Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

Latvijas Republikas valdība un Beļģijas Karalistes valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vienojas:

I NODAĻA. KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

1. pants

Personas, uz kurām attiecas Konvencija

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu vai ienākuma daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu, kā arī kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:

a) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(turpmāk – Latvijas nodokļi);

b) Beļģijā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(iii) juridisko personu ienākuma nodoklis;

(iv) nerezidentu ienākuma nodoklis;

(v) papildu krīzes stāvokļa nodeva;

ieskaitot avansa maksājumus, papildmaksu par šiem nodokļiem un avansa maksājumiem, kā arī ienākuma nodokļa palielinājumus;

(turpmāk – Beļģijas nodokļi).

4. Šī Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par visiem nozīmīgajiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

II NODAĻA. DEFINĪCIJAS

3. pants

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Beļģija" nozīmē Beļģijas Karalisti, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Beļģijas Karalistes teritoriju, ieskaitot tās teritoriālo jūru un jebkuru citu jūras vai gaisa apgabalu, kurā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Beļģijas Karaliste realizē savas suverēnās tiesības vai tās jurisdikciju;

c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Beļģiju;

d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu;

e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī sabiedrība;

f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:

(i) Latvijā — Finansu ministriju vai tās pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Beļģijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

i) jēdziens "pilsonis" nozīmē:

(i) jebkuru fizisko personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis;

(ii) jebkuru juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kura iegūst tās statusu no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

2. Šīs Konvencijas piemērošanai jebkurā laikā Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, tikai tādā nozīmē (ja vien no konteksta neizriet citādi), kādā tas lietots tajā laikā šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija. Turklāt jebkuram jēdzienu skaidrojumam saskaņā ar šīs valsts piemērojamajiem nodokļu likumdošanas aktiem būs prioritāte pār šo jēdzienu skaidrojumiem saskaņā ar citiem šīs valsts likumdošanas aktiem.

4. pants

Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkuru citu līdzīga rakstura kritēriju. Šis jēdziens ietver arī pašu valsti, tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības. Tomēr šis jēdziens neietver tās personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem.

2. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā. Ja šādas vienošanās nav, tad šī persona netiks uzskatīta par rezidentu nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm šajā Konvencijā noteikto atvieglojumu piemērošanai.

5. pants

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu, un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar tiem saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie būvdarbi, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) — e) apakšpunktā minētajiem darbības veidiem jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, kas nav šī panta 6. punktā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā Līgumslēdzējā Valstī parasti izmanto šīs pilnvaras, tad tiek uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas uzņēmuma labā veikto darbību, izņemot gadījumus, kad šī persona veic šī panta 4. punktā minēto darbību, kura, notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī panta 4. punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5. punkta noteikumi.

7. Fakts, ka sabiedrība – Līgumslēdzējas Valsts rezidents – kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

III NODAĻA. IENĀKUMA APLIKŠANA AR NODOKĻIEM

6. pants

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas aktu noteikumi par zemei piesaistīto nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu, tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, dabas atradnes un citus dabas resursus vai par to izmantošanu un jebkuras tiesības pirkt nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi.

3. Šī panta 1. punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības ļauj to īpašniekam izmantot sabiedrības nekustamo īpašumu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Šī panta 1., 3. un 4. punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. pants

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, kas ir attiecināma uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu, ietverot pārstāvniecības operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur, atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem, bet šādi izdevumi neietver jebkurus tādus izdevumus, kurus šīs valsts uzņēmums nevar atskaitīt saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami pamatots iemesls rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti ienākuma veidi, kuri tiek atsevišķi aplūkoti citos šīs Konvencijas pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8. pants

Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9. pants

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā, un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa otras valsts uzņēmuma kapitāla un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kas veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) to peļņu, attiecībā uz kuru otrā valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šīs Konvencijas noteikumi, un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.

10. pants

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība – Līgumslēdzējas Valsts rezidents – izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas tieši pārvalda vismaz 25 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām, ‘’jouissance’’ akcijām (dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā) vai "jouissance" tiesībām (tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām), raktuvju akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parāda prasības, kā arī ienākumu no citām korporatīvām tiesībām, kurš saskaņā ar tās valsts, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo peļņas sadali, likumdošanas aktiem tiek pakļauts tādai pašai aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām.

4. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā otrā valstī izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro šīs Konvencijas 7. vai 14.panta noteikumi.

5. Ja sabiedrība – Līgumslēdzējas Valsts rezidents – gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11. pants

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentu no procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, kurus gūst un kuru īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, ieskaitot tās politiski administratīvās vienības, vietējās pašvaldības, Centrālo Banku vai jebkuru šai valdībai pilnīgi piederošo finansu institūciju, vai procenti, kas tiek maksāti par šīs valdības, administratīvās vienības, pašvaldības vai jebkuras valsts institūcijas, kas darbojas eksporta veicināšanas jomā, par kuru ir panākta savstarpēja vienošanās starp Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm, garantēto vai apdrošināto aizdevumu, tiks atbrīvoti no nodokļiem pirmajā minētajā valstī;

b) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, tiks atbrīvoti no nodokļiem šajā valstī, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums un šie procenti tiek maksāti par parāda saistībām, kuras izveidojušās otras valsts uzņēmumam pārdodot pirmās minētās valsts uzņēmumam uz kredīta jebkādas preces vai ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, izņemot gadījumus, kad šāda pārdošana ir veikta vai parāda saistības ir izveidojušās starp saistītām personām.

4. Šajā pantā jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Tomēr jēdziens "procenti" šī panta noteikumu piemērošanai neietver soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, vai procentus, kas tiek uzskatīti par dividendēm 10. panta noteikumu piemērošanai.

5. Šī panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot Latvijā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, (neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav) izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā ir izvietota pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12. pants

Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šo autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma, kas tiek maksāta par ražošanas, komerciālo vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentu no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu (ieskaitot kinofilmas un filmas vai cita veida ierakstus radio vai televīzijas pārraidēm), uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, par ražošanas, komerciālo vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, kā arī par informāciju attiecībā uz ražošanas, komerciālu vai zinātnisku pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. vai 14. panta noteikumi.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, (neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav) izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā ir izvietota pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par ko tā tiek maksāta, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

13. pants

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot šīs Konvencijas 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents par sabiedrības, kuras aktīvi pilnībā vai galvenokārt sastāv no 6. pantā minētā otrā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, akciju atsavināšanu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības (ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī) uzņēmējdarbības īpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

5. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kurš atšķiras no šī panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14. pants

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Ienākumi, ko sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīga rakstura darbību ir guvusi fiziska persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības veikšanai izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā, ja fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, tiks uzskatīts, ka šī persona izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī šajā taksācijas gadā un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekš minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15. pants

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba samaksa, izpeļņa un cita veida līdzīga atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 sekojošu mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem atlīdzību, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.

16. pants

Direktoru atalgojums

1. Direktoru atalgojumu un citus līdzīgus maksājumus, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr atalgojumu, kuru šādas personas saņem par darbību jebkādā citā kvalitātē, atkarībā no apstākļiem var aplikt ar nodokļiem saskaņā ar 14. vai 15. panta noteikumiem

17. pants

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu, to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums ir apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. pants

Pensijas

1. Saskaņā ar 19. panta 2. punkta noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai atlīdzības saņēmējs.

2. Tomēr pensijas un citi pabalsti, periodiska rakstura vai vienreizēji, kuri tiek maksāti saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās apdrošināšanas likumdošanas aktiem, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā valstī. Šī norma attiecas arī uz pensijām un pabalstiem, kuri tiek maksāti pamatojoties uz Līgumslēdzējas Valsts izveidotu sabiedrisku sociālās labklājības shēmu.

19. pants

Valsts dienests

1. a) Darba samaksa, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība, kas nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij, vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī darba samaksa, izpeļņa un cita līdzīga veida atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt šos pakalpojumus.

2. a) Jebkura pensija, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, vienībai vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī;

b) tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

3. Šīs Konvencijas 15., 16. un 18.panta noteikumi ir jāpiemēro darba samaksai, izpeļņai, cita veida līdzīgai atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

20. pants

Studenti

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī ar nosacījumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

21. pants

Darbība šelfa zonā

1. Šī panta noteikumi ir jāpiemēro neatkarīgi no šīs Konvencijas 4. līdz 20. panta noteikumiem.

2. Šajā pantā jēdziens "darbība šelfa zonā" nozīmē jebkuru darbību Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, kas saistīta ar jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu.

3. Personas — Līgumslēdzējas Valsts rezidenta darbība, kas tiek veikta otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, saskaņā ar šī panta 4. punkta noteikumiem, tiks uzskatīta par tādu uzņēmējdarbību, kas tiek veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi.

4. Šī panta 3. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja darbība šelfa zonā tiek veikta laika posmā vai laika posmos, kas kopumā nepārsniedz 30 dienas jebkurā 12 sekojošo mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā. Iepriekš minētā 30 dienu perioda aprēķināšanai:

a) ja persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, ir saistīta ar citu personu, kura otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā veic pēc būtības līdzīgu darbību, šo abu personu darbības laiks tiks skaitīts kopā, izņemot laiku, kad pirmās personas darbība tiek veikta vienlaicīgi ar otrās personas veikto darbību;

b) persona tiks uzskatīta par saistītu ar otru personu, ja viena no tām tieši vai netieši piedalās otras personas vadībā, kontrolē vai tai pieder daļa no tās kapitāla vai arī ja trešā persona vai trešās personas tieši vai netieši piedalās abu iepriekš minēto personu vadībā, kontrolē vai tām pieder daļa no abu iepriekš minēto personu kapitāla.

5. Peļņa, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents par piegāžu vai personāla transportēšanu uz darbības vietu vai starp darbības vietām, gadījumos, kad darbība šelfa zonā tiek veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai arī par velkoņu vai citu kuģu pakalpojumiem, kas tiek sniegti papildus šīm darbībām, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī.

6. Darba samaksu, izpeļņu un cita veida līdzīgu atlīdzību, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par algotu darbu, kas saistīts ar darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī tik lielā mērā, cik šis darbs ir ticis veikts šīs otras valsts šelfa zonā. Tomēr šāda atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja algotais darbs ir veikts tāda darba devēja labā, kurš nav otras valsts rezidents, un ja darbības ilgums otras valsts šelfa zonā kopumā nepārsniedz 30 dienu laika posmu vai laika posmus jebkurā 12 sekojošu mēnešu periodā, kurš sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā.

7. Ienākumu, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst atsavinot:

a) pētīšanas vai izmantošanas tiesības; vai

b) īpašumu, kas izvietots otrā Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmantots saistībā ar jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu šajā otrā valstī; vai

c) akcijas, kuras savu vērtību vai vērtības lielāko daļu tieši vai netieši iegūst no iepriekš minētajām tiesībām vai īpašuma, vai no šīm tiesībām un īpašuma kopā;

var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

Šajā punktā jēdziens "pētīšanas vai izmantošanas tiesības" nozīmē tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot darbību otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā, vai tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, kuru var gūt šis īpašums.

22. pants

Citi ienākumi

1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākuma veidi neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2.punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Konvencijas 7. vai 14. panta noteikumi.

3. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākuma veidi, kuri radušies otrā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrā valstī.

IV NODAĻA. NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS

NOVĒRŠANAS METODES

23. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumu, kurš saskaņā ar šo Konvenciju var tikt aplikts ar nodokļiem Beļģijā, ja vien tās iekšzemes likumdošanas aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu lielumu, kas ir vienāds ar Beļģijā samaksāto ienākuma nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu Latvijas ienākuma nodokļa daļu, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kura ir attiecināma uz ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokļiem Beļģijā;

b) šī punkta a) apakšpunkta piemērošanai gadījumā, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Beļģijas rezidents un kurā sabiedrībai – Latvijas rezidentam – pieder vismaz 10 procentu no tās akcijām ar pilnām balsstiesībām, Beļģijā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodokļa, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes, daļa, kas atbilst šīm dividendēm.

2. Beļģijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, ja Beļģijas rezidents saņem ienākumu, kas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, izņemot 10. panta 2. punktu, 11. panta 2. un 7. punktu un 12. panta 2. un 6. punktu, ir aplikts ar nodokļiem Latvijā, Beļģijai ir jāatbrīvo šis ienākums no aplikšanas ar nodokļiem, bet, aprēķinot nodokļa lielumu par pārējo šī rezidenta ienākumu, Beļģija piemēros tādu nodokļa likmi, kāda tiktu piemērota, ja šis ienākums netiktu atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem;

