Par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu*
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers:
2007.gada 15.jūlijā stājās spēkā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums, kuru piemēro pasažieru pārvadājumiem, sākot ar 2008.gada 1.janvāri. Likuma 8.panta pirmā, otrā un trešā daļa paredz divus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēja izvēles modeļus:
1) atklāts konkurss sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību iegūšanai (piešķiršanai);
2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pienākuma (saistību) uzlikšana kapitālsabiedrībai (bez konkursa) atbilstoši Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija regulai (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 9.panta piekto daļu tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus piešķir un pasūtījuma līgumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem slēdz uz 15 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā pārvadātājiem jāiesaista pilnīgi jauni transportlīdzekļi, – uz laiku līdz 30 gadiem.
Savukārt uzlikt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pienākumu (saistības) 1969.gada 26.jūnija regulas (EEK) Nr.1191/69 nozīmē pasūtītājs atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta trešajai daļai var tikai savai kapitālsabiedrībai, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder attiecīgajam pasūtītājam. Ja pasūtītājs ir valsts, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pienākumu (saistības) uzlikt var vienīgi valsts kapitālsabiedrībai.
Lai aizsargātu no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem izdarītos ieguldījumus dzelzceļa pasažieru transporta nozarē un arī turpmāk saglabātu valsts ietekmi pār pasažieru iekšzemes pārvadājumiem pa dzelzceļu, Satiksmes ministrija uzskata, ka ir nepieciešams akciju sabiedrību “Pasažieru vilciens” pārveidot par valsts kapitālsabiedrību akciju sabiedrības formā un uzlikt tai pienākumu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Pie tam konkursa par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pa sliežu ceļiem izsludināšanas gadījumā visiem pretendentiem netiktu nodrošināta vienāda konkurence, jo šobrīd praktiski nav pārvadātāja, kas varētu nodrošināt atbilstošu ritošo sastāvu. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu modernizētie akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” piederošie vagoni nevar tikt atsavināti piecus gadus. Kamēr modernizētie vagoni būs tehniskā lietošanas kārtībā (darbderīgi), tos nav paredzēts atsavināt arī pēc piecu gadu termiņa iestāšanās. Ja vienlīdzīgas konkurences princips netiek ievērots, ieinteresētie pārvadātāji var apstrīdēt konkursa rezultātus.
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” (vienotais reģistrācijas Nr.40003567907) ietilpst vienā koncernā ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, kurai akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” pieder 100 procenti kapitāla daļu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 25.11.apakšpunktu valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” ir Satiksmes ministrija.
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” ir saņēmusi licenci Nr.D10006 pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, kas izsniegta, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2006.gada 13.septembra lēmumu Nr.222 “Par licences izsniegšanu pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu AS “Pasažieru vilciens””. Licences Nr.D10006 derīguma termiņš noteikts no 2006.gada 6.decembra līdz 2011.gada 5.decembrim, bet darbības zona noteikta Latvijas Republika.
Dzelzceļa likuma 35.panta pirmā daļa nosaka, ka pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos. Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” ir saņēmusi dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikātu Nr.LV-3/5, kas izsniegts, pamatojoties uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas 2007.gada 22.oktobra lēmumu Nr.3-1/4-898, lai veiktu pasažieru pārvadājumus iecirkņos: Krustpils–Daugavpils; Daugavpils–Indra; Rīga pasažieru–Krustpils; Krustpils–Rēzekne II; Rēzekne II–Zilupe; Rēzekne I–Daugavpils; Rīga–Jelgava; Jelgava–Liepāja; Rīga–Lugaži–valsts robeža; Torņakalns–Tukums II; Zemitāni–Skulte; Glūda–Reņģe; Rīga Preču–Ērgļi; Zemitāni–Šķirotava; Pļaviņas–Gulbene; Daugavpils mezgla atzarojumos un Rēzeknes mezgla atzarojumos. Drošības sertifikāta Nr.LV-3/4 a/s “Pasažieru vilciens” termiņš noteikts no 2007.gada 23.oktobra līdz 2009.gada 22.oktobrim.
Pašlaik akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” veic pasažieru iekšzemes pārvadājumus pa dzelzceļu dīzeļvilcienu maršrutos: Rīga–Zilupe; Rīga–Daugavpils; Rīga–Liepāja; Rīga–Lugaži; Rīga–Gulbene; Rīga–Reņģe un elektrovilcienu maršrutos: Rīga–Skulte; Rīga–Aizkraukle; Rīga–Jelgava; Rīga–Tukums.
