Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 19. jūnija sēdes

A.Barča

(Tautas partijas frakcija):

Es šodien vēlos paust gandarījumu par to, ka 93 no Saeimas deputātiem ir atbalstījuši grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, un gandarījums ir galvenokārt par to, ka mums ir izdevies kopīgiem spēkiem panākt situāciju, ka, sākot ar nākamo gadu, piemaksas par katru darba stāža gadu cilvēkiem tiks noteiktas ne vien valsts vecuma pensijas saņēmējiem, bet arīdzan invalīdiem. Jo invalīdi šo normu jau sen bija gaidījuši un sen bija pelnījuši.

Turklāt, sākot ar nākamo gadu, šīs piemaksas tiek noteiktas neatkarīgi no pensijas apmēra, jo šogad šī saņemšana ir ierobežota tiem pensionāriem, kuru pensijas pārsniedz 225 latus mēnesī.

Arī ar nākamo gadu, ar oktobra mēnesi, tiks indeksētas absolūti visas pensijas gan valsts vecuma pensijas saņēmējiem, gan arīdzan invalīdiem, gan arī apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, tātad arī tur nekādu ierobežojumu vairs nebūs.

Trešā viena no galvenajām lietām ir tā, ka šodien Saeima, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, rada iespēju pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju divus gadus pirms pilnā pensijas vecuma, tas ir, gan sievietēm, gan vīriešiem no 60 gadu vecuma, līdz 2011.gada 31.decembrim, tātad vēl trīsarpus gadus vairāk, nekā tas bija spēkā likumā.

Un nākamais jautājums, kas arī ir gandarījums, izdarot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, tā ir iespēja represētajām personām pieprasīt valsts noteikto vecuma pensiju piecus gadus pirms pilnā pensijas vecuma. Tātad no 57 gadiem gan sievietēm, gan vīriešiem, sākot jau ar šī gada 1.jūliju. Gandarījums tādēļ, ka tie ir izsūtījumā dzimušie bērni, tātad tas ir, manuprāt, Latvijas valsts pienākums, un tas šodien ir izpildīts.

Likumā “Par valsts pensijām” izdarīti šoreiz ļoti apjomīgi grozījumi, daudz tur ir tehnisku grozījumu, likums ir maksimāli sakārtots. Un nākamais jautājums, ar kuru ļoti nopietni būs jānodarbojas Sociālo un darba lietu komisijai, iesaistot absolūti visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, tie ir nākošie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kuras Valsts prezidents iesniedza Saeimai. Un mēs esam nolēmuši šādi. Šonedēļ ir izsūtītas ļoti nopietnas vēstules gan Labklājības ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan arī Ministru kabinetam atbilstoši likumam “Saeimas kārtības rullis”, esam pieprasījuši atzinumus. Tikko tie būs Saeimā saņemti, tā mēs aicināsim iesniedzēju pārstāvjus, tas ir, Senioru partiju, sabiedrību “Citai politikai”, pensionāru organizācijas diskutēt par šiem jautājumiem komisijā un sāksim gatavot izskatīšanai Saeimas plenārsēdē pirmajam lasījumam.

Šodien vēlos visus sveikt tuvējos svētkos, Līgo vakarā, Jāņu dienā un vienlaikus novēlēt mūsu Ministru prezidentam iespējami ātrāku izveseļošanos, jo arī mums, strādājot komisijās, ir nepieciešams gan viņa atbalsts, gan arīdzan viņa klātbūtne Ministru kabineta darbā. Lai jums visiem priecīgi, mierīgi un veselīgi Jāņi!

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien es runāšu pārsvarā par sociālā bloka jautājumiem.

Vispirmām kārtām šodien Saeimas vairākums diemžēl noraidīja “Saskaņas Centra” pieprasījumu Ministru prezidentam Godmanim “Par pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”. Acīmredzot varas partijas nevēlas diskutēt par atmaksātām ieturētām pensijām un to daļas palielināšanu par inflācijas pieauguma koeficientu un pārējām problēmām.

Bet, no otras puses, protams, esam gandarīti par to, ka Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pensiju likumā, kuri paredz dažādus uzlabojumus pensiju saņēmējiem. Piemēram, sagatavotie grozījumi paredz, ka no nākamā gada oktobra tiks indeksētas visas pensijas, tostarp arī tās, kuras pārsniedz 225 latu apmēru. Ar nākamā gada 1.janvāri tiks noteikta piemaksa pensijām ar darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim un pilnīgi visām pensijām. Ar šā gada 1.jūniju šāda piemaksa ir tām pensijām, kuras nepārsniedz 225 latus. Par piemaksas apjomu droši vien būs vēl diskusijas, apspriežot valsts budžeta grozījumus gan vasarā, gan rudenī.

Ļoti svarīgi, ka sagatavotie grozījumi arī paredz uz trim gadiem pagarināt iespēju priekšlaicīgi pensionēties personām, kurām ir vismaz 30 gadu darba stāžs.

Nu, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas ir masveida rakstura jautājums. Un minētā norma nozīmē, ka priekšlaicīgi varēs pensionēties 60 gadu vecumu sasniegušas personas un, priekšlaicīgi pensionējoties, tiks izmaksāti 80 procenti no aprēķinātās pensijas, bet, sasniedzot 62 gadu vecumu, 100 procenti no aprēķinātās pensijas.

Šodien arī tika atbalstīti mūsu deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumi likumprojektam “Valsts darba inspekcijas likums”. Un mūsu deputāta priekšlikumu būtība ir sekojoša: ja darba vietā ir izveidota arodbiedrība, sarunās domstarpību novēršanai tās līdzdalība ir obligāta. Tātad mūsu priekšlikuma būtība ir tā, ka cilvēkiem ir tiesības vienmēr izmantot arodbiedrību pārstāvju palīdzību, aizstāvot savas intereses attiecībās ar darba devēju.

Un pēdējais jautājums, kuram vēlos pievērst uzmanību, tas ir, Saeimas lēmuma projekts “Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata”. Ir zināms, ka jau rīt pulksten 10.00 no rīta Saeimas Juridiskā komisija skatīs šo lēmuma projektu.

“Saskaņas Centrs” kategoriski iebilst un neatbalsta šo lēmuma projektu par Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata, jo mēs uzskatām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir viena no populārākajām institūcijām Latvijā, kurai iedzīvotāji uzticas.

Mēs balsosim pret Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Šodien Saeima ir pieņēmusi steidzamā kārtā grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Šie pozitīvie grozījumi tika pieņemti vienīgi tāpēc, ka 177 tūkstoši vēlētāju parakstījās par alternatīvo likumprojektu. Tikko valdība tika apgalvojusi, ka naudas nav, un pēkšņi tā parādījās! Saeimas iniciatīvas mērķis ir skaidrs – dot pensionāriem kaut vai nedaudz, lai viņi nepieprasītu vairāk.

Ko tad piedāvāja šī valdošā koalīcija vairākkārt maldinātajai tautai? Viņi piedāvā paaugstināt samaksu par katru darba stāža gadu no 40 līdz 70 santīmiem. Attiecīgi vecuma pensija cilvēkam ar 30 gadu stāžu palielinās tikai par 9 latiem. Es gribētu atgādināt, ka šodien iztikas minimums ir 158 lati, tātad 17 reizes vairāk. Tāda sīka ubagu dāvana Jāņos, acīmredzami uzskatot vēlētājus par muļķiem.

Vienlaikus tika noraidīta sekojoši PCTVL priekšlikumi.

Pirmais – neaplikt pensijas ar nodokļiem. Šodien ar nodokļiem apliekamas visas vecuma un invaliditātes pensijas, kas ir piešķirtas pēc 1995.gada un kuru apmērs pārsniedz 165 latus. Vēl vairāk! Strādājošie pensionāri ir nevienlīdzīgi ar pārējiem darbiniekiem, jo neapliekamais minimums viņu algai ir pielīdzināts nullei.

Otrkārt. Noraidīts mūsu priekšlikums dot iespēju priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju vecākiem ar 4 bērniem ģimenē. Šobrīd šī norma ir 5 bērni ģimenē. Draugi mīļie, vai jūs daudz šādu ģimeņu esat redzējuši? Tā ir padomju likumdošanas norma, bet tomēr pēdējos gados pensijas vecums būtiski palielinājies, bet dzimstība katastrofāli samazinās, un drīz pat ģimene ar 3 bērniem būs ekskluzīva parādība.

Treškārt. Mēs PCTVL frakcijas vārdā piedāvājām iekļaut tautas likumprojektā valdības likumprojekta tekstu, tātad palielināt pensijas līdz iztikas minimumam vai trīs reizes.

Viss tika noraidīts. Viss! Gan par pensiju neaplikšanu ar nodokļiem, gan par daudzbērnu ģimeņu tiesībām, gan par minimālās pensijas apmēra palielināšanu līdz iztikas minimumam. Nost tādu Saeimu!

Augustā būs divas tautas nobalsošanas – par Saeimas atlaišanas iespēju un par mūsu sirmgalvju izdzīvošanu. PCTVL vārdā aicinu piedalīties abās.

K.Šadurskis

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Mani iepriekš runājušie kolēģi daudz runāja par Pensiju likumu. Es pieskaršos citam jautājumam.

Lai arī šodien plenārsēdē netika skatīts jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, tomēr visu šodienas deputātu sarunu galvenais jautājums tas bija.

Tikai aklais var neredzēt to milzīgo darbu, ko KNAB dažos gados ir veicis tiesiskuma stiprināšanā mūsu valstī. Latvijas lielākais ienaidnieks un šķērslis valsts attīstībai un labklājībai ir korupcija, kas cauraudusi visus valsts pārvaldes slāņus. Un Loskutovs ir tas tēls, kas sabiedrības apziņā asociējas ar ticību taisnības uzvarai.

Dabīgi, līdz ar to Loskutovs ir kļuvis par lielāko varas partiju draudu un ienaidnieku. Pirmais mēģinājums rudenī izgāzās, un Loskutova vietā krita Kalvītis. Nu mēģina vēlreiz.

Visa Latvija gatavojas līgot. Visvairāk līgot gatavojas deputāti, jo pozīcijas partijas ir vienojušās rīkot deputātiem garās Jāņu brīvdienas un nesasaukt Saeimas plenārsēdi 26.jūnijā.

Opozīcijas iesniegums par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Veldrem draudēja izjaukt cienījamajiem varas partiju deputātiem plānoto atpūtu, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa noteikumiem šis pieprasījums ir jāskata laikā no 22. līdz 27.jūnijam. Un te nu valdošajiem radās spožā doma sasaukt sēdi svētdien, 22.jūnijā, un pie reizes pirmssvētku noskaņās atbrīvoties arī no varas nīstā Loskutova. Opozīcija centās šo ieceri izjaukt, atsaucot un no jauna iesniedzot aizsardzības ministra Veldres demisijas pieprasījumu. Tagad saskaņā ar Kārtības rulli šis jautājums vairs šīs svētdienas iespējamā plenārsēdē nav skatāms. Vai Saeimas Prezidijam pietiks dūšas rīkot sēdi, tikai lai izrēķinātos ar Loskutovu Līgo dienas priekšvakarā, to mēs drīz redzēsim.

Šajā Saeimā, sākot ar Tautas partijas drošības likuma grozījumiem un beidzot ar Zaļo un Zemnieku bēdīgi slaveno mutatis mutandis likumu, es patiesībā vairs ne par ko nebrīnos.

Tikko gan privātā sarunā Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis deva godavārdu un atļāva man to publiski pateikt, atstāstīt šo mūsu sarunu, ka svētdien nenotiks sēde un Loskutova jautājumu neskatīs. Redzēsim!

Nobeigumā vēlu visiem Latvijas cilvēkiem godam nolīgot, taču gaišo pirmsjāņu noskaņu aptumšo bažas, ko es gribētu raksturot Juliusa Fučika vārdiem: “Cilvēki, esiet modri!” Paldies par uzmanību!

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā, protams, bija samērā nopietna diena. Pie vērtīgākā varētu piezīmēt visai apjomīgos grozījumus Valsts pensiju likumā, kas risina jautājumu gan par indeksācijas griestiem, kas tiek atcelti, gan tiek pagarināta uz trīsarpus gadiem iespēja pensionēties pirms laika un no jauna tiek ieviests pēc mūsu frakcijas deputātu ierosinājuma tieši tāds pats punkts, kāds šobrīd ir par Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanā cietušajiem cilvēkiem, kā arī politiski represētiem, ja tiem ir 30 gadu darba stāžs, ir iespēja piecus gadus iepriekš aiziet pensijā, ja ir tāda vēlēšanās.

Likumā ir veiktas arī citas izmaiņas. Tajā skaitā ir palielināta šī garantētā piemaksa par stāža gadiem, kas iekrāti līdz 1995.gada beigām, tajā skaitā pirmo reizi arī invalīdiem. Jācer, ka tie nebūs pēdējie pozitīvie grozījumi šajā gadā, kas skar Valsts pensiju likumu. Tomēr, protams, citi grozījumi ir atkarīgi arī no valsts budžeta iespējām. Un, kā zināms, valdība arī gatavojas jau tuvāko nedēļu laikā griezties Saeimā ar grozījumiem šī gada budžetā, kur diemžēl gada sākumā pārāk optimistiskā ieņēmumu prognoze būs jāgroza, tātad ieņēmumi samazināsies. Acīmredzot nāksies atteikties no vairākām lietām.

Gribu piezīmēt arī to, ka mūsu deputāti rosināja, taču Saeima gan komisijām nenodeva vairākus nelielus grozījumus, tajā skaitā par tiesnešu izdienas pensiju likumā paredzēto iespēju ieskaitīt tajā arī juriskonsulta darba stāžu līdz 1995.gadam, jo padomju laikā daudzi Latvijas Universitāti beigušie juristi ne visi strādāja par tiesnešiem un prokuroriem, bet pildīja citu darbu, lai neiesaistītos režīma, varētu teikt, represīvajās struktūrās.

Piedāvājām arī grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai ministriem, tāpat kā Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem, būtu jādod svinīgs zvērests jeb solījums, tajā skaitā stiprināt visiem spēkiem latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Arī šeit pagaidām domas bija, jāsaka, citiem tādas, ka šobrīd tas nav vajadzīgs. Nu, skatīsimies un neatkāpsimies no savas domas tālākā nākotnē.

Un vēl divas citas būtiskas lietas. Saeima pēc zināmām debatēm tomēr pieņēma likumu “Par rajonu padomju reorganizāciju”, lai jau nākošajiem novadiem būtu pietiekami skaidrs, gan arī reģioniem, kādā veidā tiks pārņemtas rajonu padomju funkcijas, manta, saistības, finanšu līdzekļi, iestādes un tā tālāk. Un labi, ka tas ir pietiekami savlaicīgi zināms. Gan arī tika pieņemta Valsts aizsardzības koncepcija, ko prasa likums. Un šeit ir runa par uzdevumiem, kas Latvijai izriet no dalības NATO un Eiropas Savienībā un arī no tā, ka mums bieži vien jāiesaistās dažādās riskantās operācijās un pasākumos, tātad par šo tālāko darbību.

D.Turlais

(LPP/LC frakcija):

Jā, šodien plenārsēde bija bagāta ar svarīgiem lēmumiem. Un es arī atzīmēšu to, ka pēc Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iniciatīvas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi vairākus būtiskus priekšlikumus pensionāru situācijas uzlabošanā. Šis likumprojekts tika virzīts izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā un šodien pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Ko tas dod?

Pirmkārt, tiek pagarināta priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja, lai cilvēki varētu doties pensijā divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Otrkārt, no nākamā gada piemaksas par darba stāžu tiks maksātas neatkarīgi no pensijas apmēra, un iepriekšējo 40 santīmu apmērā par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam tiks maksāti 70 santīmi.

Treškārt, no 2009.gada, ņemot vērā inflācijas koeficientu, tiks indeksētas arī tās pensijas, kuras ir lielākas par 225 latiem. Tātad šie pēdējie grozījumi nodrošinās regulāru pensijas pieaugumu vēl 13 tūkstošiem pensionāru.

Vēlos akcentēt arī jautājumu, kurš šobrīd aktuāls ir publiskajā telpā, un atsevišķi masu mediji to skata savā īpašā gaismā, bet kas šodien nebija Saeimas sēdē. Tas ir jautājums par notikumiem ap KNAB.

Mani personīgi pārsteidz un mulsina fakts, ka tiek runāts par kaut kādu neatkarīgu (es liktu to vārdu pēdiņās) institūciju, kura ir neatkarīga no valsts, bet kuru tad brīvi var ietekmēt masu mediji, atsevišķas sabiedriskās organizācijas, kurās reāli darbojas uz vienas rokas saskaitāmi cilvēki, bet viņi ir piesavinājušies tautas nosaukumu.

Gribu atgādināt, ka tiesībsargājošās institūcijas ir valsts pārvaldes institūcijas un pēc Satversmes 58.panta tām ir jābūt padotām Ministru kabinetam.

Savādi ir dzirdēt, ka viena sabiedriskā organizācija no daudziem tūkstošiem – “Delna”, kuras pārstāvis, starp citu, darbojas KNAB sabiedriskajā padomē, nāk klajā ar paziņojumiem, ka spriedīs par Ministru kabineta lēmumiem, bet neko nesaka par to iestādi, kurā faktiski darbojas, kurā ir veikti noziegumi. Acīmredzot, ka runa par vienas valsts institūcijas neatkarību ir jā­skata tieši tajā… zem tā leņķa, kad valsts institūcija, vēl jo vairāk, tiesībsargājošā institūcija, nevar būt ietekmējama no atsevišķu sabiedrisko organizāciju puses, masu mediju puses, bet tās nedrīkst un nevar nekad būt neatkarīgas no demokrātiskā ceļā ievēlētas valsts varas – likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas.

Izmeklēšanas rezultāti par noziedzīgiem nodarījumiem KNAB ir publiskoti, un tas ir ļoti labi, jo katrs cilvēks var iepazīties ar šiem materiāliem un veidot savu viedokli par to, vai vadītājam ir jāuzņemas atbildība vai nav.

Daži mediji mēģina salīdzināt, ka, lūk, piemēram, robežsardzē arī ir robežsargi, kuri ir veikuši likuma pārkāpumus, un tādā gadījumā arī ģenerālim Dāboliņam nāktos atkāpties no amata.

Vēlos atgādināt, ka ģenerāļa Dāboliņa pakļautībā ir vairāki tūkstoši cilvēku. Un tās kriminālprocesa lietas, kas ir ierosinātas pret robežsargiem, absolūtā vairākumā ir ierosinātas tieši viņa darbības rezultātā. Tieši viņš ir tas, kas ir atklājis noziedzīgās darbības un ierosinājis pret vainīgajiem krimināllietas. Un tā vadības ķēde no robežsarga līdz ģenerālim iestādes vadītājam ir vairākpakāpju, kur ir viņa tiešie priekšnieki, pārvalžu priekšnieki. Šajā gadījumā ir runa par diviem darbiniekiem, kas ir tiešā iestādes vadītāja Loskutova pakļautībā, un vienu seifu. Vai var salīdzināt atbildību un vadības mērogu dienestā no vairākiem tūkstošiem cilvēku un diviem padotajiem un vienu seifu? Manuprāt, tas ir pilnīgi absurds lēmums vai mēģinājums pavērst vienādības zīmi par spējām vadīt iestādi.

Es nebūt negribu nomelnot Loskutova kunga, tas nav mans mērķis. Es arī viņu atbalstīju kā šīs iestādes vadītāju, balsojot “par”. Es viņu arī pazīstu kā labu juristu. Droši vien viņš ir arī kompetents, pieklājīgs un pozitīvs cilvēks. Bet pavisam cita lieta ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājam nav jābūt par tēlu sabiedrībā, bet par savu pienākumu pildītāju, kuram ir savi pienākumi un ir sava atbildība.

Es domāju, ka mums valstī ir iestājusies bezgala bēdīga prakse, ka ministru faktiski var piespiest demisionēt avīze, bet ierēdni, neizdarīgu un neveiksmīgu, mēs varam tikai paaugstināt amatā, jo citādi no ieņemamā amata… no viņa nevar tikt vaļā. Un, ja ierēdnis ir pakāpies līdz tam slieksnim, ka augstāk viņu vairs nav kur likt, tad faktiski nekas vairs nav darāms. Tā nav pareiza prakse. Nav jābūt tā, ka iestādes vadītāju atbrīvo no amata tikai tādēļ, ka viņš veic noziedzīgas darbības. Nav tā jābūt! Ir izpildvaras lēmums un mērķtiecība, un tādām tiesībām ir jābūt izpildvarai, un tā ir jāatbalsta.

Tā ka domāju, ka šis jautājums pēc svētkiem gūs savu risinājumu. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka, risinot jautājumu par iestādes vadītāja kandidatūru, par viņa apstiprināšanu, vispirms ir jāsakārto likumdošana, lai valsts pārvaldes iestādes būtu precīzā hierarhijā un būtu skaidri zināms, kā padotībā tās atrodas, kas ir atbildīgs par to darbu un kam ir tiesības iejaukties to darbā, tajā skaitā arī kandidātu izvirzīšana.

Es vēlos šajos gaišajos svētkos, kas ir iestājušies Latvijā, vēlēt visiem skaidrus un priecīgus svētkus, lai svētku labo noskaņu nebojātu pēcsvētku paģiras.

A.Bērziņš

(ZZS frakcija):

Kolēģi jau ļoti daudz runāja par vairākiem likumiem. Tiešām, šodien bija ļoti daudzi svarīgi, būtiski likumi izskatīti. Es gribētu pieskarties diviem neatkārtojoties, kas saistīti ar pensiju jautājumu, Pensiju likumu.

Es tiešām gribētu uzsvērt tādu ļoti būtisku momentu, ka mēs vakar Sociālo un darba lietu komisijā – es gribu uzsvērt – gan pozīcija, gan opozīcija šajā gadījumā –, jo negribētos, lai mēs dalītu pašlaik, kurš ir karognesējs, kurš nav karognesējs… Protams, to varētu darīt. Bet es gribētu pasvītrot, ka tiešām tādā labā gaisotnē, varētu teikt, arī tādā stresainā gaisotnē, bet ar labu nozīmi. Tā ir taisnība tiešām, ka mēs arī komisijas laikā izveidojām īsu starpbrīdi, kur vēl pirms tā nelaimes gadījuma bija saruna komisijas priekšsēdētājai ar premjeru. Un mēs nonācām pie tā slēdziena, ka varbūt mēs varētu nākt pie kompromisa no 1 lata uz 0,70 par katru nostrādāto gadu. Es domāju, ka ne mazāk kā 0,70. Es domāju, ka tas kompromiss ir ļoti būtisks. Tas nozīmē to, ka mēs jau pasvītrojām, ka tas ir ne mazāk.

Šeit kolēģi izteica dažus skaitļus. Es domāju, ka nu ar matemātiku laikam skolā nav bijis pārāk labi, jo, ja rēķinām… tad tas sanāk vidēji ar nākamo gadu kaut kur no 20 latiem un pāri klāt katrā mēnesī, neskaitot, teiksim, to, kas ir saistīts ar indeksāciju un pārējiem jautājumiem.

Protams, mēs būtu ļoti priecīgi, lai tas būtu lats un varbūt arī vairāki. Bet mēs esam arī gandarīti par to, ka tas ir 0,70 un ne mazāk. Tas ir ļoti būtisks tāds atspēriena punkts.

Tā ka, kā jau es teicu, kopumā šis grozījums, vien grozījums viens prasīs no valsts budžeta kaut kur pie 70 miljoniem.

Es arī esmu ļoti priecīgs, un Zaļo un Zemnieku frakcija kopumā – mēs esam priecīgi, ka ir panākts, ka arī invalīdi varēs saņemt šo piemaksu pie savas pensijas klāt.

Un, pasvītrojot šo jautājumu, vēlreiz gribētos akcentēt, ka tiešām tādā kopīgā labā sadarbībā pašā komisijā, kopā arī ar Labklājības ministriju, ir iespējama tātad virzīšanās uz priekšu. Un to, ko mēs jūtam, ka tiešām šī virzīšanās notiek uz priekšu.

Un būtu ļoti labi arī, ka mēs varētu lielajā plenārzālē kādreiz tā draudzīgāk attiekties un varbūt arī tā, kā tas mums notiek Sociālo un darba lietu komisijā, kur galvenais ir tomēr izdarīt tā, lai mēs varētu virzīties uz priekšu un gūt kaut kādus labumus.

Otrs jautājums, par ko šodien daudz diskutēja, bet pagaidām neviens nepieskārās, tas ir Reģionālās pašvaldības likums, kur no Zaļo un Zemnieku frakcijas puses mums bija 16 priekšlikumi, diemžēl šie visi 16 priekšlikumi tika noraidīti. Šajā gadījumā mūsu viedoklis bija pret to, ka izveidojas rajoni, pirms nav izveidojušies apriņķi. Mēs esam pret to, ka varētu veidoties kāda atbildīgā pašvaldība un kāda būtu svarīgāka par citām.

Šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem mēs esam runājuši, par kuriem ļoti daudz tomēr arī diskutē presē un kur daudz pašvaldību vadītāji – daudzi! – es gribētu pasvītrot, ir pretī.

Diemžēl mums neizdevās pārliecināt plenārsēdes laikā par šiem 16 priekšlikumiem, tie netika atbalstīti. Nu, finālā mums tomēr vajadzēja arī….. mēs balsojām arī “pret” kopumā pret šo likumu.

Tie ir tie divi jautājumi. Protams, ir vēl ļoti daudzi likumprojekti, kas tika izskatīti, bet es uzskatu, ka pirmais un otrais mūsu skatījumā ir ļoti būtiski.

Nu un noslēgumā es gribētu tiešām jums visiem novēlēt priecīgus Vasaras saulgriežus, lai labi nolīgotos un, pats galvenais, lai visi būtu veseli pirms Līgo svētkiem, veseli būtu Līgo svētku laikā un veseli pēc Līgo. Tā ka līgojiet veselīgi, lai ir laba veselība un prieks lai būtu visiem.

S.Bendrāte

(frakcija “Jaunais laiks”):

Man tiešām šodien pēdējai kā runātājai ir jāuzstājas. Ļoti daudz ko jau jūs dzirdējāt no maniem kolēģiem.

Es tikai akcentēšu divas aktivitātes, kurās izpaudās “Jaunais laiks” šajā plenārsēdē.

Un vispirmām kārtām, protams, tie ir sociālās jomas likumi. Tie bija šodien pieci, bet īpaši svarīgs, protams, ir Pensiju likums, ko gaida visi un kas nav…. jāsaka tā, ka tad, kad kāds labs darbs ir padarīts, tad rodas tie labā darba baļķa nesēji. Un faktiski es tomēr gribētu precizēt, jo, teiksim, kas ir tas baļķa nesējs? Es domāju, ka tie esat jūs, sabiedrība, jo pensiju referenduma gaisotne bija tā, kas palīdzēja šos grozījumus mums skatīt Saeimā un arī pieņemt steidzamībā un otrajā lasījumā.

Un tāpat, protams, arī aktīva Sociālo un darba lietu komisijas rīcība bija tā, kas tos iemiesoja konkrētos priekšlikumos, un nevis varbūt šajā reizē Godmaņa personīgā iniciatīva.

Tātad, runājot par šiem grozījumiem, es atgādināšu tikai to, ka tātad pensiju indeksācija tiks noņemta… pensiju indeksācijai tiks noņemta par pensiju apjoma ierobežojumu par nākamo gadu, tāpat būs priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas paildzinātas vēl uz vairāk nekā diviem gadiem. Arī represētajām personām būs iespējams piecus gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās aiziet pensijā. Un bez darba stāža un vecuma pensijas apmēra ierobežojuma būs iespējams saņemt piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1996.gadam. Tie ir tie būtiskākie.

Tomēr šodien īpaši svarīgs bija viens priekšlikums, par ko mēs diskutējām, kur arī “Jaunais laiks” kāpa tribīnē un runāja. Tas bija par konkrēto piemaksas lielumu. “Jaunais laiks”, atbalstot 70 santīmus, par kuriem mazāka nedrīkst būt šī piemaksa, protams, pateica arī to, ka iestājas par 1 latu šīs piemaksas lielumu, jo tāds bija solījums. To solīja pagājušajā gadā amatpersonas, vēl šajā gadā atkārtoja Labklājības ministrija. Labklājības ministrijas uzskats ir tāds, ka tā tam ir jābūt. Un mēs ceram, ka, skatot šos budžeta grozījumus… nākamā gada budžetu, mēs lemsim par lielāku piemaksu. Un “Jaunais laiks” par to noteikti iestāsies.

Šajā gadījumā šie 70 santīmi, par kuriem mazāk nedrīkst būt šis līmenis piemaksai, ir svarīgi tajā ziņā, ka mums ir acīmredzot vajadzīgas rakstiskas garantijas un arī likumā iestrādāts, kaut gan tā gan nav labākā prakse, jo valdībai īsti uzticēties tomēr nevar. Jo, kā liecina informācija, tad arī solītais, ka tiks atdots parāds par pirmajiem pieciem mēnešiem, kuru jūs saņēmāt piemaksā pie pensijas 19 santīmus, ka šis parāds tiks atdots. Šis solījums tiek atkal noraidīts, un mums būs ļoti jāpacīnās, nezin vai izdosies, bet mēs to darīsim arī Sociālo un darba lietu komisijā, lai tiktu atdots šis solījums, tātad šis parāds. Šie solījumi ir jāpilda! Par to iestājas “Jaunais laiks”, un par šo vienu latu turēsies, kamēr vien būs iespējams to darīt, jo arī jūs jau rēķināt, ka tas varētu būt viens lats. Mums nauda sociālajā budžetā ir, ir pārpalikums 830 miljoni latu. Nedrīkst slēpties aiz konsolidētā budžeta izkārtnes un teikt, ka ir vajadzīgs lāpīt caurumus pamatbudžetā. Tas nav pieņemams “Jaunajam laikam”, jo mums ir ēnu ekonomika 25 procentu apmērā. Tātad arī tur var strādāt, labāk iekasējot nodokļus. Lūk, tur ir tās rezerves, tur arī valdība lai strādā!

Un otrs, ko es gribētu atgādināt un varbūt vēl vienu reizi paspilgtināt, tas ir saistībā ar KNAB un tā vadītāja Loskutova atbrīvošanu.

Mēs zinām, ka šobrīd notiek ļoti aktīva labās prakses apspriešana, kādai tai vajadzētu būt šajā iestādē. Nezin kāpēc šī labā prakse netiek tikpat labi apspriesta un aktīvi, arī runājot par citām iestādēm, kur ir problēmas. Netiek skatīts šajā kontekstā pilnīgi nemaz, ko šī iestāde ir darījusi labu un tās vadītājs šajā laikā un ka šie ir bijuši ļoti redzami, intensīvi un nepārprotami sekmīga darba augļi, tomēr par šiem pārkāpumiem, kas ir notikuši, un dīvainībām, pazūdot liecinājuma naudai, jā, tad tas ir iemesls, lai noņemtu no amata Loskutovu – šīs iestādes vadītāju. Kur gan arī pats mūsu ģenerālprokurors Maizītis vēl vakar “Kas notiek Latvijā?” raidījumā mēģināja pateikt “caur puķēm”, ka ļoti dīvains ir šis gadījums un tas ir jāizpēta. Un vēl mēs redzēsim, kas gan tajā visā atklāsies.

Bet “Jaunais laiks”, protams, iestājas pret vadītāja atbrīvošanu šādā veidā no amata, neskatot to visu kopsakarībā ar pašu šīs iestādes darbu.

Mēs vēlējāmies, lai netiktu politizēts šis jautājums, kā tas notiek tagad, to jau pil­nīgi var ar aci redzēt un ar ādu sajust. Tad mēs bijām iesnieguši, “Jaunais laiks”, grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kurā mēs vēlējāmies paredzēt, ka par KNAB vadītāja iecelšanu vai atcelšanu no amata balso Saeima pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.

Diemžēl mums neizdevās panākt to, ka mūsu kolēģi deputāti šādu grozījumu atbalstītu.

Tā ka sekosim līdzi tam, kas notiek, vērtēsim paši, salīdzinot faktus, un tad jau, kā saka, balsojot par to vai citu partiju attiecīgi vēlēšanās, un tās jau arī drīz pienāks, lemsim, kura tad ir īstā, lai mēs tai atdotu balsi.

Un visbeidzot es gribētu “Jaunā laika” vārdā novēlēt jums nosvinēt līksmi Jāņus un smelties Saulgriežu īpašajā spēkā.

Saeimas preses dienests