Rīgā 2008.gada 30.jūnijā (prot. Nr.44 9.§)
4.1. ražību, bioloģiskās īpatnības, iegūtās ražas kvalitāti, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirības salīdzinājumā ar standartšķirni, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības;
4.2. šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos;
4.3. piemērotību konvencionālajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.
5.1. lauku izmēģinājumu dati;
5.2. ķīmiski tehnoloģisko analīžu dati.
6.1. selekcionārs;
6.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;
6.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;
6.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – šķirnes pārstāvis).
7.1. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 1.martam;
7.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10.jūlijam;
7.3. par ziemāju labībām – līdz 1.augustam.
9.1. bioloģiskajā lauksaimniecībā;
9.2. konvencionālajā lauksaimniecībā;
9.3. bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.
10.1. pilnvarojumu, ja iesniegumu iesniedz šķirnes pārstāvis;
10.2. šķirnes aprakstu, ja ir veikta šķirnes atšķirības, viendabības un stabilitātes pārbaude (turpmāk – šķirnes pārbaude);
10.3. Latvijas augu šķirņu kataloga nolikuma šķirnes pārbaudes vadlīnijās minēto šķirnes apraksta tehnisko anketu, ja šķirnes pārbaude nav veikta;
10.4. dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izskatīšanu.
17.1. izvēlas divas līdz četras vietas lauku izmēģinājumu veikšanai (2.pielikums), kurās ir:
17.1.1. izmēģinājumu ierīkošanai un veikšanai atbilstoša materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu visu lauku izmēģinājumu darbu veikšanu piemērotos termiņos atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;
17.1.2. reģionam atbilstoši klimatiskie apstākļi un augsne. Augsni raksturojošie pamatrādītāji ir virs vidējā līmeņa šo noteikumu 2.pielikumā minētajā reģionā;
17.1.3. reģionam raksturīgajiem rādītājiem atbilstoša augsnes iekultivēšanas pakāpe un līdzens reljefs;
17.1.4. lauki, kuri ir sertificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, ja izmēģinājumus veic bioloģiskajā lauksaimniecībā;
17.1.5. persona ar augstāko agronomisko izglītību, kas atbildīga par izmēģinājumu veikšanu;
17.2. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu;
17.3. katru gadu sagatavo vienošanās protokolu par šķirņu novērtēšanu. Protokolā norāda sugu, šķirni, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu, sēklu piegādes kārtību, kā arī norāda samaksu par šķirnes novērtēšanu. Līguma puses paraksta vienošanās protokolu:
17.3.1. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 5.martam;
17.3.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 15.jūlijam;
17.3.3. par ziemāju labībām – līdz 15.augustam;
17.4. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, šķirnes pārstāvi, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota. Šķirņu lauku izmēģinājumu plānu apstiprina šādos termiņos:
17.4.1. vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 10.martam;
17.4.2. ziemas rapsim un ziemas ripsim – līdz 20.jūlijam;
17.4.3. ziemāju labībām – līdz 20.augustam;
17.5. noslēdz šo noteikumu 16.punktā minēto līgumu, ja lauku izmēģinājumus veic izpildītājs;
17.6. pamatojoties uz apstiprināto lauku izmēģinājumu plānu, katru gadu sagatavo vienošanās protokolu ar izpildītāju par lauku izmēģinājumiem. Vienošanās protokolā norāda sugu, šķirni, gadu, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes pārstāvi, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota, un samaksu par lauku izmēģinājumiem. Līguma puses paraksta vienošanās protokolu:
17.6.1. par vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz 15.martam;
17.6.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 25.jūlijam;
17.6.3. par ziemāju labībām – līdz 25.augustam.
18.1. vasarājiem un daudzgadīgajiem zālaugiem – līdz sējas gada 20.martam;
18.2. ziemas rapsim un ziemas ripsim – līdz sējas gada 5.augustam;
18.3. ziemāju labībām – līdz sējas gada 1.septembrim.
20.1. organizē sēklas materiāla sadalīšanu pa šķirnes lauku izmēģinājumu vietām;
20.2. sagatavo izmēģinājumu shēmas ne mazāk kā četriem atkārtojumiem. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirņu secību atkārtojumos nosaka randomizēti;
20.3. nosūta izpildītājiem veidlapas darbu, novērojumu un uzskaites datu pierakstīšanai.
21.1. šķirne ir iekļauta katalogā;
21.2. šķirne tiek izmantota ražošanā;
21.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls;
21.4. ja neviena no attiecīgā kultūrauga šķirnēm nav iekļauta katalogā, salīdzina ar šķirni, kurai ir labākie rādītāji;
21.5. ja šķirņu skaits novērtēšanā ir lielāks par 15, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.
22.1. tipiskums – izmēģinājumu apstākļu atbilstība attiecīgā reģiona klimatam, augsnei (ievēro augsnes iekultivēšanas pakāpi, fizikālo, ķīmisko un granulometrisko sastāvu, aramkārtas dziļumu, augsnes apakškārtas īpašības, barības vielu rezerves, augsnes skābumu, gruntsūdens līmeni un citus rādītājus) un agrotehnikai;
22.2. vienīgās atšķirības princips – nodrošina, ka:
22.2.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;
22.2.2. konkrētā lauka izmēģinājumā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet sēklas materiāla kvalitāte, mēslojums, priekšaugs, augsnes apstrāde, sējumu un stādījumu kopšana, novākšana un lietotā tehnika ir vienveidīga;
22.2.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;
22.2.4. vienādas intensitātes šķirnes salīdzina vienā grupā;
22.3. precizitāte – nodrošina visu darbu precīzu izpildi.
23.1. izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:
23.1.1. lauka vēsturē vismaz par trijiem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par kultūraugiem, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;
23.1.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā neietekmē izmēģinājumu rezultātus;
23.1.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē ir augsts vai vismaz vidējs;
23.1.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums;
23.1.5. ja lauks ir meliorēts, meliorācijas sistēmu kopšanā un uzturēšanā ievērotas normatīvo aktu prasības par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu;
23.1.6. lauks ir sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli, ja izmēģinājumu veic bioloģiskajā lauksaimniecībā;
23.2. izmēģinājumus iekārto, ievērojot šādus minimālos attālumus:
23.2.1. no mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, dzīvojamām ēkām un citām celtnēm – 50 m;
23.2.2. no atsevišķiem kokiem – 25 m;
23.2.3. no braucamajiem ceļiem un novadgrāvjiem – 10 m;
23.2.4. no lauka malas – 5 m.
24.1. kultūraugu attiecīgās sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav mazāks par četriem gadiem, bet labību attiecīgās sugas – ar triju gadu starplaiku;
24.2. katrai sugai izvēlas piemērotāko priekšaugu (3.pielikums);
24.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamā kultūrauga audzēšanas specifikai, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;
24.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot optimālās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.
26.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:
26.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus;
26.1.2. barības vielu iznesi;
26.1.3. priekšauga ietekmi;
26.1.4. šķirnes intensitātes grupu un šķirnes izmantošanas veidu;
26.1.5. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošos faktorus;
26.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:
26.2.1. audzē tauriņziežus;
26.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;
26.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;
26.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;
26.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;
26.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina mikroorganismu intensīvu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu).
27.1. izmēģinājuma laukā lauciņus izvieto vienā līdz četrās slejās saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā noteikto paraugu;
27.2. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;
27.3. izvēlas lauciņu platību, lai to uzskaites platība bez izolācijas joslām un celiņiem atbilstu šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem nosacījumiem;
27.4. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās (nesadalot atkārtojumus), starp kurām ir pagriezienu joslas, kas atļauj katru šķirni novākt atsevišķi.
28.1. kopšanu visos izmēģinājumos veic vienos un tajos pašos termiņos;
28.2. kopšanai lieto tikai augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti augu aizsardzības līdzekļu reģistrā;
28.3. pie sējumu un stādījumu kopšanas pasākumiem pieder pagriezienjoslu uzturēšana kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšana. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanos visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.
33.1. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā līdz 50 % no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;
33.2. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;
33.3. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;
33.4. ja izmēģinājuma augi gājuši bojā vairāk nekā 50 % no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.
37.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu noslēdz līgumu ar institūciju, kura akreditēta valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju, vai institūciju, kurai ir vismaz triju gadu pieredze ķīmiski tehnoloģisko analīžu veikšanā;
37.2. organizē analīžu paraugu piegādes šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajai institūcijai.
Zemkopības ministrs M.Roze
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Nr. |
Suga |
Izmēģinājumu vietas |
|||
konvencionālajā lauksaimniecībā |
bioloģiskajā lauksaimniecībā |
||||
vietu skaits |
vieta |
vietu skaits |
vieta |
||
1. |
Ziemas kvieši |
4 |
Zemgales RLP* |
2 |
Zemgales RLP |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
|||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
2. |
Vasaras kvieši |
3 |
Zemgales RLP |
2 |
Zemgales RLP |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
3. |
Ziemas rudzi |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
4. |
Ziemas tritikāle |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
5. |
Ziemas mieži |
2 |
Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
6. |
Vasaras mieži |
4 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Zemgales RLP |
|||||
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
7. |
Auzas |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
8. |
Griķi |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
9. |
Zirņi, lauka pupas |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
10. |
Ziemas rapsis |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Zemgales RLP |
Zemgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
|||||
11. |
Vasaras rapsis |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Zemgales RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
12. |
Lucerna |
2 |
Zemgales RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP |
Zemgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP |
||||
13. |
Sarkanais un baltais āboliņš |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Zemgales RLP |
Zemgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
14. |
Bastarda āboliņš |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Vidzemes novads |
Austrumzemgales novads |
||||
15. |
Stiebrzāles |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
16. |
Kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija |
2 |
Zemgales RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
17. |
Lopbarības bietes |
2 |
Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Zemgales RLP, Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP, Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
||||
18. |
Kartupeļi |
3 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
2 |
Dienvidkurzemes RLP, Ziemeļkurzemes RLP |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP, Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
||||
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
|||||
19. |
Garšķiedras lini, eļļas lini |
2 |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
2 |
Dienvidlatgales RLP, Austrumlatgales RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Lielrīgas RLP, Viduslatvijas RLP, Ziemeļvidzemes RLP, Ziemeļaustrumu RLP |
Piezīme.
* RLP – reģionālā lauksaimniecības pārvalde
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Nr. p.k. |
Suga |
Konvencionālajā lauksaimniecībā |
Bioloģiskajā lauksaimniecībā |
1. |
Ziemāju labības |
Lucerna, āboliņi vai to mistri ar stiebrzālēm, daudzgadīgās stiebrzāles, agrīnie kartupeļi, eļļas augi, dažādu veidu papuves, kā arī vasarāju labības |
Lucerna; āboliņi vai to mistri ar stiebrzālēm; agrīnie kartupeļi, kas mēsloti ar kompostu; eļļas augi (izņemot linus); dažādu veidu zaļmēslu papuves |
2. |
Vasarāju labības |
Kartupeļi, sakņaugi, kukurūza, pākšaugi un to mistri, daudzgadīgo zāļu mistri, āboliņi, ziemāji, kā arī citas sugas vasarāju labības |
