Latvijas valsts gadu pa gadam (Ar hronista un vēsturnieka skatu)

1929–1938

1929.gada 12.septembris – miris dzejnieks, Latvijas Saeimas deputāts Jānis Rainis.

1930.gada 9.aprīlis – Latvijas Republikas 3. Saeima par Valsts prezidentu ievēlē Albertu Kviesi. Nākamais saskaņā ar Satversmi izraudzītais Valsts prezidents stāsies amatā pēc 63 gadiem (1993.gadā).

1931.gada 3.novembris – darbību uzsāk Latvijas Republikas 4. Saeima, pirmo reizi Saeimas darbības laikā deputātu mandātu saņēmusi sieviete. Nākamā – 5. Saeima – savu darbību sāks pēc 62 gadiem (1993.gadā).

1931.gada 5.novembris – nodibināta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts” (“Pērkonkrusts”) – latviešu nacionālistiska organizācija, kuras pamatprincips ir antisemītisms un tautību naida kurināšana.

1931.gada 5.decembris – izveidota “nacionālās atmodas” valdība, pirmo reizi no valdības veidošanas atstumtas visas nacionālās minoritātes.

1932.gada 5.februāris – parakstīts PSRS un Latvijas neuzbrukšanas līgums (1934.gadā pagarināts uz 10 gadiem). Pēc 8 gadiem PSRS to pārkāps un okupēs Latviju.

1933.gada 17.marts – Saeima uzdod valdībai izraidīt no Latvijas visus demokrātiskai republikai naidīgos ārzemniekus, slēgt organizāciju “Ugunskrusts”.

1933.gada 12.–16.jūnijs – Vācija atsakās iepirkt Latvijas sviestu. Nacistiskā Vācija tirdzniecību izmanto politiska spiediena izdarīšanai uz Latviju, lai tā aizliegtu savas valsts pilsoņiem veikt protesta akcijas pret nacistu politiku.

1933.gada 22.–23.augusts – pēc sociāldemokrātu frakcijas ierosinājuma sasaukta Saeimas ārkārtējā sesija fašisma apkarošanas jautājumos.

1933.gada 3.novembris – Saeimai iesniegts Zemnieku savienības izstrādātais Satversmes grozījumu projekts, kurš paredz pāreju no parlamentāras uz prezidentālu republiku.

1933.gada 21.–22.novembris – Saeima izdod tiesāšanai Strādnieku un zemnieku frakcijas deputātus, kuri, atstājot sēžu zāli, tiek apcietināti.

1934.gada 15.maijs – Latvijā izdarīts valsts apvērsums Ministru prezidenta K.Ulmaņa vadībā.

1935.gada 28.janvāris – K.Ulmaņa “Draudzīgais aicinājums”, rosinot Latvijas iedzīvotājus neaizmirst savu skolu un ziedot tai grāmatas, mākslas darbus un mūzikas instrumentus.

1935.gada 18.novembris – Rīgā atklāts Brīvības piemineklis.

1936.gada 11.aprīlis – Ministru prezidents K.Ulmanis sevi pasludina arī par Valsts prezidentu.

1937.gada 28.janvāris – Ministru kabinets apstiprina Civillikumu, kurš ar labojumiem un papildinājumiem darbojas vēl tagad.