2004.gadā akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” pārvadāja 23,5 miljonus pasažieru, 2005.gadā – 25,5 miljonus pasažieru, bet 2006.gadā – 27 miljonus pasažieru. Tas nozīmē, ka ik gadu pieaug pasažieru skaits, kuri izmanto dzelzceļa transportu. 2007.gadā visos sabiedriskā transporta veidos samazinājās pasažieru skaits, izņemot dzelzceļa transportu, ar kuru pārvadāto pasažieru skaits 2007.gadā turpināja pieaugt, sasniedzot 27,08 miljonus.
Bez ikgadējām dotācijām pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai pa dzelzceļu Latvijas valsts no Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļiem ir investējusi būtiskus finanšu resursus akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” piederošā ritošā sastāva atjaunošanai:
1) 2003.gadā 3,1 miljons latu no valsts budžeta 51 elektrovilcienu vagona kapitālajam remontam;
2) 2004.–2006.gada plānošanas periodā no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piešķirts finansējums 91 elektrovilcienu vagona modernizācijai (tai skaitā 68 vagoniem pilna modernizācija un 23 vagoniem vadības kabīnes modernizācija) ar kopējām projekta izmaksām 17 024 734 latu, t.sk. 10 769 560 latu ERAF līdzekļu;
3) 2004.–2006.gada plānošanas periodā no ERAF tika piešķirts finansējums projekta “Jaunu elektrovilcienu iegāde” priekšizpētes veikšanai. Kopējās projekta izmaksas 0,702 miljoni latu, t.sk. 0,53 miljoni latu ERAF līdzekļu.
Kohēzijas fondā ir rezervēti 19 miljoni eiro, kas paredzēti jaunu dīzeļvilciena vagonu iegādei līdz 2013.gadam. Papildus tam arī 2007.–2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda aktivitātes Ilgtspējīga transporta sistēmas attīstība (sabiedriskais transports) apakšaktivitātes Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija paredzēta 122,4 miljonu eiro daļa, kura tiks novirzīta ritošā sastāva iegādei.
Izveidojot akciju sabiedrību “Pasažieru vilciens” un 2001.gada 2.novembrī reģistrējot uzņēmumu reģistrā, tās pamatkapitāla lielums bija 25 000 latu. Šobrīd akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” parakstītā pamatkapitāla lielums ir 14 666 147 lati un apmaksātā pamatkapitāla lielums ir 13 397 247 lati un akciju sabiedrībā strādā vairāk nekā viens tūkstotis darbinieku. 2006.gadā akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” samaksāja gandrīz 2 miljonus latu nodokļu veidā valsts budžetā. Ritošā sastāva parkā, kas pieder akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens”, ir 121 dīzeļvilcienu vagons (vidējais vecums 25 gadi) un 203 elektrovilcienu vagoni (vidējais vecums 27–28 gadi).
Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” elektrovilcienu un dīzeļvilcienu tehnisko apkalpošanu un remontus nodrošina akciju sabiedrība “VRC Zasulauks” (vienotais reģistrācijas Nr.50003621571). Šo sniegto pakalpojumu apjoms akciju sabiedrības “VRC Zasulauks” neto apgrozījumā dinamiski pieaug no 80% (4271,8 tūkst. latu lati) 2005.gadā līdz 87% (6771 tūkst. latu) 2007.gadā. Savukārt, lai nodrošinātu valsts dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līguma izpildi, samaksa par akciju sabiedrības “VRC Zasulauks” veikto motorvagonu ritošā sastāva apkalpošanu un remontu sasniedz līdz pat 20% no akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” kopējām izmaksām.
Minēto apstākļu dēļ valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” kā akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akcionārs 2007.gada 13.decembrī ir pieņēmusi lēmumu palielināt akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” pamatkapitālu par 3 685 500 LVL, ieguldot akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” pamatkapitālā visas akcijas, kuras valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” pieder akciju sabiedrībā “VRC Zasulauks” (12750 akcijas, kas veido ieguldījumu 12 750 latu apmērā un sastāda 51% no sabiedrības pamatkapitāla), kā arī ēkas un kustamo mantu Rīgā, Kandavas ielā 42a.
Akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrību būtu nepieciešams, ka valsts pērk no valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” tai piederošās kapitāla daļas akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens”, valstij kļūstot par akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju īpašnieku. Šāds risinājums atbilst likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām un dod iespēju pasūtījuma līgumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem noslēgt ar akciju sabiedrību “Pasažieru vilciens” līdz 2008.gada beigām, kad beidzas esošais pasūtījuma līgums.
Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 2.panta trešā daļa paskaidro, ka šis likums neregulē kārtību, kādā tiek pārvaldītas un atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās.
Lai būtu iespējams akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akcijas nodot valstij, vispirms Ministru kabinetam saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pantu jālemj par to, ka valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, un par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” izšķirošās ietekmes (Koncerna likuma izpratnē) izbeigšanu tās atkarīgajās kapitālsabiedrībās – “Pasažieru vilciens” un “VRC Zasulauks”.
Koncernu likuma 4.panta trešās daļas izpratnē valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”, kurai akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” pieder 100 procenti akciju, ir netieša izšķirošā ietekme akciju sabiedrībā “VRC Zasulauks”, kurā akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” pieder 51 procents akciju. Atsavinot valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” piederošās akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akcijas, vienlaikus izbeidzas valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” tieša izšķirošā ietekme akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” un netieša izšķiroša ietekme akciju sabiedrībā “VRC Zasulauks”. Pēc akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju atsavināšanas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” paliek akciju sabiedrībā “VRC Zasulauks” 51 procenta akciju īpašnieks, saglabājot tiešu izšķirošo ietekmi akciju sabiedrībā “VRC Zasulauks”. Tādējādi akciju sabiedrību “VRC Zasulauks” nav paredzēts pārveidot vai citādi mainīt tās statusu.
Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” pēc tās akciju nodošanas valstij iegūs valsts kapitālsabiedrības statusu (kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij), Ministru kabinetam saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 10.panta pirmās daļas 1.punktu būs jāieceļ valsts kapitāla daļu turētājs akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” un jāuzdod tam izdarīt attiecīgus grozījumus akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” statūtos un noteiktā kārtībā pārņemt akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akcijas valsts īpašumā. Ja par valsts kapitāla daļu turētāju akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens” tiek iecelta Satiksmes ministrija, attiecīgi grozījumi būs nepieciešami arī Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums”.
Vienlaikus Ministru kabineta rīkojumā jāparedz atlīdzības apmērs par akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” kapitāla daļu nodošanu valstij. Atlīdzības apmērs var būt tirgus vērtība vai cita vērtība, kas nosakāma saskaņā ar sertificētu ekspertu veikto sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju vērtējumu un iesniegto atzinumu.
Satiksmes ministrija ierosina akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju apmaksu veikt no līdzekļiem, kas iegūti no valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu.
Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” sniegto informāciju valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” prognozētā 2007.gada peļņa ir apmēram 20 miljoni latu, kas pārsniegs valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” piederošo akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju atsavināšanas maksu. Savukārt valsts budžeta ieņēmumi no valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu būs atkarīgi no Ministru kabineta pieņemtā lēmuma par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” peļņas daļu.
Ņemot vērā nepieciešamību pasūtījuma līgumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem noslēgt līdz 2008.gada beigām, kad beidzas esošais pasūtījuma līgums, kā arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” prognozēto 2007.gada peļņas apmēru, kas pārsniegs valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” piederošo akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju atsavināšanas maksu, valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” piederošo akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” akciju atsavināšanas darījums veicams 2008.gadā.
Informatīvajam ziņojumam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā ir paredzēts uzdot Satiksmes ministrijai saskaņā ar informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu sagatavot akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrību attiecīgus tiesību aktu projektus un satiksmes ministram līdz 2008.gada 1.augustam iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Piešķirtais valsts finansējums pasažieru pārvadājumiem dzelzceļa transportā un ritošā sastāva darba apjomi
laika posmā no 2002. līdz 2008.gadam (Ls, vilc.km,vag.km)
Dotācijas veids |
A/S “Pasažieru vilciens” |
||||||
2002.gads |
2003.gads |
2004.gads |
2005.gads |
2006.gads |
2007.gads |
2008.gads |
|
Valsts dotācijas |
200 000 |
474 137 |
2 657 127 |
14 716 058 |
19 842 177 |
23 700 170 |
30 866 366 |
Šķērsubsīdiju likvidēšana |
5 728 486 |
||||||
Dotācijas invalīdu pārvadājumiem |
814 308 |
824 316 |
824 316 |
824 316 |
824 316 |
868 792 |
- |
Dotācijas poltiski represēto personu pārvadājumiem |
744 024 |
744 024 |
744 024 |
744 024 |
744 024 |
771 290 |
- |
Dotācijas kopā |
1 758 332 |
2 042 477 |
9 953 953 |
16 284 398 |
21 410 517 |
25 340 252 |
30 866 366 |
Vilcienu km kopā (tūkst.) |
6 760 |
6 813 |
6 781 |
6 789 |
6 604 |
6 715 |
7 031 |
Vagonu km kopā (tūkst.) |
28 306 |
28 823 |
28 340 |
28 935 |
28 087 |
28 910 |
31 899 |
Pasažieru skaits |
21 530 228 |
22 591 831 |
23 455 367 |
25 510 829 |
26 964 733 |
27 075 262 |
28 971 818 |
* Ministra informatīvais ziņojums “Par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu” Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija sēdē