums, ka deputāti atbalstīja šādu ierosinājumu, ka priekšlaicīgā pensionēšanās tiek pagarināta līdz 2011.gada 1.jūlijam. Un tikai tādēļ, ka varam paredzēt, vai arī jau šodien cilvēki – gan vīrieši, gan sievietes, kuri ir pirmspensijas vecumā – 60 gadi, nav spējuši iekļūt darba tirgū vai arīdzan, ja mēs paredzam uzņēmumu darbinieku samazināšanu vai arī kāda likvidāciju, viņi var palikt bez darba. Un tad ir cilvēkiem tā iespēja: ja darba vairs nav un vecums ir jau 60 gadu, tad tā ir priekšlaicīgā pensionēšanās. Kaut gan mēs nodarbosimies arī ar skaidrošanu, ka nekādā gadījumā šo priekšlaicīgo pensionēšanos nevajag izmantot, ja cilvēks strādā, bet tikai tādā gadījumā, ja viņam darba nav. Un tātad tā ir iespēja no piešķirtās aprēķinātās pensijas saņemt 80 procentus un, izpildoties pilnajam pensijas vecumam, kas tagad jau 1.jūlijā gan vīriešiem, gan sievietēm būs viens, – tātad 62 gadi – tad saņemt klāt arī tos 20 procentus un saņemt aprēķināto pensiju pilnā apmērā.

Protams, ka gandarījums ir par to, ka deputāti atbalstīja arī vēl vienu no šiem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” jautājumu. Tas ir, Sibīrijā dzimušajiem bērniem, tātad represētajām personām iespēju pensionēties piecus gadus ātrāk, gluži tāpat kā mātēm, kuras izaudzinājušas piecus un vairāk bērnus, un arī tēviem, jo ar šo gadu runa te mums ir par personām, tātad, kuri izaudzinājuši bērnus invalīdus vai arīdzan kuri ir bijuši Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas darbos.

Esam Sociālo un darba lietu komisijā šodien ar Saeimas lēmumu saņēmuši arī prezidenta Saeimā iesniegto pilsoņu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Komisijā šo jautājumu risināsim tā ļoti nopietni: uzklausīsim gan Labklājības, gan Finanšu ministriju, uzklausīsim ļoti nopietni Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Tie ir mūsu sadarbības partneri, ar kuriem mēs jebkuru likumprojektu kopā izstrādājam un arīdzan paši gatavojam.

Saeimas kārtības rullis ir noteicis, ka atbildīgajai komisijai (un tā šoreiz ir Sociālo un darba lietu komisija noteikta) ir jāizstrādā anotācija šim likumprojektam un ir jābūt saskaņojumam ar atbildīgajām ministrijām – tātad ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju. Tas ir nopietns darbs, tas ir process, to mēs sāksim darīt jau šodien, pieprasot šos atzinumus atbildīgajām ministrijām. Jo no tā brīža, kad cilvēki Doma laukumā stāvēja un parakstījās par šiem likuma grozījumiem, ir pagājis zināms laiks, ir jau izdarīti trīs grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, pēdējais, par kuru es jau tikko runāju. Tātad mums ir jā­skaita, jārēķina, kādi naudas resursi vēl tad būtu nepieciešami. Protams, mēs aicināsim uz diskusiju Senioru partiju, mēs aicināsim sabiedrību “Citai politikai” un, iespējams, vēl arī vairākas citas nevalstiskās organizācijas, kas šajos jautājumos ir ieinteresētas.

Protams, man šodien vēl ir liels prieks kā liepājniecei – liels prieks par Liepājas Universitāti. Tādēļ vēlos ļoti sirsnīgus sveicienus šeit no Rīgas, no mūsu parlamenta ēkas, sūtīt Liepājas Universitātes rektoram profesoram Oskaram Zīda kungam, profesorei Līdakai, profesorei Samusēvičai un visiem, visiem pārējiem, kuri čakli ikdienā strādā un ļoti daudz darba bija ieguldījuši, lai šodien parlaments varētu nobalsot par Liepājas Universitātes Satversmi.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeima ierasti agrākajiem gadiem tomēr nelēma par pavasara sesijas nobeigumu, jo bija redzams tas, ka ir vairāki jautājumi, kas parlamentā nav izskatīti, tajā skaitā iesniegts vēlētāju rosinātais likumprojekts “Par grozījumiem Valsts pensiju likumā”. Satversme paredz to, ka Saeimai tas ir jāizskata šīs sesijas laikā, un nevar šobrīd paredzēt, cik ātri un cik lasījumos šis likumprojekts tiks skatīts. Tādējādi arī sesiju šobrīd slēgt nevar.

Likumprojekts ir nodots vairāku komisiju izvērtēšanai. Šeit būs nopietni jāpievērš uzmanība šim likumprojektam, kas paredz izmaiņas pārejas noteikumos, tātad tajā likuma daļā, kura nav spēkā visu laiku, bet tikai ierobežotu laiku. Cik ilgu laiku šī norma ir spēkā, to norāda paši likumprojekta iesniedzēji. Šajā gadījumā, runājot par minimālo pensiju līmeni, kas ir piedāvāts samērā augsts, tiek piedāvāts noteikt šo minimālo līmeni līdz 2009.gada 31.decembrim, tātad faktiski samērā īsu laiku – vienu gadu un vēl dažus mēnešus. Katrā gadījumā tas izsauc jautājumu: kādēļ nav piedāvāts ilgāks laiks? Kādēļ, piemēram, ir piedāvāts šāds minimālo pensiju paaugstinājums, kur minimālās pensijas līmenis ir lielāks par vidējās aprēķinātās pensijas līmeni tiem pensionāriem, kas pašlaik pensionējas ar šībrīža algām, kuru vidējā alga jau sāk jūtami pārsniegt 400 latus? Tātad ir jautājums: vai budžets šādā situācijā būs sabalansēts ilgāk par gadu vai par diviem gadiem, un kādēļ nav aizskartas ne invalīdu minimālās pensijas, ne personu, kuras saņem pensiju par apgādnieka zaudējumu, minimālās pensijas, kas ir paredzētas likuma pamatdaļā? Tātad šeit komisijā droši vien būs diskusija, tajā skaitā arī diskusija ar pašiem likumprojekta iesniedzējiem, ar autoriem.

Tajā pašā laikā Sociālo un darba lietu komisija, piedaloties arī mūsu deputātiem, ir piedāvājusi grozījumus Valsts pensiju likumā, ko jau vairāki runātāji pieminēja. Tātad šeit runa ir arī par pirmstermiņa pensionēšanās iespējas pagarināšanu vēl uz trim gadiem un arī par to, lai politiski represētajiem, līdzīgi kā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietušajiem cilvēkiem, tiktu dota iespēja pensionēties piecus garus agrāk, ja tiem ir 30 gadu darba stāžs, jo tiešām ir neliela daļa arī šo politiski represēto, kuru veselība ir sagrauta izsūtījumā un kuri labprāt gribētu pensionēties ātrāk. Tātad runa ir par personām, kas vēl nav sasniegušas 62 gadu vecumu. Tās būtu pārsvarā tātad šo izsūtīto personu Sibīrijā vai citos Ziemeļu novados dzimušie bērni.

Šodien Saeima arī visai gari debatēja par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu likumā, kas paredz lielāku atbildību par valsts valodas nelietošanu dažādās veidlapās, zīmogos, uzrakstos, kā arī par to, ka bieži vien tiek lietota cita valoda – Latvijas apstākļos tā nu ir krievu valoda – dažādos uzrakstos vai dokumentos, kur tas galīgi nav nepieciešams un kur likums to ne prasa, ne ļauj. Šeit nu jāsaka, izcēlās kreisā flanga deputāti, kuri ļoti gari un ilgi runāja pretī. Argumenti ir labi zināmie, bet tas ir pilnīgā pretrunā ar to zvērestu jeb svinīgo solījumu, ko šie deputāti ir devuši no Saeimas tribīnes. Stājoties darbā viņi dod solījumu, kura skaitā arī tādi vārdi “stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”. Redzams, ka šo solījumu viņi atceras ļoti īsi.

Mūsu frakcija rosinās līdzīgu solījumu noteikt arī ministriem, jo tomēr bieži vien ir šaubas, vai visos likumprojektos, kas nonāk Saeimā, un tādas bažas ir tieši par Augstākās izglītības likumu, arī ministri ievēro šo solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, nevis plaši atvērt durvis arī krievu valodai, ko diemžēl mūsu frakcijas deputāti un ministri novēroja, ka tieši tāds projekts tiek gatavots valdībā ar Izglītības ministrijas svētību. Jācer, ka izmaiņas tur būs, bet diemžēl mēs esam spiesti lietot arī nopietnākus soļus.

Protams, arī mēs un mūsu tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka sodu politika nevar būt vienīgais instruments valsts valodas pozīciju stiprināšanai. Šobrīd jānovēro, ka vairāku ministru pakļautībā atrodas gan komisijas, gan aģentūras, gan citas iestādes, kuru pienākums ir sekot līdzi valsts valodas stāvoklim valstī. Tomēr šo aģentūru un komisiju skaits ir pārāk liels, un jau tieslietu ministrs ir teicis, mēs varam atbalstīt to pašu, ka būtu vēlams visas šīs funkcijas koncentrēt vienā iestādē, lai padarītu tās darbu efektīvāku nevis sadrumstalotu starp daudziem.

Saeimas preses dienests