Par nelegālo imigrantu repatriāciju

EP deputāti 18.jūnijā atbalstīja tā dēvētās repatriācijas direktīvas redakciju, par kuru iepriekš bija panākta vienošanās starp Eiropas Parlamenta ziņojuma autoru un ES Padomi. Tiesību akts ir pirmais solis ceļā uz kopīgu Eiropas imigrācijas politiku. Tā mērķis ir veicināt nelegālo imigrantu labprātīgu atgriešanos un ieviest standartus tādās jomās kā maksimālais aizturēšanas laiks, aizliegums atgriezties ES, izraidāmo personu tiesības.

Direktīvas redakciju Eiropas Parlaments atbalstīja ar 369 balsīm par, 197 pret un 106 atturoties. Balsojums paver ceļu uz galīgo vienošanos ar ES Padomi pirmajā lasījumā.

Deputātu vairākums atbalstīja Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas iesniegtos kompromisa grozījumus.

Direktīva aizliedz dalībvalstīm ieviest normas, kas pret nelegālajiem imigrantiem ir nelabvēlīgākas nekā direktīvā noteiktās. Tā arī neskars patvēruma meklētāju (bēgļu) tiesības, jo nošķir imigrāciju no patvēruma meklēšanas.

Direktīva attiecas uz tiem gadījumiem, kad dalībvalsts iestādes pieņēmušas lēmumu, ka personai valsts jāatstāj. Tā nemaina dalībvalstu tiesības piešķirt personām uzturēšanās un tām pielīdzināmas atļaujas.

Viens no priekšlikuma mērķiem ir veicināt nelegālo imigrantu labprātīgu atgriešanos. Tam noteikts 6 līdz 30 dienu termiņš. Maksimālais aizturēšanas laiks būs seši mēneši, ko izņēmuma kārtā varēs pagarināt par 12 mēnešiem. Vairākums deputātu noraidīja Sociāldemokrātu grupas Eiropas Parlamentā priekšlikumu, kas paredzēja, ka maksimālais termiņš ir trīs mēneši, un izņēmuma kārtā to pagarinātu vēl par trim. 

Ja par aizturēšanu pieņemts administratīvs lēmums, tad cik vien drīz iespējams tas jāapstiprina tiesnesim.

Maksimālais termiņš aizliegumam atgriezties nepārsniegs piecus gadus, ja persona ir izraidīta pēc tam, kad pagājis labprātīgai izceļošanai dotais laiks. Tomēr tas var būt garāks, ja persona rada draudus sabiedrības drošībai.

Direktīva ietver arī bērnu un ģimenes tiesību garantijas: tām aizturēšana pieļaujama tikai kā pēdējais iespējamais līdzeklis. Nedrīkstēs izraidīt nepilngadīgos bez vecākiem, ja vien valstī, uz kuru viņus nosūta, tos nesagaida ģimene vai aprūpes iestāde.

Dalībvalstīm jāņem vērā vispārējais nerepatriācijas princips, kas liedz izraidīt uz valsti, kur apdraudēta personas brīvība vai dzīvība.

Bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanai – to noteiks dalībvalstu likumi un cita (2005.gada) direktīva – varēs izmantot līdzekļus no īpašā atgriešanās fonda, kam no 2008. līdz 2013.gadam paredzēti 676 miljoni eiro.

Situācija dalībvalstīs

Tiesību akti nelegālās imigrācijas jomā dalībvalstīs atšķiras. Piemēram, maksimālais laiks, kad personu var aizturēt slēgtā centrā, svārstās no 32 dienām (Francijā, Kiprā) līdz neierobežotam laikam Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā.

Latvijā robežsardze personu var aizturēt līdz 10 dienām, bet ilgākai aizturēšanai, proti, līdz diviem mēnešiem, nepieciešams tiesneša lēmums. Ja noteiktajā termiņā personu nav bijis iespējams izraidīt, šo periodu var vairakkārt pagarināt, tomēr kopējais aizturēšanas termiņš nevar pārsniegt 20 mēnešus. Ārzemniekam ir iespēja labprātīgi izceļot laikposmā līdz 14 dienām, un bezmaksas juridiskā palīdzība paredzēta gadījumos, kad tas noteikts starpvaldību līgumos. Direktīva Latvijā būtiskas izmaiņas neprasa, jo pamatā tiesību akti atbilst direktīvā paredzētajiem standartiem un dažos gadījumos ir labvēlīgāki.  

Direktīva dalībvalstīm būs jāievieš divu gadu laikā pēc oficiālās publikācijas, kas sekos dalībvalstu ministru formālajam apstiprinājumam. Tas gaidāms šā gada jūlijā.

Eiropas Parlamentu preses dienests