Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente - vakar, 16. septembrī, Latvijas televīzijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1999., Nr. 305/307 (1765/1767) https://vestnesis.lv/ta/id/17723

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente - vakar, 16. septembrī, Latvijas televīzijā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

17.09.1999., Nr. 305/307 (1765/1767)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— vakar, 16. septembrī, Latvijas televīzijā

TV tiešraidē ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu sarunājās žurnāliste Sandra Eihmane, kā arī prezidente atbildēja uz skatītāju jautājumiem

V.Vīķe–Freiberga:

— Es priecājos par izdevību būt studijā, kā arī priecājos uzrunāt ļaudis — katru savā miteklī. Televīzija ir viens no demokrātijas balstiem, kas ļauj sarunāties bez starpniekiem.

— Prezidenta kundze, jūsu pilnvaru laiks sākās Latvijai diezgan sarežģītā periodā. Bija jānosauc jaunais valdības vadītājs, jāizšķiras par strīdīgo valodas likuma pārskatīšanu. Divu mēnešu laikā jums ir bijušas nozīmīgas ārvalstu tikšanās. Kā jums šķiet, kas šobrīd Latvijā ir visaktuālākais?

V.Vīķe–Freiberga:

— Ir vesela virkne aktualitāšu, grūti pateikt, kura ir svarīgākā. Ir pensijas likuma maiņas, mēs gaidām parakstu vākšanas rezultātus. Tā ir ļoti svarīga lieta, kas skar ļoti daudzus. Tad valdībā tiek izskatīts budžets, kas ir fundamentāls visam nākamajam gadam, nosaka mūsu prioritātes, iezīmē, kādi būs līdzekļi katrai iestrādei. Par katru atsevišķu budžeta punktu tiks debatēts, un tā, protams, ir ļoti svarīga aktualitāte.

— Šodien studenti rīkoja piketu pret maksas augstākās izglītības ieviešanu. Par to, ka šis jautājums ir aktuāls, liecina nupat saņemtie telefona zvani. Rūvales kundze vēstulē citē jūsu uzrunu Neretas vidusskolā: "Mēs esam maza, bet stipra un gaiša tauta. Ir svarīgi, lai talants nepazustu tikai tāpēc, ka tam liegta izglītība." Kronberga kungs jautā — vai jūs atbalstāt augstākās izglītības ieviešanu par maksu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Te nav vienas vienīgas atbildes. Nav tā, ka maksas izglītība visiem automātiski aizslēgtu durvis un brīva izglītība visiem tās atvērtu. Runa nav tikai par skolas naudu, ir nepieciešami arī iztikas līdzekļi. Jauniešiem, kas nāk no laukiem, pat bezmaksas izglītības gadījumā ir nepieciešama nauda dzīvošanai Rīgā. Es pati esmu izgājusi cauri izglītības sistēmai, kur viss ir par maksu, un varu jums apliecināt — tas ir ļoti grūti, bet tā tas ir daudzās zemēs. Tajā pašā laikā tajās valstīs, kur ir maksas izglītība, ir stipendijas tiem, kam mācībās ir labas sekmes. Maksas izglītība pati par sevi nav tas būtiskākais. Ir svarīgi, kāds ir tās konteksts un kas nāk tai līdzi. Ja katrs universitātes students maksātu kaut vai simbolisku mācību maksu, tas varētu būt pat psiholoģiski veselīgi. Tas liktu uzņemties atbildību par savu izvēli, būt līdzdalībniekam savas izglītības iegūšanas procesā. Tajā pašā laikā ir nepieļaujama situācija, ka gaiši, mācīties gribīgi jaunieši nevar turpināt izglītību, jo nevar atļauties maksāt par mācībām. Maksas izglītība nav rītdienas, tā ir šodienas problēma. Jau šodien mums ir maksas izglītība, puse no visiem studentiem mācās par maksu. Es neteiktu, ka man ir patīkama šī situācija. Tā rada divu šķiru studentus. Tas man šķiet diezgan nedemokrātiski.

— Varbūt sistēma varētu būt elastīgāka — nesekmīgie studenti no budžeta grupām varētu mainīties ar ļoti sekmīgiem studentiem no maksas grupām?

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!