I. Vispārīgais jautājums

1. Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (turpmāk – centrs) ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūrizglītībā un radošās industrijas izglītības jomā.

II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence

2. Centram ir šādas funkcijas:

2.1. izstrādāt kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģiju atbilstoši valsts kultūrpolitikai;

2.2. organizēt kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģijas ieviešanu;

2.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības jomā.

3. Centram ir šādi uzdevumi:

3.1. plānot kultūrizglītības programmu attīstību;

3.2. piedalīties radošās industrijas izglītības politikas izstrādē;

3.3. atbilstoši kompetencei piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem, kā arī politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā;

3.4. sniegt ieteikumus kultūrizglītības iestādēm kultūrizglītības programmu īstenošanā;

3.5. apkopot un iesniegt Kultūras ministrijā to profesionālās ievirzes izglītības iestāžu iesniegtos pieteikumus valsts dotācijas saņemšanai, kuras īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības programmas;

3.6. izveidot un uzturēt informācijas sistēmas kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības jomā;

3.7. sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt nozares profesiju standartu projektu izstrādi un ekspertīzi;

3.8. pārbaudīt izglītības programmu īstenošanas kvalitāti Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālajās vidējās izglītības iestādēs un pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības iestādēs;

3.9. koordinēt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm nepieciešamo mācību materiālu izstrādi mācību priekšmetos kultūrizglītībā un radošās industrijas izglītībā;

3.10. saskaņot licencēšanai mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionā­lās vidējās izglītības programmas un mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmas un sniegt attiecīgus atzinumus;

3.11. sagatavot, aktualizēt un iesniegt Profesionālās izglītības administrācijai ekspertu sarakstu mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai, kā arī mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu akreditācijai;

3.12. lai nodrošinātu mūzikas, māk­slas un horeogrāfijas izglītības kvalitāti, atbilstoši kompetencei sniegt metodisku, organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības iestādēm un to sociālajiem partneriem;

3.13. organizēt satura un vērtēšanas kritēriju izstrādi valsts noslēguma pārbaudījumiem profesionālajos mācību priekšmetos – kvalifikācijas eksāmeniem mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

3.14. saskaņot valsts noslēguma pārbaudījumu norisi mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

3.15. organizēt valsts konkursus mūzikā un mākslā, kā arī koordinēt kultūrizglītības iestāžu radošā darba un profesionālās meistarības pilnveides konkursus, olimpiādes, izstādes un skates;

3.16. organizēt vietēja un starptautiska mēroga konferences, seminārus un citus izglītojošus pasākumus, kā arī piedalīties starptautiskajos pasākumos un projektos, kas saistīti ar kultūru un radošo industriju izglītībā, slēgt sadarbības līgumus;

3.17. koordinēt kultūrizglītības sistēmas darbību, veicinot profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, profesionālās vidējās izglītības iestāžu, profesionālās augstākās izglītības iestāžu un citu kultūrizglītības iestāžu sadarbību;

3.18. koordinēt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības programmu izstrādi un nodrošināt radošās industrijas satura iestrādi mācību priekšmetu programmās;

3.19. koordinēt un organizēt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas vidējās izglītības un mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes iestāžu pedagogu tālāk­izglītības attīstību nacionālajā līmenī;

3.20. koordinēt un organizēt mūžizglītības projektus kultūras jomas speciālistiem un pedagogiem;

3.21. izstrādāt profesionālās izglītības attīstības projektus un piedalīties tajos.

4. Centram ir šādas tiesības:

4.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, Kultūras ministrijas struktūrvienībām un izglītības iestādēm, kā arī citām iestādēm un organizācijām centra darbam nepieciešamo informāciju;

4.2. izveidot ekspertu komisijas, padomes un darba grupas centra funkciju veikšanai;

4.3. slēgt līgumus ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un privāt­personām, lai nodrošinātu centra darbību.

III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence

5. Centra darbu vada centra direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs.

6. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

7. Centra struktūrvienības ir daļas. Daļu reglamentus apstiprina centra direktors.

8. Daļu vada daļas vadītājs. Daļas vadītājs ir atbildīgs par daļas uzdevumu izpildi.

9. Centra amatpersonu un darbinieku amata pienākumus nosaka amatu aprakstos un darba līgumos.

IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību

10. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par centra lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Centra direktoram ir tiesības atcelt centra amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

12. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Centrs ne retāk kā reizi gadā sniedz Kultūras ministrijai pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. Kultūras ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību.

14. Centra darbību finansē no valsts budžeta dotācijas.

V. Noslēguma jautājums

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumus Nr.894 “Valsts kultūrizglītības centra nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 171.nr.).

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Šlesers

Kultūras ministre H.Demakova