• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 27. maija noteikumi Nr. 377 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.1.1.aktivitāti "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.2008., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/177569

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.404

Svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju atzīšanas un uzraudzības kārtība

Vēl šajā numurā

03.07.2008., Nr. 101

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 377

Pieņemts: 27.05.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.377

Rīgā 2008.gada 27.maijā (prot. Nr.34 25.§)

Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.1.aktivitāti “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.prioritātes “Policentriska attīstība” 3.6.1.pasākuma “Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai” 3.6.1.1.aktivitāti “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” (turpmāk – aktivitāte);

1.2. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projektu iesniedzējiem;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu un sadarbības kārtību starp šīm iestādēm, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Aktivitātes mērķis ir nodrošināt noteiktu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (pilsētu) izaugsmi, sniedzot atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām.

3. Aktivitātes mērķa grupas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes, Talsu – un to apkārtējo teritoriju iedzīvotāji un komersanti.

4. Aktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

5. Aktivitātes īstenošanu finansē no nacionālā publiskā finansējuma (nodrošina projekta iesniedzējs) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

6. Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 209 216 720 latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177 834 211 latu un nacionālais publiskais finansējums 31 382 509 lati.

7. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

8. Projekta iesniedzēja finansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

9. Aktivitātes ietvaros var īstenot darbības, kas atbilst Eiropas Sociālā fonda atbalsta jomai, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, saskaņā ar Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 34.pantu.

10. Projektu īsteno ne ilgāk kā trīs gadus pēc dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

II. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcijas

11. Aktivitātes īstenošanu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

12. Atbildīgajai iestādei ir šādas funkcijas:

12.1. nodrošināt aktivitātes īstenošanu, uzraudzību un kontroli, aktivitātes īstenošanas nosacījumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, analizēt problēmas aktivitātes īstenošanā un sniegt vadošajai iestādei un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejai priekšlikumus par aktivitātes īstenošanas uzlabošanu;

12.2. nodrošināt, lai netiktu pārsniegts aktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, un uzraudzīt minētā finansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī;

12.3. izstrādāt un apstiprināt projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku;

12.4. izstrādāt un apstiprināt iekšējās rakstiskās procedūras projektu iesniegumu vērtēšanai – projektu iesniegumu atlases un vērtēšanas kārtību, kārtību, kādā pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu, kā arī projektu iesniegumu vērtēšanas un projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas nolikumu;

12.5. nodrošināt ar aktivitāti saistītos informācijas un publicitātes pasākumus aktivitātes līmenī, tai skaitā projektu iesniedzēju informēšanu par projektu iesniegumu aizpildīšanu un atlases nosacījumiem;

12.6. izveidot projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju. Komisija darbojas saskaņā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra apstiprinātu vērtēšanas komisijas nolikumu;

12.7. nosūtīt ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu;

12.8. lietot aktivitātes uzraudzībai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un uzkrāt tajā datus par projektiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

12.9. nodrošināt projektu iesniegumu vērtēšanu;

12.10. pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, kā arī uzraudzīt nosacījumu izpildi.

13. Sadarbības iestādei ir šādas funkcijas:

13.1. izstrādāt vienošanās projektu par projekta īstenošanu;

13.2. slēgt vienošanos par projekta īstenošanu;

13.3. sniegt normatīvajos aktos noteikto informāciju valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai;

13.4. izvērtēt vienošanās grozījumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņot tos ar atbildīgo iestādi un pieņemt lēmumu par projekta grozījumiem;

13.5. nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, kā arī Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

13.6. pārbaudīt un iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu;

13.7. nodrošināt informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par aktivitātes īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi;

13.8. pārbaudīt un saskaņot finansējuma saņēmēja sagatavoto projekta progresa pārskatu;

13.9. noteiktajā kārtībā administrēt valsts budžetā piešķirtos līdzekļus – pārbaudīt finansējuma saņēmēju iesniegtos maksājumu pieprasījumus, apstiprināt attiecināmo izdevumu summas, sagatavot maksājumu uzdevumus un izdevumu deklarācijas;

13.10. izskatīt maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku;

13.11. veikt izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās, nodrošināt tehniska rakstura satura novērtējuma un funkcionalitātes pārbaudi projekta īstenošanas vietā;

13.12. nodrošināt ar aktivitāti saistītos informācijas un publicitātes pasākumus projektu līmenī;

13.13. lietot projektu uzraudzībai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un uzkrāt tajā datus par projektiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

III. Prasības projektu iesniedzējiem

15. Projekta iesniedzējs ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centra – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes un Talsu pašvaldība, tas ir, pašvaldības dome vai tās iestāde, kuras mērķis nav veikt saimniecisko darbību.

16. Projekta iesniedzējam ir stabili un pietiekami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu projekta finansējuma daļu, ko projekta īstenošanai paredzēts segt no projekta iesniedzēja puses, kā arī projekta īstenošanas nepārtrauktību.

17. Projekta iesniedzējs neatrodas finanšu stabilizācijas procesā.

18. Projekta iesniedzējs, īstenojot projektu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piesaista nepieciešamos speciālistus projekta vadības funkciju nodrošināšanai.

19. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta īstenošanai atbilstošu projekta vadītāja un projekta vadības komandas kapacitāti – projekta vadītājam ir augstākā izglītība un vismaz viena gada darba pieredze infrastruktūras projektu vadībā, un projekta vadības komandai ir augstākā izglītība un profesionālās zināšanas attiecīgajā jomā.

IV. Projekta iesnieguma atbilstība

20. Projekta iesniegums atbilst aktivitātes mērķim – nodrošināt noteiktu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (pilsētu) izaugsmi, sniedzot atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām.

21. Projekta iesniegumā plānotās darbības nepārklājas ar darbībām (projektu vai tā daļu), kas paredzētas citu Eiropas Savienības fondu aktivitāšu ietvaros un kur projekta iesniedzējs var būt pašvaldība. Pašvaldības var pretendēt uz atbalstu arī tādu projektu īstenošanai, kuriem tās ir izmantojušas iespēju saņemt finansējumu citu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu ietvaros, bet saņemtais atbalsts nav bijis pietiekams pašvaldības definētās problēmas atrisināšanai.

22. Projekts paredz integrētu pieeju pilsētas infrastruktūras attīstībai, veidojot tiešu sasaisti ar apstiprināto integrēto pašvaldības attīstības programmu, analizējot projekta ietekmi uz nozaru attīstību un teritorijām ārpus reģionālas vai nacionālas nozīmes centra teritorijas, kurā plānots īstenot projektu.

23. Projekta iesniegumā norāda un pamato, kā iesniegtais projekts papildina citus apstiprinātus projektus vai plānotus projektus, kas ir finansēti vai kurus plānots finansēt no citām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm vai citiem finanšu instrumentiem. Projekta iesniegumā norāda un pamato papildinātību ar vienu vai vairākiem projektiem vai projekta iesniegumiem.

24. Projekta ietvaros plānotās darbības ir saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām, ir pamatotas, samērīgas ar plānoto laika grafiku un nodrošina mērķa sasniegšanu, kā arī atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

25. Projekta iesniegumā paredzētās izmaksas atbilst projektā plānotajām darbībām.

26. Projekta iesniegumā ir definētas mērķa grupas – šo noteikumu 15.punktā minēto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to apkārtējo teritoriju iedzīvotāji un komersanti, kā arī plānotās darbības ir vērstas uz mērķa grupu vajadzību apmierināšanu.

27. Projekta budžetā iekļautās izmaksas ir samērīgas un pamatotas, atbilst paredzētajam projekta īstenošanas laikposmam un paredzēto darbību apjomam. Tās ir aprēķinātas, ņemot vērā prognozētās tirgus cenas attiecīgajā projekta īstenošanas gadā. Projekta iesnieguma finanšu aprēķins ir aritmētiski precīzi un pareizi izstrādāts un nepārsniedz pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma apmēru.

28. Projekta iesniegumā Eiropas Reģionālās attīstības fonda attiecināmās izmaksas nepārsniedz pašvaldībai noteikto maksimāli pieejamo summu, pamatojoties uz 2006.gada statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un sociāli ekonomiskajiem rādītājiem:

28.1. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 100 000, –  22 408 905 lati;

28.2. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 80 000 līdz 100 000, – 21 670 255 lati;

28.3. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 60 000 līdz 80 000, – 18 058 545 lati;

28.4. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 30 000 līdz 60 000, – 16 334 570 lati;

28.5. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 20 000 līdz 30 000, – 13 415 125 lati;

28.6. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 15 000 līdz 20 000, – 10 163 250 latu;

28.7. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 10 000 līdz 15 000, – 6 419 410 lati;

28.8. pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir līdz 10 000, – 4 645 605 lati.

29. Projekta kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 913 645 latiem.

30. Projekta iesniegumā pamato, kā tiks nodrošināta projekta īstenošana un uzraudzība.

31. Projekta iesniegumā plānotie rezultāti, to ietekme un rādītāji ir precīzi definēti, izmērāmi un sekmē aktivitātes mērķa sasniegšanu.

32. Plānotie projekta rezultāti ir vērsti uz vismaz viena šāda rādītāja izpildi:

32.1. pilsētvides atjaunošanas vai revitalizācijas (funkcionālas aktivizēšanas) sekmēšana, nodrošinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību un uzlabojot tās pievilcību;

32.2. pilsētas konkurētspējas veicināšana, tai skaitā uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstības sekmēšana;

32.3. kopienas attīstības sekmēšana, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un nodrošinot vienādas tiesības visām iedzīvotāju grupām;

32.4. darba vietu skaita saglabāšana un jaunu darba vietu izveide.

33. Izstrādājot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs izvēlas sociālekonomiskā ziņā labāko risinājumu, novērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un pašvaldības finansiālo ieguldījumu, izstrādā projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzi, saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteikto pamatstruktūru un atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajai metodikai. Projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir vienāda ar sociālo diskonta likmi – 5,5 procenti – vai ir lielāka par to. Projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

34. Projektiem, no kuriem gūst ieņēmumus, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G = 0,85 x (C – N – A + I), kur

G – Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmērs;

C – projekta attiecināmās izmaksas;

N – projektā radīto neto ieņēmumu pašreizējā vērtība (ieņēmumu un izdevumu starpība). Neto ieņēmumi – ar projektu saistīto ieņēmumu un uzturēšanas izdevumu starpības pašreizējā neto vērtība. Neto ieņēmumu aprēķinā ņem vērā ieņēmumus, kas var rasties no pakalpojumu sniegšanas, kā arī ieņēmumus, kas ir tieši saistīti ar projekta īstenošanu. Izdevumos neiekļauj pamatlīdzekļu nolietojumu;

A – projekta kopējo investīciju atlikuma vērtība – visa projekta ekonomiskā dzīves cikla laikā radīto ieguldījumu atlikuma vērtība projekta ekonomiskā dzīves cikla pēdējā gada beigās. Projekta ekonomiskais dzīves cikls ir laikposms, kurā projekta veiktie ieguldījumi sniedz ekonomiskos ieguvumus. Šīs aktivitātes projektu ekonomiskais dzīves cikls ir 20 gadi pēc pirmā projekta īstenošanas noslēguma gada;

I – diskontētas turpmākās investīcijas pēc projekta īstenošanas, neietverot projekta attiecināmās izmaksas. Turpmākās investīcijas – plānotās un nepieciešamās investīcijas ēkās un inženierbūvēs, kas nepieciešamas ar projektu saistītā pakalpojumu sniegšanas procesa nodrošināšanai. Diskontējot projekta naudas plūsmu, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmēra aprēķināšanai izmanto 5,5 procentu reālo diskonta likmi.

35. Projektos, kuros paredzēts izmantot šķērsfinansējuma principu, Eiropas Sociālā fonda šķērsfinansējums nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

36. Projekta iesniedzējs, izstrādājot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo un aizpilda atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām, numurējot katru projekta iesnieguma lapu;

36.2. projekta iesnieguma veidlapai pievieno šādus pavaddokumentu oriģinālus, notariāli apstiprinātas kopijas vai kopijas, uz kurām ir attiecīgās iestādes apliecinājums par kopijas atbilstību oriģinālam:

36.2.1. tehniski ekonomisko pamatojumu, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzi (3.pielikums);

36.2.2. būveksperta apstiprinātu būvniecības izmaksu tāmi (4.pielikums), būvvaldes apstiprinātu plānošanas un arhitektūras uzdevumu, projekta iesnieguma paraksttiesīgas personas apliecinājumu, ka projekta iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc projekta apstiprināšanas iesniegs būvvaldes apstiprinātu tehnisko projektu vai būvvaldes apstiprinātu tehnisko projektu un būveksperta apstiprinātu būvniecības izmaksu tāmi;

36.2.3. Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu vai lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu;

36.2.4. pašvaldības domes lēmuma izrakstu par pašvaldības integrētās attīstības programmas apstiprināšanu, pašvaldības integrētās attīstības programmas kopiju elektroniskajā datu nesējā;

36.2.5. pašvaldības iestādes nolikuma kopiju, ja projekta iesniegumu iesniedz pašvaldības iestāde;

36.2.6. projekta vadībā iesaistītā personāla dzīves gaitu aprakstus (Curriculum Vitae);

36.2.7. izrakstu no Koordinācijas padomes sēdes protokola par projekta idejas turpmāku virzību Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai;

36.2.8. projekta iesniedzēja aptaujas lapu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (6.pielikums);

36.3. ja pavaddokumenti nav sagatavoti latviešu valodā, projekta iesniegumam pievieno notariāli apliecinātu dokumenta tulkojumu latviešu valodā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

36.4. projekta iesnieguma oriģināleksemplāru, ko iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu, cauršuj (caurauklo);

36.5. projekta iesniegumu sagatavo un iesniedz datorrakstā latviešu valodā bez neatrunātiem labojumiem, dzēsumiem, aizkrāsojumiem, svītrojumiem vai papildinājumiem;

36.6. projekta iesnieguma aprēķinos lieto naudas vienību – lats;

36.7. visu informāciju norāda precīzi un detalizēti, lai projekta iesniegumu varētu izvērtēt atbilstoši projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem.

37. Projekta iesniegumā plānotās darbības ir vērstas uz horizontālo prioritāšu īstenošanu:

37.1. makroekonomiskā stabilitāte – projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka nekā minimālā noteiktā finansējuma daļa;

37.2. ilgtspējīga attīstība – projekta īstenošana veicinās vides piesārņojuma mazināšanos vai esošā stāvokļa saglabāšanos, ir noteiktas darbības negatīvās ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai;

37.3. vienlīdzīgas iespējas – projektā ir paredzētas specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju principa ievērošanai, īpaši uzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem;

37.4. informācijas sabiedrība – projekts sekmē informācijas sabiedrības attīstību, paredzot elektronisko pakalpojumu izveidošanu vai uzlabošanu.

V. Atbalstāmās darbības

38. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

38.1. pilsētvides atjaunošana, pilsētas konkurētspējas celšana vai pilsētas kopienas attīstība, kas vērsta uz kvalitātes prasībām atbilstošas infrastruktūras (piemēram, satiksmes, sociālajā, kultūras, tūrisma jomā) izveidi atbilstoši pieprasījumam, sekmējot ar šīs infrastruktūras izmantošanu, pieejamību un sasniedzamību saistītos sabiedriskos pakalpojumus, un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām;

38.2. Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un komunikācijas pasākumi;

38.3. Eiropas Sociālā fonda atbalsta jomas, tai skaitā apmācības, sociālo korekcijas programmu izstrāde, pētījumu veikšana, nodarbinātības pasākumi un citas darbības, kas nav pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulā (EK) Nr.1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu (Regulas (EK) Nr.1784/1999 atcelšana) noteiktajām prasībām.

39. Projekta ietvaros nav atbalstāmas darbības, kas:

39.1. nav minētas šo noteikumu 38.punktā, nav saistītas ar aktivitātes mērķi un nav atbalstāmas aktivitātes ietvaros;

39.2. ir vērstas uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma izmantošanu, lai piešķirtu aizdevumus fiziskām vai juridiskām personām;

39.3. nav saistītas ar pašvaldību autonomajām funkcijām un to izpildi;

39.4. ir saistītas ar normatīvajos aktos noteiktajiem komercdarbības atbalsta pasākumiem – jebkāda tieša vai netieša palīdzība izvēlētām komercsabiedrībām, kas varētu radīt šķēršļus konkurencei, nodrošinot priekšrocības konkrētām komercsabiedrībām vai konkrētu preču vai pakalpojumu ražošanai.

VI. Attiecināmās izmaksas

40. Attiecināmās izmaksas ir:

40.1. projekta netiešās izmaksas:

40.1.1. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas;

40.1.2. neparedzētie izdevumi – to apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām, izņemot projekta sagatavošanas un administratīvo izmaksu pozīcijas. Minētās pozīcijas uzskatāmas par attiecināmām tikai tad, ja iepriekš saņemta sadarbības iestādes rakstiska atļauja;

40.2. projekta tiešās izmaksas:

40.2.1. projekta sagatavošanas izmaksas (izņemot veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas radušās pēc 2006.gada 24.oktobra, – to apmērs nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas veiktas, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar projekta tehniskās dokumentācijas, tehniski ekonomiskā pamatojuma, dokumentu sagatavošanu atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”;

40.2.2. būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

40.2.3. piekļuves, satiksmes pārvadu, ielu, vides piesārņojuma mazināšanas un teritorijas labiekārtošanas izmaksas;

40.2.4. energoefektivitātes pasākumu izmaksas;

40.2.5. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un notekūdeņu infrastruktūras atjaunošanas vai ierīkošanas izmaksas;

40.2.6. elektrības, gāzes un telekomunikāciju pieslēgumu nodrošināšanas izmaksas;

40.2.7. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras attīstībai nepieciešamo stacionāro iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) iegāde projektā paredzēto pakalpojumu sniegšanai un darbību īstenošanai – izmaksu apmērs nepārsniedz 30 procentus no projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām;

40.2.8. sabiedriskā transporta efektivitātes paaugstināšanas izmaksas, tai skaitā sabiedriskā transporta kustības sistēmas optimizēšana, pieturvietu aprīkojums un jaunu pieturvietu izbūve;

40.2.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

41. Ja tiek piemērots šķērsfinansējums, par attiecināmajām izmaksām uzskata projekta izmaksas, kas atbilst Eiropas Sociālā fonda atbalstāmajām jomām un nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regula (EK) Nr.1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr.1784/1999 atcelšanu. Piemērojot šķērsfinansējuma principu, finansētajām darbībām jābūt nepieciešamām, lai sekmīgi īstenotu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētās aktivitātes, kā arī jābūt cieši ar tām saistītām.

42. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

42.1. nepieciešamas šo noteikumu 38.punktā minēto darbību īstenošanai un atbilst drošas finanšu vadības principiem, īpaši ekonomiskā izdevīguma un izmaksu efektivitātes principiem;

42.2. veiktas pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu (izņemot projekta sagatavošanas izmaksas), un ir apmaksātas līdz pārskata iesniegšanai par attiecīgo starpposmu vai noslēguma pārskata iesniegšanai;

42.3. ir iegrāmatotas grāmatvedības un nodokļu uzskaites reģistros, nodalītas no pārējām izmaksām, identificējamas, pierādāmas, veiktas un iegrāmatotas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, apliecinātas ar pamatojošo dokumentu oriģināliem;

42.4. ir atsevišķi dokumentētas, ja piemērots Eiropas Sociālā fonda šķērsfinansējuma princips;

42.5. veiktas saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

43. Neattiecināmās izmaksas ir:

43.1.  izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmās izmaksas šo noteikumu 40. un 41.punktā;

43.2. izmaksas, kas pārsniedz noteikto attiecināmo izmaksu apmēru;

43.3. izmaksas, kas radušās pirms 2006.gada 24.oktobra;

43.4. izmaksas, kas nav pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem, kurus nosaka vienošanās par projekta īstenošanu;

43.5. pakalpojumu sniegšanas, preču piegādes un darbu veikšanas izmaksas, ja nav piemērota publiskā iepirkuma procedūra atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

43.6. izmaksas, kas saistītas ar noslēgtajiem apakšlīgumiem par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādi vai darbu veikšanu, ja šie apakšlīgumi palielina projekta izmaksas;

43.7. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda un zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu, soda nauda un nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi;

43.8. projekta administrēšanas izmaksas;

43.9. veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, kā arī projekta īstenošanā radīto vērtību apdrošināšanas izmaksas;

43.10. izdevumi par audita pakalpojumiem;

43.11. nekustamā īpašuma pirkuma vai nomas izmaksas;

43.12. transportlīdzekļu iegāde;

43.13. izmaksas, kas saistītas ar līzinga un nomas darījumiem;

43.14. ieguldījumi natūrā, piemēram, zeme, nekustamais īpašums (pilnībā vai tā daļa), ilglietojamas preces, izejmateriāli un personas veikts neapmaksāts labdarības darbs;

43.15. stipendijas studijām vai mācību kursiem;

43.16. mācību vizītes, komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, tai skaitā transporta izmaksas;

43.17. ražošanas iekārtu iegāde.

44. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi un sadārdzinājuma izmaksas, finansējuma saņēmējs tos sedz no saviem budžeta līdzekļiem un uzskaita saskaņā ar prasībām, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

VII. Projektu iesniegumu iesniegšana

45. Projektu iesniegumu atlasi organizē uzaicinājumu kārtās:

45.1. pirmajā atlases kārtā atbildīgā iestāde divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās šo noteikumu 15.punktā minētajiem projektu iesniedzējiem nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai elektroniskā dokumenta formā uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, nosakot vienotu projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 60 darbdienām. Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu par summu, kas nav lielāka par 50 procentiem no šo noteikumu 28.punktā minētā finansējuma apmēra;

45.2. otrajā atlases kārtā atbildīgā iestāde līdz 2008.gada 31.oktobrim šo noteikumu 15.punktā minētajiem projektu iesniedzējiem nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai elektroniskā dokumenta formā uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, nosakot vienotu projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 60 darbdienām. Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu par summu, kas nav lielāka par 50 procentiem no šo noteikumu 28.punktā minētā finansējuma apmēra;

45.3. trešajā atlases kārtā atbildīgā iestāde līdz 2009.gada 31.oktobrim šo noteikumu 15.punktā minētajiem projektu iesniedzējiem nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai elektroniskā dokumenta formā uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, nosakot vienotu projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 60 darbdienām;

45.4. ceturtajā atlases kārtā atbildīgā iestāde līdz 2010.gada 31.oktobrim šo noteikumu 15.punktā minētajiem projektu iesniedzējiem nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai elektroniskā dokumenta formā uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, nosakot vienotu projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 60 darbdienām;

45.5. ja līdz 2011.gada 30.septembrim projekta iesniedzēji nav noslēguši vienošanos par projekta īstenošanu par visu tiem noteikto maksimālo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru, atbildīgā iestāde rīko piekto atlases kārtu. Piektajā atlases kārtā atbildīgā iestāde tiem projektu iesniedzējiem, kas līdz 2011.gada 30.septembrim noslēguši vienošanos par projekta īstenošanu par visu tiem noteikto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru, nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai elektroniskā dokumenta formā uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, nosakot vienotu projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 60 darbdienām. Piektajā atlases kārtā projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu, kura kopējās attiecināmās izmaksas nepārsniedz piektajam uzsaukumam noteikto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru.

46. Atbildīgā iestāde paziņojumu par ierobežotas projektu iesniegumu atlases uzsākšanu ievieto atbildīgās iestādes mājaslapā internetā www.raplm.gov.lv.

47. Projekta iesniedzējs atbildīgajā iestādē iesniedz projekta iesnieguma vienu oriģināleksemplāru:

47.1. papīra formā, nosūtot pa pastu, – vienu projekta iesnieguma oriģināleksemplāru kopā ar identisku elektronisko kopiju ievieto aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē vai kastē). Par projekta iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad projekta iesniegums ir nodots pastā. Strīda gadījumā projekta iesniedzējs pierāda faktu, kad sūtījums nodots pastā;

47.2. elektroniskā dokumenta formā – sagatavotu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē elektronisko dokumentu apriti. Iesniegumam pievieno noteiktos pavaddokumentus. Par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad projekta iesniegums nosūtīts pa elektronisko pastu vai izmantojot iestādes pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas. Ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējs pierāda faktu, ka projekta iesnie­gums nosūtīts līdz projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka projekta iesniegums nav saņemts, tā minēto apgalvojumu pamato;

47.3. papīra formā, iesniedzot personīgi, – vienu projekta iesnieguma oriģināleksemplāru noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasības, kopā ar identisku elektronisko kopiju ievieto aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē vai kastē). Par projekta iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad atbildīgās iestādes pārstāvis ir izdarījis uz projekta iesnieguma atzīmi par projekta saņemšanu.

VIII. Projektu iesniegumu vērtēšana

48. Atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija). Komisijas sastāvā ir trīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji un pa vienam Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvim.

49. Atbildīgā iestāde uzaicina piedalīties vērtēšanas komisijā novērotāja statusā sadarbības iestādes, vadošās iestādes un Eiropas Komisijas pārstāvjus.

50. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgās iestādes vadītājs. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājam ir balsstiesīga komisijas locekļa statuss.

51. Ja nepieciešams, atbildīgā iestāde projektu iesniegumu vērtēšanai uzaicina neatkarīgus ekspertus publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

52. Vērtēšanas komisija saņemtos projektu iesniegumus izvērtē atbilstoši šo noteikumu 53., 54. un 55.punktā minētajiem kritērijiem.

53. Administratīvās vērtēšanas kritēriji:

53.1. projekta iesniegums ir iesniegts:

53.1.1. personīgi vai pa pastu aizzīmogotā iepakojumā (aploksnē vai kastē);

53.1.2. elektroniska dokumenta formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, un apliecināts ar laika zīmogu;

53.2. projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā;

53.3. projekta iesniedzējs ir uzaicināts iesniegt projekta iesniegumu;

53.4. projekta iesniegums ir iesniegts vienā oriģināleksemplārā;

53.5. iesniegtais projekta iesnieguma oriģināleksemplārs ir cauršūts (caurauklots), ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā;

53.6. visas projekta iesnieguma oriģināl­eksemplāra lapas ir numurētas;

53.7. projekta iesniegumam ir pievienota elektroniskā versija, ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā;

53.8. projekta iesnieguma finanšu aprēķins ir veikts latos;

53.9. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts un sagatavots atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai;

53.10. projekta iesniedzējs ir parakstījis un pievienojis apliecinājumu, kurā iekļauta informācija par projekta iesniedzēja finansējuma apmēru;

53.11. projekta iesniegums sagatavots datorrakstā;

53.12. projekta iesniegums sagatavots latviešu valodā;

53.13. projekta iesniegumā ir iekļauti visi noteiktie pavaddokumenti;

53.14. ja papildus iesniedzamie dokumenti nav sagatavoti latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts dokumenta tulkojums latviešu valodā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

53.15. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, svītrojumu vai papildinājumu, ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā.

54. Atbilstības vērtēšanas kritēriji:

54.1. projekts atbilst aktivitātes mērķim – nodrošināt noteiktu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru (pilsētu) izaugsmi, sniedzot atbalstu projektu īstenošanai pilsētvides un pilsētreģionu konkurētspējas, sasniedzamības vai pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai saskaņā ar integrētām pašvaldību attīstības programmām;

54.2. projekta ietvaros plānotās darbības atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām;

54.3. projekta darbības ir pamatotas, samērīgas ar plānoto laika grafiku un nodrošina mērķa sasniegšanu;

54.4. projekta darbības atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

54.5. projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks nodrošināta projekta īstenošana un uzraudzība;

54.6. projekta iesniegumā iekļautās attiecināmās izmaksas atbilst noteiktajām attiecināmajām izmaksām;

54.7. projekta iesniegumā iekļautās neattiecināmās izmaksas atbilst noteiktajām neattiecināmajām izmaksām;

54.8. projekta iesniegumā paredzētās izmaksas atbilst projektā plānotajām darbībām;

54.9. projekta iesniegumā ir skaidri definētas mērķa grupas – nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes, Talsu – un to apkārtējo teritoriju iedzīvotāji, komersanti, kā arī plānotās darbības ir vērstas uz mērķa grupu vajadzību apmierināšanu;

54.10. projekta iesniegumā plānotie rezultāti, to vērtības un rezultātu ietekme ir precīzi definēta, izmērāma un sekmēs aktivitātes mērķa sasniegšanu;

54.11. projekta vadības komandai ir definēti veicamie darba uzdevumi un atbildības līmenis par katru plānoto projekta darbību un sasniedzamajiem rezultātiem;

54.12. projekta budžetā iekļautās izmaksas ir samērīgas un pamatotas, tās atbilst paredzētajam projekta īstenošanas laikposmam un darbību apjomam un ir aprēķinātas, ņemot vērā prognozētās tirgus cenas attiecīgajā projekta īstenošanas gadā;

54.13. projekta iesnieguma finanšu aprēķins ir aritmētiski precīzi un pareizi izstrādāts;

54.14. projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums nepārsniedz pieļaujamo apmēru;

54.15. projekta iesniegumā ir minēts, kā tiks nodrošināta projektā sasniegto rezultātu uzturēšana vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

54.16. projekta iesniegumā plānotās darbības (projekts vai projekta daļa) nepārklājas ar darbībām (projektu vai projekta daļu), kas ir paredzētas citu Eiropas Savienības fondu aktivitāšu ietvaros, kur projekta iesniedzējs var būt pašvaldība;

54.17. projekta kopējais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 913 645 latiem;

54.18. projekta iesniegumā Eiropas Reģionālās attīstības fonda attiecināmās izmaksas nepārsniedz pašvaldībai noteikto maksimālo pieejamo summu, pamatojoties uz 2006.gada statistikas datiem par iedzīvotāju skaitu un sociāli ekonomiskajiem rādītājiem:

54.18.1. pašvaldībām, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, –  22 408 905 lati;

54.18.2. pašvaldībām, kurās ir no 80 000 līdz 100 000 iedzīvotāju, – 21 670 255 lati;

54.18.3. pašvaldībām, kurās ir no 60 000 līdz 80 000 iedzīvotāju, –18 058 545 lati;

54.18.4. pašvaldībām, kurās ir no 30 000 līdz 60 000 iedzīvotāju, – 16 334 570 latu;

54.18.5. pašvaldībām, kurās ir no 20 000 līdz 30 000 iedzīvotāju, – 13 415 125 lati;

54.18.6. pašvaldībām, kurās ir no 15 000 līdz 20 000 iedzīvotāju, – 10 163 250 latu;

54.18.7. pašvaldībām, kurās ir no 10 000 līdz 15 000 iedzīvotāju, – 6 419 410 latu;

54.18.8. pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 – 4 645 605 lati;

54.19. projekta Eiropas Sociālā fonda šķērsfinansējums nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (ja attiecināms);

54.20. projekta ietvaros plānotās darbības nav pretrunā ar komercdarbības atbalstu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

54.21. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas ir veiktas pēc 2006.gada 24.oktobra un nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

54.22. administratīvās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;

54.23. pašvaldības teritorijas infrastruktūras attīstībai nepieciešamo iekārtu iegādes izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

54.24. neparedzētie projekta izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;

54.25. pašvaldībai ir izstrādāta un apstiprināta pašvaldības attīstības programma;

54.26. pašvaldība plāno īstenot publicitātes un informācijas pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

54.27. projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;

54.28. projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi (5,5 procenti);

54.29. projekta iesniedzējs aktivitātes ietvaros ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centra – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils, Aizkraukles, Cēsu, Gulbenes, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Saldus, Smiltenes vai Talsu – pašvaldība;

54.30. projekta iesniedzējam ir stabili un pieejami finanšu līdzekļi. Ja projekta iesniedzējs plāno finansēt projektu no kredīta līdzekļiem, tas pievieno Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes atzinumu un kredītiestādes garantijas vēstuli;

54.31. projekta iesniedzējs neatrodas finanšu stabilizācijas procesā.

55. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji:

55.1. projekta ietvaros ir paredzētas investīcijas infrastruktūras attīstībai:

55.1.1. normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām atbilstošas infrastruktūras (piemēram, satiksmes, sociālās, kultūras, atpūtas un citas) izveidei atbilstoši pieprasījumam, kā arī ar šīs infrastruktūras izmantošanu saistīto pakalpojumu izveidei – seši punkti;

55.1.2. normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām atbilstošas infrastruktūras (piemēram, satiksmes, sociālās, kultūras, atpūtas un citas) izveidei atbilstoši pieprasījumam – četri punkti;

55.1.3. pašvaldības teritorijas labiekārtošanai – divi punkti;

55.1.4. nav paredzētas investīcijas infrastruktūrā pilsētvides atjaunošanai un atbilstošu pakalpojumu izveidei – nulle punktu;

55.2. projekts paredz integrētu pieeju pilsētas infrastruktūras attīstībai, veidojot tiešu sasaisti ar apstiprināto integrēto pašvaldības attīstības programmu:

55.2.1. projekts paredz integrētu pieeju pilsētas infrastruktūras attīstībai, tai skaitā paredz nozaru mijiedarbību un ietekmi ārpus pašvaldības teritorijas, nodrošinot tiešu sasaisti ar apstiprināto integrēto pašvaldības attīstības pro­grammu, analizē pašreizējo situāciju, izvērtē dažādus finansējuma (publiskā un privātā) piesaistes mehānismus un nodrošina problēmas kompleksu risinājumu – seši punkti;

55.2.2. projektā ir analizēta pašreizējā situācija un nodrošināta sasaiste ar apstiprināto integrēto pašvaldības attīstības programmu, bet nav izvērtēti dažādi finansējuma (publiskā un privātā) piesaistes mehānismi, nodrošinot daļēju problēmas komplekso risinājumu, – četri punkti;

55.2.3. nav veikta pašreizējās situācijas analīze, nav izvērtēti dažādi finansējuma (publiskā un privātā) piesaistes mehānismi, problēmas risinājums ir virspusējs – nulle punktu;

55.3. projekta ietvaros pašvaldībā tiks saglabātas esošās un izveidotas jaunas darba vietas:

55.3.1. tiks saglabātas esošās un izveidotas vismaz sešas jaunas darba vietas – četri punkti;

55.3.2. tiks saglabātas esošās un izveidota viena līdz piecas jaunas darba vietas – divi punkti;

55.3.3. tiks nodrošinātas darba vietas sasniedzamības iespējas – viens punkts;

55.3.4. netiks saglabātas esošās un izveidotas jaunas darba vietas vai netiks nodrošinātas darba sasniedzamības iespējas – nulle punktu;

55.4. projekta vadības komandai ir atbilstoša pieredze un pietiekama projekta vadības kapacitāte, profesionālās un tehniskās zināšanas:

55.4.1. projekta vadītājam ir augstākā izglītība (ekonomikā, finansēs vai inženierzinātnēs) un vismaz triju gadu darba pieredze infrastruktūras projektu vadībā, projekta vadības komandai ir augstākā izglītība, pieredze infrastruktūras projektu īstenošanā un profesionālās zināšanas attiecīgajā jomā – trīs punkti;

55.4.2. projekta vadītājam ir augstākā izglītība un no viena līdz triju gadu darba pieredze infrastruktūras projektu vadībā, projekta vadības komandai ir augstākā izglītība un profesionālās zināšanas attiecīgajā jomā, bet nav pieredzes infrastruktūras projektu īstenošanā – divi punkti;

55.4.3. projekta vadītājam un projekta vadības komandai ir augstākā izglītība, bet nav darba pieredzes infrastruktūras projektu īstenošanā un darba pieredzes attiecīgajā jomā – viens punkts;

55.5. projekta iesniegumā ir norādīts un pamatots, kā iesniegtais projekts papildina citus apstiprinātus projektus vai plānotus projektus, kuri ir finansēti vai kurus plānots finansēt no citām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm vai citiem finanšu instrumentiem:

55.5.1. projekta iesniegumā ir norādīta un pamatota papildinātība ar vairāk nekā vienu projektu vai projekta iesniegumu – trīs punkti;

55.5.2. projekta iesniegumā ir norādīta un pamatota papildinātība ar vienu projektu vai projekta iesniegumu – divi punkti;

55.5.3. projekta iesniegumā nav norādīta un pamatota papildinātība ar projektiem vai projektu iesniegumiem – nulle punktu;

55.6. projekta iesniegumā atspoguļota projekta īstenošanas gatavības pakāpe:

55.6.1. izstrādāts un projekta iesniegumam pievienots būvvaldes apstiprināts tehniskais projekts, apstiprināta būvniecības izmaksu tāme (būvniecības gadījumā) un izstrādāta iepirkumu dokumentācija – četri punkti;

55.6.2. projekta iesniegumam ir pievienota apstiprināta būvniecības izmaksu tāme, būvvaldes apstiprināts plānošanas un arhitektūras uzdevums un paraksttiesīgas personas apliecinājums, ka līdz atbildīgās iestādes norādītajam termiņam tiks iesniegts būvvaldes apstiprināts tehniskais projekts (būvniecības gadījumā) un izstrādātas tehniskās specifikācijas, – divi punkti;

55.6.3. nav pievienots neviens no šo noteikumu 55.6.1. vai 66.6.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem – nulle punktu;

55.7. projektam ir veikta ieguvumu un izdevumu analīze – projekta ekonomiskā ienesīguma norma – punktus piešķir atbilstoši projekta ekonomiskās ienesīguma normas lielumam;

55.8. projektu paredzēts īstenot:

55.8.1. līdz 1,5 gadu laikā (ieskaitot) – trīs punkti;

55.8.2. no 1,5 līdz 2,5 gadu laikā (ieskaitot) – divi punkti;

55.8.3. no 2,5 līdz 3 gadu laikā (ieskaitot) – viens punkts;

55.8.4. ilgāk par 3 gadiem – nulle punktu;

55.9. projekta ietekme uz prioritāti “makroekonomiskā stabilitāte”. Projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka nekā minimālā noteiktā finansējuma daļa:

55.9.1. vairāk nekā par 10 procentiem – trīs punkti;

55.9.2. par sešiem līdz 10 procentiem – divi punkti;

55.9.3. līdz sešiem procentiem – viens punkts;

55.10. projektā ir paredzētas specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju principa nodrošināšanai, īpaši uzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem:

55.10.1. projektā paredzētas četras un vairāk specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai – trīs punkti;

55.10.2. projektā paredzētas viena līdz trīs specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai – divi punkti;

55.10.3. projektā nav paredzētas specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai – nulle punktu;

55.11. īstenojot projektu, tiks veicināta vides piesārņojuma mazināšanās vai esošā stāvokļa saglabāšanās, ir noteiktas darbības negatīvās ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai:

55.11.1. īstenojot projektu, tiks veicināta vides piesārņojuma mazināšanās vai esošā stāvokļa saglabāšanās, ir noteiktas darbības negatīvās ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai – divi punkti;

55.11.2. īstenojot projektu, netiks veicināta vides piesārņojuma mazināšanās vai esošā stāvokļa saglabāšanās, nav noteiktas darbības negatīvās ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai – nulle punktu;

55.12. projekts sekmē informācijas sabiedrības attīstību, paredzot elektronisko pakalpojumu izveidošanu vai uzlabošanu:

55.12.1. projekts paredz elektronisko pakalpojumu izveidošanu vai uzlabošanu – divi punkti;

55.12.2. projekts neparedz elektronisko pakalpojumu izveidošanu vai uzlabošanu – nulle punktu.

56. Projekta iesnieguma atbilstību projektu iesniegumu administratīvajiem un atbilstības vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija vērtē ar “Jā” (atbilst) vai “Nē” (neatbilst).

57. Vērtēšanas komisija vērtēšanas procesu sāk, izvērtējot projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem.

58. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 53.1., 53.2., 53.3., 53.4., 53.5., 53.7., 53.8., 53.9., 53.11., 53.12., 53.13. vai 53.15.apakšpunktā minētajam kritērijam, vērtēšanas komisija neturpina konkrētā projekta iesnieguma vērtēšanu.

59. Projektu iesniegumus, kas pilnībā atbilst visiem šo noteikumu 53.1., 53.2., 53.3., 53.4., 53.5., 53.7., 53.8., 53.9., 53.11., 53.12., 53.13. vai 53.15.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un daļēji vai pilnībā atbilst šo noteikumu 53.6., 53.10. vai 53.14.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, vērtē saskaņā ar atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

60. Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 54.1., 54.2., 54.16., 54.20., 54.25., 54.27., 54.28., 54.29. vai 54.31.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, vērtēšanas komisija neturpina konkrētā projekta iesnieguma vērtēšanu.

61. Projektu iesniegumus, kas pilnībā atbilst visiem šo noteikumu 54.1., 54.2., 54.16., 54.20., 54.25., 54.27., 54.28., 54.29. vai 54.31.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un daļēji vai pilnībā atbilst šo noteikumu 54.3., 54.4., 54.5., 54.6., 54.7., 54.8., 54.9., 54.10., 54.11., 54.12., 54.13., 54.14., 54.15., 54.17., 54.18., 54.19., 54.21., 54.22., 54.23., 54.24., 54.26. vai 54.30.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, izvērtē saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

62. Vērtēšanas komisija projekta iesnieguma atbilstību projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtē, piešķirot noteiktu punktu skaitu.

IX. Lēmumu pieņemšana un informācijas publicēšana

63. Atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja ir izpildīti visi nosacījumi:

63.1. projekta iesniegums pilnībā atbilst visiem šo noteikumu 53. un 54.punktā minētajiem kritērijiem un atbilstoši šo noteikumu 55.7.apakšpunktā minētajam kritērijam ieguvis vismaz 5,5 punktus, atbilstoši šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minētajam kritērijam ieguvis vismaz četrus punktus, atbilstoši šo noteikumu 55.1., 55.4., 55.5., 55.6. un 55.10.apakšpunktā minētajiem kritērijiem ieguvis vismaz divus punktus katrā no šiem kritērijiem un atbilstoši šo noteikumu 56.8.apakšpunktā minētajam kritērijam ieguvis vismaz vienu punktu;

63.2. projekta iesnieguma vērtējums atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanas kritērijiem ir 20,5 punkti vai augstāks;

63.3. uzaicinājuma kārtas ietvaros ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

64. Atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ja:

64.1. projekta iesniegumu nepieciešams precizēt atbilstoši kādam no šo noteikumu 53.6., 53.10. vai 53.14.apakšpunktā minētajam kritērijam;

64.2. projekta iesniegumu nepieciešams precizēt atbilstoši kādam no šo noteikumu 54.3., 54.4., 54.5., 54.6., 54.7., 54.8., 54.9., 54.10., 54.11., 54.12., 54.13., 54.14., 54.15., 54.17., 54.18., 54.19., 54.21., 54.22., 54.23., 54.24., 54.26. vai 54.30.apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

65. Šo noteikumu 64.punktā minētais nosacījums var ietvert:

65.1. prasību iesniegt papildu skaidrojumu;

65.2. projekta īstenošanas uzsākšanas laika un laika grafika vai izmaksu plānojuma precizēšanu sadalījumā pa gadiem;

65.3. izmaksu precizēšanu – samazināšanu vai izslēgšanu, aritmētiskās atbilstības nodrošināšanu;

65.4. citu darbību veikšanu, lai nodrošinātu projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 54.6., 54.9., 54.10., 54.14., 55.3., 55.5., 55.8., 55.9., 55.11., 55.13., 55.15. un 55.26.apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

66. Ja šo noteikumu 64. un 65.punktā minēto nosacījumu izpilde ietekmē kāda cita šo noteikumu 53., 54. vai 55.punktā minētā kritērija atbilstības vērtējumu, atbildīgā iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu papildina ar attiecīgiem norādījumiem.

67. Atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

67.1. projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 53.6., 53.10. vai 53.14.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

67.2. projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 54.1., 54.2., 54.16., 54.20., 54.25., 54.27., 54.28., 54.29. vai 54.31.apakšpunktā minētajiem kritērijiem;

67.3. projekta iesnieguma vērtējums atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanas kritērijiem ir zemāks par 20,5 punktiem;

67.4. pēc projektu iesniegumu sarindošanas atbilstoši punktu skaitam, kas iegūti atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums izsludinātās projektu iesniegumu uzaicinājuma kārtas ietvaros konkrētā projekta iesnieguma finansēšanai nav pietiekams;

67.5. projekta iesniedzēja pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības finansējuma apmērs pārsniedz šo noteikumu 28.punktā minēto Eiropas Reģionālās attīstības finansējuma apmēru, kāds paredzēts uzaicinātajam projekta iesniedzējam;

67.6. projekta iesniegums pilnībā atbilst visiem šo noteikumu 53. un 54.punktā minētajiem kritērijiem, bet atbilstoši šo noteikumu 55.7.apakšpunktā minētajam kritērijam nav ieguvis vismaz 5,5 punktus, atbilstoši šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minētajam kritērijam nav ieguvis vismaz četrus punktus, atbilstoši šo noteikumu 55.1., 55.4., 55.5., 55.6. un 55.10.apakšpunktā minētajiem kritērijiem nav ieguvis vismaz divus punktus katrā no šiem kritērijiem un atbilstoši šo noteikumu 56.8.apakšpunktā minētajam kritērijam nav ieguvis vismaz vienu punktu.

68. Lēmumā ietverto nosacījumu izpildes termiņš nepārsniedz 20 darbdienas no lēmuma pieņemšanas dienas.

69. Atbildīgā iestāde koordinē šo noteikumu 64.punktā minēto nosacījumu izpildes uzraudzību. Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumiem, piecu darbdienu laikā pēc nosacījumu izpildes sagatavo atzinumu par attiecīgā lēmuma izpildi.

70. Ja projekta iesniedzējs nav nodrošinājis vai nodrošinājis daļēji lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumiem noteikto nosacījumu izpildi vai nav ievērojis šo noteikumu 68.punktā minēto termiņu, projekta iesniegumu uzskata par noraidītu.

71. Atbildīgā iestāde divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 69.punktā minētā termiņa beigām nosūta projekta iesniedzējam atzinumu par nosacījumu izpildi.

72. Šo noteikumu 69.punktā minētā atzinuma tiesiskumu kontrolē tāpat kā lēmumu, kurā ietverto nosacījumu izpildes kontrolei attiecīgais atzinums ir sagatavots.

73. Atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā šo noteikumu 63., 64. vai 67.punktā minēto lēmumu nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē projekta iesniedzējam un rakstiski informē sadarbības iestādi par attiecīgo lēmumu.

74. Projekta iesniegumi, kas atbilst šo noteikumu 63.1. un 63.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, bet nav atbalstīti šo noteikumu 67.4.apakšpunktā norādītā iemesla dēļ, var saņemt finansējumu, ja atlases kārtā ir pieejams papildu finansējums.

75. Atbildīgā iestāde nodrošina, lai informācija par apstiprinātajiem projektu iesniegumiem tiktu publicēta tās mājaslapā internetā www.raplm.gov.lv

X. Vienošanās slēgšana, projekta īstenošana, maksājumu veikšana un piešķirtā finansējuma izlietošanas uzraudzība

76. Sadarbības iestāde 30 darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vai pēc šo noteikumu 69.punktā minētā atzinuma saņemšanas slēdz ar finansējuma saņēmēju vienošanos par projekta īstenošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

77. Finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu iesniedz izskatīšanai sadarbības iestādē iepirkumu plānu (2.pielikums).

78. Projekta iesniedzējs 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 63.punktā minētā lēmuma vai šo noteikumu 69.punktā minētā atzinuma saņemšanas iesniedz sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku (5.pielikums). Maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafikā iekļauj informāciju par projekta izdevumu maksājumiem valūtā.

79. Ja maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafikā tiek izdarītas izmaiņas, finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā iesniedz sadarbības iestādē aktualizēto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku.

80. Ja finansējuma saņēmējs līdzfinansē projektu no kredīta līdzekļiem, tas 30 darbdienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu iesniedz sadarbības iestādē Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes atzinumu par aizdevuma piešķiršanu un kredītiestādes garantijas vēstuli.

81. Ja projekta iesniedzējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 63.punktā minētā lēmuma pieņemšanas vai pēc šo noteikumu 69.punktā minētā atzinuma saņemšanas nav ieradies sadarbības iestādē, lai slēgtu vienošanos, sadarbības iestāde vienošanos neslēdz un informē par to atbildīgo iestādi.

82. Finansējuma saņēmējs projektā paredzētās darbības uzsāk pēc tam, kad ar sadarbības iestādi ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

83. Finansējuma saņēmējs nodrošina pirmā iepirkuma konkursa izsludināšanu ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu. Ja minētajā termiņā pirmais iepirkuma konkurss netiek izsludināts, sadarbības iestāde ziņo par to atbildīgajai iestādei un atbildīgā iestāde lemj par projekta pārtraukšanu.

84. Finansējuma saņēmējs nodrošina konta atvēršanu Valsts kasē projekta finanšu pārskaitījumu veikšanai.

85. Sadarbības iestāde termiņos un kārtībā, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu – 40 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma.

86. Sadarbības iestāde, nodrošinot avansa un starpposma maksājumus finansējuma saņēmējam, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma.

87. Finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz maksājuma pieprasījumu ar izdevumus attaisnojošo dokumentu kopijām un projekta progresa pārskatu termiņos un kārtībā, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

88. Šo noteikumu 87.punktā noteiktos dokumentus var iesniegt sadarbības iestādē personīgi, nosūtot pa pastu vai elektroniskā dokumenta formā (noformētu atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem) ne biežāk kā reizi ceturksnī, ja saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu nav noteikts citādi. Ja maksājuma pieprasījuma dokumenti nav sagatavoti latviešu valodā, iesniedz apliecinātu dokumentu tulkojumu latviešu valodā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja nepieciešams, dokumentu oriģinālus pārbauda projekta īstenošanas vietā.

89. Sadarbības iestāde 30 darbdienu laikā pārbauda šo noteikumu 87.punktā minēto dokumentu atbilstību prasībām, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu, apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu un sagatavo maksājuma uzdevumu iesniegšanai Valsts kasē.

90. Ja sadarbības iestāde konstatē, ka nepieciešams precizēt šo noteikumu 87.punktā minētos dokumentus, finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā nodrošina dokumentu precizēšanu.

91. Sadarbības iestāde šo noteikumu 87.punktā minētos precizētos dokumentus atkārtoti izskata termiņā, kas pagarināts par maksājuma pieprasījuma precizēšanas laiku, un sagatavo maksājuma uzdevumu iesniegšanai Valsts kasē.

92. Sadarbības iestāde proporcionāli samazina piešķirtā finansējuma apmēru šādos gadījumos:

92.1. ja faktiskais finanšu līdzekļu izlietojums ir mazāks, nekā paredz vienošanās par projekta īstenošanu;

92.2. ja nav īstenota kāda no aktivitātēm, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu, bet tiek sasniegts projekta mērķis;

92.3. ja nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošie dokumenti;

92.4. ja maksājuma pieprasījumā norādītās attiecināmās izmaksas nav samērīgas un ekonomiski pamatotas;

92.5. ja finansējuma saņēmējs ir maldinājis atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi, sniedzot nepatiesu informāciju.

93. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma vai noslēguma pārskata izvērtēšanas laikā, kā arī pēc maksājuma veikšanas pieprasīt no finansējuma saņēmēja papildu informāciju par projekta īstenošanu.

94. Sadarbības iestādei ir tiesības starpposma vai noslēguma pārskata izvērtēšanas laikā pieaicināt ekspertu, lai pārbaudītu maksājuma pieprasījumā norādīto attiecināmo izmaksu atbilstību un pamatotību.

95. Sadarbības iestāde, veicot maksājumus finansējuma saņēmējiem, kontrolē aktivitātes finansējuma līdzekļu apguves summu, lai netiktu pārsniegta aktivitātei noteiktā summa.

96. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai attiecināmie izdevumi, kuru atmaksu veic no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem, attiecināmie izdevumi, kurus sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem, kā arī ar projekta īstenošanu saistītie ieņēmumi, naudas plūsma, aktīvi un pasīvi grāmatvedības uzskaitē ir identificējami, nodalīti un pārbaudāmi.

97. Ja sadarbības iestāde konstatē neatbilstības projekta īstenošanas procesā, tā finansējuma saņēmējam nosaka termiņu konstatēto neatbilstību novēršanai.

98. Ja noteiktajā termiņā konstatētās neatbilstības netiek novērstas, finansējuma saņēmējs atmaksā nepamatoti veiktos izdevumus. Sadarbības iestāde sniedz informāciju par konstatētajām neatbilstībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

99. Visas izmaiņas, kas skar projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.

100. Izmaiņas, kas skar projekta mērķi, šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētā principa izpildi, projekta īstenošanas laika grafiku, projekta īstenošanas vietu, attiecināmās izmaksas, sasniedzamos rezultātus un uzraudzības rādītājus, sadarbības iestāde 10 darbdienu laikā saskaņo ar atbildīgo iestādi.

101. Ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai izmanto aizņēmumu, sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 87.punktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu. Par valsts budžeta kontā veikto aizņēmuma atmaksu sadarbības iestāde sagatavo pašvaldībai informāciju, kurā norāda pārskaitīto līdzekļu summu un datumu.

102. Finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un projekta rezultātu uzturēšanu piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

103. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra vai tās daļa tiktu nodota lietošanā vai iznomāta atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā.

104. Finansējuma saņēmējs visas stacionārās iekārtas, būves un citas materiālās vērtības, kas iegādātas vai izveidotas projekta ietvaros, vismaz piecus gadus to derīguma termiņa laikā apdrošina pret zaudējumiem vai bojājumiem ugunsgrēka, vētras postījumu, plūdu vai trešo personu prettiesiskās rīcības gadījumā.

105. Atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs glabā visu ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus līdz 2021.gada 31.decembrim, kā arī nodrošina Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas institūcijām pieeju šai dokumentācijai.

Ministru prezidenta vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 4.jūliju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija noteikumiem Nr.377

KN377P1_PAGE_01.JPG (93729 bytes)

KN377P1_PAGE_02.JPG (69249 bytes)

KN377P1_PAGE_03.JPG (103238 bytes)

KN377P1_PAGE_04.JPG (105220 bytes)

KN377P1_PAGE_05.JPG (95173 bytes)

KN377P1_PAGE_06.JPG (110857 bytes)

KN377P1_PAGE_07.JPG (111007 bytes)

KN377P1_PAGE_08.JPG (107523 bytes)

KN377P1_PAGE_09.JPG (185641 bytes)

KN377P1_PAGE_10.JPG (14766 bytes)

KN377P1_PAGE_11.JPG (22068 bytes)

KN377P1_PAGE_12.JPG (39202 bytes)

KN377P1_PAGE_13.JPG (31925 bytes)

KN377P1_PAGE_14.JPG (45639 bytes)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija noteikumiem Nr.377

Iepirkuma plāns

1.tabula

Nr.

p.k.

Fonda nosaukums

1.

Atbildīgā iestāde

2.

Sadarbības iestāde

3.

Projekta nosaukums

4.

Projekta identifikācijas Nr.

5.

Līguma/vienošanās Nr.

6.

Līguma/vienošanās noslēgšanas datums

7.

Finansējuma saņēmējs

8.

Reģistrācijas Nr.

9.

Juridiskā adrese

Piezīme.

3., 4., 5. un 6.rindu neaizpilda, ja uz iepirkumu attiecas Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.419 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu” 30.punkts.

2.tabula

Nr.
p.k.

Līguma priekšmets1

Paredzamā līgumcena2

Iepirkuma procedūra3

Iepirkuma procedūras izsludināšanas termiņš

1.

2.

3.

 

Atbildīgā amatpersona

(vārds, uzvārds)

Tālrunis

Fakss

E-pasts

Paraksts

Paraksta atšifrējums

Datums (dd/mm/gggg)

Zīmoga vieta

Piezīmes.

1. 1 Preces un pakalpojumi un veicamie būvdarbi, par kuriem paredzēts slēgt iepirkuma līgumu.

2. 2 Plānotā līguma summa, ņemot vērā visu iepirkuma līguma darbības laiku.

3. 3 Plānotā iepirkuma procedūra atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai likumam “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

3.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija noteikumiem Nr.377

Tehniski ekonomiskais pamatojums

1. Tehniski ekonomiskā pamatojuma sastāvdaļas:

1.1. esošās situācijas izvērtējums:

1.1.1. projekta teritorijas apraksts;

1.1.2. sociālekonomiskie faktori;

1.1.3. tehniskie aspekti;

1.1.4. finansiālie aspekti;

1.1.5. institucionālie aspekti;

1.1.6. vides aspekti;

1.2. projekta stratēģija un alternatīvu izvirzīšana:

1.2.1. mērķi, standarti un kritēriji;

1.2.2. pieprasījuma plānošana;

1.2.3. alternatīvu izstrāde, analīze un salīdzināšana;

1.2.4. izmaksu un ieguvumu analīze;

1.2.4.1. finanšu analīze;

1.2.4.2. sociāli ekonomiskā analīze;

1.2.4.3. risku un jutīguma analīze;

1.3. izvēlētās alternatīvas (projekta) pamatojums:

1.3.1. tehniskie aspekti;

1.3.2. finansiālie aspekti;

1.3.3. vides aspekti;

1.3.4. institucionālie aspekti;

1.4. citas daļas (pēc pasūtītāja ieskatiem).

Izmaksu un ieguvumu analīzē izmantojamie makroekonomiskie pieņēmumi cenu indeksu izmaiņām

1.tabula

Gads

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Vidēji

2007–2013

Vidēji

2014–2033

1. Patēriņa ce­nu inflācija (%)

12,5

7,2

4,9

3,8

2,5

2,5

6,2

2,5

2. Iekšzemes kopprodukta deflators (%)

11,7

8,1

6,0

4,5

3,9

3,2

7,1

2,5

3. Kopējā pamatkapitāla veidošanas deflators (%)

9,0

8,0

6,0

5,0

4,0

3,5

7,4

2,5

2. Patēriņa cenu indeksa izmaiņas atspoguļo patēriņa cenu grozā ietverto produktu un pakalpojumu cenu dinamiku. Patēriņa cenu inflācija ir piemērota iedzīvotāju ienākumu un privātā patēriņa indeksēšanai. Patēriņa cenu indeksa inflācija ir piemērota projektiem, kuros lielu izmaksu daļu veido darba samaksa. Izmaksu un ieguvumu analīzē mikrolīmenī šis rādītājs izmantojams aprēķinos par darba samaksu.

3. Iekšzemes kopprodukta deflators atspoguļo vidējās cenu izmaiņas visos tautsaimniecības sektoros kopā. Šis rādītājs tiek bieži lietots citu makroekonomisko rādītāju indeksēšanai, un daudzos gadījumos aprēķiniem var izvēlēties vai nu patēriņa cenu inflācijas rādītāju, vai iekšzemes kopprodukta deflatoru. Iekšzemes kopprodukta deflators ir piemērots jaukta tipa izmaksu projektiem dažādās nozarēs, kā arī tas ir atbilstošs rādītājs, lai diskontētu sagaidāmās finanšu plūsmas no uzņēmējdarbības. Izmaksu un ieguvumu analīzē mikrolīmenī šis rādītājs izmantojams aprēķinos par pakalpojumiem.

4. Kopējā pamatkapitāla veidošanas deflators atspoguļo kapitāla investīciju sadārdzinājumu valstī. Šis rādītājs ir piemērots investīciju projektu indeksēšanai. Kopējā pamatkapitāla veidošanas deflators ir piemērots projektiem, kuros lielu izmaksu daļu veido investīciju ieguldījumi pamatkapitālā (būvniecības un ražošanas līdzekļu izveidošanas projekti). Izmaksu un ieguvumu analīzē mikrolīmenī šis rādītājs izmantojams aprēķinos par ieguldījumiem pamatkapitālā (būvniecības un ražošanas līdzekļi).

Izdevumu un ieguvumu analīzē izmantojamās vidēja termiņa un ilgtermiņa makroekonomiskās prognozes

2.tabula

Gads

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2009–2013

2014–2033

gada vidējais pieaugums

gada vidējais pieaugums

1. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums salīdzināmās cenās (%)

7,5

7,0

6,8

6,7

6,5

6,0

6,6

2,7

2. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums uz vienu iedzīvotāju salīdzināmās cenās (%)

8,1

7,6

7,4

7,3

7,1

6,6

7,2

3,2

3. Nodarbinātības pieaugums (%)

1,0

0,2

0,1

0,0

0,0

0,0

0,1

–0,8

4. Darba algas pieaugums salīdzināmās cenās (%)

4,9

6,1

6,7

6,9

6,4

5,9

6,4

3,6

Diskonta likmes

3.tabula

1.

Reālā sociālā diskonta likme

5,5 %

2.

Reālā finansiālā diskonta likme

5 %

5. Ja aprēķinos nepiemēro inflāciju, izmaksu un ieguvumu analīzē izmanto reālās diskonta likmes.

6. Ja aprēķinos piemēro inflāciju, izmaksu un ieguvumu analīzē izmanto nominālās diskonta likmes.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

4.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija noteikumiem Nr.377

Būvniecības izmaksu tāmes standartveids

KN377P4_PAGE_1.JPG (36675 bytes)

KN377P4_PAGE_2.JPG (31922 bytes)

KN377P4_PAGE_3.JPG (23857 bytes)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

5.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija noteikumiem Nr.377

KN377P5_PAGE_1.JPG (98397 bytes)

KN377P5_PAGE_2.JPG (24534 bytes)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

6.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 27.maija noteikumiem Nr.377

KN377P6_PAGE_1.JPG (104887 bytes)

KN377P6_PAGE_2.JPG (200984 bytes)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!