Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 30.jūnijā

MK: Par institūciju darbības stratēģiju izstrādi, aktualizēšanu un novērtēšanu

30.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja instrukciju “Kārtība, kādā izstrādā, aktualizē un novērtē institūcijas darbības stratēģiju”, kas definē galvenās institūciju darbības stratēģijas daļas, to saturu, padotības iestāžu stratēģiju saturu un apstiprināšanas procedūru, kā arī dokumenta aktualizēšanas un novērtēšanas kārtību.

Instrukcija paredz sasaistīt stratēģijas plānošanas ciklu ar vidēja termiņa budžeta plānošanu. Izstrādājot institūciju darbības stratēģijas, aktivitātes un mērķi jāsasaista ar vidēja termiņa budžeta noteiktajiem mērķa “griestiem” katrai institūcijai.

Stratēģija jāaktualizē divas reizes viena plānošanas cikla laikā, un tā beigās jāveic stratēģijas novērtējums, kas kalpo par pamatu jaunās stratēģijas izstrādei, nodrošinot plānoto rezultātu un rezultatīvo rādītāju pēctecību. Stratēģijas plānošanas cikls ir trīs gadi, un instrukcija nosaka, ka jaunais stratēģijas plānošanas cikls sākas 2010.gadā un ilgst līdz 2012.gadam. Tāpat instrukcija skaidro arī augstākās institūcijas un tās padotības iestāžu lomu stratēģiskajā plānošanā un citus jautājumus.

Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone atzīst, ka līdz šim vairāki jautājumi, kas saistīti ar institūciju darbības stratēģijām, nav noteikti stratēģiskās plānošanas sistēmas ietvaros: “Šī instrukcija valsts pārvaldē nodrošinās vienotu pieeju stratēģiskās plānošanas dokumentu izstrādei.”

Vienlaikus Ministru kabineta sēdē apstiprināti arī Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis””, kas paredz to Ministru kabineta kārtības ruļļa nodaļu un apakšnodaļu precizēšanu, kuras attiecas uz institūciju darbības stratēģiju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par līdzfinansējuma piešķiršanu vairākiem projektiem

30.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.99 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Grozījumi nosaka no AM 2008.gada budžeta programmas “Sabiedrības informēšanas un līdzdalības veicināšana valsts aizsardzības jautājumos” valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” piešķirt līdzfinansējumu 8200 latu E.Virzas vēsturiskās poēmas “Karalis Nameitis” iestudēšanai radio.

Grozījumi MK rīkojumā paredz no programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” Rīgas pašvaldības aģentūrai piešķirt līdzfinansējumu 9500 latu apmērā pieminekļa 6. Rīgas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Sudrabkalniņā bronzas plākšņu atjaunošanas darbu materiālu izmaksu un transportēšanas izdevumu segšanai.

Izvērtējot AM 2008.gada budžeta iespējas, no programmas “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” Rīgas pašvaldības aģentūrai “Rīgas pieminekļu aģentūra” labiekārtošanas darbiem Rīgas Brāļu kapos piešķirti 170 000 latu – 53 682,43 lati karavīru kapavietu bojāto plākšņu nomaiņai un 116 317,57 lati Ziedu altāra atbalsta sienas ziemeļu daļas restaurācijai.

No AM budžeta programmas “Sabiedrības informēšanas un līdzdalības veicināšana valsts aizsardzības jautājumos” piešķirta 30 000 latu dotācija biedrībai “Sporta attīstības centrs” projekta “Vasaras tautas sporta festivāls – “Sports labam garastāvoklim”” īstenošanai. Projekta ietvaros katrā Latvijas novadā pilsētu svētku laikā plānoti dažādi sporta pasākumi – starptautiskās NBS sacensības “Dižvīrs 2008”, Latvijas novadu kausu izcīņa ielu basketbolā, atrakcijas, konkursi un sacensības pasākuma apmeklētājiem, darbosies arī NBS Rekrutēšanas un atlases centra informatīvais stends.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” 13.pantu, kas paredz finansējuma piešķiršanu no AM budžeta, kā arī likuma “Par valsts budžetu 2008.gadam” pielikumu Nr.16, finansējums šiem pasākumiem tiks piešķirts AM 2008.gada budžeta ietvaros.

AM: Par finansējumu sporta veidu atbalstam

30.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi MK rīkojumā Nr.124 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Izstrādātie grozījumi nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem palielināt finansējumu sporta veidu atbalstam par 38 048 latiem.

Papildus piešķirti 19 548 lati basketbola klubam “Gulbenes olimpiskais klubs “Buks””; 6000 latu piešķirti sporta klubam “Triāls”, Latvijas Paralimpiskajai komitejai – 1500 latu; Valmieras airēšanas klubam “Straume” – 5000 latu un 6000 latu – Latvijas Cīņas federācijai.

Galvenie kritēriji finansējuma apjoma noteikšanai un piešķiršanai no AM budžeta līdzekļiem ir katra konkrētā sporta veida piesaiste militārajam sporta veidam un tā popularitāte, kā arī iepriekšējo gadu sadarbība ar attiecīgo sporta veida administrējošo organizāciju.

AM 2008.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums 27 sporta veidu atbalstam ir 1 654 508 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot privatizācijas sertifikātus

30.jūnijā Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim – viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1,34 privatizācijas sertifikātus.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34.panta trešo daļu, kas nosaka: ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

No 2008.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam Ministru kabinets bija noteicis, ka viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,37 privatizācijas sertifikātus.

Īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu pārdošanas iepriekšējo 12 mēnešu (no 2007.gada 1.jūnija līdz 2008.gada 31.maijam) vidējo cenu attiecība ir 1,34. Līdz ar to Ministru kabineta rīkojuma projekts nosaka, ka no 2008.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, ir 1,34.

EM: Par Latvijas un Krievijas valdību nolīgumu par sadarbību tūrismā

30.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par sadarbību tūrismā”.

Nolīgums paredz turpmāku sadarbību ar Krievijas Federāciju tūrisma attīstībā. Tiek paredzēta plaša sadarbība starp Latvijas un Krievijas tūrisma institūcijām, organizējot tūrisma vizītes, konferences, apmainoties ar aktuālo informāciju, sadarbojoties starptautiskajās organizācijās, veicot kopīgas mācības, pētījumus u.c. Nolīguma realizācijai tiks izveidota Latvijas–Krievijas apvienotā tūrisma komiteja. Tas ir būtisks solis, lai izveidotu efektīvu sadarbības mehānismu gan tūrisma politikas jautājumu risināšanai, gan praktisku tūrisma pasākumu organizēšanai.

Krievijas Federācija Latvijai ir augsti prioritāra tūrisma valsts, tāpēc tajā tiek īstenotas plašas mārketinga aktivitātes. Sākot ar 2005.gadu, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūrai Krievijā ir sava pārstāvniecība – Latvijas Tūrisma informācijas birojs Maskavā, kura galvenais uzdevums ir Latvijas tūrisma nozares popularizēšana šajā valstī.

Krievija ir ļoti nozīmīgs un stabils Latvijas tūrisma tirgus: 2007.gadā Latviju apmeklējuši 343 tūkstoši tūristu no Krievijas, kas ir par 26% vairāk nekā 2006.gadā. 2007.gadā gandrīz 7% no visiem ārvalstu ceļotājiem Latvijā ieradās no Krievijas – vairāk ārvalstu ceļotāji Latvijā bija tikai no Lietuvas un Igaunijas. Savukārt no Latvijas uz Krieviju 2007.gadā devās 387,2 tūkstoši tūristu. Ceļotāji no Krievijas 2007.gadā Latvijā kopumā iztērēja 38 miljonus latu (23,4 miljonus latu – 2006.gadā), un to vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2007.gadā bija 4,4 diennakti, tas ir viens no labākajiem rādītājiem.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijai ir labas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus no Krievijas, piedāvājot konkurētspējīgus veselības, konferenču un korporatīvu pasākumu, kultūras un izklaides, kā arī īso brīvdienu tūrisma produktus un pakalpojumus.

Varianta realizācijai būtu pieejams Eiropas Reģionāla attīstības fonda (ERAF) finansējums saskaņā ar atbalsta programmu “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kā arī valsts līdzfinansējums sociālo māju izveidei pašvaldību teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz kārtību, kādā valsts piešķir mērķdotācijas pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā

Lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību lauku rajonos, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā. 30.jūnijā izmaiņas likumā tika atbalstītas Ministru kabinetā.

Likums papildināts ar normām, kas paredz, ka par krājaizdevu sabiedrības biedru bez balsstiesībām var būt sabiedrības biedram piederoša kapitālsabiedrība vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un līdz 2010.gada 30.jūnijam – arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība. Paredzams, ka šādas normas veicinās komercdarbību lauku rajonos un nodrošinās ērtāku pieejamību finanšu pakalpojumiem. Tāpat juridisko personu kontu atlikumi nodrošinās papildu resursus krājaizdevu sabiedrības biedru kreditēšanai.

Likums arīdzan papildināts ar normām, kas reglamentē informācijas statusu par krājaizdevu sabiedrības biedra kontiem un veiktajiem darījumiem un šīs informācijas sniegšanas kārtību gan pašiem biedriem, gan valsts institūcijām un amatpersonām.

Lai nepamatoti netiktu liegta iespēja lielākajās pašvaldībās dzīvojošajiem dibināt krājaizdevu sabiedrību, no likuma izslēgta normu, kas noteica – par krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt fiziskās personas, kuras dzīvo vienas pašvaldības teritorijā ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000.

Krājaizdevu sabiedrības darbība pārsvarā tiek finansēta no biedru iemaksām, taču atsevišķos gadījumos būtu pieļaujama sabiedrības kreditēšana no ierobežota aizdevēju loka. Atbilstošas izmaiņas atbalstīja valdība. Savukārt, lai veicinātu konkurenci finanšu iestāžu starpā, izmaiņas likumā paredz, ka krājaizdevu sabiedrības savus brīvos līdzekļus var noguldīt ne tikai kredītiestādēs, bet arī citās krājaizdevu sabiedrībās. Likumā plānots veikt arī citas izmaiņas.

Sagatavojot grozījumus krājaizdevu sabiedrību likumā, konsultācijas notikušas ar Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvjiem. Par izmaiņām likumā vēl lems Saeima.

FM: Par nodokļu konvenciju ar Marokas Karalisti

Valdība 30.jūnijā atbalstīja Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Marokā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi. Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 59 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 57 valstīm (to vidū arī līgums ar Maroku), no kurām 48 ir parakstītas, un ir uzsākta 45 konvenciju piemērošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par kārtību papildsoda “policijas kontrole” veikšanai

Ministru kabinets 30.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Papildsoda – policijas kontrole – realizēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā Valsts policija realizē personai ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu “policijas kontrole”. Tie nosaka kārtību, kādā tiek organizēta personai noteikto ierobežojumu grozīšana un policijas kontroles atcelšana, kā arī kārtību, kādā policijas kontrole tiek realizēta attiecībā pret nepilngadīgām personām. Noteikumi arī regulēs sadarbību starp Valsts policiju un Valsts probācijas dienestu gadījumos, kad personas uzraudzību vienlaikus veic arī Valsts probācijas dienests.

Noteikumus izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa, kurā piedalījās Ieslodzījumu vietu pārvaldes, Tieslietu ministrijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas un biedrības “Sabiedriskās politikas centrs “Providus”” pārstāvji.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IeM: Par Valsts policijas apsargājamo objektu sarakstu

Ministru kabinets 30.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 23.jūlija rīkojumā Nr.457 “Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem”, ar kuriem tiek precizēts policijas apsargājamo objektu saraksts.

Tā kā vairākas apsargājamas valsts institūcijas – Ārlietu ministrija, Latvijas pārstāvniecība Briselē, kā arī Iekšlietu ministrija – ir pārcēlušās vai tuvākajā laikā pārcelsies uz jaunām telpām, grozījumi paredz precizēt apsargājamo objektu adreses, kā arī noteikt apsargāšanas termiņus vecajām telpām. No apsargājamo objektu saraksta paredzēts svītrot Valsts kontroli, kas reāli netiek apsargāta jau kopš 2003.gada 31.decembra, savukārt Lietuvas vēstniecību Latvijā turpmāk plānots apsargāt patrulēšanas režīmā. Tas darīts atbilstoši paritātes principam, jo arī Latvijas vēstniecības apsardze Lietuvā no 2008.gada 1.februāra tiek nodrošināta patrulēšanas režīmā.

IeM: Par policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju un cietumu sargu formas tērpiem

Ministru kabinets 30.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts, speciālā apģērba, inventāra un individuālo aizsardzības līdzekļu veidi un to izsniegšanas normas”.

Noteikumi paredz, ka Valsts policijas, Valsts policijas koledžas, Drošības policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Iekšlietu ministrijas Sakaru centra un Latvijas Policijas akadēmijas amatpersonu formas tērpi būs tumši zilā krāsā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas amatpersonu un Valsts robežsardzes peldošo līdzekļu amatpersonu formas tērpi – melnā krāsā, Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonu formas tērpi – tumši zaļi, bet Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām – tumšā haki krāsā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedim, pulkvežleitnantam un majoram būs baltas parādes/svētku žaketes.

Valsts policijas, Valsts policijas koledžas un Drošības policijas ģenerāļu formas tērpi būs tumši zili, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ģenerāļu formas tērpi – melni, Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerāļi valkās tumša haki formas tērpus, bet Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas ģenerāļi – tumši zaļus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ģenerāļu formas tērpu parādes žaketes būs baltas.

Noteikumos iekļauts formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un attēli, kā arī noteikti speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidi un izsniegšanas normas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par grozījumiem Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijā

Lai izpildītu saistības pret Starptautisko darba organizāciju (SDO), 30.jūnijā valdība apstiprināja 1997.gada grozījumus SDO konstitūcijā.

Tas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Par 1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu dokumentu”. Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Grozījumi konstitūcijā atvieglo SDO konvenciju atcelšanas procedūru – Starptautiskā darba konference ar divu trešdaļu klātesošo pārstāvju balsu vairākumu varēs atcelt tās konvencijas, kuras ir atzītas par novecojušām – zaudējušas savu mērķi vai nav vairs noderīgas, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Tādējādi dalībvalstīm, kas būs ratificējušas novecojušu konvenciju, līdz ar to nebūs vairs saistoša šī konvencija un nebūs jāveic tās denonsēšana, kā arī zudīs pienākums regulāri ziņot SDO par tās praktisku ieviešanu valstī.

Latvija SDO iestājās 1921.gadā. Vienlaikus ar iestāšanos šajā organizācijā mūsu valstij kļuva saistoša arī SDO konstitūcija un tajā ietvertie nosacījumi.

SDO ģenerālkonference 1997.gada 19.jūnijā pieņēma grozījumus konstitūcijā. Lai tie stātos spēkā, tie ir jāpieņem 121 organizācijas dalībvalstij, ieskaitot piecas no desmit dalībvalstīm, kuras ir pārstāvētas organizācijas Administratīvajā padomē kā augstākā industriālā nozīmīguma dalībvalstis. Tā kā šobrīd grozījumus pieņēmušas 104 dalībvalstis, tie vēl nav stājušies spēkā.

LM: Par stipendiju palielināšanu bezdarbniekiem no nākamā gada

Lai bezdarbniekiem profesionālās apmācības laikā nodrošinātu nepieciešamo finansiālo atbalstu, no 2009.gada stipendija bezdarbniekiem palielināsies no 40 līdz 70 latiem. Līdz ar to bezdarbnieku stipendija būs līdzvērtīga stipendijai, kuru saņem valsts finansētajās studiju vietās studējošie augstskolu studenti.

Tāpat nākamajā gadā no 25 līdz 35 latiem palielināsies bezdarbnieku stipendija neformālās izglītības ieguves laikā.

Iepriekšminētais noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kurus 30.jūnijā apstiprināja Ministru kabinets. Grozījumi abos likumprojektos vēl jāpieņem Saeimai.

LM norāda, ka profesionālās apmācības laikā piešķiramās stipendijas apmērs paaugstināts, par pamatu ņemot 31 latu, kas ir maksimālā summa, kuru bezdarbniekam šobrīd var kompensēt par transporta un īres izdevumiem apmācību laikā. Līdz ar to plānots, ka no nākamā gada apmācību laikā bezdarbniekiem nebūs tiesību saņemt īres un transporta izdevumu kompensācijas.

Minētās izmaiņas saistītas ar sarežģīto transporta un īres izdevumu kompensāciju administrēšanas mehānismu, kā arī ar tā realizēšanas praktiskajām problēmām, piemēram, laikus neiesniegtajiem izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, dzīvesvietas un izvēlētā transporta līdzekļa maiņu apmācību laikā.

Savukārt neformālās izglītības ieguves laikā stipendijas apmērs noteikts 50% apmērā jeb 35 lati no profesionālās apmācības laikā piešķirtās stipendijas.

Atgādinām, ka šobrīd bezdarbniekam stipendiju piešķir 40 latu apmērā par apmācību kalendāra mēnesi. Savukārt īres un transporta izdevumus bezdarbniekiem kompensē 50% apmērā no faktiskās izdevumu summas mēnesī, bet ne vairāk kā vienu latu dienā.

Neformālā izglītība ir pasākumi, kas domāti darba tirgum nepieciešamo sociālo un profesionālo pamatprasmju un iemaņu apguvei (valsts valodas un svešvalodu apguve, projektu vadības prasmes, uzņēmējdarbības pamati, datorzinības, lietvedības zināšanas, autovadītāja prasmes u.c.). Šī apmācība ilgst no 50 līdz 150 akadēmiskajām stundām, turklāt vienas programmas apmācības laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.–2013.gadam

30.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu par Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.–2013.gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros.

Ministru kabineta rīkojums apstiprina programmas projektu, kā arī uzdod Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) kopā ar Igauniju un Krieviju iesniegt programmas projektu Eiropas Komisijā sarunu sākšanai par programmas projekta apstiprināšanu.

RAPLM ir nacionālā atbildīgā iestāde ES struktūrfondu 2007.–2013.gadu plānošanas perioda 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādē un koordinēšanā. 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

No 2007.gada Eiropā ir sācis darboties Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI), kas ir viens no jaunajiem ES ārējās darbības instrumentiem 2007.–2013.gadā. EKPI viena projekta ietvaros paredz finansēt aktivitātes gan ES dalībvalstīs, gan attiecināmajās teritorijās ārpus ES robežām.

RAPLM: Par mērķdotācijas piešķiršanu pašvaldībām bezmaksas interneta izmantošanai bibliotēkās

30.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta kārtība, kādā piešķir valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Mērķdotācijas tiks piešķirtas, lai pašvaldības segtu izmaksas, kas radušās no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim par ierīkotā interneta abonēšanas pakalpojumiem, nodrošināto datubāzu abonēšanas pakalpojumiem, piegādātās datortehnikas, bibliotēku informācijas sistēmas, servera apkopes un uzturēšanas pakalpojumiem, kā arī izveidotās infrastruktūras vienotā pirmā līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumiem.

Mērķdotācijas pašvaldībām tiks piešķirtas, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, kuru sagatavos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Mērķdotācijas apmērs tiks aprēķināts, pamatojoties uz valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Ministru kabineta rīkojuma izpildi nodrošinās RAPLM pārraudzībā esošā iestāde – Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Tiesības valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus nosaka Bibliotēku likuma 23.panta sestā daļa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par notariāta darbību reglamentējošiem noteikumiem un grozījumiem Notariāta likumā

30.jūnijā Ministru kabinets pieņēma virkni noteikumu, lai realizētu 2008.gada 23.janvārī spēkā stājušos grozījumus Notariāta likumā. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Līdz ar minēto grozījumu Notariāta likumā stāšanos spēkā tika ieviestas zvērinātu notāru regulārās un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes. Notariāta likumā teikts, ka šo pārbaužu vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Tāpēc tika izstrādāti un tagad pieņemti noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību.

Noteikumiem izstrādāti pieci pielikumi: zvērināta notāra amata pretendentu un zvērinātu notāru zināšanu un prasmju vērtējuma lapu paraugi, eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes pirmās un otrās daļas vērtēšanas kritēriji, kā arī eksāmena un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes trešās daļas vērtēšanas kritēriji.

Lai pretendents nokārtotu eksāmenu vai lai zvērināts notārs nokārtotu kvalifikācijas pārbaudi, tiks pārbaudītas viņa zināšanas un prasmes tādās jomās kā vispārējā tiesību teorija, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, notariāta tiesības, krimināltiesības, notāru ētika u.c.

Turpmāk arī paredzēta kredītpunktu piešķiršana zvērinātam notāram par aktivitātēm, ar kurām celta profesionālā vai akadēmiskā kvalifikācija, un tādēļ iespējama pilnīga vai daļēja zvērināta notāra atbrīvošana no regulārās kvalifikācijas pārbaudes. Tāpat tiks noteikti kredītpunktu piešķiršanas kritēriji un kārtība, kā arī nepieciešamais kredītpunktu skaits un kārtība pilnīgai vai daļējai atbrīvošanai no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas.

Lai notārs pilnībā tiktu atbrīvots no pārbaudes, būs nepieciešams sakrāt 200 kredītpunktus. Kredītpunkti tiks piešķirti, piemēram, par Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) organizēto apmācību apmeklēšanu, citu valstu notariāta vai starptautisko notariāta organizāciju organizētu apmācību apmeklējumu vai par publikāciju notariāta prakses jautājumos publiskā izdevumā u.c.

Notariāta likums nosaka, ka zvērināti notāri, kas nodevuši zvērestu līdz 2008.gada 1.jūlijam, pēc zvērinātu notāru apmācības programmas apgūšanas kārtos atestāciju līdz 2008.gada 31.jūlijam, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi. Atestācijas gaitā tiks vērtētas zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, prasme piemērot tās praksē, kā arī sociālā kompetence un intelekts.

30.jūnijā apstiprinātie noteikumi par zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes izdevumu daļējas segšanas kārtību un apjomu paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem tiks segta eksāmenu komisijas locekļu atlīdzība par katru zvērinātu notāru, kurš kārtos kvalifikācijas pārbaudi. Tā kā LZNP organizē un nodrošina zvērinātu notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaudes, tad padome pati segs ar kvalifikācijas pārbaudes organizēšanu saistītos izdevumus, proti, izmaksas par kancelejas piederumiem, kvalifikācijas pārbaudes norises telpas nodrošināšanu u.c.

LZNP pēc kvalifikācijas pārbaudes norises iesniegs Tieslietu ministrijai pieprasījumu par kvalifikācijas pārbaudes izdevumu daļēju segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, norādot kvalifikācijas pārbaudi kārtojušo zvērināto notāru skaitu. Tad Tieslietu ministrija pieņems lēmumu par eksāmenu komisijas locekļu atlīdzības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, pēc kura norādīto summu pārskaitīs uz LZNP kontu kredītiestādē.

Ministru kabinets 30.jūnijā pieņēma vēl vairākus notariāta darbību reglamentējošus noteikumus.

Tika apstiprināta kārtība, kādā LZNP veido to personu reģistru, kurām atsauktas pilnvaras. Proti, ka atsaukto pilnvaru reģistrā būs jāiekļauj informācija par pilnvarotāja, pilnvarnieka – fiziskas personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Tāpat noteikumos teikts, ka atsaukto pilnvaru reģistrā iekļaujama informācija par juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Tāpat valdība pieņēma noteikumus par zvērinātu notāru reģistru, grāmatu formu un to veidošanas kārtību, kā arī par mantojuma reģistra un lietu vešanu. Tie regulēs kārtību visu zvērināta notāra taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai reģistros, kā arī notariālo aktu grāmatas, glabājumu grāmatas, vekseļu protesta aktu grāmatas vešanas formu un kārtību. Zvērināts notārs reģistru aktu un apliecinājumu ierakstīšanai veidos elektroniskā veidā, izmantojot tikai Notāru centrālajā informācijas sistēmā iekļauto aktu un apliecinājumu reģistru. Noteikumi arī paredz kārtību, kādā aktu un apliecinājumu reģistra papīra formas sējumi, notariālo aktu grāmatas sējumi, glabājumu grāmata un vekseļu protesta aktu grāmatas sējumi būs jāapliecina.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par valsts tiesu eksperta mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību

Ministru kabinets 30.jūnijā pieņēma divus noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu Tiesu ekspertu likumu. Noteikumus izstrādājuši Valsts tiesu ekspertīžu biroja un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Tika pieņemta valsts tiesu eksperta mācību maksas un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtība. Tā nosaka, kā valsts tiesu ekspertīžu iestāde sedz mācību gada maksu valsts tiesu ekspertam, kas saistīta ar amata pienākumu izpildei nepieciešamo zināšanu iegūšanu valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē vai izglītības iestādē ārvalstīs, un izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī mācību gada maksas un izdevumu atmaksāšanas kārtību.

Kā teikts noteikumos, lai saņemtu mācību maksas kompensāciju, ekspertam būs jāiesniedz iestādes vadītājam iesniegums, norādot studiju programmas nosaukumu, mācību maksas apmēru, studiju sākuma laiku un studiju ilgumu. Iestādes vadītāja izveidota komisija izvērtēs iesniegto informāciju un to, vai zināšanas, kuras eksperts vēlas iegūt, nepieciešamas viņa amata pienākumu izpildei, un sniegs viedokli iestādes vadītājam, kas pieņems lēmumu par mācību maksas segšanu vai atteikumu segt mācību maksu.

Gadījumā, ja likvidēs iestādi vai ekspertu no amata atbrīvos veselības stāvokļa dēļ, mācību maksa un izdevumi tiesu ekspertam nebūs jāatmaksā. Savukārt, ja ekspertam, kuru atbrīvo no amata un kurš pēc izglītības iestādes pabeigšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas būs nostrādājis iestādē mazāk par pieciem gadiem, būs jāatmaksā iestādei mācību maksa pilnā apmērā. Pretējā gadījumā iestāde attiecīgo summu varēs piedzīt civilprocesuālā kārtībā.

Valdība 30.jūnijā pieņēma arī Tiesu ekspertu padomes nolikumu. Tiesu ekspertu padome būs tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija, kuras mērķis būs nodrošināt objektīvu un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīžu veikšanu. Tā būs atbildīga par sertificēto tiesu ekspertu darbību valstī un rūpēsies par ekspertu profesijas prestižu. Pēc noteikumu stāšanās spēkā tiks noteiktas tiesu ekspertu padomes funkcijas un pilnvaras, kā arī padomes sastāvs un darba organizēšanas kārtība.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošo atkritumu izgāztuvju rekultivāciju

30.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.1.2.1.apakšaktivitāti “Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Apakšaktivitātes “Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija” mērķis ir izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada vides aizsardzības prasībām neatbilstošas atkritumu izgāztuves.

Tās ietvaros tiks atbalstīta normatīvo aktu prasībām neatbilstošo sadzīves atkritumu izgāztuvju kopējās atkritumu apglabāšanas zonas rekultivācija un pēcrekultivācijas monitoringa ierīkošana.

Šīs apakšaktivitātes ietvaros īstenotos projektus finansēs no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem 13 774 958 latu apmērā un pašvaldību budžeta līdzekļiem – 6 482 332 latu apmērā.

VidM: Par prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību

30.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību”.

Sagatavotais noteikumu projekts noteiks zemes atpirkšanas iesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību, kompensācijas par atpērkamo zemes gabalu izmaksas termiņus un kārtību, kā arī atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību.

Noteikumu projekts nosaka, ka atbildīgā institūcija – Dabas aizsardzības pārvalde vai attiecīgā pašvaldība – 2008. un 2009.gadā pieņem un izskata to zemes īpašnieku iesniegumus, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā. Savukārt no 2010.gada līdz 2015.gadam pieņem un izskata to zemes īpašnieku iesniegumus, kuru zeme pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā. Sākot ar 2016.gadu, tiks pieņemti un izskatīti to zemes īpašnieku iesniegumi, kuru atpērkamais zemesgabals atrodas dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz šo zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības.

Šie noteikumi veicinās saimniecisko darbību valstī, jo privātajiem zemes īpašniekiem, pārdodot zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, būs iespēja iegūtos finanšu līdzekļus ieguldīt, lai sāktu vai izvērstu tādu saimniecisko darbību ārpus aizsargājamām teritorijām, kas ir ierobežota vai aizliegta aizsargājamās teritorijās. Piešķirot zemes īpašniekiem adekvātu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ievērojami mazināsies tajās esošo dabas vērtību apdraudējums.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem

Valdība 30.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu atbilstība tirdzniecības standartiem”.

Pamatojoties uz jaunas Eiropas Komisijas (EK) regulas stāšanos spēkā, tika precizētas svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes prasības un to atbilstības kārtība noteiktajiem tirdzniecības standartiem, kā arī atcelti MK 2004.gada 8.jūnija noteikumi Nr.533 “Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un kārtība, kādā novērtējama svaigu augļu un dārzeņu atbilstība standartiem”. Tādējādi jaunie noteikumi nosaka svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības, kā arī kārtību, kādā novērtējama produkta atbilstība tirdzniecības standartiem, kas noteikti Padomes regulā par augļu un dārzeņu tirgus kopēju organizāciju.

Izstrādātais normatīvais akts neattiecas uz augļiem un dārzeņiem, kurus ieved no trešajām valstīm, ja produkti nav paredzēti komerciāliem mērķiem un viena veida produktu daudzums nav lielāks par 10 kilogramiem. Tāpat noteikumi neattiecas uz grieztām arbūzu, meloņu un galviņkāpostu daļām. Grieztas augļu un dārzeņu daļas drīkst izplatīt mazumtirdzniecībā, ja tās iepakotas atbilstoši normatīvajiem aktiem par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un marķētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārtikas marķēšanu.

Noteikumos noteikts, ka koordinācijas un pārbaudes iestādes funkcijas veic Pārtikas un veterinārais dienests ( PVD), kas izveido un uztur komersantu, zemnieku saimniecību un kooperatīvo sabiedrību (uzņēmēju) datubāzi. Ja valsts sanitārais robežinspektors vai dienesta valsts pārtikas inspek­tors konstatē, ka produkts atbilst standartam, tad tiek izrakstīts Komisijas regulā noteiktais sertifikāts. Savukārt, ja inspektors konstatē, ka produkts neatbilst standartam, viņš saskaņā ar Komisijas regulas noteiktajām prasībām izraksta kontroles apliecību.

Noteikumi nosaka, ka uzņēmējs sedz ar produkta ievešanu, izvešanu un atkārtotu atbilstības novērtēšanu saistītās izmaksas normatīvajos aktos par Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojumiem noteiktajā kārtībā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā atzīst savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus

Valdība 30.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā atzīst savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus”.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā tiek atzīti savstarpējās atbilstības konsultāciju sniedzēji. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniekiem nepieciešamo konsultāciju pieejamību par savstarpējās atbilstības jautājumiem. Pakalpojumu sniedzēju atzīst Lauku atbalsta dienests (LAD).

Par konsultāciju pakalpojuma sniedzēju atzīst Uzņēmumu reģistrā reģistrētu juridisku personu, ja pretendents nodrošina konsultāciju pakalpojumu lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā par vidi, dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju. Tāpat pretendentam jānodrošina konsultācijas par sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un lauksaimniecības un vides stāvokli. Pretendenta saimnieciskā darbība nevar tikt apturēta vai pārtraukta.

Lai pakalpojuma sniedzēju atzītu Uzņēmumu reģistrā kā reģistrētu juridisku personu, pretendenta darbiniekiem, kuri sniedz savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu lauksaimniekiem, jābūt ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību, turklāt ne vairāk kā 30% no kopējā darbinieku skaita jābūt ar profesionālo vidējo izglītību. Tāpat pretendentam jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei konsultāciju sniegšanā. Pretendentam, kas sniedz savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojumu, nedrīkst būt komerciālas intereses par lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās tehnikas, ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu. Tāpat pretendentam jāspēj nodrošināt savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojuma sniegšana 10 darbdienu laikā pēc lauksaimnieka pieprasījuma saņemšanas.

Konsultāciju pretendentam atzīšanai jāiesniedz LAD iesniegums, juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopija un konsultantu saraksts līdz kārtējā gada 1.janvārim, 1.aprīlim, 1.jūlijam vai 1.oktobrim. Savukārt LAD mēneša laikā pēc norādītajos termiņos saņemtā iesnieguma izsniedz savstarpējās atbilstības konsultāciju pakalpojuma sniedzēja atzīšanas apliecību uz neierobežotu termiņu vai rakstiski pamato atteikumu to izsniegt. Atzīšanas apliecībā norāda pakalpojuma sniedzēja nosaukumu un juridisko adresi.

Ja tiek konstatēti pārkāpumi pakalpojuma sniedzēja darbībā, LAD ir tiesīgs uz laiku apturēt atzīšanas apliecības darbību un anulēt atzīšanas apliecību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par grozījumiem Mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība 30.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Mēslošanas līdzekļu apritē arvien vairāk nonāk mēslošanas līdzekļi ar marķējumu “Eiropas Kopienas mēslošanas līdzeklis”, kas tiek laisti ES iekšējā tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu “Par mēslošanas līdzekļiem”.

Šobrīd spēkā esošais likums neparedz mēslošanas līdzekļu ar marķējumu “EK mēslošanas līdzeklis” reģistrāciju vai uzskaiti, kas apgrūtina šo mēslošanas līdzekļu uzraudzību un kontroli. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) 2007.gadā, izlases veidā ņemot “EK mēslošanas līdzeklis” kontroles paraugus, konstatēja, ka 15 no pārbaudītajiem 35 bija faktisko rādītāju skaitliskā novirze no marķējumā deklarētās vērtības vai no regulas prasībām. Tādējādi likumprojektā ir iekļautas normas, kuras paredz veikt šo mēslošanas līdzekļu uzskaiti.

Grozījumi likumā nosaka, ka katram ražotājam, kurš ražo un laiž tirgū vienkāršo vai kombinēto amonija nitrāta mēslošanas līdzekli ar augstu slāpekļa saturu, jānodrošina, lai tas atbilstu regulas prasībām attiecībā uz detonācijas testu.

Šobrīd spēkā esošais likums neparedz nekādu sadarbību starp VAAD un Valsts ieņēmuma dienesta Galveno muitas pārvaldi, tāpēc likumprojektā iekļautas normas par informācijas apmaiņu. Grozījumi likumā nodrošinās regulāru kontroli pār mēslošanas līdzekļu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas prasībām par mēslošanas līdzekļiem.

Likums stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumiem

Valdība 30.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi”. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Sēklu aprites likumu.

Normatīvais akts nosaka augu šķirnes novērtēšanas prasības. Savukārt šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšanu ar standartšķirni veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Šķirnes novērtēšanas mērķis ir noskaidrot ražību, bioloģiskās īpatnības, iegūtās ražas kvalitāti. Tāpat arī noskaidrot ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirību, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības. Novērtēšanā tiks noskaidrota piemērotība audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos un piemērotība konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Noteikumos noteiktās prasības izpilda jau esoša valsts institūcija – Valsts augu aizsardzības dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa