Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 29. jūnija sēdes

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Labdien, godājamie radioklausītāji! Acīmredzot tas, ka mēs nedēļu faktiski Saeimā nestrādājām, šodien mums ieviesa zināmu līdzsvaru, un darbs mums bija no deviņiem rītā līdz 18.30. Darbā bija vesela virkne ar ļoti svarīgiem jautājumiem.

Tātad pirmā bija ārkārtas plenārsēde, kurā skatījām divu ministru demisijas pieprasījumus.

Pirmais bija aizsardzības ministrs Veldre, kuram opozīcijas deputāti prasīja demisiju. Galvenie pārmetumi bija par to, ka aizsardzības jomā šobrīd ir… ja vārdos prioritātes noteiktas ir diezgan skaidri, tad darbos tās prioritātes iznāk tieši pretējas. Un viens no visskarbākajiem pārmetumiem bija: situācijā, kad ir taupības režīms valstī, kad ekonomikā ir ļoti nopietnas grūtības, Veldres kungs aizraujas ar savu hobiju ieviešanu valsts pārvaldē un attiecīgi vairāk par 100 000 latu tiek plānots zirgu apsardzes rotas ieviešanai vai zirgu… kā tur pareizi tas saucās… rotas ieviešanai, un attiecīgi pāri par miljons latiem ir plānots arī zirgu staļļu izbūvei – šajā situācijā, kad trūkst militāristiem bruņojuma, kad ir ļoti nopietnas problēmas ar zaldātu atalgošanu un arī problēmas kaut vai ar to pašu patriotisko audzināšanu vai, piemēram, ar Brāļu kapu sakopšanu. Šādā situācijā atvēlēt milzīgas naudas summas tieši zirgu iegādei armijā, šķiet, ir nelietderīgi.

Balsojums šoreiz diemžēl, es teikšu, bija par labu Veldres kungam un, dažiem pozīcijas deputātiem atturoties un visiem opozīcijas deputātiem esot “pret”, tomēr Velderes kungs sava amatu saglabāja.

Nākamais balsojums bija par Rozes kungu, kas ir zemkopības ministrs. Tātad galvenie pārmetumi bija gan par to, ka nesenā pagātnē ir nolaista Latvijā un iznīcināta cukura ražošana, gan par to, ka šobrīd ļoti grūti klājas mūsu piena ražotājiem, bet Rozes kungs to tā arī nav sapratis acīmredzot un nevēlas nekādi palīdzēt… Gan arī par to, ka zivsaimniecība lēnām, bet diezgan konstanti iet uz leju, un arī mežsaimniecībā mums ir ļoti daudz nopietnu problēmu, bet Rozes kungs neliekas par šo visu ne zinis.

Arī šajā gadījumā Rozes kungs savu krēslu, man jāteic atkārtoti, diemžēl saglabāja. Opozīcija piedāvāja tomēr mainīt ministru, kurš ir pamatīgi aizsēdējies savā amatā, un nomainīt pret kādu citu – spējīgāku. Pozīcija mūs nesadzirdēja, un Rozes kungs palika savā krēslā.

Un visbeidzot trešais un, manuprāt, šodien vissvarīgākais bija balsojums par Alekseju Loskutovu, par KNAB vadītāju. Šķiet, ka pozīcija… šķiet, ka Godmaņa valdība ir beidzot izrēķinājusies, politisku iemeslu dēļ izrēķinājusies, ar vienu amatpersonu, kas ir veiksmīgi veikusi un pildījusi savus pienākumus.

“Jaunais laiks” uzskata, ka šāda veida rīcība vājina tiesiskumu mūsu valstī. Mēs diemžēl vai, pareizāk sakot, Godmaņa valdība diemžēl Latviju šobrīd nostāda nevis Eiropas Savienības pusē, bet drīzāk tādā austrumu valstu uzvedības modeļa pusē. Diemžēl tāda regulēta demokrātija nav tas, ko “Jaunais laiks” vēlētos redzēt šajā valstī, bet Godmaņa valdības vai vadošās koalīcijas rīcība šobrīd liek par to tā domāt.

Šie trīs arī bija galvenie šodienas jautājumi.

D.Turlais

(LPP/LC frakcija):

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Domāju, ka tie cilvēki, kas klausījās šodienas sēdi, droši vien sastapās ar daudziem interesantiem jautājumiem, kuri šodien tika risināti. Es domāju, ka kopumā šodienas sēdi varētu turpmāk droši vien politoloģijas stundās pasniegt kā politiskās demagoģijas paraugdemonstrējumu. Jo sēde faktiski sastāvēja no divām daļām, kur vienu varētu nosaukt par atbildību, otru – par bezatbildību valsts pārvaldē.

Tika izvirzīti pieprasījumi par demisiju diviem mūsu valsts ministriem, kuru atbildību nodefinēt kā konkrētu bezdarbību jeb darbību, kas ir radījusi valstij būtisku nodarījumu, faktiski nebija neviena argumenta. No “Jaunā laika” puses galvenokārt mēs dzirdējām tikai nomelnošanu, gānīšanu un faktiski tādu visa padarītā darba noķengāšanu. Neviena konstruktīva priekšlikuma!

Ja mēs varam sabiedrībā vērtēt, ka ministrijām ir kaut kāds rīcības plāns, valdībai kopā ir koncepcija, rīcības plāns, un mēs to varam kritizēt. Mēs nedzīvojam ideālā valstī, mēs nedzīvojam ideālā sabiedrībā, un tiešām ir par ko kritizēt mūsu varu. Tas ir fakts! Bet, lai sabiedrība varētu vērtēt, vai ir labāki priekšlikumi, vai ir labāki plāni, vai ir labāki vadītāji, vismaz viņi ir jāpiedāvā. Bet, ja neko tamlīdzīgu mēs vispār nedzirdam un vienīgais, ko mēs dzirdam, ir šo demagogu atbalsts, kas nāk caur “Dienu” un Sorosa fonda aktīvistiem, tad to citādi kā par demagoģiju nosaukt nav iespējams.

Otra daļa šīs sēdes… Faktiski bija runa par bezatbildību, ka ir vienas valsts pārvaldes iestādes vadītājs, kur ir noticis kriminālnoziegums, un šīs iestādes vadītājam faktiski ir jābūt atbildīgam, un viņš ir atbildīgs par divu viņa tiešā padotībā esošo darbinieku rīcību. Faktiski runa ir par valsts iestādes vadītāju, kuram ir jāatbild par vienu seifu un diviem viņa tiešā padotībā esošiem darbiniekiem. Un tad mēs salīdzinām vai mēģinām salīdzināt tos ar iestādes vadītājiem kā robežsardzē, Valsts ieņēmumu dienestā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un daudzu citu… Valsts policiju, kur arī, bez šaubām, ir pārkāpumi un ir darbinieki, kas ir izdarījuši noziegumus. Bet tā būtiskā starpība ir tā, ka šajās iestādēs strādā tūkstošiem un desmitiem tūkstošu cilvēku, šī padotības ķēde ir pastarpināta ar vēl vairākiem vadības līmeņiem. Un tie noziegumi, kas ir pastrādāti šajās iestādēs, ir atklāti un lietas ir ierosinātas tieši ar šo vadītāju iniciatīvu. Taču šajā gadījumā ir vienkārši apbrīnojama spēja šo lietu tiktāl vulgarizēt, ka iestādes vadītājs – turklāt ne politiķis, bet tieši administratīvais vadītājs – varbūt var neatbildēt par to, kas ir viņa tiešā padotībā.

Atklāti sakot, tas nu ir mazliet par traku. Domāju, ka, tā alegoriski izsakoties, varētu šo noraksturot par lielu traci un mazu vilnu. Ja mēs… nezinu, kurš… bet, ja tā iztēlojamies, ka Loskutovs ir tas vienīgais cilvēks, kas valstī cīnās pret korupciju un viņš vairs nav iestādes vadītājs, bet korupcijas apkarošanas tēls, tad es tikai nosaukšu vienu faktu, ka kopumā šī iestāde ir vismazākā no valsts drošības iestādēm, kas šajā jautājumā vispār nodarbojas. Otrkārt, ja runājam par noziegumu atklāšanu un pašu procesu ierosināšanu, to īpatsvaru valstī, tad uz KNAB attiecas mazāk nekā 3%, un, ja runājam par atklātajiem, tad tas būs vēl zemāks rādītājs. Toties valsts budžets uz vienu iestādes darbinieku ir absolūti lielākais starp visām valsts pārvaldes institūcijām. Tas sastāda 5 miljonus uz šo nelielo cilvēku skaitu, ko militārā valodā, teiksim, varētu nosaukt par vienu rotu. Tas no efektivitātes viedokļa liecina tikai par vienu, ka šai iestādei vispār nav efektivitātes rādītāja.

Diemžēl svētdienas dienā mēs runājam par diezgan skumjām lietām. Bet jācer, ka mūsu pārliecība un kristīgā ticība būs tik stipra, ka turpmāk svētdienās mēs ar šādām lietām vairāk nenodarbosimies.

Vēlu visiem veiksmi un labu noskaņojumu.

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēdes lielāko daļu paņēma jautājums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja atbrīvošanu no amata. Samērā daudzi deputāti runāja par labu viņam un dažādiem argumentiem – gan politiskiem, gan morāliem – aizstāvēja Loskutova kungu. Tomēr ir jāsaka, ka šeit nebija argumentu, kas mēģinātu apgāzt to dokumentu, kurš bija par pamatu Saeimas deputātu balsojumam, lai viņu atbrīvotu. Tātad tas bija 11 lappušu garš ziņojums, pie kura veidošanas strādāja ģenerālprokurors Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Reiniks, kā arī divi politiķi – Veldre un Jaundžeikars, tātad politiķiem šajā komisijā noteikta vairākuma nebija.

Tomēr argumenti, kas šeit tika pieminēti no Saeimas tribīnes, jāsaka, netika apgāzti. Un šeit argumenti bija pietiekami skaidri. Tie nebalstījās uz politiku vai uz emocijām, nedz arī uz to, ka visa iestāde strādātu labi vai slikti, bet ka tomēr iestādes vadītājam ir atbildība par finansēm. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, protams, personīgi neskaita naudu, taču viņš atbild par to, lai cilvēki, kas atbild par naudu, būtu ar atbilstošu profesionālu kvalifikāciju, kas šajā gadījumā nebija ņemts vērā, tātad strādāja cilvēks, kuram šādas kvalifikācijas nebija… pie šīs pazudušās naudas.

Otrām kārtām. Neapšaubāmi, iestādes vadītājs atbild par to, kāpēc iestādē nav noteikta kārtība, kādā veidā šo konfiscēto naudu uzskaita un glabā. Tāda netika izveidota gadiem ilgi. Un, visbeidzot, atbild arī par to, ka regulāri tiek veiktas pārbaudes un revīzijas. Tās netika veiktas četrarpus gadus un, kā komisija saka, tās netika veiktas arī tad, kad pagājušā gada rudenī jau aizrādīja, kādēļ šādas pārbaudes neveic.

Te nu katrs var spriest, kādēļ šāda aizmāršība vai nolaidība. Pazudusī nauda, neapšaubāmi, ir kriminālizmeklēšanas un tiesas jautājums. Bet tā atbildība, kas ir uz iestādes vadītāja, šajā komisijas ziņojumā tika precīzi konstatēta, un mūsu deputāti balsojumā arī no tā vadījās.

Secinājumi, ko var izdarīt no šīs diskusijas, neapšaubāmi, ir tādi, ka turpmāk prasības, kas būs dažādu centrālo iestāžu vadītājiem, protams, būs augstākas. Tajā pat laikā, protams, jāpiezīmē arī tas, ka vairāki piemēri, kas tika minēti ar zināmu iecietību pret to vai citu iestādi…. jāatzīmē, ka šo iestāžu vadītājus, kas šeit, Saeimā, tika pieminēti, tomēr nav Saeimas kompetencē apstiprināt vai neapstiprināt – tie ir mazliet cita līmeņa jautājumi. Tātad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, protams, ir Saeimas kompetencē, un, protams, jāpadomā par to, vai likumā vai Ministru kabineta noteikumos vajag stingrākas prasības, kā turpmāk šos vadītājus izvēlēties.

Var tikai piekrist tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, ka no tā, ka konkurss būtu vēlams, tas būtu jāpadara par obligātu, nosakot pietiekami stingru arī šīs komisijas, kas izvēlas nākošo kandidātu, izraudzīšanās kārtību.

No mūsu frakcijas puses vēl gribu piebilst arī par diskusiju par Pašvaldību vēlēšanu likumu otrajā lasījumā, kurā mūsu deputāti uzskatīja, ka būtu tikai lietderīgi, ja tiktu noteikts, ka arī pašvaldību deputātu kandidātam ir jāprot valsts valoda tādā līmenī, kādā prasa viņa profesionālās zināšanas, tātad profesionālo pienākumu veikšana. Tieši tāda pati prasība ir Saeimas deputātam Saeimas kārtības rullī. Diemžēl atkal lielākā deputātu daļa neiedziļinājās šajā jautājumā un to neatbalstīja. Katrā gadījumā mēs esam gatavi par to diskutēt tālāk, jo uzskatām, ka šādas prasības pašvaldības deputātam ir pilnīgi obligātas.

M.Kučinskis

(Tautas partijas frakcija):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! No šodienas sēdēm jāatzīmē ārkārtas sēdes pieprasījums pēc divu ministru demisijas, kas, protams, neguva atbalstu.

Tautas partija gribētu atzīmēt, ka gan vienā, gan arī otrā – īpaši aizsardzības ministra Veldres kunga demisijas pieprasījuma – analīzē no opozīcijas puses mēs dzirdējām tikai emocijas un ar tiešo darbību varbūt mazāk saistītus pārmetumus. Tāpēc gribētu Tautas partijas vārdā arī aicināt turpmāk, ja kaut svētdienās notiek ārkārtas sēdes, tad skatīt ministru profesionālo darbību un atbilstību.

Kartējā sēdē pats galvenais jautājums bija lēmuma projekts par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Loskutova atbrīvošanu.

Ļoti nopietni pārkāpumi – faktiski 130 000 latu zādzība birojā, kas varēja rasties tikai biroja priekšnieka bezatbildības un sliktas vadības rezultātā – parādījās jau iepriekšējā gada rudenī. Uz šīm nekārtībām uzmanību vērsa toreizējais premjers, Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Toreiz lieta ieguva politisku raksturu, rezultātā krita valdība. Emocijas uzvarēja.

Šoreiz 130 000 latu zādzība, nenodrošināta kontrole, neattaisnoti neizdarītas revīzijas KNAB bija konkrēti norādītas komisijas atzinumā, bija faktori, kas neļāva arī otrreiz emocijām un demagoģiskiem draudiem uzvarēt argumentus.

Ja ar zādzībām un bezkontroli ir par maz, tad mēs gribējām dzirdēt no opozīcijas, kādiem tad būtu jābūt pārkāpumiem, lai atzītu kādu iestādes vadītāju par atbildīgu. Uz šo jautājumu atbilde netika saņemta. Tāpēc loģisks ir balsojums 52 – “par”, 40 – “pret”.

Tautas partija aicina arī opozīciju apslāpēt emocijas, valdībai gatavot konkursa noteikumus un kopīgi domāt par jauna, neatkarīga un – galvenais! – arī vadītspējīga biroja priekšnieka atrašanu un ievēlēšanu Saeimā.

Paldies.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Zinām tādus konkursus, kurus rīko Tautas partija!

Par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata un turpmāku KNAB kā neatkarīgas iestādes likvidāciju man gandrīz nav ko piebilst, izņemot to, ka PCTVL kopā ar citiem godīgiem cilvēkiem ir enerģiski atbalstījusi KNAB vadītāju gan Juridiskās komisijas sēdē, gan Saeimas plenārsēdē. Mēs gaidām tautas atbildi uz šo kaunpilno korumpantu lēmumu 2.augusta referendumā par Saeimas pirmstermiņa atlaišanas iespējām.

Kur cilvēkiem šodien meklēt taisnību? Protams, nedz Saeimā, nedz valdībā. Tieši pēc Jāņiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja spriedumu Jāņa Ādamsona lietā un atgrieza šim cīnītājam pret korupciju atņemtās politiskās tiesības. Es arī biju tolaik Strasbūrā un aizstāvēju tiesas priekšā vienas Latvijas pensionāres tiesības uz pretlikumīgu atņemto darba stāžu. Interesanti, ka procesā bija runa arī par minimālām pensijām, par likuma pārejas noteikumu 34.punktu, par kuru, visticamāk, arī būs tautas nobalsošana.

Cienījamie radioklausītāji! PCTVL vārdā lūdzu: esiet modri un aktīvi, neticiet liekulīgai valdībai un aizstāviet savas tiesības paši! Piedalieties abos tauvojošajos referendumos, un PCTVL vienmēr būs kopā ar jums.

Paldies.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Pirmām kārtām, Saeima šodien ārkārtas sēdē noraidīja opozīcijas partiju aicinājumu izteikt neuzticību aizsardzības ministram Vinetam Veldrem. Par Veldres atcelšanu no amata balsoja 41 deputāts, tai skaitā “Saskaņas Centra” deputāti.

Mēs varam atgādināt, ka Veldre paziņojis par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atcelšanu, vēl pirms komisija bija pieņēmusi šādu lēmumu. Un tas, mūsu­prāt, absolūti nav pieņemami. Vēl ministra kungam var noteikti pārmest taupības režīma neievērošanu.

Otrām kārtām, Saeima noraidīja opozīcijas partiju ierosinājumu izteikt neuzticību zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Par Rozes demisijas pieprasīšanu balsoja 41 deputāts, tai skaitā “Saskaņas Centrs”. Mūsu motivācija ir skaidra: Latvijas Zivrūpnieku asociācijas aicinājums, kā arī cukura rūpniecības likvidēšana, kokrūpniecības graušana un piena nozares problēmu neveiksmīga risināšana.

Trešām kārtām, vēlos īsi un kodolīgi paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

“Saskaņas Centrs” neatbalsta neuzticības izteikšanu Aleksejam Loskutovam. Mēs uzskatām, ka biroja un KNAB priekšnieka darbu vajadzētu vērtēt kopumā, un domājam, ka cilvēks, kurš, mūsuprāt, ar panākumiem strādā korupcijas apkarošanā, tā vienkārši nevar tikt atbrīvots no KNAB priekšnieka amata. Uzskatām, ka, kamēr nav skaidrības par naudas pazušanas motīviem un pirms nav pabeigta kriminālizmeklēšana par notikušo birojā, kas var skaidrāk atklāt motīvus un iemeslus notikušajā, Saeimas lemšanai nav pilnvērtīga pamatojuma.

Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis nav tik kategorisks, kurš gan ir līdzautors negatīvajam atzinumam par KNAB priekšnieka neatbilstību amatam, līdz ar to argumentu pretrunīgums par Loskutova atbrīvošanas pamatotību un mērķi saglabājas arī pēc ģenerālprokurora komisijas atzinuma, valdības lēmuma un šodienas Saeimas lēmuma.

Būtisks aspekts ir arī sabiedrības uzticības faktors. Jāatceras tomēr, ka sabiedrības uzticības kredītu varas partijas iztukšoja tieši apšaubāmajā lemšanā par Loskutovu pērngad rudenī. Rudenī, protestējot pret šo valdības lēmumu, pie Saeimas piketā pulcējās ap 5000 cilvēku, un Saeima toreiz lēmuma projektu atdeva atpakaļ skatīšanai valdībai. Tas nozīmē, ka KNAB ir institūcija, kurai Latvijas iedzīvotāji uzticas, un uz visa minētā fona atbrīvošana no amata kā soda samērīgums jau ir ļoti strīdīgs jautājums.

Un tomēr visbeidzot vislielākās bažas rada fakts, ka, pateicoties inflācijai, mūsu valstī, kā liecina pēdējie aptaujas dati, aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju ir spiesti mainīt savus ikdienas paradumus. Piemēram, braukt uz darbu ar sabiedrisko trans­portu nevis personisko automašīnu, retāk doties atpūtas ceļojumos, retāk apmeklēt koncertus un biežāk vakariņot mājās nevis kādā sabiedriskās ēdināšanas vietā. Un absolūtais vairākums iedzīvotāju, vairāk nekā 97%, pēdējā gada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Turklāt cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan ar zemākiem ienākumiem.

Mēs uzskatām, ka valdībai, valdošajai koalīcijai, varas partiju deputātiem pašlaik vasarā mazāk jādomā varbūt par atvaļinājumiem, bet vairāk par inflācijas apkarošanu. Un šī problēma ir nekavējoties jārisina.

Paldies jums par uzmanību.

B.Rivža

(ZZS frakcija):

Šodien mūsu Zaļo un Zemnieku ministram Mārtiņam Rozem tika pieprasīta demisija. Deputātu vairākums to neatbalstīja un protams, arī mēs, Zaļie un Zemnieki, aizstāvējām savu ministru.

Pasaulē piens būs vajadzīgs arvien vairāk, un tieši piens bija arī tas jautājums, par kuru šodien tik daudz tika runāts. Jā, katrai nozarei ir savi ziedu laiki un savi grūtie laiki. Un šobrīd ļoti izdevīgi ir audzēt graudaugus, bet piena nozarei ir jāpalīdz meklēt ceļi, kādā veidā mēs savu piena nozari varētu saglabāt un tālāk attīstīt.

Un šeit jāsaka, ka ministrs ir jau daudz darījis. Šobrīd notiek ļoti aktīva, konstruktīva diskusija gan ar Zemnieku saeimu, ar piensaimniekiem, ar lauku atbalsta organizācijām par to, ko praktiski darīt, kā rīkoties. Jo to, ka piensaimniecībā ir sarežģīta situācija, ir ietekmējusi gan starptautiskā situācija, tas ir, problēmas lielajiem ražotājiem, kā Vācijā, Nīderlandē, un arī mūsu pašu situācija. Jo Latvijā piena ražotnes ir izkaisītas, un mums ir viens mazs ražotājs un otrs ir liels ražotājs. Un, protams, ka ražotāji, kas atšķiras pēc tās saimniecības lieluma, pēc efektivitātes, pēc tā, cik varbūt moderna ir šī saimniecība, viņiem gan motivācijas, gan intereses atšķiras, un ļoti grūti ir tos kopsaucējus dabūt.

Tomēr visu šo diskusiju rezultātā ir izkristalizējusies stingra vajadzība, ražotāji ir vienojušies par to, ka ir vajadzīga kooperācija gan ražošanā, gan arī piena savākšanā, un te jau ir iezīmējušies konkrēti risinājumi, kā šo kooperāciju atbalstīt. Te ir tiešām vajadzīgs arī valsts atbalsts. Zaļie un Zemnieki par to stingri iestājas.

Otrs jautājums ir jautājums par to, ka mēs patērējam mazāk nekā mēs saražojam, un ļoti svarīgs ir eksports. Un te par eksportu pirmām kārtām jau ir jādomā piena pārstrādātājiem – piena kombinātiem. Arī te jau ir iezīmētas iespējas, un arī šeit ir nepieciešams valsts atbalsts tieši eksportam. Tie, kas eksportē, kas ir atraduši šos partnerus, tiem ir vajadzīgs arī lielāks eksports.

Un vēl viens tāds īpašs jautājums – tas ir jautājums par to, ka izmaksas sadārdzinās. Tas arī ir objektīvs faktors, jo gan lopbarības izmaksas paaugstinās, gan energoresursu cenas. Un te atkal ir reāli risinājumi, kādi varētu būt: ir jāizvērtē energoresursu cenu kāpuma prognozes, ir nepieciešama arī akcīzes nodokļa atmaksas palielināšana par izlietoto dīzeļdegvielu. Mums kopīgiem spēkiem jādomā, kā zemniekiem palīdzēt un kā kopīgiem spēkiem arī šo situāciju atrisināt.

Ministrs ir vērsies arī pie zinātniekiem un aicinājis dot priekšlikumus tieši par govju ēdināšanu, par ģenētikas jautājumiem, tehnoloģiju jautājumiem, par subsīdiju nolikuma pilnīgošanu un arī saimniekošanas dažādošanas iespēju apzināšanu. Ministram ir paredzēta arī tikšanās ar Eiropas komisāru konkurences lietās Nelliju Krūzu. Un, ņemot vērā šos visus apsvērumus, mēs uzskatām, ka jautājums ar piena lopkopību tiks sakārtots.

I.Čepāne

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vispirms es gribu pateikties tiem vēlētāju simtiem, kas kopš paša rīta stundām ilgi stāvēja pie Saeimas un iestājās par tiesisku un demokrātisku valsti.

Es sākšu ar Loskutova atbrīvošanas jautājumu. Nezinātājam varētu šķist, ka valstī ir ieviests izņēmuma stāvoklis. Notikušās ārkārtas valdības sēdes, ārkārtas Juridiskās komisijas sēdes vēlu vakarā, kā arī kārtējā Saeimas plenārsēde svētdienā liecina, ka koalīcijas rīcība jau robežojas ar zināmu histēriju. It kā no KNAB katru dienu nestu ārā simtiem tūkstošu latu! Taču tajā pašā laikā valdošā koalīcija izliekas neredzam būtiskus likumu pārkāpumus, tostarp arī zādzības un noziegumus, citās ministrijās un iestādēs.

Es esmu iepazinusies ar Valsts kontroles pēdējiem atzinumiem, kurus viņa ir sniegusi par ministriju un ministrijām padoto iestāžu darbību. Atsevišķos gadījumos Valsts kontrole secina, ka šajās institūcijās pat nav iespējams kontrolēt finanšu plūsmu. Līdz ar to mēs pat nevaram pateikt, vai kāds šajās ministrijās zog, vai kāds šajās ministrijās nezog.

Vēl vairāk! Pie varas esošās partijas ir ieinteresētas, lai Loskutovs nebūtu šajā amatā. Mēs zinām, ka saskaņā ar KNAB lēmumiem gan Tautas partijai, gan Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” apvienībai par Politisko partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem ir jāmaksā valsts budžetā vairāk kā pusotra miljona latu.

Pilsoniskā Savienība uzskata, ka Loskutova atbrīvošanas gaitā būtiski ir pārkāpts procesuālā taisnīguma princips, jo amatpersonas, kuras ir sagatavojušas un pieņēmušas lēmumu Loskutova lietā, nedrīkst būt personīgi ieinteresētas tā pieņemšanā vai nepieņemšanā.

Vispirms es gribētu minēt, ka valdības komisijas locekļi Jaundžeikara kungs un Veldres kungs jau pirms atzinums publiski ir paziņojuši, ka lēmums ir pieņemts, atliekot tikai to “aptamborēt” ar juridiskiem argumentiem. Par Loskutova atbrīvošanu no amata lēma arī tie deputāti, kurus Loskutovs bija ierosinājis izdot administratīvai sodīšanai par atrašanos interešu konfliktā. Proti, kas par saviem palīgiem bija pieņēmuši sievas, bērnus un citus tuvus ģimenes locekļus. Mēs aicināsim opozīcijas deputātus apstrīdēt Saeimas lēmumu Satversmes tiesā.

Kā otru jautājumu es gribētu minēt, ka “Pilsoniskā Savienība” bija iniciatore aizsardzības ministra Veldres demisijas ierosinājumam. Mūsu šis viedoklis nebija emocionāls, tie bija konstruktīvi atzinumi. Mēs uzskatām, ka ministrs Veldre neatbilst tiem profesionalitātes kritērijiem, kas nepieciešami NATO dalībvalstu aizsardzības ministra pienākumu veikšanai.

Treškārt, mēs atbalstījām arī zemkopības ministra Rozes kunga demisiju, jo, būdams ministra amatā, viņš nav pietiekami aizstāvējis Latvijas zemnieku un zvejnieku intereses gan Eiropas Savienības, gan Latvijas valsts mērogā. Es domāju, ka Rozes kungs var būt laimīgs par mūsu zemnieku un zvejnieku savaldību. Citur Eiropā šādos gadījumos pie parlamenta būtu sapulcējušies zemnieki ne tikai ar dakšām.

Un nobeigumā es gribētu aicināt, godātie radioklausītāji, atcerēties, ka aptuveni pēc mēneša notiks referendums. Ņemot vērā, ka Saeimai no Latvijas valsts iedzīvotājiem uzticas tikai 12%, es aicinātu jūs piedalīties šajā referendumā.