• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Parlaments: Par Slovēnijas prezidentūras paveikto un Īrijas iedzīvotāju izvēli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2008., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/177212

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas ombudsmaņa piekļuvi informācijai

Vēl šajā numurā

26.06.2008., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Parlaments: Par Slovēnijas prezidentūras paveikto un Īrijas iedzīvotāju izvēli

 

Īrijas referenduma rezultāti ir jāņem vērā un jāizanalizē noraidījuma iemesli. Lisabonas līguma ratifikācija jāturpina, jo svarīgi ir visu eiropiešu viedokļi. Reformas jāveic jebkurā gadījumā, vienlaikus Eiropas Savienībai piedāvājot risinājumus steidzamākajām problēmām, ar ko saskaras iedzīvotāji. Tie ir daži no Eiropas Parlamenta deputātu secinājumiem 24.jūnija ārkārtas plenārsēdē, vērtējot Slovēnijas prezidentūras paveikto, sešus mēnešos vadot ES Padomes darbu.

Referendums Īrijā par Lisabonas līgumu nepavisam nebija vienīgais pusgada notikums. Taču tas saasināti uzrādīja izaicinājumus, ar ko Eiropas Savienība pašlaik saskaras – liecināja Eiropas Parlamenta debates ar ES Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem par 19.–20.jūnijā Briselē notikušo Eiropas Savienības valstu valdību vadītāju tikšanos. 

“Mūsu panākumi parāda, ka Eiropa ir dinamiska,” uzsvēra Eiropadomes priekšsēdētājs, Slovēnijas premjerministrs Janežs Janša. Mēs pusgada laikā esam paplašinājuši eirozonu (Slovākija tai pievienosies 2009.gada 1.janvārī), nojaukuši Šengenas zonas pēdējās barjeras, notikušas auglīgas tikšanās starpkultūru dialoga gada ietvaros, esam panākuši vienošanos par satelītprogrammu “Galileo”, pavirzījušies uz priekšu ar kārtējo enerģijas tirgus liberalizācijas posmu.  

Nav runa par Lisabonas līguma vai citu krīzi, uzskata Padomes priekšsēdētājs. Eiropa dzīvo labklājībā un mierā. Tas ir sens izaicinājums: kā pārliecināt cilvēkus, ka jāveic dažas izmaiņas, lai šo labo dzīvi turpinātu.

ES nesāks visu darbu no sākuma: ratifikācija turpināsies. Demokrātija nozīmē, ka tiek ievērots visu viedoklis. Tomēr ir nepieciešama labāka saziņa ar iedzīvotājiem.

Eiropas Savienībai ir jādara vairāk, lai nostiprinātu Eiropas identitāti, secināja Padomes priekšsēdētājs.

Paralēli Lisabonas līguma nākotnes jautājumam Eiropadome apsprieda pārtikas cenu kāpumu. “Neredzu pretrunu starp vajadzību rīkoties strukturāli un nepieciešamību veikt steidzamus pasākumus,” atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Mums jābūt gataviem reaģēt, piemēram, ar pārtikas atbalstu sabiedrības neaizsargātajiem locekļiem, atbalstot lauksaimniecības sektoru mazāk attīstītajās valstīs, paplašinot atbalstu zvejniekiem, lai varētu veikt restrukturizāciju.

 

Eiropas Parlamenta politisko grupu viedokļi

“Padome vēlas vairāk laika, lai gūtu skaidrību. Tas ir veids, kā parādīt, ka mēs respektējam īru izvēli,” uzskata Hartmūts Nassauers (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa). Tomēr deputāta skatījumā īru noraidījums liecina par dziļāku krīzi, nekā izraisītu tikai kārtējā nespēja vienoties par reformu līgumu: “Brisele un Eiropas Savienība iedzīvotājos asociējas ar Eiropas Komisiju. Tehnokrātiskais Eiropas tēls, ko veido Eiropas Komisija, sāk kaitināt iedzīvotāju.” Taču Lisabonas līgums, deputāta skatījumā, piedāvā labākas iespējas nekā spēkā esošais Nicas variants. “Mums jāmēģina pietuvoties iedzīvotājiem,” secina Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pārstāvis.

“Šī bija ļoti laba analīze,” uz kolēģa teikto atbildēja Martins Šulcs (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā), tomēr aicinot uz Eiropas Savienības pusgada darbu raudzīties plašāk. Prezidentūras darbs visumā bija labs: Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, piemēram, ļoti atzinīgi vērtē blokādes atcelšanu pret Kubu. Taču Eiropadomes sanāksmi nevar uzskatīt par veiksmīgu. Iemesls – cilvēkus, kam jācīnās par izdzīvošanu, neinteresē Lisabonas līgums. “Kamēr cilvēki nejutīs, ka viņi Eiropas Savienībai ir svarīgi, tikmēr mēs negūsim cilvēku atbalstu,” norādīja M.Šulcs.

Ir tikai taisnīgi, ka valstij, kas 2005.gadā radīja problēmas, tagad būs jātiek galā, atsaucoties uz reformu līgumu, norādīja Greiems Vatsons (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa). Deputāts galvenokārt aicināja raudzīties uz Slovēnijas prezidentūras panākumiem: “Jūs panācāt politisku vienošanos par Eiropolu, pavirzījāt uz priekšu direktīvu par vienotu imigrācijas politiku, Kopējās lauksaimniecības politikas izvērtējumu, lai Eiropas varētu labāk reaģēt uz degvielas cenu kāpuma radīto krīzi.”    

“Jūs darījāt visu, ko spējāt,” Slovēnijas premjerministram atzina Monika Frasoni (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), vienlaikus norādot uz jomām, kur politiskā grupa būtu gaidījusi labākus rezultātus: imigrantu tiesības, enerģijas tirgus, cilvēktiesības Ķīnā. Pārmetumus deputātes skatījumā pelna arī augošā tendence novirzīt malā mazās dalībvalstis un pakļaušanās dažādiem spiedieniem, izņemot pilsoņu spiedienu. “ES nepieciešamas ambīcijas – nepietiek “izdalīt naudu nabadzīgajiem”, kā piedāvā M.Šulcs,” norādīja deputāte. 

“Iedzīvotāji skaidri pauž, ko viņi vēlas. Cilvēki izjūt uz sevi milzīgu globālo spiedienu, zvejniekiem jāizsviež zivis pār bortu tāpēc, ka nozveja neatbilst kvotām,” norādīja īru deputāts Braiens Kroulijs (Nāciju Eiropas grupa). Vienlaikus Nāciju Eiropas grupas pārstāvis uzteica Slovēnijas veiksmīgo, “diskrēto diplomātiju” Rietumbalkānos un spēju atrisināt vairākus gadiem iestrēgušus jautājumus.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas pārstāvis Frānsiss Vurcs prezidentūras darbu vērtēja kritiskāk: gan virzību nelegālo imigrantu atpakaļnosūtīšanas direktīvas jautājumā, gan rīcību ārpolitikā, jautājumus risinot aiz slēgtām durvīm. “Tas rada šaubas par Eiropas ticamību,” secināja deputāts. Eiropadomei turklāt vajagot vairāk laika, lai analizētu cenu kāpuma cēloņus. Tos ES mēģināšot risināt ar komunikācijas politikas palīdzību. Vai tāpēc, lai pateiktu iedzīvotājiem, ka viņi šos jautājumus slikti saprot? – ironiski vaicāja deputāts. 

“Iedzīvotāji saprot, ka viņos neieklausās,” piekrita deputāte Ketija Sinota (Neatkarības/demokrātijas grupa). Īri uzskata, ka ir kristīga nācija. Pēdējo gadu laikā viņos rada bažas Eiropas spiediens. Padome runā par cilvēka ķermeņa komercializāciju un embriju izmantošanu medicīniskos nolūkos. Gaidām, kad spēkā stāsies Pamattiesību harta, lai varētu ieviest eitanāziju. Tikmēr zvejnieki un cukurbiešu ražotāji zaudē darbu, cilvēki nespēj nodrošināties ar pārtiku.  

“Pagājušo nedēļu mēs solījām respektēt Īrijas lēmumu, bet tagad to ignorējam,” tā pret jebkādu velmi turpināt līguma ratifikāciju iebilda neatkarīgais deputāts Rodžers Helmers.

Slovēnijas premjerministrs Janežs Janša, atbildot uz deputātu teikto, debašu noslēgumā uzsvēra: “Mums jāizkļūst no apburtā loka: daudzi no risinājumiem, ko tagad meklējam, atrodami Lisabonas līgumā. Mums jāmaina mehānismi, kas tika izveidoti aukstā kara laikmetam un 6 līdz 12 valstu grupai. Tagad mēs esam citā ģeopolitiskā situācijā, un, lai virzītos uz priekšu, mums jākļūst efektīvākiem.”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!