Finanšu ministrija: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi oficiālu atbildi uz Īrijas latviešu atklāto vēstuli par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, kurā jautāts, kāpēc Īrijā strādājošajiem latviešiem ir jāsedz 5% iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpība.

Finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro: “Tā ir pasaules pieredze, tā notiek visās valstīs – jebkuram cilvēkam no jebkuriem ienākumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis. Ja cilvēks ir strādājis ārvalstīs, tad viņam atbilstoši likumdošanai nodokļa likmju atšķirības radītā starpība ir jāatlīdzina savai valstij. Tā ir ne tikai starptautiska prakse, bet arī taisnīga un pareiza kārtība gadījumā, ja cilvēks turpina baudīt sociālas garantijas savā valstī, piemēram, ja viņš Latvijā apmeklē ģimenes ārstu vai viņa bērni Latvijā mācās skolā. Tā ir arī godīga kārtība, jo pretējā gadījumā šo starpību viņa vietā sedz pārējie Latvijas nodokļu maksātāji.”

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” persona tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā vai arī šī persona gada laikā uzturas Latvijā ilgāk par pusgadu (183 dienām). Savukārt, ja persona Latvijā uzturas mazāk par pusgadu jebkurā 12 mēnešu periodā, bet, pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, tās pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, nodokļu normatīvo aktu izpratnē šī persona tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu.

Līdz ar to latviešiem, kas uzturas Īrijā vai jebkurā citā valstī ilgāk par sešiem mēnešiem, šajā valstī ir jādeklarē sava pastāvīgā dzīvesvieta un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pēc šo likumā paredzēto pienākumu izpildīšanas par to jāinformē arī Latvijas Republikā deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļa. Tiem latviešiem Īrijā, kas izpildījuši šīs prasības, starpība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm nav jāsedz.

Attiecībā uz Īrijas latviešu vēstulē minēto Latvijas–Īrijas nodokļu konvencijas noteikumu piemērošanu atbildes vēstulē ir norādīts, ka saskaņā ar konvencijas noteikumiem fizisko personu rezidence tiek noteikta saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem. Savukārt Īrijas latviešu vēstulē citētais konvencijas teksts “persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta un ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības” ir piemērojams tikai situācijā, kad konkrēta fiziskā persona saskaņā ar konvencijas noteikumiem tiek uzskatīta par rezidentu abās valstīs un ir jānovērš nodokļu dubultā uzlikšana šīs personas ienākumiem.

“Šobrīd Finanšu ministrija strādā pie jaunas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakcijas un, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti, tiek izvērtētas iespējas pārskatīt nodokļu uzlikšanas kārtību Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Taču uzskatu, ka latviešu stimulēšanai atgriezties atpakaļ dzimtenē noteikti jāmeklē arī citi, krietni motivējošāki un efektīvāki risinājumi,” piebilst finanšu ministrs A.Slakteris.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments