Tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga (no kreisās), grāmatas “Helper For Visitor To The Song and Dance Celebration” (“Dziesmu un deju svētku apmeklētāja palīgs”) autores Inta Šoriņa, Zane Zajančkauska un Ingrīda Pičukāne grāmatas atvēršanas svētkos 2008.gada 30.jūnijā Emīla Gustava Šokolādes kafejnīcā “Galerijā Centrs” Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Par Dziesmu un deju svētkiem – grāmatā angļu valodā

30.jūnijā notika grāmatas “Helper For Visitor To The Song And Dance Celebration” (“Dziesmu un deju svētku apmeklētāja palīgs”) signāleksemplāra atvēršanas svētki. Tā ir pirmā aizraujošā grāmata angļu valodā, kas netradicionālā veidā iepazīstina ārvalstu draugus ar latviešu Dziesmu un deju svētku brīnumu – bagāto vēsturi, tradīcijām, norisi, aizkulišu noslēpumiem, kā arī ar svētku dziedošo un dziedinošo iedarbību uz ikvienu, kas tajā iesaistīts.

Grāmatas veidotāji ir radošā grupa, kas satikās 2005.gada Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku rīkošanas laikā, – māksliniece Ingrīda Pičukāne, tekstu autore Zane Zajančkauska, radošais prāts Andris Akmentiņš, grāmatas idejas autore un šā projekta vadītāja Inta Šoriņa. “Neiespējami izstāstīt ārvalstu draugiem par Dziesmu un deju svētkiem to, kas mums, latviešiem, liekas tik pašsaprotams, – par dalībniekiem, par aizkulisēm, mēģinājumiem un naktīm skolās, par grandiozo skatu Mežaparkā un shēmu, kā svētki tiek rīkoti. Tāpēc, ņemot talkā labu humora izjūtu un daudz attēlu, salikām kopā stāstu par Dziesmu un deju svētkiem,” stāsta grāmatas idejas autore Inta Šoriņa.

Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kurš, saņēmis grāmatiņu, izteica patiesu gandarījumu par jauniešu radošo veikumu un uzsvēra, ka tas ir labākais izdevums, kas līdz šim angļu valodā iznācis par Dziesmu svētkiem un asprātīgi stāsta, ko īsti tie nozīmē. Dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags bija patiesi pārsteigts par radošo iniciatīvu un piezīmēja, ka, apmeklējot ārvalstis, bieži ir pietrūcis šāda materiāla, kur svētki atspoguļoti pārskatāmi un dzīvi.

Grāmatas par Dziesmu svētku norisēm un vēsturi “Helper For Visitor To The Song and Dance Celebration” (“Dziesmu un deju svētku apmeklētāja palīgs”) vāks

Par Dziesmu un deju svētkiem  grāmatā angļu valodā

Visu Dziesmu un deju svētku laiku “Galerijā Centrs” Rīdzenes ielā būs apskatāma izstāde, kurā eksponēti fragmenti no grāmatas. Savukārt pati grāmata būs nopērkama Dziesmu un deju svētku norises vietās, Rīgas tūrisma un koordinācijas informācijas centrā Rātslaukumā un Latvijas grāmatnīcās no nākamās nedēļas.

Grāmata ir tapusi, pateicoties “Linstow” atbalstam. Frode Gronvolds, “Linstow Center Management SIA” valdes priekšsēdētājs: ““Linstow” nolēma iesaistīties pirmās grāmatas par Dziesmu un deju svētkiem tapšanā, lai ikvienam palīdzētu izprast šo mazās Baltijas valsts lielo svētku fenomenu. Aicinām visus izmantot iespēju, kas paveras reizi piecos gados, un piedalīties Dziesmu un deju svētku aktivitātēs, bet nezinātājiem ieskatīties pirmajā grāmatā, kas palīdzēs atklāt šo svētku noslēpumu.”

Par Latvijā dzīvojošo tautu kultūras bagātībām – Dziesmu un deju svētkos

XXIV Vispārējos latviešu dziesmu un XIV Deju svētkos pirmo reizi tautību dienas festivāls “Latvijas vainags” notiks Vērmanes dārzā 10.jūlijā. Dārza četros laukumos visas dienas garumā ikviens varēs priecāties par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību dziesmu daudzvalodību, folkloras neparastumu, tradīciju dažādību un tērpu košumu. Festivālā piedalīsies 940 mazākumtautību pārstāvju no Rīgas un citiem Latvijas reģioniem. Kopumā festivālā vērosim 55 radošos kolektīvus, kurus pārstāvēs 15 etniskās grupas. Lietuviešu, igauņu, ukraiņu, baltkrievu, vācu, uzbeku, indiešu, ebreju, tatāru-baškīru, poļu, arābu, krievu, čigānu, rumāņu-moldāvu, kazaku, bulgāru deju grupas, orķestri, etnisko kopienu folkloras ansambļi, tautas dziedoņi, ielas teātri un mūziķi priecēs rīdziniekus un Dziesmu svētku viesus. Projekta vadītāja ir Irina Viņņika.

“Šodien Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību – 5 lielu tautu grupas un 13 mazākas grupas, kuras saglabā savu etnisko savdabību, tradicionālo kultūru, valodu, paražas un dzīvesveidu. Mazākumtautību kultūra un tradīcijas kļuvušas par neatņemamu valsts kultūras un garīgās vēstures daļu,” stāsta I.Viņņika.

10.jūlijā dažādu tautu kora mūzikas skaņas ievīsies “Latvijas vainagā” koncertzālē “Ave Sol”,. kur uzstāsies 9 mazākumtautību kori, tai skaitā tādi slaveni kolektīvi kā daudzu starptautisku festivālu un konkursu laureāts, XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku laureāts Rīgas Pareizticīgās baznīcas kamerkoris “Blagovest”, VIII un IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētku laureāts kamerkoris «Accolada», kā arī ebreju, ukraiņu, igauņu, poļu u.c. kori.

Visu Dziesmu un deju svētku laiku Vērmanes dārzā būs amatnieku gadatirgus un 9.jūlijā amatierteātru dziesmu spēles, svētku laikā dārzā uzstāsies arī viesu grupas no citām valstīm.

Aiva Rozenberga, Dziesmu un deju svētku preses sekretāre