• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 2. jūlija rīkojums Nr. 374 "Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" akcijas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2008., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/177697

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.376

Par A.Kvesku

Vēl šajā numurā

04.07.2008., Nr. 102

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 374

Pieņemts: 02.07.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.374

Rīgā 2008.gada 2.jūlijā (prot. Nr.42 45.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” akcijas

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Impero Investments” iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.27);

1.2. Oskara Galandera iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.36);

1.3. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.37).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Impero Investments”, Oskars Galanders un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosina privatizēt akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” 250 071 valstij piederošās akcijas.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. akciju sabiedrība “Air Baltic Corporation” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1995.gada 8.februārī ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000324575 un 2004.gada 28.decembrī pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003245752 (juridiskā adrese – Rīgas rajons, Mārupes pagasts, lidosta “Rīga”). Kapitālsabiedrības parakstītais pamatkapitāls ir 534 725 lati, apmaksātais pamatkapitāls – 475 615,20 latu. Vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības dalībnieki ir:

3.1.1. Satiksmes ministrija – 250 071 akcija – apmēram 52,579 % no kapitālsabiedrības apmaksātā pamatkapitāla;

3.1.2. Scandinavian Airlines System Denmark-Norway-Sweden – 224 453 akcijas – apmēram 47,192 % no kapitālsabiedrības apmaksātā pamat­kapitāla;

3.1.3. Transaero Airlines – 1 085 akcijas – apmēram 0,228 % no kapitālsabiedrības apmaksātā pamatkapitāla;

3.1.4. fiziskas personas – sešas akcijas – apmēram 0,001 % no kapitālsabiedrības apmaksātā pamatkapitāla;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu kapitālsabiedrība nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu jomā, kur tirgus nav spējīgs to nodrošināt, un darbojas valstij stratēģiski svarīgā nozarē – aviācijā;

3.3. (IP)

3.4. saskaņā ar Koncerna likuma 3.panta trešās daļas 1.punktu izšķirošā ietekme kapitālsabiedrībā uz līdzdalības pamata ir Latvijas valstij, jo valstij kapitālsabiedrībā ir balsstiesību vairākums;

3.5. Latvijas Republikas valdības parakstītajos starpvaldību divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmi ar Izraēlas Valsts, Baltkrievijas Republikas, Turcijas Republikas, Taizemes Karalistes, Ēģiptes Arābu Republikas, Indijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas valdību, kā arī parafētajos divpusējos starpvaldību nolīgumos par gaisa satiksmi ar Krievijas Federācijas un Tunisijas Republikas valdību (kuru dalībniece ir vai nākotnē būs Latvijas Republika, ņemot vērā kārtību, kādā tiek noslēgti un stājas spēkā divpusējie starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi), vadoties pēc starptautiski pieņemtiem principiem, ir noteikts, ka tikai tā kādas valsts aviosabiedrība, kas katrā brīdī var pierādīt, ka reālās īpašumtiesības un efektīva šīs sabiedrības kontrole ir attiecīgajai pusei vai tās pilsoņiem, var būt divpusējās gaisa satiksmes dalībniece un saglabāt satiksmes tiesības. Lai palielinātu pasažieru tranzīta plūsmu caur lidostu “Rīga”, Latvijai īpaši svarīga ir lidojumu maršrutu tīkla attīstība ar Krieviju un Ķīnu, kuras drīzākajā laikā nav gatavas atkāpties no savām prasībām minētajā jautājumā;

3.6. gaisa satiksmes tiesību iegūšana un saglabāšana lidojumiem uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, ir ļoti svarīga, lai turpinātu strauji attīstīt Rīgu kā nozīmīgu gaisa satiksmes centru Eiropā ar attīstītu gan austrumu, gan rietumu maršrutu tīklu un nozīmīgu tranzīta plūsmu. Rīgas izveide par nozīmīgu Eiropas gaisa satiksmes centru ir paredzēta Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.518 “Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam”) un Satiksmes ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūlija rīkojumu Nr.507 “Par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam);

3.7. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta ceturto daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.8. Latvijā ir tikai viena aviosabiedrība, tas ir, kapitālsabiedrība, kas atbilst kritērijiem, kas noteikti divpusējos starpvaldību nolīgumos par gaisa satiksmi un kurus, noslēdzot divpusējos starpvaldību nolīgumus, pieņem par pamatu šā rīkojuma 3.5.apakš­punktā minētās valstis;

3.9. (IP) 

3.10. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāju – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Impero Investments”, Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto”  – viedokli nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valstij piederošās kapitālsabiedrības akcijas, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo tādējādi netiek apdraudētas valsts ekonomiskās intereses, kas saistītas ar regulāro lidojumu nodrošināšanu uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstis, un nesamazinās iespēja izveidot Rīgu par nozīmīgu gaisa satiksmes centru. Līdz ar to tiek ievērots samērīguma princips un sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis. No iepriekš minētā secināms, ka valstij piederošās kapitālsabiedrības akcijas ir saglabājamas valsts īpašumā un nav nododamas privatizācijai.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Impero Investments”, Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valstij piederošās 250 071 kapitālsabiedrības akcijas, jo tās nepieciešamas, lai valsts varētu īstenot mērķus, kas noteikti stratēģiski nozīmīgā nozarē – aviācijā –, un nodrošināt nekavētu gaisa pārvadājumu attīstību starp Latviju un šā rīkojuma 3.5.apakšpunktā minētajām valstīm, kā arī veicināt Rīgas kā tranzīta lidostas attīstību.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!