Valsts prezidents, uzturoties valstsvizītē Ukrainā

Trešdien, 25.jūnijā, Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc sarunām ar Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko kopā ar Ukrainas valdības vadītāju labprāt atbildēja arī uz LTV 7 žurnālistes jautājumiem Foto: Anrijs Požarskis, VPK

Valsts prezidents, uzturoties valstsvizītē Ukrainā 25.–27.jūnijā

Vizītes pirmajā dienā, 25.jūnija pēcpusdienā: Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, iepazīstinot Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru ar Mihaila katedrāli Kijevā Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Vizītes pirmajā dienā, 25.jūnijā, (skat. arī “LV” Nr.97, 26.06.2008.) Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ukrainas prezidents Viktors Juščenko parakstīja kopīgu komunikē, tādējādi uzsverot abu valstu draudzīgās un konstruktīvās divpusējās attiecības, kas balstītas kopīgās vērtībās un interesēs.

Būtiska loma abu valstu prezidentu sarunās, kā arī vēlāk parakstītajā komunikē atvēlēta abu valstu ekonomisko attiecību stiprināšanai, atzīstot Latvijas iespējas un potenciālu būt vienai no svarīgākajām valstīm Austrumu–Rietumu tirdzniecības un tranzīta koridorā.

“Latvijas Valsts prezidents izteica atbalstu Ukrainas eiropeiskajiem centieniem un tās mērķim pakāpeniski integrēties Eiropas Savienībā. Prezidenti pauda atzinību panākumiem attiecībās starp Ukrainu un Eiropas Savienību, it īpaši sarunu norisē starp Ukrainu un Eiropas Savienību par jauno uzlaboto nolīgumu. Viņi arī apsveica sarunu uzsākšanu par brīvās tirdzniecības telpu un labos rezultātus, kas sasniegti, ieviešot Ukrainas–ES Rīcības plānu.

Šajā sakarā tika apliecināta Latvijas apņēmība turpināt sniegt divpusējās attīstības palīdzību un dalīties savā reformu pieredzē,” teikts abu valstu vadītāju kopīgi parakstītajā komunikē.

Komunikē uzsvērta arī abu valstu vadītāju vienošanās aktivizēt abu valstu divpusējās sadarbības projektus, kas palīdzētu Ukrainai ātrāk sasniegt izvirzīto mērķi – NATO dalības plāna saņemšanu jau šā gada decembrī.

Abu valstu vadītāji kopīgajā komunikē atzīmē līdzšinējo pozitīvo pieredzi, gan veidojot regulāru politisko un ekonomisko dialogu, gan attīstot sadarbību abu valstu valsts un nevalstisko organizāciju starpā, kā arī sekmējot un atbalstot turpmākus kontaktus valstu iedzīvotāju starpā.

Pirms komunikē parakstīšanas notikušajās abu valstu vadītāju sarunās uzsvērta nepieciešamība šiem daudzveidīgajiem un draudzīgajiem kontaktiem meklēt aizvien jaunas izpausmes formas.

Abu valstu prezidenti bija vienisprātis, ka turpmākai ekonomiskajai sadarbībai ir plašas attīstības iespējas, īpaši atzīmējot sadarbības paplašināšanas iespējas zinātnes un tehnikas sfērā.

Kopīgajā komunikē skarti arī enerģētiskās politikas jautājumi, īpaši uzsverot enerģētiskās neatkarības jautājumus. Valsts prezidents norādīja, ka nākotnē Odesas–Brodu–Polockas–Gdaņskas naftas vads būtu nozīmīgs ieguldījums Eiropas energoresursu piegādes avotu diversifikācijā. Sarunas gaitā skarti arī transporta un tranzīta jautājumi, kas minēti abu valstu prezidentu kopīgajā paziņojumā, atzīstot Latvijas iespējas un potenciālu būt vienai no svarīgākajām valstīm Austrumu-Rietumu tirdzniecības un tranzīta koridorā.

Sarunas gaitā abu valstu prezidenti apsprieda abu valstu tautu vēstures traģiskāko notikumu starptautiska izvērtējuma nepieciešamību.

Valdis Zatlers uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainas centienus panākt starptautisku padomju režīma īstenotā genocīda pret ukraiņu tautu 1932.–1933.gadā (t.s. Golodomors) nosodījumu.

“Abu valstu vadītāji atzina savu ieinteresētību stabilitātē, drošībā un ilgtspējīgā attīstībā kā reģionālā, tā arī globālā mērogā un apliecināja apņēmību turpināt strādāt, lai sasniegtu šo mērķi,” teikts valstu vadītāju parakstītajā paziņojumā.

Pēc kopīgā komunikē parakstīšanas abu valstu prezidentu klātbūtnē atbildīgās amatpersonas parakstīja trīs turpmākas sadarbības līgumus, kuru mērķis ir stiprināt Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, kā arī sekmēt un pilnveidot sadarbību.

Abu valstu vadītāju klātbūtnē parakstīti šādi līgumi:

1. Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2008.–2009.gadam (no Latvijas puses sadarbības programmu paraksta ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards);

2. Latvijas un Ukrainas sadarbības līgums patērētāju tiesību aizsardzības jomā (no Latvijas puses līgumu paraksta ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards);

3. Vienošanās par sadarbību standartizācijas jomā starp Ukrainas Valsts komiteju tehniskās regulēšanas un patērētāju politikas jautājumos un Latvijas Republikas Nacionālo standartizācijas organizāciju SIA “Latvijas standarts” (no Latvijas puses līgumu paraksta SIA “Latvijas standarts” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Zvejs).

Atzīmējot abu valstu ekonomiskās sadarbības attīstības plānus un iespējas, abu valstu prezidenti kopīgi atklāja Latvijas–Ukrainas biznesa forumu, kurā piedalās arī 67 Latvijas uzņēmēju delegācija.

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents atkārtoti pauda Latvijas atbalstu Ukrainas ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. “Es zinu, ka reformu ceļš uz Eiropas Savienību jums reizēm šķiet tāls, sarežģīts un birokratizēts. Taču tieši tam domāti draugi. Latvija ir un būs jūsu draugs un sabiedrotais šajā ceļā uz Eiropas Savienību,” atklājot Kijevas biznesa forumu, teica Valsts prezidents (pilnu runas tekstu skat. “LV” Nr.97, 26.06.2008.).

Savā uzrunā Valsts prezidents minēja virkni ekonomisko un valsts pārvaldes reformu, kuras Latvija savulaik veikusi, kā arī runāja par ieguvumiem, kurus valstij un sabiedrībai dod uzņēmējdarbības vides un likumiskās bāzes sakārtošana atbilstoši ES izvirzītajiem politiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem. Tāpat Valsts prezidents savā uzrunā minēja vairākas nozares, kurās nākotnē attīstāma abu valstu divpusējā ekonomiskā sadarbība, īpaši atzīmējot jau līdz šim veiksmīgi veidoto sadarbību finanšu, tranzīta un farmācijas jomā.

Vizītes turpinājumā, apliecinot cieņu ukraiņu tautas pārdzīvotajam genocīdam 1932.–1933.gadā, Valsts prezidents un Ukrainas prezidents nolika ziedus pie pieminekļa Golodomora upuriem.

Tāpat sarunas gaitā skarti Ukrainas valdības iecerētie turpmākie soļi, izpildot ES un NATO izvirzītos politiskos, ekonomiskos un tiesiskos standartus. Valsts prezidents sarunas gaitā uzsvēra Latvijas gatavību arī turpmāk atbalstīt dažādus pieredzes apmaiņas projektus, piemēram, robežkontroles un civildienesta reformai, kas ļautu Ukrainai veiksmīgāk īstenot izvirzītos stratēģiskos mērķus. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Latvijas zināšanas un pieredze, izpildot labas pārvaldības un tiesiskuma stiprināšanas kritērijus, būs būtisks atbalsts Ukrainas reformu ceļā.

Pēc tikšanās ar Ukrainas valdības vadītāju Jūliju Timošenko V.Zatlers nolika vainagu pie Nezināmā kareivja piemiņas memoriāla.

Valstsvizītes pirmās dienas noslēgumā Latvijas prezidents tikās arī ar Ukrainas Augstākās Radas spīkeru Arsēniju Jaceņuku, ar kuru apsprieda abu valstu parlamentāriešu turpmāko sadarbību.

Šodien, 27.jūnijā, Valsts prezidents teiks uzrunu Ļvovas biznesa foruma atklāšanā un tiksies ar Ļvovas pilsētas vadību, Valsts prezidenta klātbūtnē Rīgas un Ļvovas mēri parakstīs sadarbības memorandu. Tāpat Valsts prezidents piedalīsies Ļvovas universitātes rīkotajā apaļā galda diskusijā par Ukrainas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās un Latvijas pieredzi, kas gūta ceļā uz ES un NATO. Valstsvizītes noslēgumā V.Zatlers tiksies ar Latvijas goda konsulu Ukrainā.

Pēcpusdienā Valsts prezidents atgriežas Rīgā.

Valsts prezidenta preses dienests

Valstsvizītes otrajā dienā, 26.jūnijā, Valsts prezidents apmeklēja Černobiļu, Budavaroviču ciemu, kurā 1986.gada maijā viņš kā viens no daudziem Latvijas militārajiem mediķiem piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbos. Jāpiebilst, ka Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā Valdis Zatlers kā medicīniskā dienesta virsnieks piedalījās pirmā Baltijas pulka sastāvā un avārijas seku vietā ieradās jau 10.maijā, divas dienas pēc iesaukšanas padomju armijā, divas nedēļas pēc notikušās katastrofas.  

“Šis ir īpašs apmeklējums. Pēc 22 gadiem es esmu vietā, ar kuru saistās daudz sāpīgu pārdzīvojumu. Varu teikt, ka tie divi mēneši, kurus pavadīju glābšanas darbos šajā 30 kilometru zonā, ir viena no skaudrākajām manas dzīves pieredzēm,” par Černobiļu saka Valsts prezidents.

Runājot par atomenerģijas izmantošanu šodien, V.Zatlers norādīja, ka Černobiļā piedzīvotais liek vienmēr atcerēties, ka “šāda avārija savulaik bija iespējama cilvēka nolaidības vai pat bezatbildības dēļ un ka šī ir katastrofa, par kuras sekām ir jāmaksā ļoti, ļoti dārga cena un tā būs jāmaksā vēl ilgus, ilgus gadus”. Valsts prezidents uzsvēra, ka tieši tādēļ ir jābūvē drošas atomelektrostacijas un, ja tās nav drošas, tās ir jāslēdz.

Černobiļas apmeklējuma laikā V.Zatlers apmeklēja Radioaktīvo elementu uzglabāšanas kompleksu “Vektor”, atomreaktoru nr.4, kā arī, godinot visus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbos bojāgājušos, nolika ziedus pie pieminekļa “Tiem, kas glāba pasauli”.

Pēcpusdienā Valsts prezidents Latvijas vēstniecībā Ukrainā tikās ar Latvijas uzņēmēju delegāciju, kas informēja V.Zatleru par Kijevas biznesa foruma rezultātiem.

Kijevas apmeklējuma noslēgumā V.Zatlers apmeklēja Pečoru Lavru un tur esošās svētvietas. Vakarā Ļvovā Valsts prezidents tikās ar Ļvovas apgabala gubernatoru.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ieinteresētā sarunā ar Ukrainas ārkārtas situāciju novēršanas ministra vietnieku Vladimiru Kolašu (attēlā pa kreisi); Valdis Zatlers, godinot visus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas darbos bojāgājušos un cietušos un noliekot ziedus pie pieminekļa “Tiem, kas glāba pasauli” (attēlā pa labi) Foto: Anrijs Požarskis, VPK

Par Latvijas un Ukrainas ārlietu ministru tikšanos

Trešdien, 25.jūnijā, Valsts prezidenta Valda Zatlera valstsvizītes Ukrainā ietvaros notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Volodimiru Ogrizko.

Tikšanās laikā akcentēta Ukrainas un Latvijas regulāra politiskā dialoga, tostarp augsta līmeņa vizīšu, nozīme un iezīmēti turpmākie sadarbības veicināšanas soļi. Abas puses pauda gandarījumu arī par Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības izaugsmi, atzīmējot Latvijas un Ukrainas biznesa foruma norisi Kijevā 25. un 26.jūnijā, kurā Latviju pārstāv vairāk nekā 60 Latvijas uzņēmēju.

Atzinīgi tika novērtēta arī Valsts prezidenta valstsvizītes laikā Kijevā parakstītā rīcības programma ekonomiskās sadarbības veicināšanai 2008. un 2009.gadā, kā arī citi šajās dienās noslēgtie aktuālie sadarbības līgumi.

Latvijas un Ukrainas ārlietu ministri vienojās arī turpmāk sadarboties Latvijas reformu pieredzes nodošanā Ukrainai, īpaši attiecībā uz integrāciju NATO. M.Riekstiņš norādīja, ka NATO rīcības plāna (Membership Action Plan) iegūšanai svarīgs ir gan Ārlietu ministrijas, gan Aizsardzības ministrijas darbs, tostarp aktīvs dialogs un informācijas apmaiņa ar NATO Ģenerālsekretariāta un dalībvalstu pārstāvjiem Briselē.

Abas puses bija vienisprātis par sabiedrības informēšanas nepieciešamību un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, lai palielinātu sabiedrības atbalstu Ukrainas dalībai NATO.

Sarunas ietvaros apspriestas arī Ukrainas un Eiropas Savienības attiecības, īpaši saistībā ar jauno Eiropas Savienības un Ukrainas līgumu.

Ārlietu ministri pārrunāja arī Lisabonas līguma perspektīvu pēc Īrijas referenduma rezultātiem, kā arī Eiropas Savienības un Krievijas samitu.

Ukrainas ārlietu ministrs pateicās Latvijai par Latvijas Saeimas 13.martā pieņemto deklarāciju “Par 1932. un 1933.gada Ukrainas lielo badu” un pausto solidaritāti saistībā ar Ukrainas tautai traģiskajiem Golodomora notikumiem.

Valsts prezidenta Valda Zatlera valstsvizītes Ukrainā laikā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš oficiālās delegācijas sastāvā piedalījās Ukrainas un Latvijas prezidentu un delegāciju sarunās, sarunā ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Arsēniju Jaceņuku, Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko rīkotajās valstsvakariņās, kā arī Ukrainas un Latvijas biznesa foruma atklāšanā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments