Valsts prezidente:

Turpinājums

no 1.lpp.

— vakar, 16. septembrī, Latvijas televīzijā

— Varbūt sistēma varētu būt elastīgāka — nesekmīgie studenti no budžeta grupām varētu mainīties ar ļoti sekmīgiem studentiem no maksas grupām?

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas būtu viens variants. Otrs — visi maksā nominālu skolas naudu. Īpaši sekmīgie saņem vēl stipendijas. Varētu ieviest pabalstu sistēmu daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm ar vienu apgādnieku, bāreņiem, bērniem no laukiem. Katra indivīda izglītība ir ieguvums ne tikai viņa karjerai, viņa bērnu nākotnei, bet visai tautai un visai valstij.

— Spriežot pēc skatītāju jautājumiem, karsta tēma ir diskutējamais pensiju likums. "Latvijas vīriešu vidējais mūža ilgums ir 62 gadi. Pēc gara, smaga darba mūža man nebūs ne naudas, ne veselības, lai es varētu apceļot pasauli, kā to dara ārzemju pensionāri," raksta Elsta kungs. Ir arī cits viedoklis — Brunava kungs telefoniski teica: "Ronalds Reigans, sasniedzis 73 gadu vecumu, bija gatavs iesaistīties otrreiz prezidenta vēlēšanu kampaņā." Prezidentes kundze, kā jūs ieteiktu rīkoties — iet parakstīties par referenduma rīkošanu vai ne? Es atceros jūsu teikto, ka sociālās problēmas nedrīkst risināt uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina.

V.Vīķe–Freiberga:

— Iztrūkumus budžetā nedrīkstētu segt tikai uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina. Ja mūsu sociālajā budžetā ir deficīts, tad vienīgā izeja ir samazināt izdevumus. Ir jāstrādā pie ieņēmumu paaugstināšanas. Šajā ziņā grozījumi, kas paredz pensijas vecuma paaugstināšanu, varētu būt viens no līdzekļiem. Pie pensijas vecuma paaugstināšanas, it sevišķi ja mēs salīdzinām ar citu valstu, arī Lietuvas, pieredzi, mums agri vai vēlu būs jānonāk. Runājot par situāciju, ka vidējais vīriešu mūža ilgums Latvijā nepārsniedz 62 gadu vecumu — tā ir traģiska situācija, kurai ir ļoti bēdīgi iemesli. Tā ir ne tikai dabīgā, bet arī nedabīgā mirstība. Ir ļoti daudz nelaimes gadījumu, kas diemžēl saistīti ar alkoholismu. Ja runājam par mūža garumu, tad tas ir ļoti smags jautājums, kam būtu jāveltī ļoti liela vērība. Runājot par pensijas likuma grozījumiem un iespējamo referendumu, — ļaudis tiešām nezina, kā rīkoties, bet šajā situācijā es nevēlētos nevienam dot padomus, jo tad tā būtu politiskā aģitācija, un to es negribētu darīt.

— Prezidentes darbs ir sūtība, atbildība un misija. Kas jums vēl būtu piebilstams?

V.Vīķe–Freiberga:

— Tie ir ļoti skaisti vārdi, es tiem varētu pievienoties. Būt par prezidentu — tas nozīmē aizstāvēt savas valsts intereses. Prezidenta misija ir ļoti aktīva — būt savas valsts lobistam, visur censties izcelt savas valsts sasniegumus, aizstāvēt tās intereses, parādīt to vislabākajā gaismā. Svarīgi ir arī pašai tautai palīdzēt saskatīt to milzīgo potenciālu, kas tajā iemīt. Par savu misiju es uzskatu palīdzēt latviešiem saskatīt sevī un izjust to dziļo spēku, to milzīgo talantu, potenciālu, kas tikai daļēji šobrīd ir realizēts, kas brīžiem snauž un vēl nav atmodies. Ja es varētu kaut mazliet palīdzēt šos milzīgos spēkus atmodināt, es būtu ļoti gandarīta.

— Prezidentes kundze, ir ļoti daudz zvanu, kuros skatītāji apsveic jūs vārda dienā.

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas ir ļoti jauki. Paldies!

— Ir daudzi zvani, kuros cilvēki jautā, kā jūs esat iejutusies. Izskan viedoklis: "Vai jūs, kas nākat no demokrātiskas rietumu valsts, spējat saprast mūs, kam nāk līdzi padomju laika dzīves mantojums?"

V.Vīķe–Freiberga:

— Paldies, ka jūs interesējaties, kā man iet. Tas ir ļoti patīkami. Es teikšu tā: jūtos ļoti labi. Jūtos kā mājās. Man bija grūti tīri fiziski pagājušā gada pirmie mēneši, kad es tikko atbraucu uz Latviju. Šobrīd man ir iespēja strādāt, un man patīk strādāt. Man ir ārkārtīgi interesanti uzdevumi, nav neviena garlaicīga brīža. Man ir sajūta, ka es daru vērtīgu un citiem derīgu darbu, tas rada gandarījumu. Es jūtos ļoti labi.

— Šodien Saeimā izskatīja ar privatizāciju saistītos jautājumus, un mūsu skatītāji jautā jūsu domas par privatizācijas procesiem Latvijā.

V.Vīķe–Freiberga:

— Tas ir ļoti smags jautājums. Vēl ir atlikuši trīs lielie privatizācijas objekti. Dievs dod, ka tie tiktu privatizēti pēc iespējas optimālā veidā un nestu valsts kasē tik daudz līdzekļu, cik no tiem drīkstētu sagaidīt. Tā ir sarežģīta lieta, kur darbojas daudz spēku un pretspēku. Man brīžiem ir sajūta, ka te ir jālūdz Dievs. Es nezinu, ko cilvēks, it īpaši prezidents, var palīdzēt.

— Cik, jūsuprāt, stabila ir valdība? Ir prognozes, ka Valsts valodas likuma izskatīšana varētu būt pārbaudījums valdības stabilitātei.

V.Vīķe–Freiberga:

— Man grūti teikt. Pēc varbūtības principa arī budžets varētu būt pārbaudījums šai valdībai kā jebkurai citai. Valodas likuma grozījumu pieņemšana ir ļoti būtiska mūsu ārpolitiskajām izredzēm. Likumam ir jābūt tādam, kas apmierina mūsu vajadzības, aizstāv latviešu valodas intereses, bet tajā pašā laikā nav pretrunā ar starptautiskajām saistībām un mūsu nākotnes mērķiem. Tas ir ļoti nopietns uzdevums Saeimai.

— Prezidentes kundze, jums ir ļoti labi panākumi ārpolitikā. Divu mēnešu laikā jūs esat bijusi vairākās ārvalstīs. Kā jūs to komentētu?

V.Vīķe–Freiberga:

— Šīs tikšanās ir ļoti svarīgas. To laikā tiek izrunātas prioritātes, kas ir ļoti svarīgas divu vai vairāku valstu savstarpējās attiecībās. Man, viesojoties pie Somijas prezidenta, tika sarīkotas pusdienas ar ietekmīgākajiem Somijas biznesmeņiem, kuru firmām ir ļoti lielas investīcijas Latvijā. Tā ir izdevība Latvijas delegācijai tiešās sarunās ar biznesmeņiem viņus pārliecināt, ka Latvija ir stabila un šeit ir investīcijām labvēlīga vide. Ir svarīgi pārliecināt kompānijas, kurām jau ir investīcijas Latvijā, ka mums ir kvalificēti cilvēki, kas spējīgi vadīt uzņēmumu.

— Šodien ir noticis kārtējais terora akts Krievijā. Daudzi ir gājuši bojā. Kā Latvija reaģēs uz šiem notikumiem?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es domāju, vienīgā iespējamā veidā — izsakot līdzjūtību visai krievu tautai. Es pati esmu dzīvojusi terora apstākļos un izprotu, cik tā ir gļēva un netaisna lieta, kas skar nevainīgus cilvēkus. Tam nav attaisnojuma.

— Paldies visiem skatītājiem. Mēs tiksimies pēc divām nedēļām. Prezidentes kundze, kādas jums būs šīs divas nedēļas? Es zinu, ka jūs dodaties uz ANO Ģenerālās asamblejas 54. sesiju.

V.Vīķe–Freiberga:

— Man būs iespēja uzrunāt šo sesiju, notiks vairākas bilaterālas tikšanās ar vairāku valstu atbildīgām amatpersonām, piemēram, Norvēģijas premjeru. Būs svarīga tikšanās ar Amerikas kongresmeņiem, kas varētu iespaidot mūsu virzību uz NATO.

— Paldies, ka atnācāt uz šo sarunu!

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā