Eiropas Komisija: Par kopīgu imigrācijas un patvēruma politiku Eiropā

Eiropas Komisija 17.jūnijā pieņēma paziņojumu par “Kopīgu imigrācijas politiku Eiropai – principi, darbības un instrumenti”, kā arī politikas plānu “Patvērums – integrēta pieeja aizsardzībai ES”. Paziņojumā izklāstīti desmit kopīgie principi, ar kuriem būtu jāpamato kopīga imigrācijas politika, iedalot tos saskaņā ar trīs galvenajām ES politikas vadlīnijām: labklājība, solidaritāte un drošība. Patvēruma politikas plānā paredzēta struktūra kopējās Eiropas patvēruma sistēmas otrajam posmam. Abos dokumentos tiek risināti Hāgas programmas imigrācijas un patvēruma atlikušie jautājumi. Tie ir jāīsteno līdz 2008.gada 15.oktobra Eiropadomes sanāksmei, un 2009.gadā tos pārņems jaunajā piecu gadu tiesiskuma, brīvības un drošības programmā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Šodien pieņemtā iniciatīvu pakete attiecībā uz migrāciju norāda, ka mums jāizmanto jauna pieeja imigrācijas un patvēruma jautājumu risināšanai. Imigrācija sekmē Eiropas ekonomisko sniegumu. Tomēr šis potenciāls būs iespējams tikai tad, ja migrantu integrācija būs veiksmīga un tiks atzītas cilvēku bažas par nelegālo imigrāciju. Eiropai ir vajadzīgs kopīgs politikas skatījums, kura pamatā ir iepriekšējie sasniegumi un kura mērķis ir nodrošināt saskanīgāku un integrētāku satvaru dalībvalstu un Eiropas Savienības turpmākajiem pasākumiem. Ja mēs strādāsim kopā pie desmit principiem, lai labāk pārvaldītu imigrāciju un pastiprinātu patvēruma meklētāju aizsardzības standartus, mēs gūsim taustāmus uzlabojamus šajās visnotaļ svarīgajās jomās.”

Saistībā ar paziņojumu par imigrāciju priekšsēdētāja vietnieks un par brīvību, drošību un tiesiskumu atbildīgais komisārs Žaks Barro norādīja: “Imigrācija ES ir vienlaikus gan izdevība, gan pārbaudījums – atbilstoši pārvaldīta, tā bagātina mūsu sabiedrību un ekonomiku. Eiropā bez iekšējām robežām dalībvalstīm un ES ir jārīkojas, pamatojoties uz kopīgu vīziju. Tas ir priekšnoteikums, lai pārvaldītu legālo imigrāciju un integrāciju, kā arī cīnītos pret nelegālo imigrāciju, vienlaikus atbalstot tādas vispārējas vērtības kā bēgļu aizsardzība, cilvēka cieņas ievērošana un iecietība.”

Attiecībā uz Patvēruma politikas plānu viņš piebilda: “Ar šo politikas plānu Komisija sāk kopīgās Eiropas patvēruma sistēmas otro posmu, kuras galvenie mērķi ir atbalstīt un stiprināt Eiropas Savienības humanitārās un aizsardzības tradīcijas un sasniegt patiesi vienlīdzīgus apstākļus visā ES. Tas nozīmē, ka mums būs jāuzlabo kopīgie likumdošanas standarti, jāpalielina lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāte, atbalstot praktisko sadarbību starp valstu patvēruma pārvaldības iestādēm, un jāveicina solidaritāte starp dalībvalstīm, ES un trešajām valstīm bēgļu plūsmas uzņemšanā.”

Kopīgie Eiropas imigrācijas principi

Komisijas 17.jūnijā pieņemtajā paziņojumā par “Kopīgu imigrācijas politiku Eiropai – principi, darbības un instrumenti” pausti Komisijas uzskati par to, kā turpmāk jāattīsta kopīgā Eiropas imigrācijas politika, un tajā izteikts aicinājums Eiropadomei reizē ar konkrētu pasākumu kopumu apstiprināt ierosinātos desmit kopīgos principus.

Desmit kopīgie principi ir izstrādāti, pamatojoties uz 1999.gadā Tamperē Eiropadomes nospraustajiem galvenajiem atskaites punktiem, 2004.gada Hāgas programmu un 2005.gadā sākto vispārējo pieeju migrācijas jautājumiem. Katrs no tiem ir konkretizēts ar papildināmu pasākumu sarakstu, kas īstenojami dalībvalstu vai ES līmenī. Šie principi aptver plašu imigrācijas politikas jomu spektru un ir sagrupēti atbilstoši šādiem virsrakstiem.

Labklājība un imigrācija: 1 – Skaidri noteikumi un vienlīdzīga attieksme;
2 – Prasmju un vajadzību saskaņošana;
3 – Sekmīgas imigrācijas pamatā ir integrācija.

Solidaritāte un imigrācija: 4 – Pārskatāmība, uzticība un sadarbība; 5 – Pieejamo līdzekļu efektīva un saskanīga izmantošana; 6 – Partnerība ar trešām valstīm.

Drošība un imigrācija: 7 – Vīzu politika, kas kalpo Eiropas interesēm; 8 – Integrēta robežu pārvaldība; 9 – Nelegālās imigrācijas intensīva apkarošana un neiecietība pret cilvēku tirdzniecību; 10 – Ilgtspējīga un efektīva atpakaļnosūtīšanas politika.

Kopīgo imigrācijas politiku īstenos, sadarbojoties gan dalībvalstīm, gan ES iestādēm, un tai regulāri sekos līdzi, izmantojot jaunu uzraudzības un novērtēšanas mehānismu, kurā ietilpst arī gada novērtējums un pavasara Eiropadomes ieteikumi, ko tā sniegs, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu par situāciju imigrācijas jomā Eiropas un valstu līmenī.

Patvēruma politikas plāns

Vienlaikus, bet atsevišķā dokumentā, kas atspoguļo ar patvērumu saistīto jautājumu īpašo būtību, Komisija 17.jūnijā pieņēma patvēruma politikas plānu, kurā uzskaitīti pasākumi, ko tā ir paredzējusi ierosināt, lai pabeigtu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) otro posmu. CEAS pirmajā posmā (1999.–2004.gads) bija paredzēts pieņemt ievērojamu skaitu tiesību aktu, ar kuriem izveidotu kopējus minimālos standartus tādās jomās kā patvēruma meklētāju uzņemšanas nosacījumi un patvēruma procedūras un nosacījumi, lai personu varētu uzskatīt par tādu, kurai nepieciešama starptautiska aizsardzība, un kuri paredzētu noteikumus tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikumu (tā sauktā Dublinas sistēma).

Politikas plānā ierosināts, grozot pašreizējos tiesību aktus, uzlabot ES aizsardzības standartu definīciju, lai sasniegtu Hāgas programmas vērienīgos mērķus. Tajā pašā laikā tajā ir atzīts, ka patvēruma jomā pieņemto lēmumu konverģenci un tādējādi arī aizsardzības vienlīdzību visā ES var sasniegt tikai tad, ja juridisko konverģenci papildina ar atbilstīgiem praktiskās sadarbības mehānismiem (informācijas un paraugprakses apmaiņa, kopīgas mācības utt.). Tiks izveidots Eiropas atbalsta birojs patvēruma jautājumos, lai koordinētu praktiskās sadarbības pasākumus. Politikas plānā norādīti vairāki instrumenti solidaritātes veicināšanai ar tām dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir pakļautas spēcīgam spiedienam. Visbeidzot, tajā atspoguļotas idejas par atbalstu trešajām valstīm, kurās uzturas liels skaits bēgļu, cita starpā izveidojot ES pārcelšanās shēmu un paplašinot pastāvošās reģionālās aizsardzības programmas.