Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 1.jūlijā

EM: Par situāciju biodegvielas jomā

Ekonomikas ministrija sagatavojusi ziņojumu par pasākumiem, kas īstenoti, lai veicinātu biodegvielas vai citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanu, un valsts resursiem, kas piešķirti, lai iegūtu biomasu enerģijas ražošanai citām nozarēm, tirgū laistās transporta degvielas kopējo apjomu un tīru biodegvielu vai biodegvielu maisījumu, kā arī citu atjaunojamo veidu degvielu daļu.

Ziņojums 1.jūlijā tika izskatīts Ministru kabinetā; tagad tas tiks nosūtīts Eiropas Komisijai.

Lai veicinātu biodegvielas izmantošanu, ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos un veikti dažādi informatīvie pasākumi.

2007.gadā ir apstiprināti MK noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanu. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir apstiprinātas biodegvielas kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība un patērētāju informēšanas kārtība šādiem biodegvielu un to maisījumu veidiem:

• tīrai rapša sēklu eļļai un citām no eļļas augiem iegūtām tīrām nerafinētām vai rafinētām augu eļļām, kas kā degviela ir piemērotas izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes dzinējos;

• svinu nesaturošam benzīnam, kuram pievienots dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) bioetanols, ja absolūtā spirta saturs ir 85 tilpumprocenti no kopējā šīs degvielas daudzuma (E85);

• biogāzei.

Lai veicinātu biodegvielas ražošanu un tās pārdošanu Latvijā, 2007.gadā tika izstrādāti un pieņemti vairāki grozījumi normatīvajos aktos akcīzes nodokļu jomā, kas attiecas uz biodegvielas ražošanu un apriti.

Pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2007.gadā tika veikti šādi pētījumi:

• Latvijas iespēju izvērtējums sasniegt 10% biodegvielas patēriņu no kopējā degvielas patēriņa transportam līdz 2020.gadam;

• biogāzes iespējas un tās kā transportlīdzekļu degvielas izmantošana;

• tirgus analīze par biodīzeļdegvielas kvalitāti degvielas uzpildes stacijās un ražošanas uzņēmumos.

Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka grozījumi normatīvajos aktos un veiktie informatīvie pasākumi nav devuši ievērojumu pieaugumu biodegvielas patēriņā. 2007.gadā Latvijā patērētais biodegvielas daudzums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, sastādīja 0,14% no visa tā benzīna un dīzeļdegvielas kopējās energoietilpības, kas transporta vajadzībām tika laisti tirgū.

Tāpēc, lai sasniegtu tirgū laistā biodegvielu un citu atjaunojamo veidu degvielu daudzuma pieaugumu, Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē un tās darba grupā par biodegvielas politikas risināšanu tiek skatīts jautājums par iespējām Latvijā ieviest obligāto 5% biodegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai un fosilajam benzīnam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 2008.gada budžeta grozījumiem

Valdības sēdē 1.jūlijā diskusijā par 2008.gada budžeta grozījumiem tika akceptēta lielākā daļa Finanšu ministrijas priekšlikumu.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda, ka valdība konceptuāli vienojās šā gada budžetā saglabāt pārpalikumu. Lai šo mērķi sasniegtu, vairākām ministrijām tika uzdots līdz nākamajai valdības sēdei 3.jūlijā precizēt vai papildināt savus izdevumu samazināšanas plānus un atkārtoti iesniegt tos Finanšu ministrijai. “Esmu gandarīts par to, ka lielākā daļa ministriju jau ir radušas iespēju savus plānotos izdevumus samazināt par nepieciešamo summu, un esmu pārliecināts, ka arī pārējās valsts iestādes spēs izpildīt šo uzdevumu,” minēja A.Slakteris.

Neskatoties uz to, ka galvenais budžeta grozījumu mērķis būs samazināt valsts izdevumu daļu par aptuveni 200 miljoniem latu, finanšu ministrs A.Slakteris informē, ka rasta arī iespēja palielināt finansējumu valstiski svarīgo sektoru atbalstam. Piemēram, budžeta grozījumu ietvaros finansējums tiks palielināts degvielas akcīzes nodokļa kompensācijām zemniekiem un pasažieru autopārvadājumiem, kā arī atsevišķām sociālā budžeta pozīcijām, piemēram, pensiju indeksācijai. “Brīdī, kad valstī ir bremzējušies tautsaimniecības attīstības tempi, valdība nedrīkst aizmirst par atbalstu tām sabiedrības grupām, kam tas nepieciešams visvairāk,” skaidro finanšu ministrs.

Finanšu ministrija ir rosinājusi par valsts budžeta grozījumiem valdībā spriest 10.jūlija sēdē. Tiek plānots, ka jau 15.jūlijā budžeta grozījumi varētu tikt pirmajā lasījumā skatīti Saeimā, bet apstiprināti – 18.jūlija sēdē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par valsts valodas zināšanu prasībām atsevišķiem Iekšlietu ministrijas amatiem

Ministru kabinets 1.jūlijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”, kas paredz samazināt valodas prasmju prasības atsevišķiem amatiem Iekšlietu ministrijas dienestos.

Grozījumi sagatavoti, jo, izvērtējot atsevišķu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu – Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – amatpersonu amatu aprakstos ietvertos pienākumus un prasības to veikšanai, konstatēts, ka šiem amatiem noteiktais valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe ir nesamērīgi augsti. Grozījumi paredz atsevišķiem Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu amatiem noteikt veicamajiem amata pienākumiem samērīgu valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēja glābēja un ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) amatam vairs nebūs nepieciešama augstā 3.līmeņa A pakāpe, bet gan 2.līmeņa B pakāpe, kas saskaņā ar noteikumiem nepieciešama profesijām un amatiem, kuri saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tehnoloģisko procesu izpildi un uzraudzību, grāmatvedību un uzskaiti. Iekšlietu ministrija uzskata, ka 2.līmeņa B pakāpe ir pilnībā pietiekama, lai šīs VUGD amatpersonas, kuru dienesta ienākumi nav saistīti ar tiešu kontaktēšanos ar iedzīvotājiem, visaugstākajā profesionālajā līmenī veiktu savus amata pienākumus.

Tāpat grozījumi paredz, ka Valsts robežsardzes inspektoriem, jaunākajiem inspektoriem un Valsts robežsardzes skolas kadetiem vairs nebūs nepieciešama ļoti augstā valsts valodas prasmes 3.līmeņa B pakāpe, bet gan 3.līmeņa A pakāpe, kas ir pilnībā pietiekama pilnvērtīgai dienesta pienākumu izpildei šajos amatos.

IeM: Par jauno Latvijas Policijas akadēmijas rektoru

Ministru kabinets 1.jūlijā apstiprināja amatā jauno Latvijas Policijas akadēmijas rektoru justīcijas ģenerāli, tiesību doktoru (Dr.iur.) Vitoldu Zaharu.

V.Zahara iecelšanu rektora amatā 15.maijā atbalstīja 87 no 90 Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulces dalībniekiem. Rektoru ievēlē uz pieciem gadiem.

V.Zahars dzimis 1942.gada 27.jūnijā Krāslavas rajonā. 1960.gadā viņš ieguvis vidējo izglītību Ezernieku vidusskolā, bet 1964.gadā beidzis Viborgas aviācijas tehnisko skolu.

1974.gadā V.Zahars beidza studijas Iekšlietu ministrijas Augstākajā skolā Ļeņingradā, bet 1980.gadā – Iekšlietu ministrijas akadēmijā Maskavā. 1997.gadā viņš Latvijas Policijas akadēmijā ieguva tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesisko zinātņu apakšnozarē.

Kopš 1969.gada V.Zahars strādājis dažādās Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādēs, bet 1997.gadā kļuva par IeM Cietumu administrācijas (kopš 1999.gada – Ieslodzījuma vietu pārvalde) priekšnieku. Šajā amatā viņš bija līdz 2002.gadam, kad devās pensijā.

Kopš 1998.gada V.Zahars lasījis lekcijas Latvijas Policijas akadēmijā, bet kopš 2005.gada ir Latvijas Policijas akadēmijas krimināltiesību katedras asociētais profesors.

1999.gadā Ministru kabinets V.Zaharam piešķīra justīcijas ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi.

Līdzšinējā ilggadējā Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa, kurai 1.jūlijā bija pēdējā darba diena, turpmāk strādās par pasniedzēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

LM: Par situāciju Latvijas darba tirgū

Latvijas darba tirgū vērojama neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, 52% strādājošo nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām, 24% jeb vidēji katrs ceturtais strādājošais saistīts ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm darba tirgū – tie ir tikai daži no secinājumiem, kuri apkopoti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā ziņojumā par situāciju Latvijas darba tirgū.

Balstoties uz Labklājības ministrijas veiktajiem darba tirgus pētījumiem, izstrādāts informatīvais ziņojums par statistiskās un analītiskās informācijas ieguves rezultātiem sociālajā, izglītības un nodarbinātības jomā, kurš 1.jūlijā izskatīts Ministru kabinetā.

“Darba tirgus pētījumu rezultāti ļauj izdarīt pamatotus un daudzpusīgus secinājumus par situāciju Latvijas darba tirgū. Valsts politikas veidotājiem tie atklāj esošās nepilnības, kā arī iezīmē nākotnē veicamos pasākumus un uzdevumus. Iegūtie secinājumi un piedāvātie ieteikumi būtu jāizmanto vienota un stratēģiska redzējuma izstrādei par turpmāko mūsu valsts ekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar demogrāfisko situāciju, izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un izmaiņām izglītības sistēmā,” uzskata LM speciālisti.

Tāpat ziņojumā secināts, ka Latvijā 14,6% strādājošo vienlaikus aizņem vairākas darbavietas, augstskolu absolventiem ir nepietiekamas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē.

Savukārt paaugstinātam ilgstošā bezdarba riskam ir pakļauti pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, bezdarbnieki bez vidējās izglītības, kuri dzīvo ārpus rajonu centriem, bezdarbnieki bez darba pieredzes, Latgales iedzīvotāji.

Tā kā ministrijas veiktajiem pētījumiem ir plaša pielietojamība gan politikas izstrādē, gan tās ieviešanā, LM rosina ar nodarbinātības, izglītības, sociālās un reģionālās politikas jomu saistītām valsts pārvaldes iestādēm, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, ievērot informatīvajā ziņojumā atspoguļoto informāciju.

Atgādinām, lai apzinātu visdažādākos darba tirgus attīstību ietekmējošos aspektus un nākotnē valsts varētu izstrādāt aizvien mērķtiecīgāku rīcībpolitiku nodarbinātības, sociālās drošības un izglītības jomā, pēc LM pasūtījuma laikā no 2004.gada oktobra līdz 2007.gada jūnijam ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tika īstenoti 13 apjomīgi pētījumi.

Veiktajos pētījumos padziļināti un vispusīgi analizēta situācija Latvijas darba tirgū, piemēram, pētīta darbaspēka profesionālā un ģeogrāfiskā mobilitāte, darba apstākļi un riski Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība, Latvijas darba tirgus specifiskās problēmas, veikts darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma novērtējums, sniegtas prognozes par profesiju grupām un nozarēm, kas tuvākajos gados varētu saskarties ar darbaspēka trūkumu.

Divi pētījumi veltīti, lai noskaidrotu augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālo darbību pēc mācību beigšanas, kā arī profesionālo un augstāko izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām.

Citos pētījumos aplūkota arī nodokļu politikas un dzimumu līdztiesības ietekme uz nodarbinātību.

Kopumā pētījumu gaitā aptaujāti 58 tūkstoši iedzīvotāju un 150 nozares ekspertu.

Visi informatīvajā ziņojumā atspoguļotie pētījumu rezultāti ir publiski pieejami arī Labklājības ministrijas mājaslapā. Ar tiem iepazīstinātas dažādas auditorijas un rezultāti izplatīti visām ministrijām, kā arī ar darba tirgus jautājumu risināšanu saistītajām valsts aģentūrām, reģionālajām institūcijām, augstskolām, bibliotēkām, nevalstiskajām organizācijām, Eiropas Komisijai u.c.

Projekta “Labklājības ministrijas pētījumi” kopējās izmaksas bija vairāk nekā divi miljoni latu. 75% no tām sedza Eiropas Sociālais fonds, bet 25% – valsts budžets.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par finansējumu Ķekavas pagasta padomei ugunsgrēka seku likvidēšanai sociālajā daudzdzīvokļu mājā

1.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei ugunsgrēka seku likvidēšanai sociālajā daudzdzīvokļu mājā. Rīkojums paredz Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai 165 928 latus, lai pārskaitītu Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei ugunsgrēka seku likvidēšanai sociālajā daudzdzīvokļu mājā Ķekavā, Gaismas ielā 19.

2008.gada 8.janvārī pašvaldībai piederošajā sociālajā daudzdzīvokļu mājā notika plaša mēroga ugunsgrēks, kā rezultātā cieta vairāki dzīvokļi, koridori un kāpņu telpa. Pēc ugunsgrēka bez dzīvojamās platības palika 15 ģimenes.

Saskaņā ar likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē arī no valsts budžeta līdzekļiem.

Lēmumu par atbalstu finansējuma piešķiršanai Ķekavas pagasta padomei sagatavoja Pašvaldību iesniegto dokumentu izvērtēšanas un līdzekļu pieprasījuma no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pastāvīgā komisija.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”

Par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, 2009.gadā tiks noteikta maksa – eirovinjete.

To paredz grozījumi likumā “Par autoceļiem”, kas 1.jūlijā tika izskatīti Ministru kabinetā. Ceļu lietošanas maksa atšķirsies pēc ceļa izmantošanas laika. Plānots, ka vienas dienas vinjete maksās līdz Ls 7,70, bet uz gadu atkarībā no transportlīdzekļa asu skaita un ietekmes uz vidi – vidēji Ls 280. Tiek lēsts, ka kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas maksas varētu būt ap 11,9 miljoniem latu.

Autoceļu lietošanas maksas pamatā ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Paredzēts, ka šie maksājumi tiks uzskaitīti kā Satiksmes ministrijas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un iekļauti Valsts pamatbudžeta programmā “Valsts autoceļu fonds”.

Ieņēmumi no ceļu infrastruktūras lietošanas maksas tiks izmantoti valsts ceļu finansēšanai.

Patlaban Latvijā ir apmēram 12 000 kravas automašīnu (virs 12 tonnām), kuras veic starptautiskos kravu pārvadājumus un uz kurām attieksies šis maksājums. Paredzams, ka par šīm automašīnām ceļu lietošanas maksājumu veiks par katru dienu, ko tās pavadīs uz Latvijas ceļiem.

Maksājums attieksies arī uz aptuveni 40 000 Latvijā reģistrēto kravas automašīnu, kas neveic starptautiskos pārvadājumus. Taču tikai aptuveni puse no tām ir tehniskā kārtībā un lieto valsts galvenos ceļus. Sagaidāms, ka par šiem transportlīdzekļiem galvenokārt tiks veikts vienreizējs gada maksājums. Tāpat maksa tiks iekasēta arī no ārvalstu pārvadātājiem, kuru kravas mašīnas šķērso Latvijas robežu. Prognozējams, ka tās varētu būt aptuveni 200 000 mašīnu gadā.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un direktīvu 2006/38/EK par dažu infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Ņemta vērā arī Eiropas Komisijas baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika 2010.gadam: laiks lemt” izvirzītā stratēģija, kas vērsta uz taisnīgāku sistēmu maksas iekasēšanai par autoceļu infrastruktūras lietošanu.

Grozījumi arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt ceļu lietošanas maksas apmēru un kārtību, kādā veicama šī samaksa.

Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi jāizdod trīs mēnešu laikā pēc grozījumu likumā “Par autoceļiem” pieņemšanas Saeimā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas

1.jūlijā Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas.

Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Ar grozījumiem noteiks, ka pašvaldība būs tiesīga uzlikt personām, kuras pašvaldības teritorijā paredzējušas īstenot būvniecības ieceri, nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs arī noteikts, ka no nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību atbrīvos pirmās un otrās grupas invalīdus, daudzbērnu ģimenes, represētās personas, ja būvniecību būs iecerēts veikt savas dzīvesvietas nodrošināšanas vajadzībām, piemēram, būvēt dzīvokli, viendzīvokļa vai divdzīvokļu dzīvojamās māju, saimniecības ēkas vai garāžas individuālai lietošanai.

Grozījumi neietekmēs valsts un pašvaldību budžetus.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par strukturālām pārmaiņām zivsaimniecības valsts pārvaldes sektorā

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, kurā noteiktas strukturālas pārmaiņas zivsaimniecības sektora valsts pārvaldē ar mērķi to optimizēt.

Šobrīd Zemkopības ministrijā nav par zivsaimniecības politikas plānošanu atbildīgas struktūrvienības un tāpēc daudzos gadījumos šādi uzdevumi tiek daļēji deleģēti Valsts zivsaimniecības pārvaldei (VZP). Tomēr šis risinājums neatbilst labai valsts pārvaldes praksei, kā arī rada grūtības efektīvai nozares politikas plānošanai. Līdz ar to jāveic strukturālas izmaiņas sektora valsts pārvaldē.

Grozījumi likumā nodala zivsaimniecības politikas ieviešanas funkcijas no zivsaimniecības politikas veidošanas un pārraudzības funkcijām.

Sakarā ar VZP darbības pārtraukšanu likumā vairs nav paredzēta pārvaldes vienošanās ar pašvaldībām par zivju resursu pārzināšanu, bet ir noteikts, ka šādu pārzināšanu veic pašvaldības to administratīvajās teritorijās.

Lai varētu izveidot par zivsaimniecības valsts politiku atbildīgu departamentu ZM sastāvā, kā arī vienkāršotu zivsaimniecības nozares politikas ieviešanas institucionālo sistēmu, ir jāveic attiecīgi grozījumi Zvejniecības likumā.

Grozījumu rezultātā no 2009.gada tiks pārtraukta VZP tālākā darbība, novirzot zvejniecības politikas ieviešanas funkcijas valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (LZRA), bet politikas veidošanas un pārraudzības funkcijas nododot ZM veidojamajam Zivsaimniecības politikas departamentam.

Grozījumi nosaka, ka Zemkopības ministrijas zivju resursu pārvaldības jomā nosaka zivsaimniecības nozares politiku, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības (ES) kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas nodrošināšanu.

Latvijas Zivju resursu aģentūra nodrošina tiešo zivju resursu pārvaldību Latvijas Republikā, tai skaitā nosaka zivju resursu izmantošanas limitus ūdeņos, kas atrodas pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai un kuros pašvaldība veic zivju resursu pārzināšanu.

Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, LZRA pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu.

Grozījumi nosaka: lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos, LZRA pēc savas iniciatīvas vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.

Latvijas Zivju resursu aģentūra atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju ir tiesīga atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā.

Likums stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu 2009.gadā

Valdība 1.jūlijā izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanu 2009.gadā”.

Katru gadu Eiropas Komisija (EK) pieņem plānu pasākumu organizēšanai attiecībā uz Eiropas Kopienas trūcīgajām personām, veicot ieguldījumu tās vistrūcīgāko pilsoņu labklājībā. Šo programmu vistrūcīgākajām personām finansē no Eiropas Kopienu budžeta Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju nodaļas.

Eiropas Komisijas regulas nosaka, ka līdz 31.maijam dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai par to, kuru no produktiem izsniegs trūcīgajām personām. Tāpat dalībvalstīm jāpaziņo par veidu, kādā produktus izsniegs saņēmējiem un kritērijus, kuri piemērojami šajā procesā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 10.aprīļa rīkojuma Nr.238 “Par Latvijas līdzdalību Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanā un starpinstitūciju atbildības sadalījumu” Zemkopības ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par nākamā gada programmas īstenošanu.

Lai izvērtētu 2009.gada programmai nepieciešamo produktu veidu un daudzumu, starpinstitūciju darba grupā, kurā piedalījās Zemkopības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), Labklājības ministrija (LM), Veselības ministrija (VM), Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL) sekretariāts, Lauku atbalsta dienests (LAD) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), tika nolemts, ka 2009.gadā programmas vistrūcīgākajām personām ietvaros reizi mēnesī tiks izsniegts puskilograms auzu pārslu, puskilograms četrgraudu pārslu, viens kilograms makaronu, 400 grami pankūku miltu un 400 grami vājpiena pulvera.

Ņemot vērā ĪUMSIL sekretariāta un labdarības organizāciju sniegto informāciju par paredzamo apkalpojamo personu skaitu 2009.gadā, kā arī 2006., 2007. un 2008.gada datus par trūcīgo personu skaitu, kuri saņēmuši pārtikas produktus, par labdarības organizāciju aktivitāti, trūcīgās personas statusu, kā arī iedzīvotāju skaitu, pēc Sociālo pakalpojumu pārvaldes datiem, Zemkopības ministrija prognozē, ka Latvijā 2009.gada programmas ietvaros pārtikas produktus varētu saņemt 50 tūkstoši personu.

Trūcīgas personas statuss tiek piešķirts personai, kurai ienākumi, neskaitot pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus, iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par 50% no attiecīgā gada sākumā valstī noteiktās minimālās algas.

Lai nodrošinātu šīs personas ar produktiem, ir nepieciešams 300 tonnu auzu pārslu, 300 tonnu četrgraudu pārslu, 600 tonnu makaronu, 240 tonnu pankūku miltu un 240 tonnu vājpiena pulvera.

Pēc šā aprēķina, kopējais graudu un vājpiena pulvera daudzums, kas nepieciešams 2009.gada vistrūcīgāko personu programmas īstenošanai, ir 32 696 tonnas graudu un 10 989 tonnas vājpiena pulvera.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa