Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Valerijans Jonikāns. Izmaiņas tiesas darbu reglamentējošajās tiesību normās

Ar Saeimā 2008.gada 22.maijā pieņemto likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izdarītas būtiskas izmaiņas apelācijas instances tiesas spriedumu spēkā stāšanās kārtībā, kā arī Civilprocesa likuma kasācijas tiesvedības sadaļas vairāku pantu normās. Grozījumi Civilprocesa likumā attiecas uz apelācijas un kasācijas instances tiesu un, neapšaubāmi, uz ikvienu civilprocesā iesaistītu personu, kura tiesvedību lietā turpina otrajā un trešajā tiesu instancē. Raksta mērķis ir informēt par pieņemtajiem likuma grozījumiem un sniegt nelielus komentārus par likuma grozījumu rašanās priekšnosacījumiem un sekām, kādas šie grozījumi rada.

• Gunārs Kūtris. Likumu robi un Eiropas konstitucionālās tiesas

1972.gadā četru valstu (Vācija, Austrija, Itālija un Dienvidslāvija) konstitucionālo tiesu prezidenti izveidoja Eiropas konstitucionālo tiesu konferenci. Tā ir organizācija, kas apvieno nu jau četrdesmit Eiropas valstu konstitucionālās tiesas vai tām līdzīgas institūcijas, kuru uzdevums ir īstenot uzraudzību pār valsts pamatlikuma ievērošanu (konstitucionālo kontroli). Tā ir organizācija, kas, ievērojot šo institūciju neatkarību un savstarpējo cieņu, rīko regulāras apspriedes, lai apmainītos ar pieredzi un izteiktu viedokli par aktuālām konstitucionālo tiesu prakses problēmām.

• Ieva Freija, Normunds Vasariņš. Steidzamības tiesvedība

Kopš šā gada 1.marta Eiropas Kopienu tiesā (EKT) ir izveidota jauna prejudiciālā nolēmuma pieņemšanas procedūra – steidzamības tiesvedība –, kas EKT ļauj īsākā laikā lemt par dalībvalstu tiesu uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem jomās, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā un EK līguma trešās daļas IV sadaļā, proti, jomās, kas skar t.s. telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums. Šīs jomas iegūst arvien lielāku nozīmi Eiropas Savienībā, kuras iekšienē pakāpeniski izzūd fiziskās valstu robežas un aizvien nostiprinās saikne starp dalībvalstu iedzīvotājiem gan privātā, gan uzņēmējdarbības līmenī. Neizbēgami tiesu iestādēm arvien biežāk nāksies izskatīt lietas, kas saistītas ar šīm jomām, un neskaidrību gadījumā par Kopienu aktu interpretāciju vai spēkā esamību vērsties EKT ar prejudiciālu jautājumu.

• Līna Kovalevska. Tiesību tālākveidošana eitanāzijas jautājumā

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas tiesību sistēma pieļauj tiesību tālākveidošanas ceļā risināt cilvēka dzīvības izbeigšanas, proti, eitanāzijas, jautājumus. Pašreizējais medicīnas tiesību regulējums eitanāzijas jautājumus nerisina vispār, tādēļ potenciālajā situācijā, kad kāda persona pieprasītu tiesības uz eitanāziju, tiesību piemērotājam būtu jānoskaidro: vai pastāv jebkāds regulējums, kas risina visus vai vismaz dažus eitanāzijas jautājuma aspektus; ja šāds regulējums nepastāv, vai pastāv regulējums, kas risina līdzīgus jautājumus; ja šāds regulējums pastāv, vai tas konkrētajā situācijā ir izmantojams, proti, vai tiesību piemērotājs, šādā gadījumā risinot neregulētu jautājumu, neiejaucas likumdevēja kompetencē.

“Jurista Vārda” redakcija