Pa kādu vēstures un sadarbības pavedienu uz nākotni

Šodien, 17. septembrī, Rīgā sākas 7. Baltijas intelektuālās sadarbības konference un notiek Baltijas valstu zinātņu akadēmiju konferences galvenā sēde

Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijas intensīva sadarbība aizsākās 1990. gadā, kad triju akadēmiju prezidenti Tallinā parakstīja attiecīgu vienošanos. Līdz šim ir notikušas desmit Baltijas valstu zinātņu akadēmiju konferences, pārmaiņus Rīgā, Viļņā, Tallinā. Trīs konferencēs ir piedalījušies arī Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju vadītāji. Konferencē Tallinā 1998. gada oktobrī tika nolemts, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju kopīgās konferences turpmāk notiks ik pēc diviem gadiem, kārtējā šāda konference paredzēta 2000. gadā Helsinkos.

Bet Rīgā šodien, 17. septembrī, notiek Baltijas valstu zinātņu akadēmiju 11. konferences galvenā sēde, kur spriedīs par zinātnes attīstību Baltijas valstīs, par kopīgo zinātnisko programmu izpildi un Baltijas valstu zinātņu akadēmiju turpmāko stratēģiju.

Rīgas konferences gaitā pirmoreiz tiek piešķirtas Baltijas valstu zinātņu akadēmiju medaļas. Ierosinājums par šāda apbalvojuma izveidi nācis no Lietuvas puses, medaļas darinātas Latvijā, bet diplomi iespiesti Igaunijā. Izveidota kopīga visu triju akadēmiju žūrijas komisija, kas savu pirmo lēmumu pieņēma 1999. gada 9. septembrī.

Šodien Reiterna namā medaļas saņems Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents — par izcilu ieguldījumu Baltijas un Ziemeļvalstu zinātnieku sadarbības veicināšanā un Baltijas zinātnes vēstures konferenču rīkošanā; Ēvalds Ojavers, Igaunijas Jūras pētījumu institūta vicedirektors, — par būtisku ieguldījumu Baltijas jūras kopīgās zinātniskās programmas izpildē un Juris Požela, Lietuvas Zinātņu akadēmijas bijušais prezidents — par ievērojamu ieguldījumu, organizējot un attīstot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju sadarbību.

Laika ziņā Baltijas valstu zinātņu akadēmiju konference ir saskaņota ar 7. Baltijas valstu intelektuālās sadarbības konferenci.

Kopš 1935. gada Baltijas valstu inteliģences sanāksmes rosināja Tautu savienības Intelektuālās sadarbības institūts Parīzē. Līdz 1940. gada vasarai notika sešas Baltijas valstu intelektuālās sadarbības konferences, pēdējo no tām ietekmēja sarkanarmijas tanku ienākšana Tallinā 1940. gada 15. jūnijā. Kā šonedēļ preses konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā informēja akadēmiķis Jānis Stradiņš:

"Citas liecības ļauj konstatēt, ka svētdienā, 1940. gada 16. jūnijā Tallinas Drāmas teātrī, gan stipri saīsinātā apjomā, pāris stundās tomēr notika 6. Baltijas valstu sadarbības kongress (referēja Igaunijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru priekšsēdis J. Puhks — par Baltijas valstu pašapgādi kara apstākļos, O. Nonācs — par mūsu valsts kulturālo vērtību apmaiņu, O. Šostaks — par darba aizsardzību Lietuvā) un vakarā Tallinas pilsētas vecākais A. Ulsons nolasīja rezolūciju un nodeva sadarbības biroja prezidēšanu Latvijai."

7. Baltijas intelektuālās sadarbības konference atjaunos vēl kādu pārrautu vēstures pavedienu. Tomēr, domājams, tā vairāk lūkosies nākotnē, apcerot Baltijas valstu ceļu uz Eiropas Savienību, uz vienotu Eiropu.

Paredzēts, ka šajā konferencē piedalīsies un dalībniekus uzrunās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe — Freiberga.

Ar referātiem konferencē uzstāsies ne tikai Baltijas valstu zinātnieki, bet arī viņu kolēģi no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas. Gan šodienas, gan rītdienas sesijas noslēgsies ar apaļā galda diskusijām.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors