Mūs sabiedrība savā attieksmē par Eiropas Savienību

Eiropas integrācijas biroja un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" pētījums

Aptaujā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību (ES), kas norisinājās no šī gada 9.līdz 16.augustam, pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1005 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

 

Terminu skaidrojums

Izlase — Latvijas iedzīvotāju mikromodelis

Reģions

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmala, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga — Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata — respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs — kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolnieks, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona, kas ir darbaspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.).

Zemi — mazāk par Ls 42.

Vidēji — no Ls 43 līdz 84.

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz 126.

Augsti — vairāk par Ls 127.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?"

Respondenti (N = 1005) savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā "pozitīva", "drīzāk pozitīva nekā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva nekā pozitīva" un "nezina". Lai atainotu detalizētāku respondentu attieksmi pret Eiropas Savienību, grafikā ir izmantota pilna skala. Kā redzams, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk pozitīvu" (38,3%).

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju atbildes "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva nekā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm "drīzāk negatīva nekā pozitīva" ir redzams, ka vairāk nekā pusei jeb 61.2% respondentu ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt 31% respondentu ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Šajā grafikā ir redzamas Latvijas iedzīvotāju attieksmes izmaiņas pret Eiropas Savienību, salīdzinot ar 1998. gada novembrī, 1999. gada februārī un maijā veiktajām aptaujām. Dati liecina, ka salīdzinājumā ar 1999. gada februāra un maija aptaujās iegūtajiem rezultātiem iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību ir kļuvusi pozitīvāka. Tā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību ir 61,2% respondentu. Šis rādītājs praktiski ir atgriezies 1998. gada novembra aptaujas datu līmenī, kad pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību pauda 63,5% aptaujāto.

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu "Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?" tiks analizēta pēc vienkāršotās skalas.

Atšķirībā no 1999. gada maija aptaujas datiem šajā aptaujā kopumā nav vērojamas būtiskas atšķirības vīriešu un sieviešu attieksmē pret Eiropas Savienību. Pozitīvi noskaņoti ir 61,3% vīriešu un 60,9% sieviešu.

Atbilžu sadalījums vecuma griezumā vēlreiz apliecina faktu, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem. Tā, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 67,1% aptaujāto ir pauduši pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību. Vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs ir 46,2%. Taču aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 1999. gada maija aptaujas datiem ir pieaudzis to gados vecāko respondentu (virs 55 g.v.) skaits, kuri ir pauduši kopumā pozitīvu attieksmi. Šis rādītājs tuvojas 1998. gada novembrī veiktajā aptaujā iegūtajiem rezultātiem (11.98. — 52%; 02.99. — 41%; 05.99. - 36,1%; 08.99. — 46,2%).

Aptaujas dalībniekiem ar augstāku izglītības līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību. Tā, piemēram, 70% respondentu ar augstāko izglītību ir atzīmējuši, ka viņiem kopumā ir pozitīva attieksme, bet respondentu vidū, kuriem ir pamatizglītība, šis rādītājs sasniedz tikai 31,5%. Salīdzino ar iepriekšējām aptaujām, respondentu vidū, kuriem ir augstākā izglītība, ir pieaugusi kopumā pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību (11.98. — 66,9%; 02.99. — 65,2%; 05.99. — 58,5%; 08.99. — 70%).

Grafikā ir attēlota LR pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienību. LR pilsoņi ir potenciālie referenduma dalībnieki. Dati liecina, ka LR pilsoņu attieksme būtiski neatšķiras ne no kopējiem rādītājiem, ne arī no nepilsoņu attieksmes.

Pozitīvāka attieksme nekā caurmērā pret Eiropas Savienību ir strādājošajiem respondentiem.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu nodarbošanās griezumā, ir redzams, ka 80% studentu un tikpat vadītāju un menedžeru savu attieksmi pret Eiropas Savienību vērtē kā kopumā "pozitīvu". Salīdzinājumā ar abām iepriekšējām aptaujām ir pieaugusi bezdarbnieku pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību.

Arī šī aptauja liecina, ka respondentiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. 80,9% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi pārsniedz Ls127 uz vienu ģimenes locekli, ir kopumā pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet tāda ir 59,4% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību nekā caurmērā ir Zemgales (71,6%), Latgales (65,2%) un Rīgas (64,0%) iedzīvotājiem. Rezervētāki savā attieksmē ir izrādījušies Vidzemes iedzīvotāji (48,2%) un tradicionāli arī Kurzemes iedzīvotāji (57,1%).

Pilsētu (arī Rīgas) iedzīvotāji ir pauduši kopumā pozitīvāku attieksmi pret Eiropas Savienību.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?"

Grafikā ir attēlots eventuālais respondentu (N = 1005) balsojums referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Puse jeb 50,8% respondentu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Pret balsotu 29,5% aptaujas dalībnieku, un 19,7% Latvijas iedzīvotāju nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Grafikā ir attēlots iepriekšējās un šajā aptaujā uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā jūs balsotu?" iegūto atbilžu salīdzinājums. Kā redzams, salīdzinot ar visās iepriekšējās aptaujās iegūtajiem datiem, ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā un rādītājs (50,8%) ir pārsniedzis pat 1998. gada novembra aptaujā iegūto datu līmeni (46,4%). Ņemot vērā, ka pret balsojošo respondentu procentuālais skaits nav būtiski samazinājies, domājams, ka par balsojošo procentuālais pieaugums ir noticis, samazinoties neizlēmušo respondentu skaitam.

Par balsojošo aptaujas dalībnieku procentuālā pieauguma un neizlēmušo respondentu skaita samazināšanās iemeslus varētu skaidrot ar vairāku faktoru kopumu. Starp tiem varētu būt jaunās Valsts prezidentes V. Vīķes - Freibergas ievēlēšana, kura sabiedrībā ir populāra (reitings visu Latvijas iedzīvotāju vidū 61,9 (08.99.)) un līdz ar to ir populāra arī viņas deklarētā nostāja jautājumos par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Tāpat sava loma varētu būt arī Krievijas krīzes sekām un no tām izdarītajiem secinājumiem, ka turpmākā sadarbība ar Krieviju ir grūti prognozējama, bet Eiropas Savienība ir samērā drošs sadarbības partneris. Arī notikumi Balkānos daļā sabiedrības varētu būt stiprinājuši Eiropas Savienības pozitīvo tēlu, jo Kosovas konflikta risināšanā Eiropas Savienība un NATO ieņēma aktīvu pozīciju un panāca konflikta atrisināšanu.

Vīriešu vidū caurmērā ir raksturīgs nedaudz lielāks par iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits (52,9%). Sieviešu vidū šis rādītājs sasniedz 48,9%.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem nedaudz vairāk nekā puse jeb 52,9% respondentu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka šīs vecuma grupas par balsojošo procents, salīdzinot ar 1998. gada novembra un 1999. gada maija aptauju, ir samazinājies (11.98. — 54,7%; 02.99. — 49,3%; 05.99. — 58,5%). Vecuma grupā virs 55 gadiem par balsotu 39,4% Latvijas iedzīvotāju, kas ir procentuāli vairāk nekā iepriekšējās aptaujās (11.98. — 35,6%; 02.99. — 27,9%; 05.99. — 27,8%).

Atšķirības balsojumā atklājas arī aptaujas dalībnieku vidū ar dažādu izglītības līmeni. Pozitīvāks balsojums raksturīgs respondentiem ar vidējo vai augstāko izglītību. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 56,4% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību (11.98. — 52,4%; 02.99. — 43%; 05.99. — 47,2%) un 23,9% respondentu ar pamatizglītību (11.98. — 35,1%; 02.99. — 30,3%; 05.99. — 23,6%).

51,8% latviešu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, cittautiešu vidū šis rādītājs ir 49,4%.

Grafikā ir redzams LR pilsoņu iespējamais balsojums referendumā. Dati liecina, ka LR pilsoņu attieksme būtiski neatšķiras ne no kopējiem rādītājiem, ne arī no nepilsoņu attieksmes.

Strādājošie aptaujas dalībnieki salīdzinājumā ar nestrādājošiem ir biežāk atzīmējuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Visai ievērojamas atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas respondentu vidū, kuriem ir dažāda nodarbošanās. Tā, piemēram, 72% vadītāju, menedžeru un tikai 33,3% zemnieku balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atšķirības balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā atklājas arī ienākumu griezumā. Tā par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 69,1% respondentu ar augstu ienākumu līmeni un 38,9% respondentu ar zemu ienākumu līmeni.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka biežāk nekā caurmērā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Zemgales (62,1%), kā arī Latgales iedzīvotāji (58%).

Arī pilsētu (izņemot Rīgu) iedzīvotāji biežāk nekā caurmērā ir atzīmējuši, ka referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pagastu iedzīvotāju vidū šis rādītājs sasniedz 39,2%.

Atbildes uz jautājumu:

"Vai jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat speciāli meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību?"

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt vairākus variantus, kur informācija speciāli tiek meklēta, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Kā redzams grafikā, visbiežāk jeb ~ 15% gadījumu Latvijas iedzīvotāju ir meklējuši atbilstošus rakstus presē vai izvēlējušies attiecīgus raidījumus TV. Tālāk biežuma ziņā seko Eiropas Savienības jautājumiem veltīti radio raidījumi (9,5%). Salīdzinoši retāk respondenti ir atzīmējuši, ka ir speciāli meklējuši Eiropas Savienības jautājumiem veltītas brošūras un grāmatas (2,8%), apmeklējuši Eiropas Savienības jautājumiem veltītus pasākumus (1,9%) vai meklējuši atbilstošu informāciju bibliotēkās vai informācijas centros (1,7%).

Vairāk nekā puse aptaujāto informāciju par Eiropas Savienību speciāli nav meklējuši (54,3%).

Šajā grafikā iegūtie dati ir attēloti "savilktā" veidā, t.i., atbildes sagrupējot, kā "esmu speciāli meklējis informāciju", "speciāli informāciju nemeklēju", "mani neinteresē šie jautājumi" un "nezina/NA".

Kā redzams, vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, speciāli nav meklējuši (54,3%). Informāciju speciāli ir meklējuši vairāk kā 1/4 jeb 28,2% respondentu. 15,1% Latvijas iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē, tātad arī šie respondenti visticamāk speciāli informāciju par Eiropas Savienību nav meklējuši. 2,4% respondentu nav varējuši sniegt konkrētu atbildi uz uzdoto jautājumu.

Tālāk Latvijas iedzīvotāju atbildes uz šo jautājumu korelācijā ar dažādiem sociāldemogrāfiskiem rādītājiem tiks analizētas pēc "savilktā" varianta.

Vīrieši caurmērā biežāk nekā sievietes ir atzīmējuši, ka ir speciāli meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību (attiecīgi 33,1% un 23,9%).

Biežāk informāciju par šiem jautājumiem ir meklējuši respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem (~32%).

Latvijas iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir salīdzinoši biežāk speciāli meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Tā, piemēram, to ir darījuši 43,3% aptaujāto ar augstāko izglītību un tikai 10,9% aptaujāto ar pamata izglītību.

Aplūkojot, kā uz šo jautājumu ir atbildējuši dažādu nodarbinātības grupu pārstāvji, atklājas, ka aktīvāki attiecīgās informācijas meklējumos ir iestāžu vadītāji (54%), kā arī skolēni, studenti (38%). Salīdzinoši tikai 10% bezdarbnieku un 11,1% zemnieku ir speciāli meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību.

Vērojama tendence, ka respondenti ar augstāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli ir biežāk meklējuši informāciju par Eiropas Savienības jautājumiem. To ir darījuši 48,2% aptaujāto ar ienākumu līmeni virs Ls 127 un salīdzinoši 25,9% aptaujāto ar ienākumu līmeni virs Ls 42.

Reģionālā griezumā atklājas, ka salīdzinoši visretāk informāciju par šiem jautājumiem ir meklējuši Vidzemes iedzīvotāji (17,7%). Pārējos Latvijas reģionos šis rādītājs ir nedaudz augstāks nekā caurmērā (~31%).

Aplūkojot iegūtos rezultātus atkarībā no aptaujas dalībnieka dzīves vietas, ir redzams, ka rīdzinieki biežāk nekā caurmērā ir speciāli meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību (31,2%).

Pārējos sociāldemogrāfiskos griezumos (tautība, pilsonība, nodarbinātības sfēra) būtiskas atšķirības respondentu atbildēs nav vērojamas.

Ir lietderīgi aplūkot Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: "Vai jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat speciāli meklējuši informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību?" korelācijā ar aptaujāto attieksmi pret Eiropas Savienību un balsojumu referendumā.

Tā atklājas, ka tie respondenti, kuriem ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, biežāk nekā caurmērā ir speciāli meklējuši informāciju par attiecīgajiem jautājumiem (37,5%). Tikai 16,3% aptaujāto, kuriem kopumā ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību, ir speciāli meklējuši informāciju par šiem jautājumiem.

Līdzīgi tie Latvijas iedzīvotāji, kuri referendumā balsotu "par" iestāšanos Eiropas Savienībā, salīdzinoši biežāk ir speciāli meklējuši informāciju par Eiropas Savienības jautājumiem (39,6%).

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kā jūs vērtētu savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību 10 ballu skalā, ja pieņem, ka "1" nozīmē, ka nezināt neko, bet "10" — ka jums ir ļoti labas zināšanas par Eiropas Savienību?"

Grafikā redzams, ka visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību tiecas vērtēt kā vidēju, ko apliecina arī aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmenim (4.2636). 1

Vīrieši savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību salīdzinoši vērtē nedaudz augstāk nekā sievietes (aritmētiskais vidējais attiecīgi 4.6325 un 3.9457).

Respondentiem ar augstāku izglītības līmeni raksturīgs augstāks savu zināšanu līmeņa pašvērtējums Eiropas Savienības jautājumos. Latvijas iedzīvotājiem ar augstāko izglītību aprēķinātais aritmētiskais vidējais ir 5.0558. Aptaujas dalībnieku vidū ar pamatizglītību šis rādītājs ir tikai 3.0237.

Zinošāki nekā caurmērā jautājumos par Eiropas Savienību ir izrādījušies vadītāji, menedžeri (5.7885), arī skolēni, studenti (4.7262). Salīdzinoši zemāk savas zināšanas ir vērtējuši bezdarbnieki (3.3098) un mājsaimnieces (3.6179).

Augstāk savas zināšanas par Eiropas Savienību ir novērtējuši respondenti ar augstāku ienākumu līmeni. Ienākumu grupā virs Ls127 aritmētiskais vidējais ir 5.6656, bet ienākumu grupā līdz Ls 42 — tikai 3.8710.

Aplūkojot iegūtos rezultātus reģionālā griezumā, atklājas, ka salīdzinoši vispieticīgākie sava zināšanu līmeņa vērtējumā par Eiropas Savienību ir kurzemnieki (3.9798).

Arī pagastu iedzīvotāji savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību ir vērtējuši zemāk nekā caurmērā (3.7734).

Pārējos sociāldemogrāfiskos griezumos nav vērojamas būtiskas atšķirības no kopējā sadalījuma.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kurš, jūsuprāt, gūst lielāku labumu no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību?"

Kā redzams grafikā, visbiežāk respondenti ir atzīmējuši, ka lielāku labumu no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību gūst Latvija (29,7% ). 27,2% aptaujāto nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu. Gandrīz vienāds aptaujas dalībnieku skaits uzskata, ka lielāku labumu iegūst Eiropas Savienība vai arī ka abas puses iegūst vienlīdzīgi (~22%). Kopumā jāsecina, ka respondentu atbildes šajā jautājumā ir sadalījušās visai līdzīgi.

Sievietēm nedaudz biežāk nekā vīriešiem ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

To, ka no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību lielāku labumu gūst tieši Latvija, salīdzinoši biežāk ir akcentējuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, it īpaši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem (38,8%). Savukārt respondenti vecuma grupā virs 55 gadiem salīdzinoši biežāk nav spējuši paust noteiktu viedokli (39,8%) vai ir atzīmējuši, ka abas puses iegūst vienlīdzīgi (25,8%).

Aptaujātie ar augstāko izglītību biežāk nekā caurmērā ir atzīmējuši, ka lielāku labumu no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību gūst Latvija (39,4%). Šādu viedokli ir pauduši tikai 12% respondentu ar pamatizglītību. Šīs izglītības grupas pārstāvji visbiežāk ir izvēlējušies atbildi "nezina" (50%).

Strādājošie Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk nekā nestrādājošie ir pauduši uzskatu, ka no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību lielāku labumu gūst Latvija.

Vairāk nekā puse jeb 52% vadītāju, menedžeru un tikai 11,1% zemnieku uzskata, ka attiecībās starp Latviju un Eiropas Savienību lielāku labumu gūst Latvija. Pensionāriem un mājsaimniecēm ir bijis visgrūtāk noformulēt savu atbildi šajā jautājumā.

Gandrīz puse jeb 45,5% aptaujāto ar ienākumu līmeni virs Ls 127 uz vienu ģimenes locekli domā, ka lielāku labumu attiecībās starp Latviju un Eiropas Savienību gūst Latvija. Aptaujāto vidū ar ienākumu līmeni līdz Ls 42 šis rādītājs sasniedz tikai 24,4%. 30,6% šīs ienākumu grupas pārstāvju uzskata, ka lielāku labumu gūst nevis Latvija, bet Eiropas Savienība.

Rīgas un Latgales iedzīvotāji salīdzinoši biežāk uzskata, ka lielāku labumu attiecībās starp Latviju un Eiropas Savienību gūst Latvija (attiecīgi 35,4% un 37,9%). Savukārt Vidzemes iedzīvotāji — ka Eiropas Savienība (32,3%). Zemgales iedzīvotāji biežāk domā, ka abas puses iegūst vienlīdzīgi (28,4%). Kurzemes iedzīvotājiem ir bijis visgrūtāk formulēt savu atbildi šajā jautājumā (43,8%).

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no respondentu dzīves vietas, atklājas, ka rīdzinieki biežāk nekā caurmērā uzskata, ka tieši Latvija gūst lielāku labumu attiecībās starp Latviju un Eiropas Savienību (35,4%). Savukārt Latvijas pagastu iedzīvotāji salīdzinoši biežāk nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu (33,9%).

 

 

Galvenie secinājumi:

1. Dati liecina, ka salīdzinājumā ar 1999. gada februāra un maija aptaujās iegūtajiem rezultātiem iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību ir kļuvusi pozitīvāka. Pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību ir 61,2% respondentu. Šis rādītājs ir atgriezies 1998. gada novembra aptaujas datu līmenī, kad pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību pauda 63,5% aptaujāto.

2. Salīdzinot visās iepriekšējās aptaujās iegūtos datus, ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, un rādītājs (50,8%) ir pārsniedzis pat 1998. gada novembra aptaujā iegūto datu līmeni (46,4%). Domājams, ka tas ir pieaudzis, samazinoties neizlēmušo respondentu procentuālajam skaitam.

3. "Par" balsojošo aptaujas dalībnieku procentuālā pieauguma un neizlēmušo respondentu skaita samazināšanās iemeslus varētu skaidrot ar vairāku faktoru kopumu.

* Starp tiem varētu būt jaunās Valsts prezidentes V. Vīķes - Freibergas ievēlēšana, kura sabiedrībā ir populāra (reitings visu Latvijas iedzīvotāju vidū 61,9 (08.99.)), un līdz ar to ir populāra arī viņas deklarētā nostāja jautājumos par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

* Tāpat sava loma varētu būt arī Krievijas krīzes sekām un no tām izdarītajam secinājumam, ka turpmākā sadarbība ar Krieviju ir grūti prognozējama, bet Eiropas Savienība ir samērā drošs sadarbības partneris.

* Arī notikumi Balkānos daļā sabiedrības varētu būt stiprinājuši Eiropas Savienības pozitīvo tēlu, jo Kosovas konflikta risināšanā Eiropas Savienība un NATO ieņēma aktīvu pozīciju un panāca konflikta atrisināšanu.

4. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību, speciāli nav meklējuši (54,3%). Informāciju speciāli ir meklējuši vairāk nekā 1/4 jeb 28,2% respondentu. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji šo informāciju ir meklējuši presē vai TV. 15,1% Latvijas iedzīvotāju ir atbildējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē, tātad arī šie respondenti visticamāk speciāli informāciju par Eiropas Savienību nav meklējuši.

5. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji savu zināšanu līmeni par Eiropas Savienību tiecas vērtēt kā vidēju, ko apliecina arī aprēķinātais aritmētiskais vidējais respondentu zināšanu līmenim (4.2636).

6. Visbiežāk respondenti ir atzīmējuši, ka lielāku labumu no attiecībām starp Latviju un Eiropas Savienību gūst Latvija (29,7% ). Tātad mazākums uzskata, ka Latvija šajās attiecībās varētu būt zaudētāja.

 

1 Tā kā šajā jautājumā atbilžu sadalījums ir pēc 10 ballu skalas, datu interpretācijā ir lietderīgi izmantot aritmētisko vidējo rādītāju. Dotajā gadījumā "1" nozīmē zemāko zināšanu līmeni par Eiropas Savienību (nezina neko), bet "10" — augstāko (ļoti labas zināšanas).