Par Latviju Eiropas Savienībā: "par" un "pret"

Ja referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) notiktu šobrīd, vairāk nekā puse (50,8%) Latvijas iedzīvotāju balsotu "par", "pret" balsotu 29,5 procenti, bet vēl nav izlēmuši 19,7 procenti.

Šāda Latvijas iedzīvotāju attieksmes aina iezīmējas Eiropas integrācijas biroja un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" (SKDS) veiktajā aptaujā. Līdzīgas aptaujas notiek regulāri jau no 1999.gada novembra, tas ļauj sekot līdzi sabiedrības viedokļa par Eiropas Savienību izmaiņām.

Salīdzinot ar šī gada maija aptaujas rezultātiem, ir pieaudzis ES atbalstītāju skaits, bet gandrīz nemainīgs palicis noliedzēju skaits. ES atbalstītāju skaits pieaudzis, galvenokārt samazinoties neizlēmīgo skaitam. Jāatzīmē, ka palielinājies atbalstītāju skaits vecuma grupā virs 55 gadiem, kas iepriekš ir bijusi pati skeptiskākā grupa. Ja pēc maija aptaujas datiem šajā vecuma grupā "par" būtu balsojuši 23,6 procenti, tad pēc augusta aptaujas datiem — jau 39,4 procenti. Izlīdzinājušās arī atšķirības pilsoņu un nepilsoņu attieksmē, kuras uzrādīja maija aptauja. Augustā ir bijis arī vismazākais neizlēmīgo skaits no visām kopš 1998.gada beigām veiktajām aptaujām — tikai 19,7 procenti, kas ir pozitīvi vērtējams fakts. Tomēr var prognozēt neizlēmīgo skaita atkārtotu pieaugumu gadījumā, ja palielinātos negatīvas informācijas daudzums, jo līdzšinējās aptaujas rāda, ka ir daļa aptaujāto, kas salīdzinoši viegli maina uzskatus.

Iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību kopumā ir uzlabojusies. Šobrīd 61,2% aptaujāto ir vairāk vai mazāk pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, gandrīz sasniedzot 1998.gada novembra situāciju, kad pozitīvu attieksmi pauda 63,5% iedzīvotāju. Savukārt samazinājies ir negatīvi noskaņoto skaits — 31 procents salīdzinot ar 35,2 procentiem maijā. Savu attieksmi vēl nav noformulējuši 7,8 procenti. Tas ir viszemākais līmenis kopš 1998.gada novembra.

"Par" balsojošo aptaujas dalībnieku pieauguma iemeslus varētu skaidrot ar vairāku faktoru kopumu. Starp tiem varētu būt jaunās Valsts prezidentes V.Vīķes–Freibergas ievēlēšana, kura sabiedrībā ir populāra, un līdz ar to sabiedrisko domu ietekmē viņas paustais atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Tāpat savu lomu varētu spēlēt arī Krievijas krīzes sekas, kas šobrīd uzskatāmi redzamas valsts budžeta problēmās, un no tām izdarītais secinājums, ka turpmākā sadarbība ar Krieviju ir grūti prognozējama, turpretī Eiropas Savienība ir drošs sadarbības partneris. Iespējams pozitīvi ietekmējusi arī ziņa par ievērojamajiem ES līdzekļiem, kas būs pieejami Latvijai, sākot ar nākamo gadu (ISPA, SAPARD un Phare programmu ietvaros). Informācija par to parādījās masu medijos aptaujas veikšanas laikā. Zināmu iespaidu atstāj arī iespējamā Latvijas uzaicināšana uz sarunām par iestāšanos ES, kas pārsvarā tiek atspoguļota kā Latvijai vēlama un kā pozitīvs Latvijas attīstības novērtējums.

Lai izšķirtos "par" vai "pret", jābūt zināšanām. Paši aptaujātie savas zināšanas par Eiropas Savienību novērtē ar 4,2 ballēm 1 līdz 10 ballu skalā. Varbūt tas nešķiet daudz, bet zīmīgi, ka tieši tāpat savas zināšanas vidēji novērtē arī Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji ( Eurobarometer 51, 1999.gada pavasaris). Turklāt tādās valstīs kā Īrijā, Grieķijā, Portugālē un Lielbritānijā iedzīvotāji savas zināšanas novērtējuši pat zem 4 ballēm.

Lai gūtu zināšanas par Eiropas Savienību, informācija ir jāmeklē. Diemžēl to cilvēku skaits, kas ir ieinteresēti un ir pat īpaši meklējuši informāciju par Eiropas Savienību, ir tikai 28,2 procenti. 54,3 procenti šādu informāciju nav meklējuši, 15,1 procentu šie jautājumi vispār neinteresē. Turklāt jāatzīmē, ka lielākoties informāciju meklē tie, kuriem ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Lielākā daļa iedzīvotāju informāciju gūst no masu medijiem — preses (15,2%), TV (15,1%), radio (9,5%). Tikai pavisam niecīga daļa — 1,7% aptaujāto ir apmeklējuši informācijas centrus vai bibliotēkas, 1,9 procenti piedalījušies ES jautājumiem veltītos pasākumos un 2,8 procenti ir meklējuši ES jautājumiem veltītas publikācijas. Tas gan neliecina par pārāk lielu aktivitāti, tomēr jāatzīst, ka Eiropas Savienības jautājumiem, ietekmējot arvien lielāku sabiedrības daļu, gaidāms aktivitātes pieaugums.

Visai vienlīdzīgi ir sadalījušās aptaujāto atbildes jautājumā par to, kurš gūst lielāku labumu no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību. 29,7 procenti uzskata, ka ieguvēja būs Latvija, 22 procenti — ka ieguvēja būs Eiropas Savienība, bet 21,1 procents uzskata, ka abas puses iegūs vienlīdzīgi. 1997.gada beigās, atbildot uz šo jautājumu, atbildes sadalījās šādi — 37 procenti uzskatīja, ka ieguvēja būs Latvija, 12 procenti — ka Eiropas Savienība un 28 procenti — ka abas vienlīdzīgi ( Central and Eastern Eurobarometer nr.8, 1997.gada rudens).

Nākamo iedzīvotāju aptauju ieplānots veikt novembrī. Diemžēl ierobežoto līdzekļu dēļ nebūs iespēju uzdot piecus jautājumus kā parasti, bet gan tikai divus vai trīs. Aptauju veikšana nākamgad ir atkarīga no valsts budžetā atvēlētajiem līdzekļiem.

EIB informācija