b) saskaņā ar Beļģijas likumdošanas aktu noteikumiem, kuri attiecas uz ārvalstīs samaksāto nodokļu atskaitīšanu no Beļģijas nodokļiem, gadījumā, ja Beļģijas rezidents gūst tādus kopējā ienākuma veidus kā dividendes, kuras tiek apliktas ar nodokli saskaņā ar 10. panta 2. punktu un kuras nav atbrīvotas no aplikšanas ar Beļģijas nodokli saskaņā ar šī punkta c) apakšpunktu, procentus, kuri tiek aplikti ar nodokli saskaņā ar 11. panta 2. un 7.punktu vai autoratlīdzību, kura tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar 12.panta 2. un 6.punktu, Beļģijas nodokļa aprēķināšanas nolūkiem Beļģijas nodokli, kas tiek piemērots attiecīgajam ienākumam tiks atļauts samazināt par Latvijas nodokli ar kādu šis ienākums ir ticis aplikts Latvijā.

c) 10. panta 3. punktā minētās dividendes, kuras gūst sabiedrība – Beļģijas rezidents – no sabiedrības, kas ir Latvijas rezidents, tiks atbrīvotas no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli Beļģijā saskaņā ar Beļģijas likumdošanas aktu noteikumiem un tajos noteiktiem ierobežojumiem;

d) gadījumā, ja saskaņā ar Beļģijas likumdošanas aktu noteikumiem Beļģijas rezidenta Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības zaudējumi faktiski ir tikuši atskaitīti no šī rezidenta peļņas aprēķinot tā apliekamo ienākumu Beļģijā, a) apakšpunktā minētais nodokļa atbrīvojums Beļģijā netiks piemērots attiecībā uz šīs pastāvīgās pārstāvniecības citu taksācijas periodu peļņu, tādā apmērā, kādā šī peļņa arī Latvijā tiek atbrīvota no nodokļiem ar nolūku kompensēt iepriekšminētos zaudējumus.

V NODAĻA. SPECIĀLIE NOTEIKUMI

24. pants

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas, it īpaši — attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas, it īpaši — attiecībā uz rezidenci.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus un samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.punkta, 11.panta 7. punkta vai 12. panta 6. punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokļiem apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem, kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi vai kuras ir apgrūtinošākas.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

25. pants

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu nacionālo likumdošanas aktu noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes likumdošanas aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāvienojas par administratīviem pasākumiem šīs Konvencijas noteikumu piemērošanai un it īpaši attiecībā uz pierādījumiem, kādi jāiesniedz jebkuras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, lai otrā valstī saņemtu Konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus vai samazinājumus.

5. Lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru.

26. pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu prasību izpildei par nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanā, iekasēšanā, saukšanā pie juridiskas atbildības, piespiedu līdzekļu piemērošanā, vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz šiem nodokļiem. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātā tiesas procesā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1.punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

27. pants

Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību viena otrai nodokļu maksātājam piekrītošo nodokļu iekasēšanā tādā mērā, cik tā attiecas uz šī nodokļa galīgi noteikto summu, kas aprēķināta saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kura griežas pēc palīdzības, likumdošanas aktiem.

2. Gadījumā, ja ir saņemts Līgumslēdzējas Valsts lūgums sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts šādus nodokļus iekasēs saskaņā ar tās likumdošanas aktiem, kuri ir piemērojami šīs otras valsts nodokļiem un tādā veidā, it kā tie būtu šīs otras valsts nodokļi; tomēr šādām prasībām iekasēt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks piešķirta nekāda prioritāte.

3. Jebkādam Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktos noteiktajām prasībām ir jāpievieno sertifikāts, kas apliecina, ka ir veikts nodokļu, kurus ir parādā nodokļu maksātājs, galīgais aprēķins.

4. Gadījumā, ja Līgumslēdzējas Valsts nodokļu prasība nav galīgi noformulēta sakarā ar to, ka par to ir iesniegta apelācijas prasība vai arī tā tiek izskatīta citā procesā, šī valsts, lai aizsargātu tās ieņēmumus, var lūgt otrai Līgumslēdzējai Valstij veikt tās labā tādus pagaidu konservācijas pasākumus kādu piemērošana ir iespējama saskaņā ar šīs otras valsts likumdošanas aktiem. Ja otra Līgumslēdzēja Valsts pieņem šādu lūgumu, šādi pagaidu pasākumi ir jāveic tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai valstij, būtu nodokļu parāds, ko ir parādā šai otrai valstij.

5. Šī panta 3. vai 4. punktā minēto lūgumu Līgumslēdzēja Valsts var iesniegt tikai tādā apjomā, kādā tai nav pieejams nodokļu maksātāja, kuram ir nodokļu parāds, īpašums šajā valstī, kas var tikt izmantots nodokļu parāda segšanai.

6. Līgumslēdzēja Valsts, kurā tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, nekavējoties pārsūtīs iekasēto nodokļa summu Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis ir iekasēts, ja nepieciešams atskaitot 7. punkta b) apakšpunktā minētajām papildu izmaksām iztērēto summu.

7. Tiek saprasts, ka, ja vien abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nevienojas par citādiem noteikumiem:

a) Līgumslēdzējas Valsts parastās izmaksas, kas radušās sakarā ar palīdzības sniegšanu, ir jāsedz šai valstij;

b) Līgumslēdzējas Valsts neparedzētās izmaksas, kas radušās sakarā ar palīdzības sniegšanu otrai valstij, ir jāsedz šai otrai valstij, un tās ir jāmaksā neatkarīgi no tā cik lielas nodokļa summas šīs otras valsts labā ir tikušas iekasētas pirmajā minētajā valstī.

Tiklīdz Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka tai var rasties neparedzēti izdevumi, tai par to ir jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Valstij un jānorāda iespējamā šo izdevumu summa.

8. Šajā pantā jēdziens "nodokļi" nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija un ietver jebkādus procentus un soda naudas, kuras maksājamas attiecībā uz šiem nodokļiem.

9. Šīs Konvencijas 26. panta 1.punkta noteikumi attiecībā uz saņemtās informācijas slepenību un tās izmantošanu tiks piemēroti arī attiecībā uz jebkādu informāciju, kura saskaņā ar šī panta noteikumiem tiek sniegta Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm.

28. pants

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras šim personālam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašiem līgumiem.

29. pants

Priekšrocību ierobežošana

Persona, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kura gūst ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, nebūs tiesīga saņemt šajā Konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, gadījumā, ja jebkuras personas, kura ir saistīta ar šī ienākuma rašanos vai nodošanu, galvenais nolūks vai viens no galvenajiem nolūkiem ir izmantot šīs Konvencijas noteikumos noteiktās priekšrocības.

Izdarot slēdzienu saskaņā ar šo pantu, attiecīgajai kompetentajai iestādei vai iestādēm papildus citiem faktoriem ir jāņem vērā ienākuma apjoms un veids, apstākļi, kādos šis ienākums ir gūts, pušu patiesais nodoms attiecībā pret darījumu un to personu, kas likumiski vai faktiski, tieši vai netieši: (i) kontrolē šo ienākumu vai ir šī ienākuma īstenie īpašnieki, vai (ii) kontrolē personas, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti un ir saistītas ar šī ienākuma izmaksu vai saņemšanu, vai ir šo personu īstenie īpašnieki, identitāti un rezidenci.

VI NODAĻA. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāinformē vienai otra par to, ka šo valstu konstitucionālās prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai Konvencija stātos spēkā, ir izpildītas.

2. Šī Konvencija stāsies spēkā ar pēdējā 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas datumu, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar summām, kuras ir gūtas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami par ienākumu jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā.

31. pants

Darbības izbeigšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks izbeigta:

a) attiecībā uz nodokļiem, kuri tiek ieturēti ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas ir gūtas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegti minētie paziņojumi;

b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami par ienākumu jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegti minētie paziņojumi.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta Briselē divos eksemplāros 1999. gada 21. aprīlī latviešu, flāmu, franču un angļu valodā, turklāt visi četri teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Beļģijas Karalistes

valdības vārdā valdības vārdā

Vilis Krištopans Žans Luks Dehane

Premjerministrs Premjerministrs

 

PROTOKOLS

Parakstot šodien noslēgto Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, puses ir vienojušās par turpmāk minētajiem noteikumiem, kas ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz 4. panta 3. punktu

Tiek saprasts, ka 3. punkta otrais teikums netiks interpretēts tādā veidā, ka tas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij novērst nodokļu dubulto uzlikšanu saskaņā ar 23. pantu attiecībā uz 4. panta 3. punktā minētajām personām.

2. Attiecībā uz 6. panta 2. punktu

Tiek saprasts, ka jēdziens "mainīga lieluma vai pastāvīgi maksājumi par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, dabas atradnes un citus dabas resursus" ietver arī maksājumus attiecībā uz ražošanu no šiem derīgajiem izrakteņiem, dabas atradnēm un citiem dabas resursiem.

3. Attiecībā uz 6. panta 3. punktu un 13. panta 1. punktu

Tiek saprasts, ka ienākums vai kapitāla pieaugums, kas gūts par nekustamā īpašuma atsavināšanu, var tikt aplikts ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

4. Attiecībā uz 7. panta 1. un 2. punktu

Gadījumā, kad Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums otrā Līgumslēdzējā Valstī pārdod preces vai izstrādājumus vai veic tur uzņēmējdarbību, izmantojot šajā otrā valstī izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, šīs pastāvīgās pārstāvniecības ienākumi netiks noteikti, pamatojoties uz šī uzņēmuma saņemto kopējo summu, bet tie tiks noteikti vienīgi, pamatojoties uz ienākumu, kas ir attiecināms uz šīs pastāvīgās pārstāvniecības faktiski veikto darbību attiecībā uz minēto pārdošanu vai uzņēmējdarbības veikšanu.

Tomēr ienākumi, kuri ir gūti par tādu pašu vai līdzīga veida preču vai izstrādājumu pārdošanu vai par citas tāda paša vai līdzīga rakstura uzņēmējdarbības veikšanu, kāda tiek veikta izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību, var tikt uzskatīti par attiecināmiem uz šo pastāvīgo pārstāvniecību, ja tiek konstatēts, ka šī pārdošana vai uzņēmējdarbības veikšana ir organizēta ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas tajā valstī, kurā atrodas šī pastāvīgā pārstāvniecība.

5. Attiecībā uz 10. panta 3. punktu

Jēdziens "dividendes" ietver arī tādu ienākumu (pat ja tas tiek izmaksāts procentu veidā), kurš saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kura izmaksā šo ienākumu, ir uzskatāms par ienākumu no akcijām.

6. Attiecībā uz 12. panta 2. un 3. punktu

Ja jebkurā Konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuru pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma Latvija paraksta ar kādu trešo valsti, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija piekrīt tādai autoratlīdzības definīcijai, kura neiekļauj jebkuras 3. punktā minētās tiesības vai īpašumu, vai piekrīt atbrīvot no Latvijas nodokļiem autoratlīdzības, kas rodas Latvijā, vai arī piemērot likmes, kas ir zemākas nekā 2. punktā noteiktās, tad šāda definīcija, atbrīvojums vai samazināta likme tiks piemērota automātiski tā, it kā tā būtu attiecīgi noteikta 3. vai 2. punktā.

7. Attiecībā uz 12. panta 3. punktu

Tiek saprasts, ka jēdziens "informācija attiecībā uz ražošanas, komerciālu vai zinātnisku pieredzi" tiks interpretēts saskaņā ar OECD Nodokļu konvencijas modeļa attiecībā uz ienākumu un kapitālu Komentāru 12. panta 2. punktu.

8. Attiecībā uz 13. panta 2. punktu

Šī panta 2. punkta piemērošanas nolūkiem tiek saprasts, ka kapitāla pieaugums no akciju pārdošanas tiks aplikts ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī tikai tādā šo akciju vērtības apmērā, kādu tās tieši vai netieši iegūst no šajā valstī esošā nekustamā īpašuma.

9. Attiecībā uz 15.panta 2.punktu

Tiek saprasts, ka atlīdzība, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents par viņa individuālo darbību kā sabiedrības, kas ir citāda nekā sabiedrība ar akciju kapitālu un kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, dalībnieks, var tikt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar 15. panta noteikumiem tādā veidā, it kā šī atlīdzība būtu atlīdzība, kuru ir par algotu darbu ir saņēmis darba ņēmējs un tā, it kā atsauces uz "darba devēju" būtu atsauces uz šo sabiedrību.

10. Attiecībā uz 21.panta 7.punktu

Tiek saprasts, ka kapitāla pieaugums, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no 7. punkta c) apakšpunktā minēto akciju atsavināšanas, var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī tikai tādā šo akciju vērtības apmērā, kādu tās tieši vai netieši iegūst no 7.punkta c) apakšpunktā minētajām tiesībām vai īpašuma.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.

Protokols sastādīts Briselē divos eksemplāros 1999.gada 21.aprīlī latviešu, flāmu, franču un angļu valodā, turklāt visi četri teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas Beļģijas Karalistes

valdības vārdā valdības vārdā

Vilis Krištopans Žans Luks Dehane

Premjerministrs Premjerministrs