Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 26.jūnijā

AM: Par finansējuma piešķiršanu starptautiskajām jāšanas sacensībām

26.jūnijā Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.124 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Izstrādātie grozījumi paredz no AM 2008.gada budžeta piešķirt 10 000 latu finansējumu Latvijas Jātnieku federācijas rīkotajām starptautiskajām sacensībām “1. Baltijas kauss jāšanas sportā” (Baltic Rider Tour).

AM 2008.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums sporta veidu atbalstam ir 1 664 508 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Sociālo mājokļu koncepciju

Ekonomikas ministrija sagatavojusi Sociālo mājokļu koncepciju. 26.jūnijā tā nodota starpinstitūciju saskaņošanai. Sociālo mājokļu koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu vienotu pieeju sociālo dzīvojamo māju izveidē un uzturēšanā pašvaldību teritorijās, kā arī sniegtu palīdzību sociālo dzīvokļu izīrēšanā. Sociālā dzīvokļa un dzīvojamās mājas tiesisko statusu, to veidošanas un vispārējus finansēšanas principus nosaka likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, tomēr pirms attiecīgā likuma pieņemšanas netika aplūkota sociālo māju un sociālo dzīvokļu izveide kopsakarā ar jau spēkā esošajiem valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem un normatīvajiem aktiem.

Koncepcijā piedāvātas būtiskas izmaiņas līdz šim spēkā esošajā kārtībā. Tiek piedāvāts turpmāk atteikties no sociālo dzīvokļu izveides ārpus sociālām dzīvojamām mājām un kā vienīgo personu kategoriju, kura tiesīga īrēt sociālo dzīvokli sociālā mājā, noteikt pensijas vecumu sasniegušas maznodrošinātas personas.

Šā varianta ietvaros paredzēts uzlabot arī pastāvošo sociālo dzīvojamo māju finansēšanas un apsaimniekošanas sistēmu un atļaut sociālo dzīvokļu apmaiņu. No jauna veidojamās sociālās mājās jābūt izveidotai infrastruktūrai aprūpes un citu pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Pašvaldību teritorijās esošās līdz 2007.gada 1.jūlijam ekspluatācijā nodotajās dzīvojamās mājās jāveic tehniskais apsekojums, izvērtējot tehniskā stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību un efektivitāti.

Varianta realizācijai būtu pieejams Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums saskaņā ar atbalsta programmu “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kā arī valsts līdzfinansējums sociālo māju izveidei pašvaldību teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz kārtību, kādā valsts piešķir mērķdotācijas pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par apsardzes sertifikātu un apsardzes darbības licenču izsniegšanas noteikumiem

Iekšlietu ministrija 26.jūnijā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektus “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” un “Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas apmēru”.

Apsardzes darbības licencēšanas noteikumu projekts nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz un anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

Projektā pēc būtības saglabāta pašreizējā apsardzes darbības licencēšanas kārtība un valsts nodevas apmērs, izņemot to, ka atbilstoši likuma prasībām vairs netiek paredzēta licences derīguma termiņa pagarināšana. Projektā paredzētas arī prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam speciālās atļaujas (licences) darbības laikā.

Savukārt noteikumu projekts “Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kartību un valsts nodevas maksāšanas apmēru” nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedzami apsardzes sertifikāti, pagarināms to derīguma termiņš un anulējami apsardzes sertifikāti, kā arī valsts nodevas apmēru par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta izsniegšanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu pēc derīguma termiņa pagarināšanas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par pedagogu darba samaksas noteikumiem

No 2008.gada 1.septembra par vienu darba algas likmi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem paredzēts paaugstinājums 60 latu apmērā. Atbilstoši procentuāli plānots paaugstināt arī izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba algu – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas 26.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības iestāžu direktoru vidējais algas paaugstinājums plānots 133 latu apmērā. Izvērtējot izglītības iestāžu vadītāju vietnieku darba pienākumus un samaksu par vienu darba stundu, kas patlaban ir zemāka nekā pedagogiem, izglītības iestāžu vadītāju vietnieku algu paredzēts paaugstināt vidēji par 152 latiem.

Augstskolas pedagogu darba samaksa tiks paaugstināta vidēji par 13% attiecībā pret pagājušā gada vidējo darba samaksu.

Grozījumi MK noteikumos “Pedagogu darba samaksas noteikumi” izdarīti saskaņā ar 2005.gada 29.augusta MK rīkojumā Nr.579 apstiprināto “Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.–2010.gadam”.

Saskaņā ar 2007.gada 15.maija Ministru kabineta sēdes protokolu pagājušajā gadā sākta pedagogu darba slodzes sakārtošana atbilstoši 40 stundu darba nedēļai, paredzot samaksu par atsevišķiem pedagogu darba pienākumiem ārpus mācību stundu vadīšanas. Pedagogu un skolēnu vecāku sabiedrībā šis MK lēmums tika ļoti atzinīgi novērtēts. Gan IZM, gan pedagogi un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka darbs pie slodžu sakārtošanas jāturpina.

Izmantojot sistēmā esošo līdzekļu ekonomiju, kas radusies, samazinoties skolēnu skaitam, šogad tiek turpināta pakāpeniska pedagogu darba slodzes sakārtošana, paredzot vispārējās izglītības un profesionālās izglītības priekšmetu pedagogiem samaksu par divām stundām par likmi par gatavošanos nodarbībām.

Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba likme ir 36 stundas nedēļā, viņiem par gatavošanos nodarbībām tiek paredzēta apmaksa par trim stundām nedēļā par likmi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārvaldījumu

Lai veicinātu pietiekamu pensiju nodrošinājumu pašreizējiem pensionāriem, kā arī lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, Labklājības ministrija (LM) rosina turpināt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājumu veidošanu Valsts kasē, bet daļu no brīvajiem līdzekļiem turpmāk novirzīt šodienas pensionāru pietiekamu pensiju nodrošināšanai.

Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas budžeta brīvie līdzekļi (starpība starp gada budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) tiktu ieguldīti noguldījumos Valsts kasē kā līdz šim, bet 10% no kārtējā gada brīvajiem līdzekļiem ik gadu līdz 2012.gada 31.decembrim tiktu novirzīti pietiekamu pensiju veicināšanai.

Līdz ar to tiktu palielināts uzkrājums valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspējīgu stabilitāti. Tajā pašā laikā tiktu uzlabots arī šodienas pensionāru finansiālais stāvoklis.

To paredz LM izstrādātā koncepcija par valsts sociālās apdrošināšanas finanšu resursu efektīvāko pārvaldīšanu, kas 26.jūnijā izsludināta valsts sekretāru sanāksmē. Tā vēl būs jāizskata valdībā. Pašlaik Latvijā ir vērojama zema dzimstība un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos. Līdz ar to LM prognozes liecina, ka nākotnē Latvijā var izveidoties situācija, kad uz desmit strādājošiem būs seši pensionāri (šobrīd Latvijā uz desmit strādājošiem ir trīs pensionāri).

LM: Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu

Lai padarītu cilvēkiem vieglāk pieejamus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt iespēju cilvēkiem saņemt ne tikai 21 dienu ilgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, bet arī līdzvērtīgu intensīvu 14 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu.

Līdz ar 14 dienu pakalpojuma ieviešanu tiktu samazinātas rindas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, kā rezultātā 2008.gadā sociālo rehabilitāciju varētu saņemt papildus 168 cilvēki.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem. Tie 26.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāskata valdībā.

Tāpat minētie grozījumi paredz iespēju cilvēkiem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus uzreiz pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa beigām. Līdz ar to būs iespējams uzlabot iespējamos rehabilitācijas rezultātus, jo tiks nodrošināta medicīniskās un sociālās rehabilitācijas nepārtrauktība.

Sociālā rehabilitācija nozīmē cilvēka sociālo spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai atgrieztu cilvēku sabiedriskajā un darba dzīvē, atjaunojot vai apmācot tām prasmēm, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas.

LM: Par tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas vienkāršošanu

Lai cilvēkiem ar invaliditāti veicinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, Labklājības ministrija (LM) rosina papildināt tehnisko palīglīdzekļu klāstu un vienkāršot tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību.

Tā, piemēram, lai pieteiktos nepieciešamā tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, cilvēki nepieciešamos dokumentus Tehnisko palīglīdzekļu centram (TPC) varēs nosūtīt pa pastu vai nodot ar trešās personas palīdzību, personīgi ierodoties tikai tad, kad tehniskais palīglīdzeklis tiks izsniegts.

Savukārt gadījumā, ja cilvēks TPC nevarēs ierasties personīgi uz funkcionālo traucējumu novērtēšanu, lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, TPC darbinieks ergoterapeits veiks mājas vizīti, kura pirmās grupas invalīdiem būs bez maksas.

Turpmāk, lai pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, cilvēki TPC varēs iesniegt ārstējošā ārsta vai funkcionālā speciālista atzinumu, bet, pretendējot uz tehnisko palīglīdzekli, kas paredzēts, lai novērstu vai atvieglotu invaliditātes izraisītus funkcionālos traucējumus – invalīda apliecības kopiju.

Tāpat tiktu paplašināts arī to cilvēku loks, kuri tehniskos palīglīdzekļus varēs saņemt steidzamības kārtā.

Tā, piemēram, tehniskos palīglīdzekļus steidzamības kārtā varēs saņemt cilvēki pēc ekstremitāšu amputācijām un pēc acs vai acs dobuma operācijām. Tāpat steidzamības kārtā tehniskais palīglīdzeklis tiktu izsniegts arī gadījumos, ja ir mainījies cilvēka funkcionālo traucējumu veids vai smaguma pakāpe un esošais tehniskais palīglīdzeklis kļuvis cilvēkam nepiemērots.

LM rosina arī papildināt no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo tehnisko palīglīdzekļu sarakstu ar jauniem pieprasītākiem tehnisko palīglīdzekļu veidiem, piemēram, iekļaujot krāsu noteicējus un svarus ar runas sintēzi neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Savukārt tehniskie palīglīdzekļi, pēc kuriem nav pieprasījuma, tiktu izslēgti no šā saraksta.

Šie un vairāki citi ierosinājumi ir iekļauti LM izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumiem par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Tie 26.jūnijā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāizskata valdībā.

Minētie grozījumi atvieglos tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību, kas būtiski veicinās cilvēku ar invaliditāti iespējas integrēties sabiedrībā. Proti, tehniskie palīglīdzekļi vairāk atbildīs katra saņēmēja personiskajām vajadzībām. Līdz ar to, piemēram, cilvēki ar redzes invaliditāti, pateicoties jauniem tehnisko palīglīdzekļu veidiem, varēs aktīvāk iesaistīties darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par jaunu iespēju zivsaimniecībā nodarbinātajiem saņemt ES atbalstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā profesionālajai apmācībai, partnerattiecību, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai”, ko 26.jūnijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Zivsaimniecības nozarē Latvijā ir nodarbināti apmēram 12 tūkstoši strādājošo. Lai arī šis skaitlis veido tikai 1,1% no valstī kopumā nodarbinātajiem, zivsaimniecībai ir svarīga loma reģionu sociāli ekonomiskajā attīstībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka zivsaimniecības apakšnozaru sekmīgai un vadītai attīstībai pietrūkst strādājošo pieredzes uzņēmējdarbības plānošanas un attīstības jomā.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu atbalsta pasākumus zivsaimniecības nozares konkurētspējas un darba ražīguma uzlabošanai.

Liela uzmanība tiek pievērsta nozarē strādājošo izglītošanai par Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas iespējām un izmantošanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai, kā arī pasākuma ietvaros atbalstāmās investīcijas, atbalsta pretendentus un tā saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus, projektu atlases kritērijus, publiskā finansējuma veidu un apjomu, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa