Rīgā 2008.gada 2.jūnijā (prot. Nr.36 35.§)
3.1. izstrādā mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Augsnes agroķīmisko izpēti ne retāk kā reizi piecos gados veic institūcija, kura akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās asociācijas dalībvalstu atzīta institūcija, vai institūcija, kurai ir vismaz triju gadu pieredze ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanā;
3.2. kārto lauka pārbaudes žurnālu. Žurnālā norāda:
3.2.1. lauka vai siltumnīcas numuru vai nosaukumu;
3.2.2. pārbaudes datumu;
3.2.3. kultūrauga attīstības stadiju;
3.2.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi;
3.3. kārto lauku vēsturi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;
3.4. veic kultūrauga audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas vai stādīšanas laiks, kultūraugam nepieciešamais mēslojums, ievērojot kultūrauga barības vielu nodrošinājumu augsnē, ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē);
3.5. veic līdzsvarotu kultūraugu mēslošanu agronomiski piemērotos termiņos saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto mēslošanas plānu, izmantojot mēslojumu, kura sastāvā ir mēslošanas plānā norādītās nepieciešamās barības vielas;
3.6. nodrošina audzējamiem kultūraugiem optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem augsni kaļķo vai ģipšo;
3.7. tīra lauksaimniecības mašīnas un iekārtas;
3.8. veic pasākumus, lai aizsargātu derīgos organismus un saglabātu to dabisko dzīves vidi;
3.9. aktīvās veģetācijas periodā ne retāk kā reizi nedēļā pārbauda konkrēto lauku vai siltumnīcu, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku;
3.10. pamatojoties uz šo noteikumu 3.9.apakšpunktā minētās pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par piemērotāko augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena izmantošanas iespējas;
3.11. ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;
3.12. ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par augu karantīnu un augu aizsardzību;
3.13. izmanto dienesta vispārēju brīdinājumu vai citu pieejamu informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozēm par tā attīstību, lai novērotu un prognozētu kaitīgā organismu izplatību;
3.14. piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus;
3.15. kultūraugus stāda vai sēj optimālā biezībā, kas atkarīga no tādiem faktoriem kā audzēšanas tehnoloģijas un produkcijas ieguves veids, mērķis, mehanizācija, šķirne, potcelmi, to kombinācijas, augsne un klimatiskās īpašības, kas katrā vietā var būt atšķirīgi.
21.1. audzētājs nodrošina substrāta agroķīmisko izpēti katru gadu, nosakot N, P, K, Ca, pH, kopējo sāļu koncentrāciju un organiskās vielas daudzumu. Agroķīmisko izpēti veic šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētā institūcija. Audzējot minerālvatē, dokumentē barības šķīduma sastāvu. Ja dārzeņus audzē kūdras renēs vai substrātā, kam ir zināms sastāvs saskaņā ar iepakojuma marķējumu vai ražotāja specifikāciju, pirmajā audzēšanas gadā agroķīmiskā izpēte nav nepieciešama;
21.2. tomātu, paprikas, kabaču apputeksnēšanai izmanto kamenes;
21.3. kultūraugu atliekas utilizē (kompostē, izved uz izgāztuvi). Pieļaujama īslaicīga kultūraugu atlieku uzkrāšana saimniecībā, ievērojot labas higiēnas prakses nosacījumus.
23.1. iesnieguma iesniegšanas datumu un vietu;
23.2. audzētāja identifikācijas datus (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi; juridiskai personai – firmu (nosaukumu), reģistrācijas datumu un numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko un faktisko adresi), tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi;
23.3. audzētāja kopējo saimniecības platību un faktisko adresi;
23.4. integrēti audzējamā lauksaimniecības kultūrauga sugu, lauka vai siltumnīcu platību, nosaukumu vai numuru.
27.1. audzētāja saimniecības nosaukumu un faktisko adresi;
27.2. audzēto kultūraugu.
33.1. pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai lietotāju atrasties tā zemes platībā vai siltumnīcā, lai kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu;
33.2. pārbaudīt šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3.apakšpunktā un 18.punktā minētos dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanas kontrolei.
34.1. vispārēju brīdinājumu par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozēm par tā attīstību;
34.2. informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem, kurus ieteicams lietot integrētajā lauksaimniecības produktu audzēšanā.
Zemkopības ministrs M.Roze
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
2. Lauka numurs, platība hektāros (ha).
3. Audzējamais kultūraugs, tā šķirne, izmantošanas veids un plānotā raža.
4. Iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs).
5. Slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes norma (kg) uz vienu hektāru.
6. Ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs.
7. Ar minerālmēsliem iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā.
8. Citi kultūraugu barības elementu bilances faktori.
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
2. Lauka vai siltumnīcas platība (ha vai m2).
3. Augsnes tips vai apakštips.
4. Granulometriskais sastāvs.
5. Augsnes agroķīmiskie rādītāji – augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, P2O5, K2O, ja ir, – arī Mg un mikroelementi.
6. Ieteicams: trūdkārtas biezums, reljefs, akmeņainība, erozijas iespējamība, mitruma režīms (izņemot siltumnīcas).
7. Audzētā kultūrauga suga, šķirne un iegūtās produkcijas izmantošanas veids.
8. Veiktais agrotehniskais pasākums, tā datums.
9. Bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākums, tā datums.
10. Izmantotais sēklas vai stādāmais materiāls, tā sagatavošana, kvalitātes rādītāji.
11. Sējas (stādīšanas) datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība, sēklu iestrādes dziļums, sējas veids, sējas vai stādīšanas tehnika.
12. Mēslošana:
12.1. organisko mēslošanas līdzekļu veids un minerālmēslu pamatsastāvs;
12.2. deva fiziskajās vienībās;
12.3. datums.
13. Kaļķošana vai ģipšošana (izmantotais materiāls, deva, lietošanas datums).
14. Piemērotie augu aizsardzības pasākumi – mehāniskie, bioloģiskie, ķīmiskie (lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukums, deva, apstrādātā platība, apstrādes datums un apstrādes pamatojums).
15. Ražas novākšanas vai pirmapstrādes datums.
16. Iegūtās produkcijas daudzums, tās kvalitāte.
17. Citi darbi (piemēram, augu barošanās diagnostikas, laistīšanas, akmeņu lasīšanas, feromonu izvietošanas datums).
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
Nr. |
Kultūraugs |
Stādīšanas attālumi, m |
Augu daudzums, gab. |
||
uz 1 ha |
uz 1 m2 |
uz rindas 1 m |
|||
1. |
Ābeles |
4–8 x 1–6 |
200–2500 |
||
2. |
Bumbieres |
4–8 x 2,5–6 |
200–1000 |
||
3. |
Saldie ķirši |
4–6 x 2,5–5 |
300–1000 |
||
4. |
Skābie ķirši |
4–6 x 1,5–4 |
400–1700 |
||
5. |
Plūmes |
4–7 x 2,5–4 |
350–1000 |
||
6. |
Aveņu dzinumi |
5000–70000 |
0,5–10 |
1–20 |
|
7. |
Upenes |
3–4 x 0,6–1 |
2500–5000 |
||
8. |
Jāņogas |
3–4 x 0,5–1,2 |
2000–6000 |
||
9. |
Ērkšķogas un citi krūmogulāji |
3–4 x 0,5–1,5 |
1500–6000 |
||
10. |
Krūmcidonijas |
3–4 x 0,5–2,5 |
1500–5500 |
||
11. |
Krūmmellenes |
3–4 x 0,5–1,2 |
2000–5500 |
||
12. |
Dzērveņu vertikālie dzinumi (ziediem) |
2000–6000 |
|||
13. |
Zemenes |
0,7–1,2 x 0,2–0,3 |
25000–50000 |
3–5 |
3–5 |
Ministru kabineta
2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.401
I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība
Nr. |
Kultūraugs |
augu skaits, |
1. |
Galviņkāposti |
|
1.1. |
Agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām) |
50–70 |
1.2. |
Vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas) |
50–60 |
1.3. |
Vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienas) |
30–40 |
1.4. |
Vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas lielums 6–12 kg) |
25–30 |
1.5. |
Ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas lielums 2–4 kg) |
30–40 |
2. |
Ziedkāposti |
24–30 |
3. |
Brokoļi |
24–30 |
4. |
Pekinas kāposti |
50–70 |
5. |
Burkāni |
|
5.1. |
Parīzes tipa šķirnes |
15000–25000 |
5.2. |
Miniatūrie burkāni |
15000–25000 |
5.3. |
Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes |
4000–7000 |
5.4. |
Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes |
1200–1500 |
5.5. |
Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes |
800 |
6. |
Galda bietes |
500–700 |
7. |
Sīpoli |
|
7.1. |
Sīpoli no sīksīpoliem |
750 |
7.2. |
Sīpoli no sēklas |
750–1000 |
8. |
Ķiploki |
150–160 |
9. |
Lauka gurķi |
25–30 |
II. Pārtikas un pārstrādes mērķiem paredzēto kartupeļu stādīšanas biezība
Nr. |
Sēklas kartupeļu frakcija, mm |
Augu skaits uz ha, gab.** |
1. |
28–35 |
50000–60000 |
2. |
35–45 |
25000–40000 |
3. |
45–55 |
25000–40000 |
Piezīmes.
1. * Veģetācijas periods – dienu skaits no dēstu izstādīšanas (sējamiem kultūraugiem – no uzdīgšanas), līdz raža ir gatava novākšanai.
2. ** Izstādīšanas norma var mainīties atkarībā no izvēlētās šķirnes īpašībām.