Rīt, 18. septembrī, valsts svētki — Neatkarības diena

Turpinājums no 1.lpp.

Čīlē īstenotās strukturālās reformas nodrošina relatīvi augstu valsts attīstības pieauguma tempu. Līdz ar šiem mērķiem prezidenta Eduardo Freja valdība par prioritāru uzdevumu noteikusi cīņu pret nabadzību un izglītības sistēmas modernizāciju. Mēs esam pārliecināti, ka ekonomikas attīstībai jānotiek vienlaikus ar sociālās vienlīdzības nostiprināšanos. Bez tam moderna izglītības sistēma mums ļaus nodrošināt ražošanas produktivitātes pieaugumu.

No svarīgākajiem mūsu reģiona politiskajiem notikumiem minama pirmā Latīņamerikas, Karību valstu un Eiropas Savienības vadītāju apspriede, kas šī gada 28. un 29. jūnijā notika Riodeženeiro, Brazīlijā. Šī vēsturiskā sanāksme bija jau esošā politiskā dialoga turpinājums, lai tālāk paplašinātu jau izveidotās attiecības, kas balstās mūsu kopīgajās, no kopējās vēstures mantotajās vērtībās.Valstu vadītāju sanāksmes mērķis bija tālāk nostiprināt politiskās, ekonomiskās un kultūras saites un saprašanos starp diviem reģioniem, lai attīstītu stratēģiskās partnerattiecības. Valstu vadītāju sanāksmes priekšvakarā tikās ārlietu ministri, tas arī aktivizēja mūsu valstu sadarbību un dialogu. Apspriedē notikušās sarunas vainagoja valstu vadītāju lēmums pieņemt "Riodeženeiro deklarāciju". Šī deklarācija tiks īstenota, pateicoties labi izveidotajam politiskajam dialogam un sadarbībai, kā arī valstu turpmākajām pūlēm.

1996. gada jūnijā parakstītais līgums starp Čīli un Eiropas Savienību paredz pastiprinātu politisko dialogu, tirdzniecības liberalizāciju, kopēju investīciju sekmēšanu un zinātnes, kultūras un tehnisko sadarbību. Kopējais Čīles tirdzniecības apjoms ar Eiropu 1997. gadā sasniedza 8,1 miljardu ASV dolāru un pērn pieauga vēl par 16 procentiem.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas un Čīles divpusējām attiecībām?

— Par spīti lielajam attālumam starp mūsu valstīm, vairāki faktori liecina par mūsu valstu teicamajām divpusējām attiecībām. Čīle no visām Latīņamerikas valstīm visvairāk investē Latvijā. SIA "Proexpo" ir tikai viens labs šīs sadarbības piemērs — uzņēmuma izveidē ieguldīti vairāki miljoni dolāru. Tas nozīmē ne vien kapitāla plūsmu, bet arī Čīles uzņēmēju uzkrātās pieredzes nodošanu. Taču mēs uzskatām, ka ir vēl citas Čīles investīciju iespējas Latvijā. Abas valstis ir apspriedušas investīciju sekmēšanas un aizsardzības līgumu, kas tiks parakstīts, cik drīz vien iespējams. Ar Latvijas valdību tikai jāvienojas par konkrētu dienu, kad parakstīt šo divpusējo līgumu. 1998. gadā notika Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa un Latvijas delegācijas vizīte Čīles galvaspilsētā Santjago, kas deva nozīmīgus rezultātus. Tagad mēs plānojam vairāku augsta ranga Čīles amatpersonu atbildes vizītes. Pagājušajā gadā Latvijas diplomāte Sandra Rozenberga mācījās Čīles diplomātiskajā akadēmijā, un mūsu Ārlietu ministrija augstu novērtēja viņas darbu.

Mēs atbalstām Latvijas kā jaunas partneres iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā jau minēju, Čīle pārrunā asociācijas līguma noslēgšanas iespēju ar Eiropas Savienību. Es gribu arī piebilst — mēs zinām, ka daži politikas un ekonomikas sektori ir ieinteresēti mūsu ekonomiskās un sociālās attīstības pieredzē, un ceram dalīties ar viņiem savā pieredzē.

— Kādu jūs redzat Latvijas un Čīles divpusējo attiecību nākotni?

— Čīles valdība arī turpmāk cer uz aktīvu sadarbību — gan ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, gan ar Latvijas valdību, vispirms jau ekonomikā. Abas valstis attīsta savu lauksaimniecību un mežsaimniecību. Mūsu savstarpējā pieredze šajās nozarēs varētu būt abpusēji noderīga. Tajā pašā laikā būs jāiedrošina mūsu uzņēmumi izpētīt kopuzņēmumu izveidošanas, kā arī divpusējās tirdzniecības attīstības iespējas. Šajā kontekstā mums ir ļoti dziļa interese un vēlēšanās sadarboties ar Latviju, attīstot ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, jo mūsu valstis savu ekonomiku veido pēc vienādiem principiem.

— Kas vēl atlicis neizrunāts mūsu intervijā?

— Es gribu jums pateikties par šo iespēju uzrunāt Latvijas tautu, paužot mūsu viedokli tik svarīgos jautājumos. Gribu arī izmantot šo izdevību nodot Latvijas tautai savus vislabākos vēlējumus, apliecinot manu visaugstāko cieņu un draudzību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors