Par Līvānu vietu reformas ceļā

Kopš septembra sākuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pašvaldību lietu pārvalde iedibinājusi jaunu sākotni — ikmēneša tikšanos tajās pašvaldībās, kurās administratīvi teritoriālā reforma vairs nešķiet aiz kalniem. Aizvadītajā nedēļā — uz Latgali.

Šajā ziņā rosība vērojama daudzos novados, tostarp arī Latgalē, nu priekšgalā ir Līvāni. It kā uz Jēkabpils un Preiļu rajona saskarsmes robežas, tomēr ar savu auru. Jo līvānieši atraduši kopīgu valodu ar apkārtējiem Rožupes un Turku pagastiem, teju, teju arī ar Jersikas pagastu. Kā bilda Jersikas pagasta padomes priekšsēdētāja Maija Spūle, pašreizējā ievirze uz to, lai būtu Līvānu novads, zināmā mērā aizskar savulaik slavenā Jersikas novada pašcieņu. Jo mums ir jābūt gana enerģiskiem un tamlīdz arī rosīgiem, lai saglabātu senču mantojumu. Protams, Līvāni ar saviem 11 000 iedzīvotājiem vismaz par diviem tūkstošiem patlaban pārspēj pat rajona centru Preiļus. Tomēr administratīvi teritoriālā reforma neparedz striktus risinājumus, ir tikai ievirze. Te kopumā Preiļu rajons nav nekāds izņēmums. Jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes šī gada informatīvā biļetena datiem šajā reģionā ir vismaz 41 000 iedzīvotāju, tostarp pilsētās nepilni divdesmit tūkstoši, laukos — vairāk nekā 22 000 iedzīvotāju. Kopskaitā Jersikas pagastam ir tikai pāri par tūkstoti savējo, un šajā ziņā sacensības gars varētu palikt novārtā. Tomēr kādreiz slavenā novada lepnums neļauj būt vienlīdzīgiem, un te ir viela pārdomām.

Tikšanās sākumā Līvānu pilsētas domes priekšsēdis Visvaldis Gercāns lūdza iepazīties ar visai izteiksmīgu dokumentu kopumu.

Par Līvānu novadu

Trīs pašvaldības — Līvānu pilsētas dome, Rožupes pagasta padome un Turku pagasta padome — 1999.gada sākumā ir pieņēmušas lēmumus par apvienošanos un Līvānu novada izveidošanu ar administratīvo centru Līvānu pilsētā.

Pašvaldību sadarbības

Pirms tika pieņemti lēmumi par apvienošanos, pašvaldības jau saistīja ilgstoša sadarbība. Turklāt sadarbojas ne tikai Līvānu, Rožupes un Turku pašvaldības, aktīva sadarbības partnere ir arī Jersikas pašvaldība, kaut arī Jersikas pagasta padomes lēmums pēc situācijas izpētes un ilgstošām diskusijām bija — neapvienoties un neiekļauties Līvānu novadā.

Pašvaldību sadarbības pamatā ir vēlme racionāli izmantot resursus un sekmēt ne tikai katras pašvaldības, bet arī tuvākās apkārtnes attīstību, nostiprināt pašvaldību ekonomisko un administratīvo patstāvību. Pašvaldību sadarbību ir veicinājušas kopīgas intereses, kopīgas infrastruktūras un pakalpojumu izmantošana.

- Kopš 1995.gada Līvānu un Turku pagasta pašvaldības sadarbojas celulozes rūpnīcas projekta ietvaros;

- 1996.gada 1.oktobrī Līvānu pilsētas dome un Jersikas, Rožupes un Turku pagasta padome noslēdz vienošanos par kopīgu darbu teritoriālplānošanā;

- 1996.gada 10.decembrī Līvānu pilsētas, Jersikas, Rožupes un Turku pagasta pašvaldība noslēdz līgumu par sadarbību sociāli ekonomiskāa attīstībās plāna un ģenerāplāna izstrādē;

- 1998.gadā Līvānu pilsētas dome sadarbībā ar apkārtējiem pagastiem izstrādā projektu "Līvānu pilsētas un Jersikas, Rožupes un Turku pagasta apvienošanās iespēju izpētes projekts";

- 1998.gada oktobrī Līvānu pilsētas dome un Rožupes un Turku pagasta padome pieņem lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas veikšanu un apvienošanos ar blakusesošajām pašvaldībām;

- 1999. gada 16.martā Līvānu pilsētas dome un Jersikas, Rožupes un Turku pagasta padome noslēdz līgumu "Par Līvānu novada un Jersikas attīstības plānošanas padomes izveidi un teritorijas attīstības plānojuma izstrādāšanu";

- Līvānu pilsētai un Jersikas, Rožupes un Turku pagastam ir izveidota un darbojas kopēja būvvalde un tiks izveidota kopēja plānošanas padome.

Līvānu novads skaitļos

Līvānu novada teritorijā 1999.gadā dzīvo 13254 iedzīvotāji:

Līvānu pilsētā — 10672,

Rožupes pagastā — 1527,

Turku pagastā — 1055.

Līvānu novada teritorijas kopplatība — 30544 ha:

Līvānu pilsēta — 423 ha,

Rožupes pagasts — 18177 ha,

Turku pagasts — 11944 ha.

Pašvaldību kopējais budžets (1999. gada plāns) — Ls 1 112 700:

Līvānu pilsētā — Ls 912 700,

Rožupes pagastā — Ls 124 000,

Turku pagastā — Ls 85 000

Līvānu pilsēta

Līvānu pilsēta atrodas Latgales novada dienvidaustrumu daļā (attālums līdz Rīgai — 167 km), Daugavas labajā krastā un Dubnas upes abos krastos pie tās ietekas Daugavā. Līvāni ir Preiļu rajona lielākā pilsēta (attālums līdz rajona centram Preiļiem — 36 km). Pilsētas tiesības — kopš 1926.gada.

Kaut arī Līvāni ietilpst Latgales kultūrvēsturiskajā apgabalā, tie vēsturiski ir veidojušies un attīstījušies Latgales, Vidzemes un Zemgales novadu krustpunktā. Līvānu pilsēta mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu autoceļu un dzelzceļu satiksmes mezglu, jo vēsturiski izveidojusies un paplašinājusies abpus lielceļa Rīga — Daugavpils, un pilsētas galvenā — Rīgas — iela ir viens no šīs Latvijas maģistrāles posmiem. Līvānu dzelzceļa stacija izveidota 1861.gadā pēc Rīgas — Orlas dzelzceļa līnijas atklāšanas. Laika gaitā mazinājusies vienīgi ūdensceļa nozīme. Pārceltuve pār Daugavu savieno Līvānus ar Zemgales (Sēlijas) novadu. Līvānu izaugsmi sekmējusi ne vien labā satiksme un vietējo izejvielu resursi (kokmateriāls, māls, dolomīts, smilts, kūdra), bet arī intelektuālais potenciāls. Tāpēc Līvāni visos laikos ir bijuši ne vien novada satiksmes un saimnieciskais centrs, bet arī kultūras un izglītības centrs.

Rožupes pagasts

Preiļu rajona Rožupes pagasts atrodas Latgales dienvidaustrumos, 182 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pagasta centrs Rožupe atrodas 12 km no Līvāniem un 24 km no Preiļiem.

Rožupes pagasts robežojas ar Rožukalnu, Upmalas, Turku, Rudzātu, Saunas, Sutru un Jersikas pagastu.

Pagastā ir 71 apdzīvota vieta. Administratīvais centrs — Rožupe.

Pagasta teritoriju šķērso piecas upes — Dubna, Feimanka, Oša, Sumanka, Melnupīte.

Rožupes pagasta teritorijā ir divi autotilti pāri Dubnai un šaursliežu dzelzceļa tilts pāri Dubnai. Tilts pāri Ošas upei un Feimankai. Piecas trošu laipas pāri upēm. Pagasta teritoriju šķērso ceļi: Līvāni — Preiļi; Līvāni — Preiļi — Daugavpils; Līvāni — Rudzāti — Steķi; Preiļi — Līvāni — Jēkabpils; Preiļi — Rīga; Līvāni — Līdums; Līvāni — Rudzāti; Preiļi — Līvāni — Vanagi; Līvāni — Mežancāni.

Pagasta kopplatība ir 18 177 ha.

Pagasta ziemeļaustrumos atrodas Skrebeļu purvs, rietumos — Pētermuižas purvs, austrumu pusē — daļa Steoru purva un dienvidos — daļa Krievu jeb Jersikas purva.

Pagasta teritorijā ir derīgo izrakteņu — kūdras, mālu, dolomīta — krājumi.

Pagastā atrodas Gercānu, Mālkalnu, Mežancānu, Skrūzmaņu, Puduļu, Kivlenieku, Vilmeniešu, Zvirbuļaukas, Muktupāvelu, Mucenieku un Pēternieku kapsēta. Arheoloģiskie pieminekļi ir Muktupāvelu un Oškalniešu senkapi.

Pagastu apkalpo četras sakaru nodaļas — Rožupes, Līvānu, Rudzātu un Vanagu, trīs krājbankas filiāles — Rožupes, Līvānu un Rudzātu, divas bibliotēkas — Rožupes un Mežancānu. Ir kultūras nams Rožupē.

Rožupes bērni mācās sešās skolās — Rožupes pamatskolā, Līvānu 1. vidusskolā, Līvānu 2.vidusskolā, Rudzātu vidusskolā, Sutru pamatskolā un Vanagu pamatskolā.

Pagastā baznīcu nav. Katoļticīgie pieder pie Līvānu, Rudzātu un Vanagu katoļu draudzes, luterāņi — pie Līvānu luterāņu draudzes. Vecticībnieki pieder pie Līvānu vecticībnieku draudzes.

Turku pagasts

Turku pagasts izveidots 1945.gada 10.septembrī no agrākā Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta ziemeļrietumu daļas, kā arī no Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastam piederošajiem Vilkājiem.

1950.gada 1.janvārī tas tika pārdēvēts par Līvānu rajona Turku ciemu. Kad izveidoja Krustpils rajonu, no 1959.gada 11.novembra Turki atrodas Krustpils rajona Turku ciema darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas pakļautībā, bet no 1962.gada 22.aprīļa, kad Krustpils rajonu pārdēvēja par Jēkabpils rajonu, atrodas Jēkabpils rajona Turku ciema DDP izpildkomitejas pakļautībā. 1962.gada 18.decembrī, izveidojot Preiļu rajonu, tiek izveidota Preiļu rajona Turku ciema padomes izpildkomiteja, no 1977.gada 7.oktobra — Preiļu rajona Turku ciema tautas deputātu padomes izpildkomiteja, no 1990. gada 5.februāra — Preiļu rajona Turku pagasta tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

1991.gada 14.jūnijā notika reorganizācija, tika izveidota Turku pagasta valde un tautas deputātu padome.

1994.gada 4.jūnijā izveidojās Turku pagasta padome, kas pastāv joprojām.

Apdzīvotās vietas "Turki" nosaukums cēlies XVIII—XIX gs., kad te esot nomitināti turku tautības slimie un ievainotie karagūstekņi.

Pagasta administratīvais centrs — Zundāni.

Gar pagasta dienvidrietumu robežu tek Daugava, cauri pagastam — Daugavas pieteka Nereta un Neretas pieteka Ataša.

Pagastā atrodas Garais, Silavu, Šūmaņu un Māsānu ezers, Borovkas, Gaiņu, Māsānu, Peisenieku, Raganu u.c. purvi. Gleznainākās vietas ir pie Silavu, Garā un Šūmaņu ezera.

Lielākās apdzīvotās vietas — Jaunsilava un Turki.

Pagastā darbojas Jaunsilavas pamatskola, Zundānu un Turku kultūras nams, bibliotēkas, Turku feldšeru un vecmāšu punkts un Gavartienes pasta nodaļa.

Baznīcu pagastā nav. Ticīgie pieder pie Līvānu katoļu, luterāņu un vecticībnieku draudzes.

Pagastā atrodas Draudzes, Gaiņu, Grunguļu, Saliešu, Silavu, Veceļu un Veiguru kapsēta.

Arheoloģijas pieminekļi: Gedušu (Gavartienes) pilskalns Gedušos, Steķu senkapi Steķos, Steķu — Turku ceļa abās pusēs, Veiguru senkapi (Vecie kapi) Veiguros, pie Zepiem, Zepu viduslaiku kapsēta (kapu kalniņš) Zepos, Zundānu viduslaiku kapsēta (kapu kalniņš) Zundānos un Lāču senkapi pie Lāčiem.

Turku un Rožupes pagasta un Līvānu pilsētas pašvaldību apvienošanās pamatprincipi

- Saglabāt un attīstīt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

- Nodrošināt pagastu pamatskolu pastāvēšanu un tālāku attīstību.

- Izveidot kopēju ceļu fondu.

- Izveidot autobusu satiksmes maršrutus atbilstoši iedzīvotāju prasībām.

- Pārtraukt savstarpējos norēķinus par skolēnu mācībām izglītības iestādēs.

- Laika posmā līdz vietējo pašvaldību vēlēšanām izveidot pagastu deputātu komitejas, deleģējot tām visplašākās pilnvaras lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pagastu teritoriju.

- Pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām izveidot pagastu iedzīvotāju komisijas konsultatīvu funkciju veikšanai pagasta jautājumos.

- Fiksēt pagastam nodalītu budžeta daļu, kas nav mazāka par pagasta budžetu pirms apvienošanās.

- Izveidot visām pašvaldībām pieņemamu pašvaldības darbinieku štatu sarakstu.

- Izstrādāt konkrētu plānu kopīgai darbībai izglītības, kultūras, sociālo jautājumu un citu likumā "Par pašvaldībām" noteikto funkciju optimālai pildīšanai apvienotajā teritorijā.

Par savām rūpēm plaši un visaptveroši stāstīja arī Rožupes pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Kūka, Turku pagasta padomes priekšsēdis Aivars Smelcers.

— Jā, mēs esam tikuši pāri neziņai un šaubām, un tas ir mūsu ieguvums. Tomēr atziņa, ka varam un spējam būt kopā, nav viena mirkļa kaprīze. Tieši tas ir mūsu spēks, kaut gan mēs vēl nezinām visu par visu, — vēlāk teica Visvaldis Gercāns. — Svarīga ir domubiedru klātiene, un šajā ziņā mēs neesam vieni un vientulīgi.

Par žurnālistu intereses trūkumu todien nevajadzēja bažīties. Viņiem bija iespējams iegriezties Turku pagasta zemnieku saimniecībā "Rūķīši" un redzēt, kā tur rosās Māris Veigurs. Viņš spējis iedibināt savu kokzāģētavu un gaļas pārstrādes cehu ("Man ieceru pilna galva, ja tikai būtu kaut cik vairāk naudas un vēl labvēlīgāka valdības attieksme.") Pēc tam ceļš veda uz akciju sabiedrību "Līvānu stikls", kas direktora Imanta Buša vadībā pamazām pārtop līdz nepazīšanai. Mūsu tautietis pēc ilgiem trimdas gadiem atgriezies Latvijā, apceļojis puspasauli, prot sešas valodas un ir spīta pilns pierādīt un parādīt, ka Latvijas stiklam būs pieprasījums ne tikai Frankfurtes gadatirgū, bet arī tāltālu citās vietās līdz pat Dienvidāfrikai un Taivānai. ("Jā, esmu trīsdesmit gadus pavadījis Amerikā un kaut ko tur būšu paspējis iemācīties. Droši vien kaut kas nāk mantojumā no vectēva, kam piederēja Sarkandaugavas stikla fabrika, liķieru ražotne Rīgā, Merķeļa ielā, Gulbenes alus darītava un Kokneses spirta brūzis. Bet Līvāniem ar savu tagadējo ražotni ir nākotne, un lai neviens man nemēģina pierādīt pretējo.")

Apgarots bija Rožupes pamatskolas apmeklējums. Direktore Aloīda Rimicāne vedināja apskatīt novadnieka Jēkaba Graubiņa pieminekli skolas dārzā un stāstīja par savu audzēkņu kopumu ("Dažkārt mani kolēģi žēlojas par audzēkņu mazskaitlību, tomēr man to būtu grēks sacīt, jo šo mācību gadu uzsācis 151 zēns un meitene, turklāt mēs neredzam vielu vaimanām par dzimstības samazināšanos. Mums pietiek skolotāju, daži braukā pat no Līvāniem. Gribētos ticēt, ka tas liecina par skolas pievilcību.")

Uz jautājumu, kāds būs Līvānu novads, V.Gercāns atbildēja:

— Vai gan kāds mūsu vidū gribētu tēlot gaišreģi? Mēs vēlamies iet uz priekšu, un varbūt nav nejaušība, ka ausās arī Turkiem un Rožupei tuvie Rudzāti. Mūs gan mulsina tas, ka par reģiona centru izraudzīta Rēzekne. Tā vien rādās, ka neviens nav ieskatījies pagātnes liecībās un nezina, ka Līvāni savulaik bija Daugavpils apriņķī. Attālumi ir pārāk lieli, jo tomēr ir starpība, ja līdz plānotā reģiona centram mums būs nevis 60, bet gan 120 kilometru. Kā izsakās iedzīvotāji, mūs gaida svētceļojuma iespēja — vienu dienu uz priekšu, otru — atpakaļ. Varbūt tomēr iesim soli pa solim, lai rastu labāko risinājumu. Jo kurš gan ir teicis, ka mums vistuvāk nav Jēkabpils?

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

pašvaldību lietās