Kartupeļi, kas stādīti pēc rudzu (kas mēsloti ar kompostu) zaļmēslu iestrādes; pākšaugi un to mistri ar zaļmēslu augiem pasējā; daudzgadīgo zāļu mistri; āboliņi; ziemāji ar zaļmēslojuma augiem pēcsējā vai pasējā |
3. |
Griķi |
Ziemāju un vasarāju labības (izņemot auzas) |
Ziemāju un vasarāju labības (izņemot auzas), ja tiem pēcsējā ir ziemojoši zaļmēslojuma augi (piemēram, rudzi, ziemas rapsis) |
4. |
Pākšaugi |
Zirņiem – kartupeļi, sakņaugi. Auglīgās augsnēs zirņus var izvietot arī pēc vasarājiem. Vīķiem – var būt dažādi priekšaugi, izņemot tauriņziežu dzimtas augus. Lopbarības pupām – ziemas kvieši, kartupeļi un sakņaugi. Nedrīkst izvietot pēc ziemas rudziem un auzām. Lupīnām – ziemas rudzi, kartupeļi, sakņaugi |
Labība, kam pēcsējā zaļmēslojuma augs, piemēram, eļļas rutki; ziemāju vai vasarāju labība, kam pavasarī pasēts ziemas rapsis vai ripsis; rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts rapsis vai ripsis zaļmēslojumam; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba; pieļaujami kartupeļi, kas audzēti pēc pavasarī iearta, ar kompostu mēslota rudzu vai rudzu-vīķu zaļmēslojuma; pieļaujami ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēti eļļas rutki zaļmēslojumam |
5. |
Ziemas rapsis, ziemas ripsis |
Agrie kartupeļi, pākšaugi, āboliņš, lucerna, labības, papuve |
Agrie kartupeļi, kam dots komposts; pākšaugi; āboliņš; lucerna; labības, pēc kurām dots komposts vai labību-pākšaugu mistrs; zaļmēslu papuve |
6. |
Vasaras rapsis, vasaras ripsis |
Labības, kartupeļi |
Labību-pākšaugu mistri ar salmu iestrādi; kartupeļi, kas stādīti pēc rudzu (kas mēsloti ar kompostu) zaļmēslu iestrādes |
7. |
Stiebrzāles maisījumā ar |
Kartupeļi, bietes, kukurūza, labības |
Sējot agri pavasarī – labība, kam pēcsējā zaļmēslojuma augs (piemēram, eļļas rutki); ziemāju vai vasarāju labība, kam pavasarī pasēts ziemas rapsis vai ripsis; rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts rapsis vai ripsis zaļmēslojumam; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba; pieļaujami kartupeļi, kas audzēti pēc pavasarī iearta, ar kompostu mēslota rudzu vai rudzu-vīķu zaļmēslojuma; pieļaujami ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kuriem pēcsējā audzēti eļļas rutki zaļmēslojumam. Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – ziemas rapsis vai ripsis sēklai, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; labība, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēts ziemas rapsis vai ripsis zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu īsi pirms ziedēšanas maija pirmajā pusē; griķi, salmus sasmalcina, pēc ražas novākšanas ieloba, agri pavasarī (aprīlī) sēj eļļas rutkus, jūnija pirmajās dienās sekli iear (līdz 20 cm) |
8. |
Stiebrzāles |
Kartupeļi, bietes, kukurūza, tauriņzieži, labības |
Sējot agri pavasarī – pākšaugi (zirņi, pupas) pēcsējā eļļas rutki; daudzgadīgie tauriņzieži, kuriem pirmais pļāvums novākts, bet attāls ielobīts ar apvēršanu augusta vidū. Zālaugu velēnu iear septembra pēdējā vai oktobra pirmajā dekādē. Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – daudzgadīgie tauriņzieži (sevišķi ieteicams agrais āboliņš pēc viena izmantošanas gada); pākšaugi (agri novācami); augusta sākumā sēj zaļmēslojumam ziemas ripsi vai rapsi; griķi ar salmu iearšanu |
9. |
Tauriņzieži |
Kartupeļi, bietes, kukurūza, labības |
Sējot agri pavasarī – šā pielikuma 7.punkta atbilstošajā sadaļā minētie priekšaugi. Sējot vēlu, jūnija otrajā pusē – ziemas rudzi, kam pēcsējā audzēti ziemas rudzi zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu stiebrošanas fāzē. Ar kompostu mēsloti agrie kartupeļi, kam pēcsējā audzēti ziemas rudzi zaļmēslojumam, loba ar apvēršanu stiebrošanas fāzē |
10. |
Kukurūza |
Labības (ziemāji, kas saņēmuši organisko mēslojumu); rušināmaugi; pākšaugi |
Agri novācamas labības vai rušināmaugi (vismaz augusta pirmajā dekādē), kam kā pēcaugus sēj ziemājus zaļmēslojumam (ziemas rapsi vai ripsi līdz 15.augustam; ja novākšana kavējas, sēj eļļas rutkus līdz 15.septembrim). Iestrādā pavasarī |
11. |
Eļļas rutki, sinepes |
Ziemāju labības un rušināmaugi |
Agri sējamiem – vēlīni novācamas labības vai rušināmaugi, pēc kuriem sekli iear augu atliekas, t.sk. smalcinātus salmus (tūlīt pēc ražas novākšanas) |
12. |
Facēlija |
Vasarāju labības |
Agri novācamas labības vai rušināmaugi, kam kā pēcaugus sēj eļļas rutkus vai sinepes zaļmēslojumam, kurus sekli iear oktobra sākumā |
13. |
Kartupeļi |
Ziemas rudzi, ziemas tritikāle (vieglākās augsnēs), āboliņš, lucerna un to mistri (smagākās augsnēs), pākšaugi, vasarāji, melnā papuve |
Āboliņš; lucerna; pākšaugi un to mistri; labības. Pēc priekšauga (labību vai pākšaugu) novākšanas sēj starpkultūras zaļmēslojumam, vislabāk rudzus. Iear pavasarī |
14. |
Lini |
Ziemāji (sēti pēc otrā gada daudzgadīgiem zālaugiem), daudzgadīgie zālaugi (vislabāk āboliņa un timotiņa mistri, kas izmantoti ne ilgāk par diviem gadiem), labības, pākšaugi |
Ziemāji (sēti pēc otrā gada tauriņziežiem vai to mistriem ar stiebrzālēm, kas izmantoti ne ilgāk par diviem gadiem); vasarāju labības vai pākšaugi, kam pēcsējā ir eļļas rutki |
15. |
Lopbarības bietes |
Ziemāju labības, āboliņi, pākšaugi, skābbarības augi, kartupeļi |
Tauriņzieži; labības vai pākšaugi, kam pēcsējā iesēti eļļas rutki. Vēlams pirms zaļmēslojuma sējas iestrādāt kompostu |
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Nr. |
Kultūraugs |
Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2 |
1. |
Labības |
|
1.1. |
Ziemas kvieši |
400–550 |
1.2. |
Vasaras kvieši |
550–650 |
1.3. |
Ziemas rudzi |
400–550 |
1.4. |
Ziemas rudzi (hibrīdi) |
200–250 |
1.5. |
Ziemas tritikāle |
400–550 |
1.6. |
Vasaras tritikāle |
500–550 |
1.7. |
Auzas |
500–600 |
1.8. |
Ziemas mieži |
500–550 |
1.9. |
Vasaras mieži |
400–500 |
1.10. |
Griķi |
200–500 |
2. |
Zālaugi |
|
2.1. |
Pļavas lapsaste |
1300–1500 |
2.2. |
Kamolzāle |
1400–1600 |
2.3. |
Augstā dižauza |
600–800 |
2.4. |
Pļavas auzene |
1000–1200 |
2.5. |
Niedru auzene |
1100–1400 |
2.6. |
Miežabrālis |
1200–1400 |
2.7. |
Bezakotu lāčauza |
700–900 |
2.8. |
Timotiņš |
2500–2900 |
2.9. |
Ganību airene |
1000–1300 |
2.10. |
Baltā smilga |
6000–6200 |
2.11. |
Sarkanā auzene |
1500–1800 |
2.12. |
Pļavas skarene |
3700–4000 |
2.13. |
Purva skarene |
4500–5000 |
2.14. |
Sarkanais āboliņš |
500–700 |
2.15. |
Bastarda āboliņš |
1300–1500 |
2.16. |
Baltais āboliņš |
1200–1400 |
2.17. |
Hibrīdā lucerna |
600–900 |
2.18. |
Austrumu galega |
300–500 |
2.19. |
Ragainie vanagnadziņi |
700–900 |
3. |
Pākšaugi |
|
3.1. |
Zirņi |
100–120 |
3.2. |
Vīķi: ziemas, vasaras |
120–150 |
3.3. |
Lopbarības pupas |
50–60 |
3.4. |
Lupīnas |
100–130 |
4. |
Eļļas augi un šķiedraugi |
|
4.1. |
Ziemas rapsis, ziemas ripsis (sējot agri, labos apstākļos) |
50–60 |
4.2. |
Ziemas rapsis, ziemas ripsis (sējot vēlāk) |
80–100 |
4.3. |
Vasaras rapsis, vasaras ripsis (sējot agri, labos apstākļos) |
80–100 |
4.4. |
Vasaras rapsis, vasaras ripsis (sējot vēlāk) |
100–120 |
4.5. |
Garšķiedras lini |
1800–2000 |
4.6. |
Eļļas lini |
600–700 |
5. |
Zaļmasas augi |
|
5.1. |
Kukurūza |
11–12 |
5.2. |
Eļļas rutki |
80–120 |
5.3. |
Sinepes |
80–120 |
5.4. |
Facēlija |
100–150 |
6. |
Bietes |
|
6.1. |
Lopbarības bietes |
7–7,5 |
7. |
Bumbuļaugi |
|
7.1. |
Kartupeļi |
47619 gab. ha-1 |
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
I. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā vienā slejā
1.atkārtojums |
2.atkārtojums |
3.atkārtojums |
4.atkārtojums |
||||||||||||||
Izolācija |
|||||||||||||||||
Izolācija |
1.šķirne |
2.šķirne |
3.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
4.šķirne |
1.šķirne |
3.šķirne |
3.šķirne |
1.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
4.šķirne |
3.šķirne |
2.šķirne |
1.šķirne |
Izolācija |
Izolācija |
II. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā divās slejās
3.atkārtojums |
4.atkārtojums |
|||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||
Izolācija |
3.šķirne |
1.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
4.šķirne |
3.šķirne |
2.šķirne |
1.šķirne |
Izolācija |
|||||
Izolācija |
||||||||||||||
Apgriešanās josla |
||||||||||||||
1.atkārtojums |
2.atkārtojums |
|||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||
Izolācija |
1.šķirne |
2.šķirne |
3.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
4.šķirne |
1.šķirne |
3.šķirne |
Izolācija |
|||||
Izolācija |
III. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā trijās slejās
4.atkārtojums |
||||||||||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||||||||
Izolācija |
4.šķirne |
3.šķirne |
2.šķirne |
1.šķirne |
Izolācija |
|||||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||||||||
Apgriešanās josla |
||||||||||||||||||||
3.atkārtojums |
||||||||||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||||||||
Izolācija |
3.šķirne |
1.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
Izolācija |
|||||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||||||||
Apgriešanās josla |
||||||||||||||||||||
1.atkārtojums |
2.atkārtojums |
|||||||||||||||||||
Izolācija |
||||||||||||||||||||
Izolācija |
1.šķirne |
2.šķirne |
3.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
4.šķirne |
1.šķirne |
3.šķirne |
Izolācija |
|||||||||||
Izolācija |
IV. Lauciņu izvietošana izmēģinājumu laukā četrās slejās
4.atkārtojums |
|||||
Izolācija |
|||||
Izolācija |
4.šķirne |
3.šķirne |
2.šķirne |
1.šķirne |
Izolācija |
Izolācija |
|||||
Apgriešanās josla |
3.atkārtojums |
|||||
Izolācija |
|||||
Izolācija |
3.šķirne |
1.šķirne |
4.šķirne |
2.šķirne |
Izolācija |
Izolācija |
|||||
Apgriešanās josla |
|||||
2.atkārtojums |
|||||
Izolācija |
|||||
Izolācija |
2.šķirne |
4.šķirne |
1.šķirne |
3.šķirne |
Izolācija |
Izolācija |
|||||
Apgriešanās josla |
|||||
1.atkārtojums |
|||||
Izolācija |
|||||
Izolācija |
1.šķirne |
2.šķirne |
3.šķirne |
4.šķirne |
Izolācija |
Izolācija |
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
Nr. |
Kultūraugs |
Lauciņu uzskaites platība (vismaz) |
1. |
Labības, pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi |
20 m2 |
2. |
Daudzgadīgie un viengadīgie zālaugi, kukurūza, eļļas rutki, sinepes, facēlija |
10 m2 |
3. |
Kartupeļi |
25 m2 |
4. |
Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai |
5 m2 |
5. |
Lopbarības bietes |
12 m2 |
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
I. Labību šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
1. Labību šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
1.1. |
Ziemcietība |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
|||||
1.2. |
Izturība pret veldri |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
|||||
1.3. |
Izturība pret graudu/riekstiņu dīgšanu
vārpās/skarās/ |
ļoti slikta |
17–20 |
slikta |
10–13 |
vidēja |
5–6 |
laba |
1–2 |
ļoti laba 0 |
|
1.4. |
Izturība pret vārpu lūšanu (%) |
ļoti slikta |
17–20 |
slikta |
10–13 |
vidēja |
5–6 |
laba |
1–2 |
ļoti laba 0 |
|
1.5. |
Graudu raža (%), salīdzinot ar standartu |
ļoti slikta |
66–75 |
slikta |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
laba |
126–135 |
ļoti laba |
|
1.6. |
Iegūtais šķirnes ražu veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
2. Kviešu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
2.1. |
Tilpummasa (g l-1) |
ļoti zema |
688–709 |
zema |
720–729 |
vidēja |
751–770 |
augsta |
786–799 |
ļoti augsta |
|
2.2. |
Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē |
ļoti zems |
9,0–9,6 |
zems |
10,4–11,2 |
vidējs |
12,0–13,0 |
augsts |
14,1–16,0 |
ļoti augsts |
|
2.3. |
Lipekļa saturs (%) (mazgājot ar rokām) |
ļoti zems |
15,0–18,0 |
zems |
19,1–22 |
vidējs |
augsts |
25,1–29,0 |
ļoti augsts |
||
2.4. |
Lipekļa kvalitāte (IDK rādītāji) nosacītajās vienībās |
neapmierinoši stiprs 0–15 neapmierinoši vājš 105–120 III grupa |
apmierinoši stiprs 20–40 apmierinoši vājš 80 100 II grupa |
labs 45–75 I grupa |
|||||||
2.5. |
Sedimentācija (Zeleny indekss) (cm3) |
zema < 15 |
15–20 |
vidēja |
26–35 |
augsta |
46–55 |
ļoti augsta |
|||
2.6. |
Krišanas skaitlis (sek.) |
ļoti zems |
180–200 |
zems > 400 |
vidējs |
augsts 221–250 301–330 |
ļoti augsts 251–300 |
||||
2.7. |
Maizes cepamīpašības* |
ļoti sliktas |
sliktas |
vidējas |
labas |
ļoti labas |
|||||
2.8. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
3. Papildu vērtējums kviešu šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
3.1. |
1000 graudu masa ziemas kviešiem (g) |
ļoti zema |
27–30 |
zema |
35–38 |
vidēja |
43–46 |
augsta |
51–54 |
ļoti augsta |
|
3.2. |
1000 graudu masa vasaras kviešiem (g) |
ļoti zema |
20–24 |
zema |
29–32 |
vidēja |
37–41 |
augsta |
46–50 |
ļoti augsta |
|
3.3. |
Cietes saturs (%) |
ļoti zems |
65,0–65,6 |
zems |
66,4–67,0 |
vidējs |
67,8–68,4 |
augsts |
69,2–70,0 |
ļoti augsts |
|
3.4. |
Stiklainība (%) |
ļoti zema |
21–30 |
zema 31–40 |
41–50 |
vidēja |
61–70 |
augsta |
81–90 |
ļoti augsta |
|
4. Rudzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
4.1. |
Tilpummasa (g l-1) |
ļoti zema |
600–620 |
zema |
641–660 |
vidēja |
681–700 |
augsta |
721–730 |
ļoti augsta |
|
4.2. |
Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē |
ļoti zems |
8,0–8,9 |
zems |
10,0–10,9 |
vidējs 1 |
12,0–12,9 |
augsts |
14,0–15,0 |
ļoti augsts |
|
4.3. |
Krišanas skaitlis (sek.) |
ļoti zems |
zems 201–220 |
91–109 |
vidējs 171–200 |
augsts 1 |
ļoti augsts 140–170 |
||||
4.4. |
Maizes cepamīpašības* |
ļoti sliktas |
sliktas |
vidējas |
labas |
ļoti labas |
|||||
4.5. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
5. Papildu vērtējums rudzu šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
5.1. |
1000 graudu masa (g) |
Tetraploīdajiem rudziem |
ļoti zema |
30–33 |
zema |
38–41 |
vidēja |
46–50 |
augsta |
55–60 |
ļoti augsta |
5.2. |
Diploīdajiem rudziem |
ļoti zema |
25–28 |
zema |
32–34 |
vidēja |
38–40 |
augsta |
44–46 |
ļoti augsta |
|
5.3. |
Cietes saturs (%) |
ļoti zems |
60,0–60,9 |
zems |
62,0–62,9 |
vidējs |
64,0–64,9 |
augsts |
66,0 |
ļoti augsts |
|
6. Tritikāles šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
6.1. |
Tilpummasa (g l-1) |
ļoti zema |
650–660 |
zema |
671–680 |
vidēja |
691–700 |
augsta |
731–750 |
ļoti augsta |
|
6.2. |
Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē |
ļoti zems |
8,0–8,9 |
zems |
10,0–10,9 |
vidējs |
12,0–12,9 |
augsts |
14,0–15,0 |
ļoti augsts |
|
6.3. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
7. Papildu vērtējums tritikāles šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
7.1. |
1000 graudu masa (g) |
ļoti zema |
31–33 |
zema 34–36 |
37–39 |
vidēja 40–43 |
44–46 |
augsta 47–50 |
51–54 |
ļoti augsta |
|
7.2. |
Cietes saturs (%) |
ļoti zems |
61,0–62,0 |
zems |
63,1–64,0 |
vidējs |
65,1–66,0 |
augsts |
67,1–68,0 |
ļoti augsts |
|
8. Miežu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
8.1. |
Tilpummasa (g l-1) |
ļoti zema |
550–570 |
zema |
591–600 |
vidēja |
621–650 |
augsta |
681–700 |
ļoti augsta |
|
8.2. |
Proteīna saturs (%) (pārtikas un lopbarības
miežiem), |
ļoti zems |
8,1–9,0 |
zems |
10,1–12,0 |
vidējs |
13,1–14,0 |
augsts |
15,1–17,0 |
ļoti augsts |
|
8.3. |
Proteīna saturs (%) (alus miežiem) (N % x 6,25) paraugu sausnē |
ļoti slikts |
slikts |
vidējs |
labs 10,1–11,0 |
ļoti labs |
|||||
8.4. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
9. Papildu vērtējums miežu šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
9.1. |
1000 graudu masa (g) |
ļoti zema |
34,1–36,0 |
zema |
38,1–40,0 |
vidēja |
42,1–45,0 |
augsta |
48,1–50,0 |
ļoti augsta |
|
9.2. |
Cietes saturs (%) |
ļoti zems |
55,0–56,6 |
zems |
58,4–60,1 |
vidējs |
62,0–63,6 |
augsts |
65,4–67,0 |
ļoti augsts |
|
9.3. |
Ekstraktivitāte (%) (nosaka alus miežiem, ja proteīna saturs atbilst 5–9 ballēm) (šo noteikumu 52.punkts) |
ļoti zema |
75,0–75,9 |
zema |
77,0–77,9 |
vidēja |
79,0–79,9 |
augsta |
81,0–82,0 |
ļoti augsta |
|
10. Auzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
10.1. |
Tilpummasa (g l-1) |
ļoti zema |
430–440 |
zema |
451–460 |
vidēja |
471–480 |
augsta |
491–500 |
ļoti augsta |
|
10.2. |
Plēkšņainība (%) |
ļoti augsta |
33,0–35,0 |
augsta |
26,0–29,9 |
vidēja |
22,0–23,9 |
zema |
18,0–19,9 |
ļoti zema |
|
10.3. |
Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē |
ļoti zems |
8,0–9,0 |
zems |
10,1–11,0 |
vidējs |
12,1–13,0 |
augsts |
15,1–16,0 |
ļoti augsts |
|
10.4. |
Tauku saturs (%) |
ļoti zems |
3,5–3,6 |
zems |
3,9–4,0 |
vidējs |
4,3–4,4 |
augsts |
4,7–5,0 |
ļoti augsts |
|
10.5. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
11. Papildu vērtējums auzu šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
11.1. |
1000 graudu masa (g) |
ļoti zema |
18–19 |
zema |
23–25 |
vidēja |
31–35 |
augsta |
41–45 |
ļoti augsta |
|
12. Griķu šķirņu riekstiņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
12.1. |
Tilpummasa (g) l-1 |
ļoti zema |
501–520 |
zems |
541–560 |
vidēja |
581–600 |
augsta |
620–650 |
ļoti augsta |
|
12.2. |
Plēkšņainība (%) |
ļoti augsta |
24,1–25,0 |
augsta |
22,1–23,0 |
vidēja |
20,1–21,0 |
zema |
18,0–19,0 |
ļoti zema |
|
12.3. |
Proteīna saturs (%) (N % x 6,25) paraugu sausnē |
ļoti zems |
10,0–11,0 |
zems |
12,1–13,0 |
vidējs |
14,1–15,0 |
augsts |
16,1–17,0 |
ļoti augsts |
|
12.4. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
||||||||||
13. Papildu vērtējums griķu šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
13.1. |
1000 riekstiņu masa (g) |
ļoti zema |
20,1–21,0 |
zema |
22,1–23,0 |
vidēja |
24,1–25,0 |
augsts |
27,1–30,0 |
ļoti augsts |
|
13.2. |
Cietes saturs (%) |
ļoti zems |
52,0–53,0 |
zems |
54,1–55,0 |
vidējs |
56,1–57,0 |
augsts |
58,1–60,0 |
ļoti augsts |
II. Pākšaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
1. Pākšaugu šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
1.1. |
Ziemcietība (%) |
ļoti slikta |
slikta |
vidēja |
laba |
ļoti laba |
||||
1.2. |
Izturība pret veldri |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
1.3. |
Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu) tīrsējā |
ļoti zema |
66–75 |
zema 76–85 |
86–95 |
vidēja 96–105 |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
1.4. |
Iegūtais šķirnes ražu veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
|||||||||
2. Zirņu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
2.1. |
Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnā |
ļoti zems |
17,1–18,0 |
zems |
19,1–20,0 |
vidējs |
21,1–22,0 |
augsts |
23,1–25,0 |
ļoti augsta |
2.2. |
Garšas īpašības |
ļoti sliktas |
sliktas |
vidējas |
labas |
ļoti labas |
||||
2.3. |
Izvārīšanās koeficients |
ļoti slikts |
slikts |
vidējs |
labs |
ļoti labs |
||||
2.4. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
|||||||||
3. Papildu vērtējums zirņu šķirnēm pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
3.1. |
1000 sēklu masa (g) |
ļoti maza |
101–140 |
maza |
181–220 |
vidēja |
261–300 |
liela |
341–370 |
ļoti liela |
4. Lauka pupu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
4.1. |
Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnā |
ļoti zems |
22,1–23,0 |
zems |
24,1–25,0 |
vidējs |
27,1–29,0 |
augsts |
31,1–32,0 |
ļoti augsts |
4.2. |
Garšas īpašības |
ļoti sliktas |
sliktas |
vidējas |
labas |
ļoti labas |
||||
Izvārīšanās koeficients |
ļoti slikts |
slikts 2,1 |
vidējs |
labs 2,3 |
ļoti labs |
|||||
4.3. |
Iegūtais šķirnes kvalitātes rādītājus veidojošo faktoru vērtējums ballēs kopā: |
III. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
1. Ziemas un vasaras rapša un ripša ražas, ražu veidojošo faktoru un kvalitātes vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
1.1. |
Ziemcietība (% bojā gājušu augu) |
ļoti slikta >100 |
100–81 |
slikta |
61–70 |
vidēja |
26–40 |
laba |
1–15 |
ļoti laba 0 |
1.2. |
Izturība pret veldri |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
1.3. |
Izturība pret sēklu izbiršanu |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
1.4. |
Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
1.5. |
Eļļas raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
1.6. |
Proteīna saturs sēklās (%) (N % x 6,25) paraugu sausnā |
ļoti zems |
17,0–17,8 |
zems |
18,8–19,6 |
vidējs |
20,6–21,4 |
augsts |
22,4–23,0 |
ļoti augsts |
1.7. |
Eļļas saturs (%) |
< 40 |
40,0–41,5 |
41,6–43,0 |
43,1–44,5 |
44,6–46,0 |
46,1–47,5 |
47,6–49,0 |
49,1–51,0 |
> 51,0 |
2. Garšķiedras linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
2.1. |
Salmiņu raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
2.2. |
Augu garums (cm) |
< 70 |
70–72 |
73–75 |
76–78 |
79–81 |
82–84 |
85–87 |
88–90 |
> 90 |
2.3. |
Saujas garums (cm) |
< 60 |
61–64 |
65–68 |
69–72 |
73–76 |
77–80 |
81–84 |
85–88 |
> 88 |
2.4. |
Lūksnes saturs (%) |
< 20 |
21–22 |
23–24 |
25–26 |
27–28 |
29–30 |
31–32 |
33–34 |
> 35 |
2.5. |
Salmiņu stiprums (kg) |
< 20 |
20–21 |
22–23 |
24–25 |
26–27 |
28–29 |
30–31 |
32–33 |
> 33 |
2.6. |
Izturība pret sēklu izbiršanu |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
2.7. |
Lietderība |
0,78 |
0,79–0,80 |
0,81–0,82 |
0,83–0,84 |
0,85–0,86 |
0,87–0,88 |
0,89–0,90 |
0,91–0,92 |
> 0,93 |
3. Eļļas linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
3.1. |
Sēklu raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta 1 |
126–135 |
ļoti augsta |
3.2. |
Eļļas raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
3.3. |
Izturība pret sēklu izbiršanu |
ļoti zema |
zema |
vidēja |
augsta |
ļoti augsta |
||||
3.4. |
Eļļas saturs (%) |
< 38,0 |
38,0–38,9 |
39,0–39,9 |
40,0–40,9 |
41,0–41,9 |
42,0–42,9 |
43,0–43,9 |
44,0–45,0 |
> 45,0 |
IV. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
1. Kartupeļu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
1.1. |
Kopējā raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
1.2. |
Preču bumbuļu raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
1.3. |
Sausnes saturs (%) |
< 17,0 |
17,0–19,0 |
19,1–21,0 |
21,1–22,0 |
22,1–24,0 |
24,1–25,0 |
25,1–26,0 |
26,1–27,0 |
> 27,0 |
1.4. |
Cietes saturs (%) |
< 10,0 |
10,0–12,0 |
12,1–14,0 |
14,1–15,0 |
15,1–17,0 |
17,1–18,0 |
18,1–19,0 |
19,1–20,0 |
> 20,0 |
1.5. |
Cietes raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
2. Papildu vērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā |
||||||||||
2.1. |
Lakstu izturība pret lakstu puvi (infekcijas pakāpe %) trešajā uzskaites reizē |
81–100 |
66–80 |
51–65 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
2.2. |
Melnais kraupis (inficētie bumbuļi %) (sklerociju tīkls sedz vairāk nekā 10 % bumbuļa virsmas) |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
2.3. |
Sausā puve (inficētie bumbuļi %) |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
2.4. |
Slapjā puve (inficētie bumbuļi %) |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
2.5. |
Lakstu puve (inficētie bumbuļi %) |
> 70 |
61–70 |
51–60 |
41–50 |
31–40 |
21–30 |
11–20 |
1–10 |
0 |
2.6. |
Saglabāšanās pēc ziemošanas (%) |
< 70 |
70 |
71–75 |
76–80 |
81–85 |
86–90 |
91–95 |
95 |
> 95 |
V. Zālaugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
Zālaugu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
1. |
Ziemcietība |
ļoti zema, augi pilnīgi gājuši bojā |
zema, pārziemojuši ap 25 % no augiem |
vidēja, pārziemojuši ap 50 % no augiem |
augsta, pārziemojuši ap 75 % no augiem |
ļoti augsta, pārziemojuši visi augi |
|||||
2. |
Sausnas raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema 76–85 |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
|
3. |
Kopproteīna saturs sausnā (%) |
tauriņziežiem |
ļoti zems |
10,0–14,0 |
zems |
17,1–20,0 |
vidējs |
22,1–25,0 |
augsts |
27,1–30,0 |
ļoti augsts |
4. |
stiebrzālēm |
ļoti zems |
4,0–6,0 |
zems 6,1–8,0 |
8,1–10,0 |
vidējs |
12,1–15,0 |
augsts |
18,1–20,0 |
ļoti augsts |
VI. Zaļmasas augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
1. Zaļmasas augu saimniecisko īpašību vērtējums pēc 9 ballu skalas |
|||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
1.1. |
Sausnas raža (%) (salīdzinot ar standartu) |
visiem zaļmasas augiem |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
1.2. |
Kopproteīna saturs sausnā (%) |
kukurūzai |
ļoti zems |
4,0–5,0 |
zems |
6,1–7,0 |
vidējs |
8,1–9,0 |
augsts |
10,1–11,0 |
ļoti augsts |
1.3. |
eļļas rutkiem |
ļoti zems |
8,0–9,0 |
zems |
11,1–13,0 |
vidējs |
15,1–17,0 |
augsts |
19,0–20,0 |
ļoti augsts |
|
1.4. |
sinepēm |
ļoti zems |
9,0–10,0 |
zems |
11,1–13,0 |
vidējs |
14,1–15,0 |
augsts |
16,1–18,0 |
ļoti augsts |
|
1.5. |
facēlijai |
ļoti zems |
5,0–7,0 |
zems |
8,1–10,0 |
vidējs |
11,1–13,0 |
augsts |
14,1–15,0 |
ļoti augsts |
|
2. Papildu vērtējums bioloģiskajā lauksaimniecībā |
|||||||||||
2.1. |
Slāpekļa saturs sausnā (%) |
eļļas rutkiem |
ļoti zems |
1,28–1,44 |
zems |
1,77–2,08 |
vidējs |
2,41–2,72 |
augsts |
3,05–3,20 |
ļoti augsts |
2.2. |
sinepēm |
ļoti zems |
1,44–1,60 |
zems |
1,77–2,08 |
vidējs |
2,25–2,40 |
augsts |
2,57–2,88 |
ļoti augsts |
|
2.3. |
facēlijai |
ļoti zems |
0,80–1,12 |
zems |
1,29–1,60 |
vidējs |
1,77–2,08 |
augsts |
2,25–2,40 |
ļoti augsts |
VII. Lopbarības biešu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas kritēriji
Lopbarības biešu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas |
||||||||||
Nr. |
Kritēriji |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
1. |
Sakņu raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
2. |
Sausnas raža (t/ha %) (salīdzinot ar standartu) |
ļoti zema |
66–75 |
zema |
86–95 |
vidēja |
106–115 |
augsta |
126–135 |
ļoti augsta |
3. |
Izziedēšana (%) |
ļoti liela |
liela |
vidēja |
zema |
ļoti zema |
* Novērtē, ja šķirne ir paredzēta maizes cepšanai un par to ir atzīme iesnieguma (Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 “Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi” 1.pielikums) 7.2.apakšpunktā.
Ministru kabineta
2008.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.469
I. Ziemcietība
1. Ziemcietību vērtē vizuāli, salīdzinot pavasara sējumu stāvokli (pēc veģetācijas atjaunošanās) ar sējumu stāvokli pirms ziemošanas (1., 2.tabula).
1.tabula
Sējumu stāvokļa novērtējums
Nr. p.k. |
Novērtējums (balles) |
Sējuma stāvoklis |
1. |
9 |
ļoti labs, biezība normāla, augi veseli |
2. |
8 |
|
3. |
7 |
labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli |
4. |
6 |
|
5. |
5 |
vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm |
6. |
4 |
|
7. |
3 |
slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi |
8. |
2 |
ļoti slikts, biezība mazāka par 25 % |
9. |
1 |
augi pilnīgi gājuši bojā |
2. Ja sējuma stāvokļa novērtējums pavasarī ir tāds pats kā rudenī, ziemcietību novērtē ar 9 ballēm, bet, ja zemāks, tad arī ziemcietību vērtē attiecīgi zemāk (2.tabula).
2.tabula
Ziemcietības novērtējums
Sējuma stāvoklis rudenī (balles) |
1 |
- |
|||||||||
2 |
1 |
9 |
|||||||||
3 |
1 |
8 |
9 |
Ziemcietība (balles) |
|||||||
4 |
1 |
7 |
8 |
9 |
|||||||
5 |
1 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||||||
6 |
1 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||||
7 |
1 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||||
8 |
1 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
9 |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Sējumu stāvoklis pavasarī (balles) |
3. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.
II. Izturība pret veldri
4. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Līdzko veldre parādās, atzīmē kultūrauga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās ir nevienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar 3.tabulu:
3.tabula
Izturības pret veldri novērtējums
Nr. p.k. |
Sējuma stāvoklis |
Novērtējums (balles) |
1. |
Labībām un pākšaugiem ar noturīgiem stublājiem |
|
1.1. |
veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī |
9 |
1.2. |
veldre neliela, 1/4 stiebru noliekušies 30 o slīpumā |
7 |
1.3. |
veldre vidēja, 1/2 stiebru noliekušies 45 o slīpumā |
5 |
1.4. |
veldre stipra, apgrūtināta ražas novākšana, 3/4 stiebru noliekušies 60 o slīpumā |
3 |
1.5. |
veldre ļoti stipra, ražas novākšana apgrūtināta |
1 |
2. |
Eļļas augiem |
|
2.1. |
veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī |
9 |
2.2. |
veldre neliela, visi stiebri noliekušies līdz 30 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 45 o slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 60 o slīpumā, vai 1/4 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā |
7 |
2.3. |
veldre vidēja, visi stiebri noliekušies līdz 45 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 60 o slīpumā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā |
5 |
2.4. |
veldre stipra, visi stiebri noliekušies līdz 60 o slīpumā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 90 o slīpumā |
3 |
2.5. |
veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies līdz 90 o slīpumā |
1 |
3. |
Zirņiem ar stublāja garumu virs 100 cm (parasts stublāja tips) un vīķiem |
|
3.1. |
auglīgā auga daļa vertikālā stāvoklī |
9 |
3.2. |
auglīgā auga daļa noliekusies līdz 30 o slīpumā |
7 |
3.3. |
auglīgā auga daļa noliekusies līdz 45 o slīpumā |
5 |
3.4. |
auglīgā auga daļa noliekusies līdz 60 o slīpumā |
3 |
3.5. |
pilnīga veldre |
1 |
4. |
Zirņiem ar fascinētu vai pusfascinētu stublāju |
|
4.1. |
augs vertikālā stāvoklī |
9 |
4.2. |
augs 30 o slīpumā |
7 |
4.3. |
augs 45 o slīpumā |
5 |
4.4. |
augs 75 o slīpumā |
3 |
4.5. |
pilnīga veldre |
1 |
III. Izturība pret graudu/riekstiņu dīgšanu
5. Izturību pret graudu/riekstiņu dīgšanu vērtē pirms ražas novākšanas. Dīguši graudi ir graudi, kuriem dīgļsaknīte vai dīglītis ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Par dīgušiem nevar uzskatīt graudus (īpaši kviešus), kuriem dīglīša daļā vērojams augļapvalka pacēlums, kas var būt sugai vai šķirnei raksturīga pazīme. No katra lauciņa uzskaites platības noņem vidējo reprezentatīvo paraugu un izkuļ 25 vārpas/skaras/ķekarus, saskaita dīgušos un nedīgušos graudus/riekstiņus. Sadīgušos graudus procentos aprēķina, izmantojot šādu formulu:
X = | A x 100 | , kur | |
B |
X – sadīgušie graudi (%);
A – dīgušie graudi/riekstiņi (gab.);
B – kopējais graudu/riekstiņu skaits (gab.).
IV. Izturība pret vārpu lūšanu
6. Izturību pret vārpu lūšanu vērtē pirms ražas novākšanas. Katrā lauciņā trijās vietās vienā rindiņā viena metra garumā saskaita produktīvos stiebrus un nolūzušās vārpas. Par nolūzušām uzskata vārpas, kas nokritušas zemē. Nolūzušo vārpu procentu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
X = | A x 100 | , kur | |
B |
X – nolūzušās vārpas (%);
A – nolūzušās vārpas (gab.);
B – produktīvie stiebri (gab.).
V. Izturība pret sēklu izbiršanu – pākšaugiem un eļļas augiem
7. Izturību pret sēklu izbiršanu pākšaugiem un eļļas augiem vērtē vizuāli pirms ražas novākšanas:
7.1. izturība ir ļoti augsta: nav izbirušo sēklu no pāksteņiem/pogaļām – 9 balles;
7.2. izturība ir augsta: ir izbirušas sēklas no 10 % pāksteņu/pogaļu – 7 balles;
7.3. izturība ir vidēja: ir izbirušas sēklas no 20 % pāksteņu/pogaļu – 5 balles;
7.4. izturība ir zema: ir izbirušas sēklas no 30 % pāksteņu/pogaļu – 3 balles;
7.5. izturība ir ļoti zema: ir izbirušas sēklas no 40 % un vairāk pāksteņu/pogaļu – 1 balle.
VI. Raža
8. Ražu sver no katra lauciņa (atkārtojuma) ar precizitāti līdz 0,01 kg. Ražu aprēķina šādi:
8.1. labībām, pākšaugiem, eļļas un šķiedraugiem standartmitruma un 100 % tīrības apstākļos ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:
X = | A x (100 – B) x E | , kur | |
(100 – D) x 10C |
X – graudu masa standartmitrumā (t ha-1);
A – lauciņa ražas graudu masa (svars) (kg);
B – graudu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
E – tīrība (%);
D – standartmitrums, % (labībām un pākšaugiem 14 %, rapsim – 8 %, ripsim – 9 %, linsēklām – 12 %, sinepēm – 9 %, linu stiebriņiem – 19 %);
C – lauciņa uzskaites platība (m2);
8.2. kartupeļiem divās frakcijās –
standarta (preču) bumbuļi un nestandarta bumbuļi. Nestandarta
bumbuļi agrīnajām šķirnēm ražas pieauguma dinamikas
izmēģinājumā mazāki par 28 x 28 mm un lielāki par 80 x 80 mm,
iegarenas formas bumbuļiem – lielāki par
75 x 75 mm. Nestandarta bumbuļi agrīnajām šķirnēm pamata
vākumā un pārējām šķirnēm mazāki par 35 x 35 mm un
lielāki par 80 x 80 mm, iegarenas formas bumbuļiem – mazāki
par 30 x 30 mm un lielāki par 75 x 75 mm. Puvušos bumbuļus
savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita
šo daudzumu kopējā un nestandarta ražā. Mehāniski bojātos
bumbuļus, kuri pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem,
pieskaita standarta frakcijai. Izmēģināmās šķirnes kopējo
ražu un standarta bumbuļu ražu aprēķina, izmantojot šādas
formulas:
R = | S + N | x 10 | |
N |
Rs= | S | x 10, kur | |
L |
R – izmēģināmās šķirnes kopējā raža (t ha-1);
Rs – izmēģināmās šķirnes standarta bumbuļu raža (t ha-1);
S – izmēģināmās šķirnes standarta bumbuļu masa (kg);
N – izmēģināmās šķirnes nestandarta bumbuļu masa (kg);
L – lauciņa platība (m2);
8.3. daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem zaļo masu, izmantojot šādu formulu:
A = | P x M | x 1000, kur | |
K x L |
A – izmēģināmās šķirnes zaļā masa (t ha -1);
P – izmēģināmās šķirnes masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);
K – vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);
M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);
L – lauciņa platība (m2);
8.4. sausnas ražu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
X = | A x (100 – M) | , kur | |
100 |
X – sausnas raža (t ha-1);
A – zaļās masas raža (t ha-1);
M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).
VII. Izziedēšana
9. Izziedēšanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Izziedēšana (%) = | .ziedošie augi lauciņā, gab. | x 100 % | |
sakņu skaits lauciņā, gab. |
VIII. Izvārīšanās koeficients
10. Izvārīšanās koeficientu nosaka zirņiem un lauka pupām:
10.1. nosver 50 g sēklu no katras šķirnes (visu izmēģināmo šķirņu sēklām mitruma saturs nav augstāks par standartmitrumu) un vāra ūdenī bez sāls. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra savā traukā;
10.2. izvārītos paraugus (katru atsevišķi) uz sieta notecina, tad izliek uz šķīvīšiem, atdzesē un sver ar precizitāti līdz 0,1 g. Izvārīšanās koeficientu izsaka kā izvārītās sēklu masas attiecību pret sausu sēklu masu. To aprēķina, izmantojot šādu formulu:
X = | V | , kur | |
S |
X – izvārīšanās koeficients;
V – vārītu sēklu masa;
S – sausu sēklu masa.
IX. Garšas īpašības
11. Garšas īpašības zirņiem, lauka pupām un kartupeļiem nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar 4.tabulu:
11.1. zirņus un pupas mērcē ūdenī ne mazāk par 10 stundām. Katras šķirnes sēklu paraugu vāra savā traukā ar ūdens daudzumu, kas ir vismaz divas reizes lielākas par vārāmo sēklu masu. Kad 75 – 80 % sēklu ir izvārījušās (izvārīšanās pakāpi nosaka organoleptiski), pievieno vārāmo sāli (NaCl) ar aprēķinu, lai sēklas turpinātu vārīties 1 % sāls šķīdumā, kamēr tās izvārījušās līdz 95 %. Degustē siltas;
11.2. mizotus kartupeļu bumbuļus vāra 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustē siltus.
4.tabula
Garšas īpašību novērtējums
Nr. p.k. |
Garšas īpašības |
Novērtējums (balles) |
1. |
ļoti garšīgi |
9 |
2. |
garšīgi |
7 |
3. |
vidēji garšīgi |
5 |
4. |
negaršīgi |
3 |
5. |
ļoti negaršīgi |
1 |